Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katru reizi, kad tas šķiet izdevīgi, Krievijā parādās aicinājumi atcelt Baltijas valstu un Ukrainas neatkarības atzīšanu, — laiks izpētīt, no kurienes šādi ierosinājumi un kāds būtu to izteikšanas “pamats”.

Pēdējoreiz pirms mēnešiem diviem šādu likumprojektu Krievijas Valsts domē iesniedza nevis kāds politiskais marginālis, bet gan it kā nopietns spēlētājs (vērtējot, protams, pēc Krievijas politikas mērogiem) — valdošās Vladimira Putina partijas "Vienotā Krievija" deputāts Jevgēņijs Fjodorovs. Konkrētajā gadījumā priekšlikums ir — “atcelt PSRS Valsts padomes 1991. gada 6. septembra lēmumu “par Lietuvas Republikas neatkarības atzīšanu”, lēmums stājas spēkā pēc tā publicēšanas”, savukārt Kremļa propagandas vietnes atzīmēja, ka varot sekot tādi paši lēmumprojekti attiecībā uz Latvijas un Igaunijas neatkarības atzīšanu.

Šā gada 24. februārī — dienā, kad sākās Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu — Jevgēņijs Fjodorovs vēlreiz atkārtoja savu tēzi no iepriekšējiem gadiem, ka PSRS “republikām” savulaik neesot izdevies izstāties un ka neesot “neviena dokumenta par Ukrainas izstāšanos no PSRS”.

Ikviens, kas bija apzinīgā vecumā Atmodas un Barikāžu laikā, atceras: neatkarības atgūšana bija ne jau viena aktivitāte, bet ilgstošs, dinamisks un aizraujošs process, kurā svarīgi notikumi nomainīja cits citu. “Helsinki-86” kustība, ASV vēstnieka Padomju Savienībā 1986. gadā Jūrmalas konferencē skaidrā latviešu valodā nolasītais paziņojums, ka ASV nekad nav atzinusi un nekad neatzīs Baltijas okupāciju, tautas gājieni pie Brīvības pieminekļa, pirmās puslīdz brīvās pašvaldību vēlēšanas 1989. gadā, pirmās godīgās Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā, Latvijas karoga atjaunošana, 4. maija balsojums, Barikādes, diplomātisko attiecību atjaunošana ar tuvām un tālām valstīm, VDK likvidācija un “čekas maisu” konfiskācija, 1991. gada augusta puča ietekme uz Latviju un Satversmes darbības atjaunošana, un tā līdz pat viena reti izturīga robežmieta, kurš bija saglabājies no 1940. gada, demonstratīvai atlikšanai savā vietā uz Krievijas robežas — tie ir notikumi, kas iededzināti atmiņā visiem, kas tos laikus piedzīvoja.

To redzot, arī Ukrainas tauta sāka arvien aktīvāk domāt par neatkarības pasludināšanu — kā jaunajā grāmatā “Ukrainas vēsture” raksta Latvijas Universitātes vēsturniece Daina Bleiere, komunistiskā režīma ietekme Ukrainā bija daudz stiprāka nekā Baltijas valstīs, tāpēc tur VDK un kompartija pretojās spēcīgāk, saglabājot varu parlamentā ilgāk nekā pie mums, kamēr pašvaldības (sevišķi Rietumukrainā) jau bija demokratizējušās un tajās bija palikuši tikai daži komunisti, turklāt tie paši atradās opozīcijā. Līdz ar to Ukraina tikai 1991. gada 24. augustā nobalsoja par savas suverenitātes paziņošanu, bet faktiski pagaidām palika PSRS sastāvā, līdz tauta referendumā ar milzu pārsvaru nobalsoja par Ukrainas neatkarību (svarīgi — pat Donbasā un Krimā lielais vairākums nobalsoja par neatkarību), vienlaikus ievēlot par prezidentu Leonīdu Kravčuku.

Brūkošā režīma “siloviki” (armijas, milicijas un VDK virsnieki) mēģināja sarīkot savu puču 1991. gada augustā, kurā centās atjaunot impēriju, taču pēc tā izgāšanās un bijušā LPSR funkcionāra Borisa Pugo nošaušanās Maskavā vēstures procesi vairs nebija pagriežami atpakaļ. Viens no sekojošajiem soļiem, kādu padomju vara mēģināja veikt kaut kādu PSRS institūciju vai struktūru saturēšanai kopā, bija t.s. “PSRS valsts padomes” (“Госсовет СССР”) izveide no 5. septembra — tajā bija 12 “savienoto republiku” vadītāji kopā ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu. Tikmēr Baltijas valstis, protams, šajā “padomē” nepiedalījās, jo tobrīd Latvija, Lietuva, Igaunija jau bija ārā no PSRS gan juridiski, gan faktiski.

Tāpat kā citi mēģinājumi saglabāt PSRS šī “valsts padome” bija nesekmīga iniciatīva — jau pēc trīsarpus mēnešiem 1991. gada pēdējās dienās Ukrainas prezidents Leonīds Kravčuks, Baltkrievijas demokrātiskais līderis Staņislavs Šuškevičs un Krievijas prezidents Boriss Jeļcins parakstīja papīrus par PSRS likvidāciju, jo šīs trīs “padomju republikas” savulaik 1922. gadā bija parakstījušas līgumu par PSRS izveidi, tāpēc tām arī vajadzēja to izbeigt. Tomēr vēl pirms tam sovjetisko struktūru sabrukuma procesā 1991. gada 6. septembrī šī “PSRS valsts padome” pieņēma lēmumu par Baltijas valstu neatkarības formālo atzīšanu, kaut arī Baltijas valstis jau bija izstājušās no PSRS pirms tam gan “de iure”, gan “de facto”. Patiesību sakot, pie mums šo lēmumu pat nepamanīja — no mūsu viedokļa tas bija kaut kāds likvidējamās PSRS funkcionāru sanāksmes iekšējais lēmums, pieņemts pusotru gadu pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Tomēr šo 6. septembra lēmumu Krievijas politiķi ne reizi vien piedāvājuši atcelt, kad Baltijas valstis kārtējo reizi palīdz Ukrainai vai Gruzijai. No imperiālistu un šovinistu puses tiek piedāvāts papildus arguments: pat “Wikipēdijas” krievu teksta anonīmie autori vairākkārt uzsver faktu, ka šādas “Госсовет СССР” eksistence netika paredzēta PSRS konstitūcijā un līdz ar to visi tās lēmumi esot bijuši nelikumīgi, pie kam tos vēlāk neesot apstiprinājis ne referendums, ne vēlētie tautas priekšstāvji — pat ne padomju izpratnē “ievēlētie” ne. (Sk.: ej.uz/agonija)

Līdzīgi vairākkārt ticis piedāvāts atzīt par spēkā neesošu Belovežas vienošanos par PSRS likvidāciju, lai tādā veidā noliegtu Ukrainas tiesības uz eksistenci. Tur tiek izmantots fakts, ka Krievijas Federācijas deputāti 1992. gadā trīs reizes esot atteikušies ratificēt šo vienošanos — viņu argumentācija ir, ka vienošanās par PSRS likvidāciju tāpēc neesot tomēr galīgi stājusies spēkā. Vienlaikus Baltkrievijas arhīvos esot pazuduši šo dokumentu oriģināli (visticamāk, tos pievācis kāds vēstures interesents), taču šis kuriozais fakts ieinteresētajiem spēkiem dod vēl vienu iespēju apgalvot, ka PSRS likvidācija neesot līdz galam notikusi.

Lai arī šāda “argumentācija” Krievijas deputāta Fjodorova un citu tamlīdzīgu personāžu izpildījumā vairāk izskatās pēc konspirāciju teoriju “pamatojuma”, Krievija ar iebrukumu Ukrainā ir pierādījusi — tā spēj nodarīt nelabojamu kaitējumu pat bez nekāda pamatojuma. Tāpēc, lai cik dīvaini neskanētu šādi paziņojumi, tos gluži gar ausīm laist nevar — ja tos katru reizi neatspēkos, uz to “pamata” var gaidīt jaunus brīnumus.

Novērtē šo rakstu:

60
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...