Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsāktais karš pret Ukrainu ir neatgriezeniski mainījis abu valstu, Eiropas un visas pasaules vēsturi. Nekas vairs nav tā kā agrāk – kas reiz bija noslēpumi, beidzot ir nākuši atklātībā, un cēloņsakarības starp pagātnes un tagadnes notikumiem ir kļuvušas tik acīmredzamas, ka situāciju nav iespējams uztvert kā normālu vai pieļaujamu.

Krievija negaidīti novilka savu masku. Kas reiz šķita kā civilizēta valsts, kura pasaulei devusi Tolstoju, Puškinu, Ļermontovu, Čaikovski, Vasņecovu un citas kultūrā, mākslā un zinātnē atzītas personības, patiesībā izrādījās valsts ar imperiālistiskām ambīcijām un pārākuma kompleksu. Zem maskas vienmēr bijusi valsts, kas uzskata, ka tai ir tiesības spēlēties ar kaimiņvalstu likteņiem un mainīt to robežas.

Krievija, būdama Padomju Savienības mantiniece, mantoja no tās neremdināmo vēlmi paplašināties. Šos nolādētos gēnus Padomju Savienībai atstāja Krievijas cariste, kas arī nekad nebija apmierināta ar savas teritorijas apmēru un allaž kāroja paplašināties uz kaimiņvalstu rēķina. Īpaši izteikti tas bija gadījumos, ja konkrētā kaimiņvalsts cienīja brīvību un ja tās dzīves apstākļi bija kaut nedaudz labāki.

Viss sākās ar Maskavas caristi, kad Ivans III 1478. gadā iekaroja demokrātisko Novgorodas Republiku. Pamatojums šādiem iekarojumiem nekad nemainījās – valsts pastāvēšana bija apdraudēta. Vispirms tā bija Maskavas cariste, tad Krievijas impērija, pēc tam Padomju Savienība un visbeidzot Krievijas Federācija. Turklāt katrs jaunais krievu valsts veidols atradās arvien neapskaužamākā situācijā, jo vēlējās pārspēt savu priekšgājēju un nostiprināt savas tiesības ietekmēt savu kaimiņu un tālāku valstu likteņus.

Pašreizējais Krievijas valdnieks ir vissarežģītākajā situācijā. Jā, viņš mantoja valsti, taču tā ir ievērojami mazāka, nekā viņš to vēlētos. Ne tāda, kāda bija Nikolajam II, un ne tuvu tik liela kā Padomju Savienība. Turklāt pasaule ir mainījusies, un pēkšņi ir jāņem vērā tāda lietā kā starptautiskās tiesības – vismaz formāli, kaut nedaudz.

Mūsdienās nav pieņemts uzsākt karu bez pamatota iemesla, jo tas var novest pie politiskas izolācijas. Taču pasaule nestāv uz vietas, un izrādās, ka starptautiskās tiesības nav iespējams ievērot “tikai formāli, kaut nedaudz”. Mūsdienās vairs nevienu nepiemānīsi ar vārdiem “mēs tiekam apdraudēti”. Tagad visi zina, ka aicinājums “atbrīvot mūsu ticības brāļus” Nikolaja II laikā tāpat kā aicinājums “atbrīvot proletariātu” Staļina laikā ir tieši tāds pats slēpts aicinājums paplašināt valsts robežas kā Vladimira Putina skandētais: “Mums jāaizsargā krievvalodīgie pret diskrimināciju.”

Pašreiz novērojamā valstu vienotība palīdzēt Ukrainai atvairīt Krievijas pilna mēroga iebrukumu ir signāls, ka valstīm ir apnicis atrasties tik tuvu neparedzamam un agresīvam kaimiņam. Kaimiņam, kas sirgst ar maniakālu pārākuma kompleksu un uzskata, ka tam ir tiesības valdīt pār citiem. Tagad agresora kaimiņiem ir iespēja nomierināt to uz visiem laikiem un atgūt to, kas reiz nelikumīgi atņemts.

Tieši tā mums būtu jāuztver Japānas valdības paziņojums par to, ka tā uzskata tā dēvētās Ziemeļu teritorijas (Kuriļu salu arhipelāga dienvidu salas – Habomai, Šikotanu un Iturupu) par daļu no Japānas teritorijas.

Tāpat arī Moldovas prezidente Maija Sandu ir pieprasījusi, lai Krievija izvāc savu karaspēku no neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas, jo tā ir neatdalāma Moldovas sastāvdaļa. Turklāt Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir oficiāli atzinusi Piedņestru par Krievijas okupētu teritoriju.

Ukraina nekad nebeigs atgādināt par to, kā 2014. gadā Krievija tai atņēma Krimu; arī Somijai vajadzētu padomāt par teritorijām ap Lādogas ezeru, kuras Padomju Savienība tai atņēma pēc Ziemas kara, kas ilga no 1939. līdz 1940. gadam.

Ir vēl kāda nelikumīgi atņemta teritorija, par kuru vēl pagaidām neviens nav atļāvies runāt šādā kontekstā – Kaļiņingradas apgabals ar tās galvaspilsētu Kaļiņingradu (agrāk – Kēnigsberga).

Protams, krievi uzskata, ka saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem šī ir viņiem piederoša teritorija, un viņi šo uzskatu ir gatavi aizstāvēt ar putām uz lupām. Taču fakts ir tāds, ka Padomju Savienība ieguva šo teritoriju uz 50 gadiem, sākot ar Potsdamas konferenci (1945. gada 17. jūlijs – 2. augusts). Tieši tad Staļins ieguva to, ko iekāroja jau Teherānas konferencē (1943. gada 28. novembris – 1. decembris), t.i. daļu Austrumprūsijas teritorijas, ieskaitot tās galvaspilsētu Kēnigsbergu.

Taču formulējums nebija tāds, kā Staļins to vēlējās – tas nebija uz mūžu, bet gan uz 50 gadiem. Turklāt teritorijai nebija paredzēts tikt iekļautai Padomju Savienības sastāvā, bet gan būt tās pārvaldītai. Potsdamas konferences dalībniekiem (PSRS, ASV, Lielbritānija) ar Vācijas līdzdalību 1995. gadā bija kopīgi jāpieņem galīgais lēmums par šī reģiona statusu. Kad Staļins Teherānas konferences laikā runāja par Kēnigsbergu, viņš uzstāja, ka Padomju Savienībai ir nepieciešama neaizsalstoša osta Baltijas jūrā. Otrā pasaules kara uzvarētāji vēlējās Vācijas demilitarizāciju, denacifikāciju un demokratizāciju, taču nevienā brīdī netika pieprasīta tās likvidācija.

Tiklīdz Padomju Savienība saņēma šo Austrumprūsijas teritoriju, tā pārvērta to militārā anklāvā un ieveda tajā karavīrus un militāro tehniku vesela militārā apgabala apmērā, kas ir kļuvis par pastāvīgu militāro draudu Eiropas valstīm. Kopš pirmās dienas Padomju pārvaldībā miermīlīgie vācu iedzīvotāji pilnībā sajuta, ko nozīmē zaudēt karā - zaudētāju liktenis ir būt uzvarētāja žēlastības varā.

Pēc tam nāca 1946.-1948. gadu deportācijas uz Padomju okupācijas zonu, kas vēlāk kļuva par Vācijas Demokrātisko Republiku jeb Austrumvāciju. Katra deportētā ģimene drīkstēja līdzi ņemt mantas, kas svēra ne vairāk kā 300 kilogramus. Vācieši nedrīkst to aizmirst.

Tāpat Vācijai ir laiks atbrīvoties no vainas apziņas par to, ka tā uzsāka Otro pasaules karu, kā arī no milzīgās pateicības krieviem par to, ka tie atļāva apvienot Austrumvāciju un Rietumvāciju. Vēsturnieki jau sen ir izgaismojuši Padomju Savienības lomu kara uzsākšanā – neatkarīgi no tā, vai krieviem tas patīk, vai ne.

Apvienošanās eiforijā Vācijā parakstīja dokumentu par to, ka tā atsakās no jebkādām pretenzijām uz teritorijām, kas atrodas ārpus Austrumvācijas un Rietumvācijas robežām. Taču neapstrīdams ir fakts, ka tieši šajā brīdī PSRS pārkāpa Potsdamas konferences vienošanos. Kad pienāca 1995. gads, Potsdamas konferences dalībnieki nepieņēma nevienu lēmumu par Kaļiņingradas apgabala statusu. Un tagad viss ir atkarīgs no tā, vai Vācija vēlas sākt runāt par Kaļiņingradas-Kēnigsbergas un pārējā reģiona atgūšanu. Šis ir īstais brīdis rīkoties.

Novērtē šo rakstu:

223
54

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...