Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katru reizi, kad tas šķiet izdevīgi, Krievijā parādās aicinājumi atcelt Baltijas valstu un Ukrainas neatkarības atzīšanu, — laiks izpētīt, no kurienes šādi ierosinājumi un kāds būtu to izteikšanas “pamats”.

Pēdējoreiz pirms mēnešiem diviem šādu likumprojektu Krievijas Valsts domē iesniedza nevis kāds politiskais marginālis, bet gan it kā nopietns spēlētājs (vērtējot, protams, pēc Krievijas politikas mērogiem) — valdošās Vladimira Putina partijas "Vienotā Krievija" deputāts Jevgēņijs Fjodorovs. Konkrētajā gadījumā priekšlikums ir — “atcelt PSRS Valsts padomes 1991. gada 6. septembra lēmumu “par Lietuvas Republikas neatkarības atzīšanu”, lēmums stājas spēkā pēc tā publicēšanas”, savukārt Kremļa propagandas vietnes atzīmēja, ka varot sekot tādi paši lēmumprojekti attiecībā uz Latvijas un Igaunijas neatkarības atzīšanu.

Šā gada 24. februārī — dienā, kad sākās Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu — Jevgēņijs Fjodorovs vēlreiz atkārtoja savu tēzi no iepriekšējiem gadiem, ka PSRS “republikām” savulaik neesot izdevies izstāties un ka neesot “neviena dokumenta par Ukrainas izstāšanos no PSRS”.

Ikviens, kas bija apzinīgā vecumā Atmodas un Barikāžu laikā, atceras: neatkarības atgūšana bija ne jau viena aktivitāte, bet ilgstošs, dinamisks un aizraujošs process, kurā svarīgi notikumi nomainīja cits citu. “Helsinki-86” kustība, ASV vēstnieka Padomju Savienībā 1986. gadā Jūrmalas konferencē skaidrā latviešu valodā nolasītais paziņojums, ka ASV nekad nav atzinusi un nekad neatzīs Baltijas okupāciju, tautas gājieni pie Brīvības pieminekļa, pirmās puslīdz brīvās pašvaldību vēlēšanas 1989. gadā, pirmās godīgās Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā, Latvijas karoga atjaunošana, 4. maija balsojums, Barikādes, diplomātisko attiecību atjaunošana ar tuvām un tālām valstīm, VDK likvidācija un “čekas maisu” konfiskācija, 1991. gada augusta puča ietekme uz Latviju un Satversmes darbības atjaunošana, un tā līdz pat viena reti izturīga robežmieta, kurš bija saglabājies no 1940. gada, demonstratīvai atlikšanai savā vietā uz Krievijas robežas — tie ir notikumi, kas iededzināti atmiņā visiem, kas tos laikus piedzīvoja.

To redzot, arī Ukrainas tauta sāka arvien aktīvāk domāt par neatkarības pasludināšanu — kā jaunajā grāmatā “Ukrainas vēsture” raksta Latvijas Universitātes vēsturniece Daina Bleiere, komunistiskā režīma ietekme Ukrainā bija daudz stiprāka nekā Baltijas valstīs, tāpēc tur VDK un kompartija pretojās spēcīgāk, saglabājot varu parlamentā ilgāk nekā pie mums, kamēr pašvaldības (sevišķi Rietumukrainā) jau bija demokratizējušās un tajās bija palikuši tikai daži komunisti, turklāt tie paši atradās opozīcijā. Līdz ar to Ukraina tikai 1991. gada 24. augustā nobalsoja par savas suverenitātes paziņošanu, bet faktiski pagaidām palika PSRS sastāvā, līdz tauta referendumā ar milzu pārsvaru nobalsoja par Ukrainas neatkarību (svarīgi — pat Donbasā un Krimā lielais vairākums nobalsoja par neatkarību), vienlaikus ievēlot par prezidentu Leonīdu Kravčuku.

Brūkošā režīma “siloviki” (armijas, milicijas un VDK virsnieki) mēģināja sarīkot savu puču 1991. gada augustā, kurā centās atjaunot impēriju, taču pēc tā izgāšanās un bijušā LPSR funkcionāra Borisa Pugo nošaušanās Maskavā vēstures procesi vairs nebija pagriežami atpakaļ. Viens no sekojošajiem soļiem, kādu padomju vara mēģināja veikt kaut kādu PSRS institūciju vai struktūru saturēšanai kopā, bija t.s. “PSRS valsts padomes” (“Госсовет СССР”) izveide no 5. septembra — tajā bija 12 “savienoto republiku” vadītāji kopā ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu. Tikmēr Baltijas valstis, protams, šajā “padomē” nepiedalījās, jo tobrīd Latvija, Lietuva, Igaunija jau bija ārā no PSRS gan juridiski, gan faktiski.

Tāpat kā citi mēģinājumi saglabāt PSRS šī “valsts padome” bija nesekmīga iniciatīva — jau pēc trīsarpus mēnešiem 1991. gada pēdējās dienās Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks, Baltkrievijas demokrātiskais līderis Staņislavs Šuškevičs un Krievijas prezidents Boriss Jeļcins parakstīja papīrus par PSRS likvidāciju, jo šīs trīs “padomju republikas” savulaik 1922. gadā bija parakstījušas līgumu par PSRS izveidi, tāpēc tām arī vajadzēja to izbeigt. Tomēr vēl pirms tam sovjetisko struktūru sabrukuma procesā 1991. gada 6. septembrī šī “PSRS valsts padome” pieņēma lēmumu par Baltijas valstu neatkarības formālo atzīšanu, kaut arī Baltijas valstis jau bija izstājušās no PSRS pirms tam gan “de iure”, gan “de facto”. Patiesību sakot, pie mums šo lēmumu pat nepamanīja — no mūsu viedokļa tas bija kaut kāds likvidējamās PSRS funkcionāru sanāksmes iekšējais lēmums, pieņemts pusotru gadu pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Tomēr šo 6. septembra lēmumu Krievijas politiķi ne reizi vien piedāvājuši atcelt, kad Baltijas valstis kārtējo reizi palīdz Ukrainai vai Gruzijai. No imperiālistu un šovinistu puses tiek piedāvāts papildus arguments: pat “Wikipēdijas” krievu teksta anonīmie autori vairākkārt uzsver faktu, ka šādas “Госсовет СССР” eksistence netika paredzēta PSRS konstitūcijā un līdz ar to visi tās lēmumi esot bijuši nelikumīgi, pie kam tos vēlāk neesot apstiprinājis ne referendums, ne vēlētie tautas priekšstāvji — pat ne padomju izpratnē “ievēlētie” ne. (Sk.: ej.uz/agonija)

Līdzīgi vairākkārt ticis piedāvāts atzīt par spēkā neesošu Belovežas vienošanos par PSRS likvidāciju, lai tādā veidā noliegtu Ukrainas tiesības uz eksistenci. Tur tiek izmantots fakts, ka Krievijas Federācijas deputāti 1992. gadā trīs reizes esot atteikušies ratificēt šo vienošanos — viņu argumentācija ir, ka vienošanās par PSRS likvidāciju tāpēc neesot tomēr galīgi stājusies spēkā. Vienlaikus Baltkrievijas arhīvos esot pazuduši šo dokumentu oriģināli (visticamāk, tos pievācis kāds vēstures interesents), taču šis kuriozais fakts ieinteresētajiem spēkiem dod vēl vienu iespēju apgalvot, ka PSRS likvidācija neesot līdz galam notikusi.

Lai arī šāda “argumentācija” Krievijas deputāta Fjodorova un citu tamlīdzīgu personāžu izpildījumā vairāk izskatās pēc konspirāciju teoriju “pamatojuma”, Krievija ar iebrukumu Ukrainā ir pierādījusi — tā spēj nodarīt nelabojamu kaitējumu pat bez nekāda pamatojuma. Tāpēc, lai cik dīvaini neskanētu šādi paziņojumi, tos gluži gar ausīm laist nevar — ja tos katru reizi neatspēkos, uz to “pamata” var gaidīt jaunus brīnumus.

Novērtē šo rakstu:

60
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...