Krievijas demokratizācija Putina gaumē jeb precīzāk – staļinizācija

Runa būs par Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2020.gada 15.janvārī pausto paziņojumu par grozījumiem Krievijas konstitūcijā. Viņš gan neatklāja, kad tieši šāds referendums varētu notikt. Tomēr vienlaikus V.Putins norādīja, ka ierosinātie grozījumi neskar konstitūcijas pamatus, tāpēc tos var apstiprināt parlaments pastāvošās procedūras ietvaros, pieņemot attiecīgus konstitucionālos likumus.¹ 

Piebildītei – V.Putins apzinās, ka Krievijas tautā vairs nebauda tik lielu uzticību kā agrāk, tamdēļ – labāk ar referendumu lieki neriskēt. Tas var nesanākt, neskatoties uz iegūto pieredzi vēlēšanu rezultātu falsificēšanā.

Bez šaubām daudzi gaidīja, kāda tad būs V.Putina rīcība, lai viņš saglabātu savas pozīcijas un ietekmi arī tad, kad vairs nebūs prezidents. Tomēr konstitūcijas grozījumus īsti neviens tā arī negaidīja. Pat tā brīža Krievijas premjerministrs un ilggadējais V.Putina ieroču nesējs Dmitrijs Medvedevs bija nelielā šoka stāvoklī.

Jāatzīst, V.Putins spēra savus soļus varas saglabāšanai ar tādu noteiktību, ka J.Staļins pat viņam izteiktu komplimentu. Tad ko vēlas grozīt V.Putins un – kāpēc?

Grozījumu pakete visnotaļ paliela, tiek piesaukti sociālie jautājumi, pastiprināt parlamenta un gubernatoru pilnvaras, nostiprināt Valsts padomes statusu un pat noteikt starptautisko tiesību statusu Krievijā.

Pirms sākam apskatīt iespējamos grozījumu variantus, jāatzīmē, ka V.Putins pat sastādīja darba grupu, kura aktīvi jau veic grozījumu izstrādi. Kādi būs izstrādātie grozījumi? Nemaz nešaubos, ka tādi, kuri pilnībā atbildīs V.Putina vēlmēm, jo viņš vadās pēc sava ideoloģiskā tēva, J.Staļina uzstādījuma – kadri izšķir visu. Nevajag pašam visu izdarīt, tik vajag iecelt pareizās vietās pareizos cilvēkus, un viņi izdarīs visu, ko vēlies. Turklāt – pat atgādinās demokrātiju. Jo ne jau V.Putins būs pateicis, kas tieši jāgroza un kā – to ieteiks darba grupa, kura jau tagad ir paspējusi pierādīt, ka spēj domāt tieši kā tās izveidotājs.

Darba grupa jau paspējusi paziņot, ka viens no atslēgas punktiem ir Valsts padomes lomas un statusa noteikšanai. Tiek norādīts, ka Valsts padomei ir jābūt patstāvīgai un efektīvi iekļautai valsts pārvaldes mehānismā. ²

Kādas tad funkcijas būtu šai Valsts padomei? Pēc idejas – atbilstoši nosaukumam. Valsts padome nodrošinās saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu darbu, galvenos virzienus iekšpolitikā un ārpolitikā, kā arī prioritāros virzienus valsts sociālekonomiskā attīstībā. Nelielai atkāpītei – līdz šim tikai Krievijas prezidents noteica ārpolitikas galvenos virzienus.

Plānotie grozījumi arī paredz:

minimālās darba algas apmērs, kurš nav mazāks par iztikas minimumu, kā arī sociālo pabalstu indeksācija;

regulāra pensiju indeksācija un Krievijas pilsoņu pensiju sistēmas formēšana, pamatojoties uz principu “vispārīgums, taisnība un paaudžu solidaritāte”;

Krievijas tiesību prioritāte pār starptautiskām tiesībām. Starptautisko institūciju pieņemto lēmumu neizpildīšana, ja tie ir pretrunā Krievijas konstitūcijai;

Valsts domes pilnvaru paplašināšana, paredzot, ka tā apstiprinās premjerministra, vicepremjera un ministru amatu kandidātus, izņemot spēka struktūru ministru amatu kandidātus;

tiesības prezidentam pēc konsultācijām ar Valsts padomi iecelt un atcelt no amatiem Iekšlietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ārkārtas ministriju vadītājus un reģiona prokurorus;

prasība, ka svarīgu amatu kandidātiem (gubernatori, valdības pārstāvji, to vietnieki, federālie ministri, federālo institūciju vadītāji, Federācijas padomes locekļi, Valsts domes deputāti un tiesneši) nedrīkst būt dubultā pilsonība vai arī viņiem nedrīkst būt pastāvīgas dzīvesvietas atļauja ārzemēs;

pastiprināta prasība valsts prezidenta amata kandidātam. Proti, līdzšinējo 10 gadu vietā tagad prezidenta amata kandidātam vajadzēs būt nodzīvojušam nepārtrauktus 25 gadus, kā arī kandidāts nedrīkstēs būt dubultpilsonis vai saņemta uzturēšanās atļauja ārvalstīs (pat arī pagātnē);

tiek precizēts, ka par Krievijas prezidentu var būt tikai divus termiņus;

pašvaldības institūciju iekļaušana vienotā sistēmā ar valsts institūcijām.³

Kā redzams, sociālo jautājumu loks ir tikai mazākā daļa no kopumā plānotajiem grozījumiem. Tādējādi visnotaļ droši var pieņemt, ka tie iekļauti tikai tamdēļ, lai varētu atsaukties uz vēlmi uzlabot Krievijas iedzīvotāju dzīvi.

Kopumā izskatās, ka ar V.Putina iesniegtajiem grozījumiem Krievijas Konstitūcijā tiek mazināta prezidenta vara un ietekme uz dažādu lēmumu pieņemšanu, kā arī stipri ierobežojot to personu loku, kuras varētu pretendēt ieņemt attiecīgo amatu.

Jāpiekrīt, ka diezgan negaidīti priekšlikumi no prezidenta, kurš līdz šim centies visus varas grožus koncentrēt tikai savās rokās. Izskaidrojums? Visnotaļ vienkāršs. Apzinoties, ka atrašanās laiks valsts prezidenta amatā viņam ir jau ir krietni ierobežots, pēdējais laiks padomāt arī par sevi pēc prezidenta pilnvaru beigām. Iemesls – te nu var spekulēt ar vairākiem pieņēmumiem.

Pirmais, V.Putns uzskata, ka pilda kādu mesijas lomu un Krievija bez viņa vadošās rokas beigs pastāvēt, otrs, veicot grozījumus konstitūcijā, viņš pārdala varas sviras, izveidojot sev tādu amatu, kurā viņš saglabās savu ietekmi. Ar to, viņaprāt, tiktu nodrošināts, ka viņu nepiemeklēs nelāgs gals, ja pēkšņi pie varas nāks tāds prezidents, kurš sāks izmeklēt viņa sastrādāto. Tas, ka pašlaik viņš varētu nodrošināt savu iecelšanu kādā būtiskā amatā, – šaubu nav. Iespējams, ka tas varētu būt Valsts padomes vadītāja amats.

Uzmanības vērts ir, ka darba grupa, it kā pēc pašas iniciatīvas, ir nākusi klajā ar priekšlikumu Krievijas Konstitūcijas preambulā ietvert arī uzdevumu cīnīties pret vēstures falsifikāciju.⁴ Šī iniciatīva nepārprotami norāda uz PSRS ideoloģijas turpinājumu un nostiprināšanu konstitucionālā līmenī. Jāpiemetina tik tas, ka V.Putins visu laiku savā retorikā ir sekojis PSRS ideoloģijai. Kā taktiski, tā nereti arī saturiski.

Labi, te varbūt kāds iesauksies - bet kāda tad mums tur daļa, ja kāda suverēna valsts pēc tās prezidenta ierosinājuma groza savu konstitūciju. Vispār – tiešas daļas nekādas, bet no tā nepieciešams izdarīt secinājumus, ko un kā darīt mums.

V.Putina palikšana nozīmīgā amatā, no vienas puses, saglabās viņa ietekmi uz iekšpolitiskajiem un ārpolitiskajiem procesiem. Tomēr tas arī veicinās Krievijas neprognozējamību. Proti, vairākas personas iesaistītas būtisku lēmumu pieņemšanā. Bez šaubām sākotnējā periodā dominēs V.Putina viedoklis, bet, laikam ritot, situācija var mainīties, kad it kā otrā plāna spēlētāji, kaut arī pēc statusa augstāki, būs sajutuši varas garšu. Tad viņu galvās nepārprotami var iezagties domas – kādēļ tad neiztikt bez pelēkā kardināla V.Putina un visus varas augļus pilnā apmērā nebaudīt vieniem pašiem?

Vai tā būs? Vēl pāragri spriest, bet, kompleksi vērojot V.Putina iesniegtos Konstitūcijas grozījumus, tie velk nevis uz demokratizāciju, bet gan staļinizāciju.

Ko mums darīt? Atbilde būs pavisam vienkārša – vērot un analizēt Krievijā notiekošos procesus, censties saskatīt atsevišķu mūsu politiķu sasaisti ar tiem un, nepārtraukti uzlabot kā ārējo, tā arī bez šaubām iekšējo drošību. Tuvākajā laikā pēc V.Putina nomaiņas situācija nekļūs drošāka un stabilāka, drīzāk – tieši pretēji.

1 https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/putins-ierosina-referendumu-par-labojumiem-krievijas-konstitucija-14233779

2 https://ria.ru/20200120/1563631679.html

3 https://rg.ru/2020/01/23/v-chem-sut-predlozhennyh-prezidentom-popravok-v-konstituciiu.html

4 https://www.newsru.com/russia/23jan2020/klishas.html

Novērtē šo rakstu: