
Krievijas iebrukums Ukrainā nav bijis šķērslis turpināt Latvijas “sabiedriskajos” medijos nodarbināt agresorvalsts pilsoņus
PIETIEK30.09.2024.
Komentāri (28)
Kā izrādās, Krievijas iebrukums Ukrainā nav bijis šķērslis turpināt Latvijas “sabiedriskajos” medijos nodarbināt agresorvalsts pilsoņus, - Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atbildi uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu, kura apliecina šo faktu.
Par atbildes sniegšanu uz 2024. gada 29. augusta iesniegumu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) 2024. gada 29. augustā saņēma Jūsu iesniegumu, kurā paužat vēlmi saņemt informāciju par spēkā esošajām VSIA “Latvijas Televīzija” (turpmāk – Latvijas Televīzija) un VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk – Radio) darba tiesiskajām attiecībām ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kā arī informāciju par Padomes veiktajām darbībām šai sakarā.
Atbildot uz Jūsu Iesniegumu, Padome informē, ka ir lūgusi Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio sniegt informāciju par noslēgto un spēkā esošo darba tiesisko attiecību skaitu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kas noslēgtas gan pirms Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī, gan pēc Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Latvijas Televīzija ir informējusi Padomi, ka pēc 2022. gada 24. februāra ir noslēgusi vienu terminētu darba līgumu ar Krievijas Federācijas pilsoni, kuram PMLP ir izsniegta uzturēšanās atļauja ar tiesībām strādāt bez ierobežojumiem. Pirms 2022. gada 24. februāra neviens darba līgums ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem netika slēgts.
Savukārt Latvijas Radio ir sniegusi Padomei informāciju, ka pirms 2022. gada 24. februāra bija noslēgusi darba līgumus ar diviem Krievijas Federācijas pilsoņiem un vienu Baltkrievijas Republikas pilsoni, bet pēc 2022. gada 24. februāra Latvijas Radio noslēdza vienu darba līgumu ar Krievijas Federācijas pilsoni.
Atbildot uz Jūsu jautājumiem par Padomes veiktajām darbībām saistībā ar noslēgtajām vienošanām par darba tiesiskajām attiecībām ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas pilsoņiem, Padome informē, ka, ievērojot sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktās neatkarības garantijas, Padome neiejaucas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu lēmumos par darba tiesisko attiecību dibināšanu vai izbeigšanu ar to darbiniekiem. Padome arī apzinās, ka pilsonība nevar būt vienīgais kritērijs vai rādītājs, lai vērtētu darbinieka lojalitāti Latvijas valstij.
Papildus Padome informē, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 102. pantā ir noteikts lojalitātes pienākums Latvijas Republikai un tās Satversmei publiskas personas institūcijā nodarbinātajiem, tādējādi lojalitātes pienākuma ievērošanas izvērtēšana skar nodarbinātības attiecības un ir izvērtējama darba ņēmēja un darba devēja tiesisko attiecību ietvaros.
Visbeidzot Padome pateicas par pievērsto uzmanību Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai.
Ar cieņu Padomes priekšsēdētājs Jānis Siksnis (attēlā)





Ja vīrietis un sieviete ir divas dažādas lietu dabas, tad ir loģiski, ka tiktāl, cik runa ir par vienas dabas atšķirību no otras, vienu dabu iemiesojošie indivīdi būs savu īpatnējo dabu aprakstošo īpašību ziņā pārāki par indivīdiem, kuri nepieder pie šīs dabas.
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.