Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas
Augusts Augustiņš13.10.2020.
Komentāri (84)
Iesaki rakstu: 
Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet arī komunistu laiku Kremlim, kā arī „demokrātisko” bandītu laiku Kremlim, neskatoties uz to, ka „nepakļāvīgo kalniešu” samierināšana nu jau kādu laiku notiek, izmantojot nevis pātagu, bet gan burkānu, ja salīdzinām pagājušā gadsimta deviņdesmitos gadus ar mūsdienām.
Zināmā mērā Austrumeiropa, it sevišķi Baltijas valstis, var mierīgāk uzelpot, kamēr Kremlis ir aizņemts ar mūžīgo cīņu pret bruņoto čečenu opozīciju, investējot milzīgas naudas summas Kadirova klanā. Turklāt citos Krievijas Federācijas Kaukāza subjektos, piemēram, Dagestānā, Ingušijā, Ziemeļosetijā, Abhāzijā, Kabardā-Balkarijā un Vladikaukāzā sociālā un ekonomiskā situācija nav diez ko izcila, maigi izsakoties, cilvēkam knapi paciešama. Tad vēl turpat kaimiņos armēņi ar azerbaidžāņiem kaujas par Kalnu Karabahu. Tas notiek jau kopš PSRS sabrukuma, protams, ne bez paša Kremļa līdzdalības. Putina režīms vienmēr ir rāvies melnos sviedros, lai tik saglabātu ietekmi šajā reģionā, nezinot kauna un nežēlojot resursus, kuru ar katru dienu paliek mazāk un mazāk.
Redziet, Aizkaukāzā Kremlis samērā ilgu laika posmu bija spējīgs saglabāt „harmoniju” starp Baku un Erevānu, ievelkot Armēniju KDLO blokā un citās Putina radītās starptautiskās organizācijās, tādejādi bīdot savas intereses šajā reģionā gluži kā jērādā ielīdis vilks aunu barā.
Kremlim viss bija labi, līdz uzradās vēl kāds daudz spēcīgāks un nekaunīgāks vilks, šoreiz no Turcijas, piedāvājot un sniedzot atbalstu Azerbaidžānai senā konflikta atrisināšanā. Turcijas iesaistīšanās ir krietni izmanījusi situāciju uz „Kaukāza šaha dēļa”, vēl jo vairāk tas notiek brīdī, kad Putins neapdomīgi turpina graut savu prestižu un ietekmi. Citiem vārdiem sakot, Putina burkāna politika vairs nav efektīva Kaukāzā, ko arī pierāda šobrīd notiekošais atklātais karš Kalnu Karabahā starp senajiem ienaidniekiem – Azerbaidžānu un Armēniju.
Nu ko, šis karš ir nopietns izaicinājums Kremlim, jo uz spēles ir likts ne tikai KDLO gods un prestižs, bet arī tā pastāvēšana. Uzskatu, ka Kalnu Karabaha ir bedre, ko netīšām ir izracis pats Kremlis un kurā KDLO pazudīs jau tuvākajā laikā.
Tīri formāli KDLO nedrīkst iejaukties, jo ne Kalnu Karabaha, ne Azerbaidžāna nav KDLO locekles. Kamēr netiek aiztikta Armēnija, Krievijas armijai jāstāv pie ratiem, vismaz oficiāli. Baku līderi ir skaidri pateikuši, ka tos interesē tikai un vienīgi azerbaidžāņu zemju atgūšana, respektīvi, tikai un vienīgi starptautiski neatzītā Kalnu Karabaha.
Ja nu Kremlis tomēr nolems iesaistīties konflikta noregulēšanā ar ieroču un armijas palīdzību, tam nāksies saskarties ar zināmām problēmām. Pirmkārt, Kremlim būtu tehniski gandrīz neiespējami nodrošināt krievu 102. Kara bāzes apgādi Gjumri (Armēnijā). Otrkārt, Kremlis šādā gadījumā uzreiz zaudētu miera „uzturētāja” statusu Kaukāza reģionā, varbūt kādam politiķim vecajā Eiropā pat atvērtos acis. Bet, ja Kremlim uz to visu ir nospļauties, tad Kalnu Karabahas liktenis ir nolemts tāpat kā Maskavas kā Erevānas drošības garanta loma. Tas nozīmētu arī KDLO pastāvēšanas beigas.
Principā jau 1992. gadā, kad Maskava izveidoja KDLO, šis konflikts vēl nebija atrisināts, bet Armēnija tik un tā tika apzināti uzņemta militārajā kolektīvā. Tagad, kad ģeopolitiskā situācija ir krasi izmanījusies ne par labu Krievijai un Putina režīms ir gandrīz izputinājis „vareno” lielvaru, Kalnu Karabahā notiekošais karš var radīt visai nepatīkamus pārdzīvojumus un piedzīvojumus Kremļa saimniekiem, jo Kremlis atkal būs uzmetis savus sabiedrotos, proti, Armēnijas armēņus.
Piedevām Idlibā Putina un Asada apvienotie spēki arvien biežāk piedzīvo turku armijas radītos kaunpilnos sakāves brīžus. Kuluāros runā, ka Asada bēres ir noliktas uz 2021. gada sākumu. Arī Putina pavāra Prigožina Wagner algotņu sirsniņas joprojām saraujas ik brīdi, kad kāds piemin turku armijas dronu labi paveiktos darbus Lībijā šā gada aprīlī.
Izskatās, ka Putins nezina, ko īsti iesākt, jo turku triumfs Kalnu Karabahā pierādīs Maskavas vājumu un pieliks punktu KDLO pastāvēšanai: visi Kaukāzā, izņemot, armēņus, gribēs draudzēties ar Erdoganu. Vietējās Maskavas izsenis apspiestās mazās musulmaņu tautas arvien vairāk pievērsīsies Turcijai. Un, ja pat Kremlis šajā gadījumā pielietos spēku un represijas pret Kaukāza mazajām tautām, kas visticamāk arī notiks, tas tikai saasinās drošības situāciju, izraisot islama radikālo teroristu uzbrukumu vilni Krievijas teritorijā. Vai kāds zina vispār pateikt, cik vēl krievu ir palicis, piemēram, Maskavā?
Visā visumā izskatās, ka Kremlis ļoti strauji zaudē savu politisko ietekmi Kaukāzā. Ja Kalnu Karabaha, kaut ar lieliem cilvēku zaudējumiem, pāries Azerbaidžānas kontrolē, tās būs beigas vienam no Krievijas visilgāk uzturētajiem konfliktiem. Attiecīgais reģions tā vai citādi var kļūt pat prorietumnieciski noskaņots, turklāt Turcija ir NATO, bet NATO – ASV. Secinājumus varat izdarīt paši.
Viens ir skaidrs: karš Kalnu Karabahā pierāda, ka Kremlis vairs nav spējīgs tikt galā ārējiem un iekšējiem „kairinājumiem”, līdz ar to Krievija ir zaudējusi lielvaras statusu. Tās „miera uzturētājas” reitingi tāpat kā KDLO prestižs Kaukāza reģionā neglābjami veļas arvien dziļāk kādā no Kalnu Karabahas aizām.
Tikmēr Kremļa propagandas mediji turpina pūst lielummānijas burbuli, balstoties uz Staļina laika ideoloģiju, liekot Krievijas vēstniekam Latvijā ar bariņu krimnašistu ik gadu forsēt Ķīšezeru, atbrīvojot Rīgu no iedomu fašistiem, bet patiesībā mēs tagad redzam, ka Maskava kā KDLO līdere nemaz nespēj sniegt solīto militāro un politisko atbalstu vienam no saviem tuvākajiem militārajiem sabiedrotajiem, kaut arī visi papīri un līgumi ir tikuši svinīgi parakstīti.
P.S. KDLO 5. pants nedarbojas!
Seko mums 
Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap koronavīrusa tēmu, — laikmetā, kad informācija ir tik pieejama kā nekad, jāatceras itāļu teiciens: “Idiotu māte vienmēr ir gaidībās.”
Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs - viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šādu pieeju piespiedu nomas attiecību izbeigšanai par netaisnīgu un balsoja pret šo likumu.
29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.
Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts un rūpīgi apčubināts - tam devām izaicinošu vārdu, nosaucot par Klik. Prieks par pašu radīto mums bija liels, bet ļoti īss, jo pandēmijas pirmais gads bija sarežģīts, brīžiem mokošs un pilns neziņas, pat nolemtības par to, kā dzīvosim tālāk. Šodien esam izauguši un pasaule līdz ar mums – esam kļuvuši gudrāki un apdomīgāki, vakcinēti un lepni par nupat 6000 aktīviem abonentiem tiešsaistes žurnālam Klik!
“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas mūsu robežu reāli apdraud naidīga kaimiņvalsts. Tas jau līdzinās valsts nodevībai,” tīmeklī raksta Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA).
Labas pārvaldības princips paredz,
