Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā nedēļā bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks noplosījās ar muti, it kā būtu salietojies psihotropos medikamentus. Viņš kādā forumā sāka nopietni stāstīt, ka Ukraina ir nodota un ka Latvijai ir jāgatavojas karam. Tantei no centrāltirgus gaļas paviljona to varētu piedot, bet kādus gājputnus pieredzējušais politiķis gribēja ar šo saskaitīt?

Ir klusas aizdomas, ka forums, kurā Pabriks runāja, ir tā sauktais grantu pasākums. Aizsardzības vai kāda cita ministrija vai valsts fonds no laba prāta ik pa laikam izsludina konkursus par dažādiem tematiem, iedala naudu un atzīmē savās piezīmju burtnīcās ar ķeksīti, ka “šis ir paveikts” jeb, kā saka sākumskolā, – apgūts. Būtībā tā ir naudas trallināšana draugu lokā, kas nedod nekādu praktisko labumu – ja neskaita, ka var pavadīt kopā ar domubiedriem kādu priekšpusdienu vai pēcpusdienu, iedzert kafiju, uzkost maizītes un samainīties ar kontaktiem.

Smieklīgi, ka šīs konferences temats saucās “Pilsētas darbības nodrošināšana kara apstākļos”, un, ja ņem vērā, ko no kanceles teica Pabriks, tad laikam viena no būtiskākajām kara apstākļu iezīmēm ir muldēšana deviņu mēmo vārdā. Ja Pabriks nezina, tad atklāsim: Ukrainu var nodot tikai pati ukraiņu tauta – tam tā kā šobrīd vajadzētu būt skaidram pēc kara trīs gadiem.

Kas attiecas uz Latviju un tās gatavību karot – arī mēs esam tieši tik stipri, cik paši spējam un gribam būt.

Un, ja Pabrikam tagad ir halucinācijas vai priekšnojautas, ko viņš pamato ar sevis nesaturēšanu kaut kādos primitīvajos rāmjos, tad no šīs konferences ir tikai viena sakarīga atziņa – labi, ka šādi cilvēki šobrīd neatrodas pie varas ruļļiem. Sliktais – viņi tomēr pretendē uz teikšanu.

It kā jau nav pareizi kritizēt tos, kas kaut ko dara, taču nomācošā vairākumā šis “kaut kas” tā arī paliek “kaut kur”.

Viņdien Daugavpilī arī bija mēģinājums apgūt aizsardzības budžetā iezīmētos resursus. Sabiedriskā organizācija “Baltijas iniciatīva Eiropas Savienības reformai” rīkoja eksprimentu “Kopā pret hibrīdapdraudējumu”. Rupji sakot – savācās vecenes un daži veči no Rīgas kafejnīcām, aizbrauca uz Daugavpili un, viens ar otru sarunājoties, dažās stundās iedomājās, ka viņi atrodas hibrīda apdraudējuma apstākļos.

Tā kā sabiedriskais medijs šo murgu centīgi atreferēja, tad visa Latvija uzzināja, ka uz dažām studām pie kāda galda viņi pilsētu uz papīra pārsauca par Saulpili un sāka viens otru baidīt. Tās esot mācības, lai sagatavotos nākotnes uzbrukumam. Bet pats pasākums – izgāzās… Gribējuši piesaistīt arī vietējo pašvaldību un novada cilvēkus, taču tie Rīgas nevalstiskos švītus pasūtījuši vai pieklājīgi ignorējuši.

Tagad jautājums – kam no šī visa palika labāk? Atbilde – jau augstāk nosauktajai organizācijai, jo par šādu iniciatīvu ministrija konkursa kārtā piešķīra tai 9150 eiro. Noticiet – ar papīriem šis sektors tīri labi tiek galā. Tāpēc arī atskaite par atsēdēto būs pirmklasīga, un pilnīgi droši, ka arī pie sabiedriskā medija mikrofoniem viņus aicinās kā domu un kompetences gigantus – nekritiski ļaujot šīm aprindām imitēt atbildību vai viedokli par Latvijas nākotni.

Jums paliks pavisam s...dīgi ap dūšu, kad nosaukšu vēl kādu citu projektiņu, kas tiek izpildīts valsts aizsardzības un drošības vārdā. Arī šim budžets ir pie desmit stabiem – 8200… “Radošās darbnīcas un galda spēle jenga bērniem un jauniešiem par iedzīvotājiem svarīgo civilās aizsardzības jomā militārā apdraudējuma gadījumā”.

Nevalstiskais sektors, kas ir piešāvies apgūt valsts naudu caur konkursiem, pilnībā atspoguļo hibrīdkara vai apdraudējuma praktisko būtību. Tieši tā arī izskatās šie draudi vai maniere par jebkuru cenu vājināt valsti, izmantojot pseido akadēmiskus instrumentus vai izperētas domnīcas.

Ienaidnieks ar lielu prieku noskatās, kā šie dīkdieņi parazitē un tērē līdzekļus, kas tiek eleganti novirzīti no tiešās aizsardzības uz tukšmuldēšanu.

Visi projekti tādi nav, taču ir aprindas – tās, kas vēl pirms kāda laika bija zem paristu lietussargiem, – kam tā ir maize un kam nav nekāda sakara ar valsts interesēm. Pamēģiniet viņiem piesieties, un jums būs darīšana ar šo pašu klaunu izdomātajiem ētikas uzraugiem vai ombudiem, vai – ja viņi gribēs, izstāstīs citiem, ka īstenībā esat seksuāli uzmācīgs vai amorāli neiekļaujošs.

Ministrs Valainis pēdējā laikā draud Sabiedrības integrācijas fondam, ka tā ir bezjēdzīga iestāde un to vajag likvidēt, tikai viņš ir aizmirsis, ka šīs aprindas jau ir korporatīvas un ka tām ir pieejami miljoni no valsts budžeta. Ar šiem miljoniem viņi dalās, no šiem miljoniem viņi no laba prāta nešķirsies, bet ar spēku viņus neizkvēpināt, jo tā vairs nav parādība – tā ir ekosistēma. Tomēr ir jau arī labais – var diezgan labi redzēt, kas pārstāv to sabiedrības daļu, kura ir gudri izveidota, lai vājinātu valstiskumu. Un tad jau jengas klucīšu vakars par astoņiem tūkstošiem nav nemaz tik izšķērdīgi, pareizi?

Kad pagājušās nedēļas sākumā Latvijas Radio 4, kas raida krievu valodā, savā mājas lapā izlika paziņojumu, ka filma “Straume” nav dabūjusi Oskaru, arī labi varēja redzēt hibrīdkara manieri.

Ja teiksiet, ka visi esam cilvēki un ka kļūdīties var katrs – sapratīšu… Tikai nestāstiet, ka tā bija nejaušība. Klaja necieņa, apzināta rīcība, nepārprotams nodoms provocēt – tas gan…

Aiz gara laika aplūkojiet šīs frekvences ētera darbinieku skaitu – mute paliks vaļā no tā bara. Bet neviens no viņiem nesaņēma dūšu, lai atvainotos. Jo viņus uztur nodokļu maksātāji. Vismaz lielā priekšniece Baiba Zūzena būtu savu krievu vietā kautrīgi nodūrusi actiņas, bet – viņa arī laikam tic pasakām par starpgadījumiem vai arī atrodas savā vietā. Tajā pusē, kur hibrīdkara frontē neatrodas Latvijas intereses.

Tāpēc Krievijai nav nekādas vajadzības Latviju iekarot. Šeit ir pilns ar viņu ietekmes aģentiem, turklāt varneši dara visu, lai mūsu valsts nevis kļūtu spēcīgāka, bet – tieši pretēji…

Tajā pašā laikā mēs kā tieši šāda neatkarīga republika, kā suverēna valsts Kremlim esam izdevīgāki, jo angažētos Latvijas pārstāvjus var iefiltrēt starptautiskajās institūcijās, bet nevalstiskais sektors, kas sirds pusē nesā sabiedriski politisko krūšu nozīmīti, diezgan daudz dara, lai šeit regulāri priekšplānā nonāktu mīksti politiķi, jēli valsts vīri un zemiski ierēdņi. Par ko šeit karot, ja mūsu ienaidnieks regulāri tiek pabarots un kontrolē esošo notikumu gaitu?

Tāpēc nevajag brīnīties, ka konceptuāli stratēģiskie lēmumi Latvijā sastopas ar neizskaidrojamu pretestību, sabotāžu vai neizlēmību. Tā ir tā pati Latvijas Radio 4 maniere, kas izliekas, ka neko nav sapratuši… Neko nav sapratuši rītā, kas Latvijai atnesa nebijušu pasaules slavu?

Ko darīt? Būt gataviem provokācijām un apzināties, ka mēs jau karojam, un – principiāli stiprināt savu valsti!

Ar darbiem.

Novērtē šo rakstu:

133
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi