Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nežēlīgās kaujas par Mariupoli nebija tikai tādēļ, ka Putins tāpat kā mūsu pašu radikālā liberalitāte patoloģiski neieredzēja “Азов” karavīrus. Mērķis, pirmkārt, bija modernizētais metalurģiskais kombināts “Азовсталь”, kas ražoja četrdesmit veidu tēraudu.

No tā būvēja gan tiltus, gan debesskrāpjus visā pasaulē, rūpnīca bija arī viens no lielākajiem sliežu ražotājiem, bet no Mariupolē velmētām metāla loksnēm izgatavoja gan kuģus, gan jauno Černobiļas AES sarkofāgu.

No rūpnīcas, ko būvēja lielākoties PSRS militāro vajadzību apmierināšanai, “Азовсталь” 2006.gadā kļuva par Donbasa un visas Ukrainas ietekmīgākā oligarha Ahmetova starptautiskās metalurģiskās kompānijas “Метинвест” daļu. Lielie Mariupoles uzņēmumi tika vērienīgi modernizēti.

Zem “Метинвест” atradās ne tikai modernizētās Mariupoles metālražošanas rūpnīcas, bet arī metalurģiskie uzņēmumi Zaporižjā un Krivijrogā. Viena no versijām, kāpēc 2014.gadā sākās Donbasa u.c. “tautas republiku” notikumi, bija mēģinājumi sagrābt un vai pārdalīt šo rūpniecību.

2014.gadā ar “maziem zaudējumiem” nespējot pārņemt kontroli pār visu Donbasu, Krievija no Ukrainas atšķēla tikai tos rajonus, kas ukraiņu metalurģiju nodrošināja ar antracīta oglēm. Zīmīgi, ka “Азовсталь” pēc tā ne tikai neapstājās, bet piedzīvoja jaunas modernizācijas.

To ietvaros demontēja padomju laika tēraudlietuves, lai tās aizstātu ar jaunākām tehnoloģijām, kas prasīja arī mazāku strādājošo skaitu. Rūpnīca veica lielus ieguldījumus ekoloģijas uzlabošanā, investēja fondos, kas ieguldīja līdzekļus Mariupoles pilsētas infrastruktūrā.

Donbasa reģions, kas palika Ukrainas kontrolē, ar katru gadu mainījās, kamēr teritorijas, ko kontrolēja Krievija, burtiski nīkuļoja. Antracīta ieguve, ar kura atņemšanu cerēja apturēt ražošanu Ukrainā, strauji apsīka – ukraiņi pirka maz, bet krieviem daudz ogļu pašiem.

Dažos gados tā saukto “tautas republiku” teritorijās visu vērtīgo, kas derēja ražošanai, lielākoties izveda uz Krieviju, atlikušo vietējā kriminalitāte, ko piesedza neokrieviskie paramilitāristi, grieza lūžņos. Liela daļa ogļu šahtu applūda, pelnošie reģioni kļuva dotējami.

Kremļa plāns par Austrumukrainas kontroli vai vismaz Donbasa atšķelšanu, cerot uz 2014.gada notikumiem, izgaisa. Arī 8 gadu laikā Ukraina ne tikai nesāka brukt, bet, spītējot visām iekšējām grūtībām, vairāk vai mazāk spēja mainīties, mazinot atkarību no Krievijas vēl vairāk.

Dotēt noplicinātās “tautas republikas” nākamos 8 gadus Krievijai kļuva par arvien lielāku nastu, bet strauji novecojošā diktatora plāns mūža nogalē kļūt par triumfatoru, sagraujot Ukrainu ne tikai kā nepatīkamu ekonomisko konkurentu, bet arī brīvu valsti, šķita perfekts.

Bet visi plāni sabruka kā kāršu namiņš – večuks, kas neprot lietot datoru, nezina, kas ir internets, dzīvo izolēti no visiem, bija kļuvis par sava režīma korupcijas un propagandas upuri. Valsti vada idioti, armija izzagta, jaunie ieroči vien 9.maija parādes vienību vajadzībām.

Ukraiņi, ko astoņus gadus propaganda attēloja kā stulbus un zaglīgus puskrievus, no kuriem daudzi atkārtos Krimas ainiņas, izvēlējās karot un piedevām vēl to dara labāk par mongoļu ordām, kas bija pārliecināti, ka būs kā Gruzijā un mājās atgriezīsies ar veļas mašīnām.

Dažu dienu militārais plezīrs nu izvērties par pusgadu ilgu karu, kas ne tikai nopostījis visu to, ko gribējās viegli iegūt pie kaimiņiem, bet izretināta arī paša armija, savukārt mazās valstis kā Latvija, ko pacieta kā zobu sāpes, izrādījās kā ass īlens pašu nierēs.

Pārpublicēts no Twitter

Novērtē šo rakstu:

75
36

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

FotoDarbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...