Krievijas – Ukrainas karš un kriminālprocesi Latvijā. Vai 74.1 panta piemērošana ir pamatota? Raksts, kas “Jurista Vārdam” bija “nepareizs”
Vladimirs Lindermans11.04.2023.
Komentāri (80)
Iesaki rakstu: 
Latvijas sabiedrībā mirst dzīvas diskusijas gars ar cilvēktiesībām saistītos jautājumos. Represijas par “nepareizu” viedokli kļūst par ikdienu. Es sadūšojos un uzrakstīju rakstu žurnālam “Jurista Vārds”.
Nosūtīju rakstu redakcijai. Saņēmu pa e-pastu atbildi “Jūsu viedoklis saņemts”, un ar to mūsu komunicēšana beidzās. Kā esmu sapratis, turpinājuma nebūs.
Tāpēc piedāvāju rakstu portālam Pietiek.com. Ceru, ka profesionāli juristi to izlasīs un kaut kādas atsauksmes tomēr sekos.
Krievijas – Ukrainas karš un kriminālprocesi Latvijā. Vai 74.1 panta piemērošana ir pamatota?
Vēršos Jūsu cienījamā žurnāla redakcijā ar ierosinājumu rīkot diskusiju juristu starpā. Temats – Latvijas Republikas Krimināllikuma 74.1 panta “Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana” piemērošanas pamatotība.
Valsts drošības dienests (VDD) nesen informēja, ka kopš 2022. gada 24. februāra uzsākti 26 kriminālprocesi pēc 74.1 panta. Tie visi ir saistīti ar Krievijas – Ukrainas kara notikumiem. Cilvēkus tur aizdomās / apsūdz par to, ka viņi publiski attaisnojuši vai slavinājuši Krievijas darbības vai nolieguši šo darbību noziedzīgo raksturu. Daži no viņiem jau ir notiesāti.
Zemāk es formulēju vairākus jautājumus jeb tēzes, kas varētu kļūt par diskusijas tematu.
I
Ir cilvēks vainīgs vai nav, - to izlemj tikai tiesa. Nav neviena autoritatīvas starptautiskas tiesu instances sprieduma, kas notiesātu Krievijas militārpersonas vai politiķus par 74.1 pantā minēto noziegumu izdarīšanu.
VDD, uzsākot kriminālprocesu, un prokuratūra, uzrādot apsūdzību, pieņem, ka Krievijas militārpersonu un politiķu vaina ir atzīta. Bet KAS to atzina? Vai ir kādi citi veidi, kā noteikt, ka kāds ir vainīgs, izņemot tiesas spriedumu?
II
Līdz ar to noziedznieki, kuru vaina tiktu atzīta likumīgā tiesas kārtībā, juridiski neeksistē. Taču eksistē apsūdzētie par to, ka viņi attaisno, noliedz vai slavina neesošu noziedznieku darbības.
Ķepurojoties ārā no šā loģiskā slazda, prokuratūra norāda kā kara nozieguma subjektu nevis fizisku personu, bet valsti – Krievijas Federāciju. Vismaz tā ir rakstīts man uzrādītās apsūdzības tekstā.
Piedevām apsūdzībā ir iekļautas atsauces uz Starptautiskās krimināltiesas (ICC) 1998. gada 17. jūlija Romas statūtiem. Taču saskaņā ar Romas statūtiem ICC jurisdikcija attiecas tikai uz fiziskām personām, nevis uz valstīm.
Vai būtu juridiski korekti apsūdzēt valsti starptautiska kriminālnozieguma izdarīšanā? Vai arī tā ir politiska deklarācija? Cik lielā mērā politiskas deklarācijas iederas apsūdzības raksta tekstā?
III
ANO Neatkarīgās starptautiskās komisijas apkopotā informācija, kā arī cilvēktiesību organizāciju “Human Rights Watch” un “Amnesty International” veiktās izmeklēšanas rādīja, ka starptautisko tiesību principus pārkāpj abas konflikta puses.
Nesenie piemēri:
– "Human Rights Watch" ziņojums par aizliegto kājnieku mīnu izmantošanu Ukrainas Bruņotajos spēkos,
– ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas ziņojums, kurā tiek norādīts, ka abas konflikta puses ir iesaistītas gūstekņu nāvessodu izpildīšanā un spīdzināšanā.
Vai Latvijas iedzīvotāji, kas attaisno (slavina, noliedz) Ukrainas Bruņoto spēku izdarītus noziegumus, būtu saucami pie kriminālatbildības? Cik man zināms, pret šādām personām nav sākts neviens kriminālprocess. Kā tas saskan ar tiesiskās vienlīdzības principu?
IV
"Vārdu saskaņošana pēc dzimtes un locījuma, vienskaitļa vai daudzskaitļa, pabeigtā vai nepabeigtā darbības veida lietošana, likumā lietotā punktuācija u.tml. – tas viss varētu kalpot par atbalstu likuma jēgas noskaidrošanai." Šo vārdu autors ir izcils jurists Nikolajs Tagancevs (1843-1923).
Krimināllikuma 74.1 pantā vārds “noziegums” ir lietots vienskaitlī. Droši vien ar to ir domāts konkrēts noziegums.
Ja likumdevējs vēlētos noteikt sodu nevis par konkrēta nozieguma, bet kādas abstrakcijas, “noziegumu klases” attaisnošanu (noliegšanu, slavināšanu), loģiski būtu pieņemt, ka tas, lai izvairītos no divdomības, būtu lietojis daudzskaitli – “noziegumi”.
Tomēr par spīti likuma burtam Latvijas iedzīvotājiem uzrāda apsūdzības par “noziegumu klases” attaisnošanu, slavināšanu un noliegšanu. Netiek norādīts, kādu konkrēti no Krievijas militārpersonu paveiktajiem noziegumiem apsūdzētais attaisnoja, slavināja vai noliedza.
V
Bet pieņemsim, ka cilvēkam piespriež sodu pēc 74.1 panta par konkrēta kara nozieguma noliegšanu. Pēc tam šo epizodi izskata Starptautiskā krimināltiesa, un tiek noskaidrots, ka šāda nozieguma nebija. Vai arī bija, bet to nevar kvalificēt tieši kā “kara noziegumu”.
Vēlētos atgādināt, ka no 120 apsūdzētajiem Starptautiskajā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālā 20 tika attaisnoti. Daļu apsūdzību atcēla arī tiem, kas tika notiesāti.
Tas demonstrē šādas pieejas neloģiskumu, kad cilvēkus vajā par noziegumu attaisnošanu (slavināšanu, noliegšanu), kuri nav tikuši atzīti par noziegumiem tiesas kārtībā.
VI
74.1 panta plašā piemērošana Latvijā faktiski izslēdz jebkādu intelektuālas diskusijas iespēju, kurā tiktu apspriesti Krievijas – Ukrainas kara cēloņi un miera noregulējuma plāni. Jebkāds publiski pausts viedoklis, kas atšķiras no valdības nostājas, tiek traktēts kā “nozieguma pret mieru” attaisnošana.
Latvijā ir aizliegts publiski paust uzskatus, kuru piekritēji ir ievērojama ASV politiskās un intelektuālās elites daļa.
Izteicienus par Krievijas – Ukrainas karu, kas līdzīgi tiem, kurus ir pauduši ASV eksprezidents Donalds Tramps, viens no iespējamiem ASV prezidenta amata kandidātiem Rons Desantiss, uzņēmējs un novators Īlons Masks, pazīstami profesori Džons Miršmaiers un Džefrijs Sakss, ASV žurnālistikas veterāns Seimūrs Heršs, “Fox News” apskatnieks Takers Karlsons un daudzi citi, Latvijā atzītu par noziedzīgiem.
Manuprāt, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, vajadzētu izbeigt visus ar Krievijas – Ukrainas karu saistītos kriminālprocesus pēc 74.1 panta. Vismaz līdz brīdim, kad nāks klajā autoritatīvas starptautiskas tiesas organizācijas verdikts.
Būtu tomēr priecīgs, ja varētu izlasīt profesionāla jurista viedokli, kas manus diletantiskos argumentus satriektu pīšļos. Tikai, lūdzu, bez politinformācijām par Putinu u.tml. Esmu gana daudz to lasījis savas krimināllietas materiālos.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
