Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ukrainas spēki turpina pašaizliedzīgi aizsargāt savu zemi no Krievijas iebrucējiem, kuri parāda savu dubulto ļaunumu, melojot un pasniedzot sevi kā atbrīvotājus. Vai tas jau nav ticis pieredzēts iepriekš?

Baltijas valstu, Ungārijas, Čehoslovākijas u.c. valstu “atbrīvošana” nenesa brīvību, tā vietā Maskava jau daudzkārt ir nesusi apspiešanu, nāvi, cilvēkkapitāla un ekonomikas graušanu, sociālās atmiņas izdeldēšanu un mēģinājusi pielipināt utopiskos murgus par saulaino nākotni. Solīja, ka komunisms būs 1980. gadā. Vēl, šķiet, solīja, ka astoņdesmitajos gados padomju televīzijā tikšot parādīts pēdējais ticīgais kristietis. Valsts, kura paziņoja, ka Dieva nav, nevarēja pastāvēt. Mēs konstatējām, ka Dievs ir, bet PSRS vairs nav.

CIP analītiķi esot domājuši, ka PSRS nesabruks. Kļūda. Bet varbūt nebija īsti kļūda, jo vai PSRS sabruka krievu prātos un sirdīs? Krievijā nenotika pietiekama desovietizācija, un nu ir redzamas sekas. Impēriskā doma (kura padomju laikā bija citos vārdos ietērpta) no plašās Krievijas daļas iemītnieku prātiem un sirdīm netika izārstēta. Vācija un Japāna gāja cauri pašattīrīšanās (tai skaitā arī ar pamudinājumu no malas) procesam pēc lielās sakāves.

Vai tāda vērtību pārskatīšana reiz notiks Krievijā? Vai bez lielas sagrāves karā tāda var notikt? Pirms pāris dienām noskatījos Staļina pēdējās publiskās uzstāšanās 1952. gadā ierakstu. Pilnīgs saturisks tukšums. Kaut kādi formāli teikumi par Komunistisko partiju sadarbību soclēģerī un vēl tajās citās valstīs, kuras ir “kapitālistu jūgā”. Harizma – nulle.

Neskatoties uz to, partijas biedri aiz muguras un aktu zāles krēslu rindās sacenšas savā starpā, kurš kaismīgāk aplaudēs... Līdzība ar Ziemeļkoreju un nu jau arī ar Putina laika Krieviju. Padomju laika sauklis – Ļeņins ir dzīvs! – varētu tikt papildināts: Gan Ļeņins, gan Staļins un Gebelss ir dzīvi! Viņi draudzīgi sadzīvo postpadomju Krievijas cilvēku prātos un sirdīs. Bēdīgs skats.

Latvijā nesen uzplaiksnīja diskusija par to, ko vajag, ko nevajag slēgt informācijas telpā. Ko drīkst, ko nedrīkst? Ir saprotamas dažu bažas par to, ka slēdzot mēs varam atvēzēties par plašu un ierobežot par daudz, tādējādi kaitējot demokrātijai. Pie šīs domas vēl atgriezīšos raksta beigās. Vēlos atgādināt, ka pašlaik notiek informācijas karš un arī tā maigāka forma – publiskā diplomātija kara laikā. Diemžēl informatīvās sadursmes frontes līnija iet cauri Latvijai.

Kas ir informācijas karš?

Savulaik Latvijā norisinājās diskusija par labāko jēdziena formulējumu latviešu valodā. Izvēle bija starp “informācijas karu” un “informatīvo karu”. Kā jauns vārdu salikums tika piedāvāts “informacionālais karš”, kas īsti neiegājās plašā apritē. Ja pareizi atceros, arī LZA valodnieki tika iesaistīti. Šauj gan ar informāciju, gan dezinformāciju, tāpēc “informācijas karš” varētu būt par šauru. Ar šo rakstu nedomāju uzlikt punktu uz “i” minētajā diskusijā, tikai ērtības un ieraduma dēļ lietošu jēdzienu “informācijas karš”, atstājot iespēju citiem speciālistiem pateikt gala vārdu šajā jautājumā.

Viena no salīdzinoši vienkāršām un precīzām informācijas kara definīcijām ir šī: “Informācijas karš ir aktivitāšu kopums, kas tiek īstenots, lai iegūtu informācijas priekšrocības pār pretinieku. Tajā ietilpst savas informācijas telpas pārvaldīšana (kontrolēšana), savas informācijas aizsargāšana no ārējas piekļuves, vienlaikus iegūstot un izmantojot pretinieka informāciju, kā arī iznīcinot pretinieka informācijas sistēmas un traucējot informācijas plūsmu.”[1] Pilnākai ainai prasītos arī šis tas no “cīņas par prātiem un sirdīm”, bet kopumā minētā definīcija ir laba savas salīdzinošās vienkāršības dēļ, lai arī tā runā vairāk par tehnisko, nevis saturisko pusi.

Informācijas karš nav jauna parādība, tomēr mūsdienās tas tiek arvien papildināts ar inovatīviem risinājumiem. Tie ir iespējami līdz ar jauno tehnoloģiju attīstību, kas dod iespēju izplatīt informāciju (un dezinformāciju) ātrāk un plašāk. Ja Pirmā pasaules kara laikā no zemu un lēni lidojošas lidmašīnas varēja izmest skrejlapas pretinieka kareivju uzrunāšanai, tad mūsdienu metožu un instrumentu klāsts ir ārkārtīgi plašs.

Kā informācijas kara metodes bieži tiek minētas ietekmes operācijas, psiholoģiskās operācijas, refleksīvā kontrole, informatīvais aizsegs (maskirovka) u.c. Informācijas karā ir svarīgs vēstījums, jeb naratīvs, kas tiek gatavots atbilstoši pretinieka uztverei, vērtībām un tradīcijām. Vārdu sakot, nepiedāvājiet islāmticīgajiem kareivjiem cūkgaļas cepeti kā balvu par padošanos!

Kad Krievijas spēki raidīja šāviņu uz televīzijas torni Ukrainā, tad kinētiskā un informācijas kara dimensijas savienojās vienotā operācijā, jo šādi tika izdarīts uzbrukums gan fiziskajā pasaulē, gan informācijas telpā (ja tornis pārtrauktu darbību). Līdzīgi ir, ja tiek nogalināts TV žurnālists, kurš vēstī no frontes līnijas; sekas ir gan fiziskajā, gan virtuālajā pasaulē.

Dažkārt kiberkarš tiek izdalīts atsevišķi, - es gan labprāt to atstātu kā informācijas kara sastāvdaļu, kas notiek vairāk “dzelžu” nevis saturiskajā dimensijā. Arī augstāk lietotā definīcija ietver jebko, kas notiek IT sfērā, piemēram, e-pastu satura zagšanu, datorvīrusu izplatīšanu, uzbrukumus aizsardzības sektora un valsts kritiski svarīgās infrastruktūras datu nesējiem.

Ne vienmēr var novilkt skaidru līniju starp dažādām kara jomām. Interneta troļļu un botu (autonomu programmu) sfēras pārklājas, jo abi ražo vajadzīgo saturu, lai ietekmētu sociālo platformu lasītāju spriedumus un reakciju. Šajā ziņā mums ir, kur ieskatīties labākai izpratnei, – tie ir Latvijā bāzētā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētījumi.[2] Arī CERT.LV mums var daudz ko izskaidrot. Savukārt par saturisko dimensiju – skatāmies, ko ir saražojuši APPC (www.appc.lv).

Krievijas oficiālo valsts institūciju pārstāvju un akadēmiskās vides ekspertu izpratnē informācijas karš satur vismaz trīs elementus: 1) Konfrontāciju informācijas telpā starp diviem vai vairākiem aktoriem, kuri pārsvarā gadījumu pārstāv valsti, vai ir tās atbalstīti; 2) Operāciju īstenošanas laikā aktori īsteno informatīvo un psiholoģisko ietekmi ar propagandas, aģitācijas, dezinformācijas un demonstratīvu akciju palīdzību; 3) Mērķa valsts iekšējās politiskās un sabiedriskās situācijas destabilizācija, un pretinieka valdības piespiešana pieņemt lēmumus par labu informācijas karu īstenojošai pusei.[3]

Vera Mišlina-Šapira (Vera Michlin-Shapir) norāda, ka Rietumu informācijas kara un stratēģiskās komunikācijas definīcijas un izpratne parasti saistās ar “pretinieka pārliecināšanu un uzvedības maiņu par labu mums”, savukārt Krievijas – ar “piespiešanu un informācijas telpas graušanu”.[4] Tas varētu būt skaidrojams ar Krievijas lēmumu pieņēmēju savu spēju reālu novērtēšanu, proti, Krievijai Putina laikā neveicas ar pievilcīgumu, tāpēc ir daudz jāmelo un jālieto asimetriskas un destruktīvas metodes.

Publiskā diplomātija kara laikā

Ar publisko diplomātiju saprotam diplomātu un dažādu valsts institūciju centienus uzrunāt mērķa valsts pēc iespējams plašu auditoriju, ar mērķi panākt tās pilsoņu atbalstu mūsu ārpolitikas mērķiem. Talkā tiek ņemti mediji, nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi, fondi, kultūras apmaiņa un stipendiju programmas, jeb darbs ar viedokļu līderiem.

Kas notiek ar publisko diplomātiju kara laikā? Vispirms jau ir jāņem vērā, ka militāra konflikta laikā informācijas karu īsteno aizsardzības (uzbrukuma) resors, jo visiem vēstījumiem ir jābūt pakārtotiem militāro mērķu sasniegšanai. Militāra konflikta laikā arī ārlietu institūcijas turpina sava daļu publiskajā diplomātijā, proti, Krievijas diplomātiem ir jāpārliecina citu valstu auditorijas par Maskavas pozīcijas leģitimitāti. Mūsdienās plašu auditoriju spēj uzrunāt arī indivīdi, piemēram, blogeri, kuri var pieslēgties informācijas kara vēstījumu izplatīšanai. Vienu tādu nupat aizturēja Latvijas Valsts drošības dienests.[5] Vai Prigožina interneta troļļiem nav šodien daudz darba? Ik pa laikam konstatēju Facebookā Kremļa naratīvu par Ukrainu, ko izplata vietējie bāleliņi, iespējams, nezinot, kur spožās idejas radušās.

Antonijs Pratkanis, analizējot publiskās diplomātijas lomu militāru konfliktu laikā, izdala vairākus mērķus, ko var sasniegt ar publiskās diplomātijas palīdzību (atlasīju dažus): 1) pārliecināt mērķauditoriju par pārstāvētās valsts rīcības leģitimitāti; 2) pārvilināt savā pusē pretinieku; 3) izmainīt pretinieku un neitrāli noskaņoto pārliecību un uzvedību; 4) iegūt atbalstu saviem ideāliem; 5) veidot citu valstu spiedienu pret mērķa valsti; 6) pārliecināt karojošo pusi pārtraukt kara darbību; 7) pamatot karadarbības nepieciešamību neitrāli noskaņoto acīs; 8) sagraut pretinieku morāli; 9) stiprināt savas puses karavīru morāli; 10) pārliecināt pretinieku padoties.[6]

Līdzīgi mērķi tiek nosprausti arī informācijas kara īstenošanā. Kā redzams no Pratkaņa izdalītajiem mērķiem, to sasniegšana var tikt uzticēta gan valsts aizsardzības resoram, gan ārpolitikas dienestam, gan plašam nevalstisko aktoru klāstam, ja valsts spēj tos kontrolēt. Ja tiešo komunikāciju ar pretinieka militāro spēku vadību un karavīriem var īstenot aizsardzības (uzbrukuma) sfēras cilvēki, tad komunikācija ar starptautisko sabiedrību (valstu un starptautisko organizāciju pārstāvjiem) labāk padosies Ārlietu ministrijai un diplomātiem.

Filips Teilors norādīja, ka militārās sfēras speciālisti parasti ir ļoti efektīvi taktiskajā un operatīvajā informācijas un psiholoģisko operāciju līmenī, tomēr ne tik labi stratēģiskajā.[7] Psiholoģiskās operācijas parasti nodrošina īstermiņa sasniegumus,[8] šajā kontekstā tās īsti neiederas publiskajā diplomātijā, kas ir orientēta uz vidējo termiņu un ilgtermiņu. Kā efektīvas psiholoģiskās operācijas piemēru Marks Kilbane min ASV vadītās koalīcijas spēku operāciju “Tuksneša vētra”, kas nodrošināja liela skaita Irākas karavīru padošanos gūstā.[9]

Nikolass Kalls sauc “psiholoģisko karu” (Psychological Warfare) par publiskās diplomātijas “paralēlo aktivitāti”,[10] kas no vienas puses neiederas diskusijā par publisko diplomātiju, bet no otras – tā ir bijusi klātesoša Aukstā kara laika diplomātijā. Atbilstoši Kalla definīcijai psiholoģiskais karš ir “aktora komunikācijas izmantošana, lai sasniegtu mērķus kara laikā, parasti komunicējot ar pretinieka sabiedrību. Tipiski piemēri ir pretinieka pretošanās gribas mazināšana, vai padošanās veicināšana, vai arī šķelšanās pretinieku rindās.”[11]

Mums, kā Latvijas pilsoņiem, svarīgākais nav zināt pareizos terminus, bet gan notiekošā būtību un lemt par atbilstošāko rīcību propagandas un dezinformācijas ierobežošanai kara laikā Latvijā.

Krievijas informācijas kara treniņi pirms 2014. gada

Viena no metodēm, ko nupat lietoja Krievijas puse, bija spindoktorings (no angļu vārda to spin – pagriezt). Volodimira Zeļenska drosmīgā rīcība un lēmums palikt Kijivā tika “pagriezta” uz pretējo pusi, proti tika teikts, ka Zeļenskim neesot, kur bēgt, tāpēc ir palicis Kijivā. Meļi, protams, noklusēja, ka ASV piedāvāja Ukrainas prezidentam drošu patvērumu, bet viņš no tā atteicās.

Mūsdienu Krievijas propagandisti ir labāk trenēti nekā pirms 1991. gada, jo Aukstā kara laikā Padomju Savienībā ienāca mazāk patiesas informācijas; šodien tā ieplūst plašākā straumē, tāpēc propagandisti, elsdami, pūzdami, apstrādā vēstījumus, daļu no tiem “pagriežot” un piešķirot tiem pretēju nozīmi.

Pirms raksta gatavošanas biju domājis te atmaskot vēl citus Kremļa dezinformācijas piemērus par Ukrainu, bet nolēmu, ka nedošu meliem vēl vienu platformu, jo, lai zinātu patiesību, nav jāzina visa nepatiesība. Tikai atgādināšu, ka Krievijas propagandisti un informācijas kara kareivji ir trenējušies daudzu gadu garumā. Vispirms jau cīņā par iedzīvotāju prātiem un sirdīm valsts iekšienē, piedzīvojot sabiedrisko attiecību krīzi uzreiz pēc zemūdenes “Kursk” bojāejas, tāpat arī izgāšanos Beslanas un Nord Ost teātra ķīlnieku krīžu laikā.

Pēc komunikācijas grūtībām pirmajā Čečenijas karā otrajā cēlienā par galveno vēstījumu menedžeri tika norīkots Sergejs Jastržembskis. Rezultātā “čečenu kaujinieki” (bojeviki) un “separātisti” tika pārdēvēti par “starptautiskajiem teroristiem”, cerot uz starptautiskās sabiedrības atbalstu Krievijas valdības politikai un militārajai kampaņai Čečenijā. Gruzijas kara laikā putinistiem īpaši neveicās, lai gan viņi katru stundu mērķtiecīgi izplatīja nepatiesus skaitļus par bojāgājušajiem Dienvidosetijas civiliedzīvotājiem. Vēlāk atbilstoši starptautisko organizāciju datiem tika noskaidrots, ka Krievijas TV “ziņu” kanāli bija palielinājuši kritušo skaitu aptuveni desmit reizes, veidojot negatīvu sabiedrisko domu par Gruziju.

Latvijas atbilde

Krievijas varas kontrolētie mediji šodien ir informācijas kara rīki. Arī tie blogeri, kuri maksas dēļ vai brīvprātīgi karo agresorvalsts – Krievijas pusē, ir un paliek agresijas daļa. Vai ar agresoriem mēģināsim draudzīgi sarunāt, lai tie pārtrauc karot ar mums?

Latvijas Satversmes noslēdzošajā pantā lasām: “116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā (aut. izcēlums), simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību (aut. izcēlums), labklājību un tikumību [..].”[12]

Tātad 100. pantā teiktais: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta”, kara laikā var tikt ierobežots, ja nacionālas drošības situācija to prasa. Turklāt runa nav par “alternatīvu viedokli”, bet kara noziegumu un agresijas atbalstīšanu. Kad karš beigsies, atnāks labāki laiki un Krievijā (varbūt) būs pārmaiņas, tad varēsim atļaut Latvijā raidīt tiem Krievijas medijiem, kas ir mediji, nevis informācijas kara rīki.

[1] What is information warfare? https://www.nato.int/nato_static_fl2014/assets/pdf/2020/5/pdf/2005-deepportal4-information-warfare.pdf

[2] The NATO Strategic Communications Centre of Excellence (NATO StratCom COE) https://stratcomcoe.org/

[3] Vera Michlin-Shapir, “Pipeline of Influence: Nord Stream 2 and ‘Informatsionnaya Voyna’”. Defence Strategic Communication, The official journal of the NATO Strategic Communications Centre of Excellence, Volume 10 | Spring - Autumn 2021, file:///C:/Users/andis/Downloads/7--Shapir-article_WEB-c6c36.pdf

[4] Turpat.

[5] LTV: Latvijā aizturēts prokremlisks blogeris Kirils Fjodorovs, LSM.lv, 22.03.2022., https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ltv-latvija-aizturets-prokremlisks-blogeris-kirils-fjodorovs.a449104/

[6] Anthony Pratkanis, Public Diplomacy in International Conflicts. A Social Influence Analaysis, Routledge, p.113.

[7] Philip M. Taylor, Public Diplomacy and Strategic Communications, p. 15.

[8] Nicholas J. Cull, Public Diplomacy: Lessons from the Past, Los Angeles: Figueroa Press, 2009, p.25

[9] Mark Kilbane, Military psychological Operations as Public Diplomacy, Routledge, p.189.

[10] Nicholas J. Cull, Public Diplomacy: Lessons from the Past, Los Angeles: Figueroa Press, 2009, p.22

[11] Turpat.

[12] Satversme. https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme

Pārpublicēts no latvijasdrosiba.lv

Novērtē šo rakstu:

25
62

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...