Iesaki rakstu: 
Latvija līdzīgi kā Lietuva un Igaunija Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā ir daļa no starptautiskās sabiedrības, kuras uzrunāšana notiek atbilstoši kara laika publiskās diplomātijas loģikai.
Strādājot Austrumeiropas politikas pētījumu centrā (APPC), īpaši daudz uzmanības pievērsu Krievijas dezinformācijai un propagandai par Latviju. Toreiz tas bija īpaši aktuāli, jo pirms un pēc Krimas nelikumīgās anektēšanas Krievijas informācijas kara īstenotāji mums masīvi uzbruka, cenšoties graut Latvijas reputāciju starptautiskajā vidē un šķelt sabiedrību valsts iekšienē.
Pateicoties NEPLP izlēmīgajai rīcībai, kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā Krievijas indes plūsma Latvijas virzienā ir būtiski ierobežota (bet ne likvidēta pilnībā). Sociālās platformas joprojām ir viens no ceļiem, pa kuriem Latvijā ieplūst dezinformācija, kas galvenokārt orientēta uz krievu vidi, bet ne tikai. Tas, ka Andrejs Elksniņš, Aleksejs Rosļikovs un vēl daži citi politiķi nespēj (nevēlas) atbildēt uz jautājumu – kam pieder Krima? – norāda uz to, ka Krievijas meliem joprojām te ir dzirdīgas ausis.
Gan Elksniņš, gan citi neatbild skaidri par Krimu, jo nevēlas zaudēt daļu sava elektorāta, kas ar siltām acīm skatās Kremļa virzienā. Lai arī vairs īpaši sevi nemoku ar Dmitrija Kiseļeva un Vladimira Solovjova murgu analīzi, tomēr ik pa laikam ir vērts izmērīt propagandas temperatūru. 2025. gads tuvojas noslēgumam, nedaudz atskatīsimies uz to, ko Krievijas dezinformatori ir šogad ir pauduši par Latviju.
Nedaudz teorijas
Latvija līdzīgi kā Lietuva un Igaunija Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā ir daļa no starptautiskās sabiedrības, kuras uzrunāšana notiek atbilstoši kara laika publiskās diplomātijas loģikai. Vēl pirms vārds “propaganda” bija ieguvis negatīvu nokrāsu Otrajā pasaules karā, tika lietots jēdziens “kara propaganda”, ar ko tika domāti arī demokrātisko valstu centieni komunicēt savus mērķus kara laikā. Starp 20. gs. pirmās puses autoriem šajā jomā lielāko ievērību ir izpelnījies Harolds Lasvels, kurš 1927. gadā publicēja grāmatu “Propaganda Technique in the World War”. Šajā grāmatā Lasvels identificēja galvenos propagandas uzdevumus kara laikā, piemēram, ienaidnieka līdera demonizēšanu, ienaidnieka zvērību pārspīlēšanu un nepieciešamību izstrādāt dažādus vēstījumus atsevišķām iedzīvotāju grupām, atbilstoši to interesēm.[1] Visas šīs stratēģijas ir aktuālas arī 21. gs. karos.
Lasvels definēja propagandu kā “kolektīvu attieksmju pārvaldību, manipulējot ar nozīmīgiem simboliem.”[2] Pētot Pirmā pasaules kara pieredzi, Lasvels izcēla sešus efektīvas kara propagandas principus: 1) Jāvaino pretinieks par kara izraisīšanu; 2) Jāaicina uz tautas vienotību, kas balstās uz kopīgu vēsturi, Dieva labvēlību un uzvaras neizbēgamību; 3) Skaidri jādefinē kara mērķi, kas atbilst kultūras ideāliem; 4) Ienaidnieka morālās samaitātības piemēru izplatīšanai ir jāpalīdz stiprināt pārliecību, ka ienaidnieks ir atbildīgs par karu; 5) Nelabvēlīgas ziņas jādēvē par ienaidnieka meliem, lai novērstu šķelšanos un sakāves noskaņojumu; 6) Jāstāsta šausmu stāsti par pretiniekiem, dehumanizējot ienaidnieku un tādējādi attaisnojot vardarbīgu rīcību.[3]
Vai tas nav tieši tas, ko dara Putins un viņa propagandistu armija saistībā ar Ukrainu? Lasvels rakstīja, ka “propagandista izaicinājums ir pastiprināt viņa mērķim labvēlīgo attieksmi, mainīt tam naidīgo attieksmi un piesaistīt vienaldzīgos vai sliktākajā gadījumā neļaut viņiem pieņemt naidīgu nostāju.”[4]
Lasvels runāja par vairākām mērķa grupām: “savējie”, “neitrālie” un “ienaidnieki”. Latvijas iedzīvotāji ir mērķa grupa Krievijas uzsāktā kara Ukrainā kontekstā kā “ienaidnieks”, jo esam Ukrainas pusē. Vienlaikus daļa Latvijas iedzīvotāju ir “savējie”, jo atbalsta Krieviju, un daļa ir “neitrālie” – tie, kuriem ir vienalga.
Atskatāmies uz 2025. gadu
Galvenie vēstījumi nav mainījušies jau vairākus gadus, proti, Latvija esot neizdevusies valsts, kura uzplauka PSRS laikos; Latvijā it kā pastāv “rusofobija” un atdzimst nacisms; Latvijā it kā tiek pārkāptas cilvēktiesības; Latvija kopā ar citām Rietumvalstīm militarizējas un gatavojas karam ar Krieviju. Nez ko putinisti teiktu, ja mēs negatavotos aizstāvēties pret agresoru? Droši vien sūdzētos, ka nenovērtējam viņus…
Kas šogad bija atšķirīgs? Ir izskanējušas pētnieku domas, ka Krievija 2025. gadā ir organizējusi tādu propagandas vēstījumu izplatīšanu Baltijas valstīs, kas stipri līdzinās situācijai Ukrainā īsi pirms kara.[5] Propaganda, tās tēmas, vēstījumi un intensitāte ir viens no indikatoriem Krievijas apdraudējuma līmeņa noteikšanai.[6] Taču, neskatoties uz intensitāti, nav saskatāmas pazīmes drīzam Krievijas uzbrukumam NATO. Krievija saviem mērķiem izmanto nabadzīgus jauniešus dezinformācijas vēstījumu izplatīšanai sociālajās platformās, maksājot viņiem gan skaidras naudā, gan ar kriptovalūtu; maksājumi parasti ir no 15 līdz 500 eiro lieli. Krievijas dienesti, izmantojot Telegram kanālus, ir uzdevuši arī veikt specifiskas darbības Latvijas teritorijā, piemēram, izplatīt skrejlapas ar naidīgu saturu tā, it kā tās būtu rakstījuši ukraiņi.
Atgādināšu, ka Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš “NVS valstu institūta” 4. februārī rīkotā pasākumā – “Krievijas tautiešu etnocīds Baltijas valstīs” kopā ar sev līdzīgajiem sprieda arī par to, kā Krievijai okupēt Baltijas valstis. Savukārt 2025. gada 4. maija kontekstā propagandisti ziņoja, ka Latvija ir viena no vismazāk attīstītajām valstīm Eiropā un varas iestādes ir iesaistītas smagos korupcijas gadījumos, pildot savas kabatas ar Rietumu subsīdijām.[7]
Saeimas deputāta Alekseja Rosļikova pēdējā brīža priekšvēlēšanu cerībā izsauktais: “Nas boļše! Russkij jazik – naš jazik!” – izpelnījās lielu uzmanību un propagandistu atbalstu. Bijusī spiedze-nelegāle Marija Butina steidzās skaidrot, ka krievu valodas lietotāji Latvijā vairs nejūtoties pasargāti un to apspiešana it kā notikusi pakāpeniski. Atbalstu Rosļikovam pauda arī bijušais “prezidenta vietas izpildītājs” (šobrīd – Drošības padomes priekšsēdētājs) Dmitrijs Medvedevs, komentējot, ka “pieklājīgi ļaudis paskaidro visu stingrajiem rusofobiem skaidrākajā iespējamā veidā – krievu valodā, dzimtajā valodā”.
Šogad prokremliskie Telegram kanāli turpināja tendenciozi vēstīt par NATO mērķiem un Baltijas valstu lomu tajos. Tiek izsmieta Latvijas paļaušanās uz NATO kodolieroču atturēšanas spējām, ar to cenšoties mazināt sabiedrības atbalstu Latvijas aizsardzības politikai un NATO kopumā. Latvijas aizsardzības pasākumi un pat svētku militārās parādes tika pasniegtas kā Krievijas provocēšana… Mēs gan zinām, ka Krieviju provocē nevis spēka demonstrācija, bet citu valstu vājums.
“Deportācijas”
Vēl viens temats, kas izpelnījās propagandistu īpašu uzmanību 2025. gadā, bija Krievijas pilsoņi, kuri nebija nokārtojuši uzturēšanās atļaujas noteiktajā termiņā. Līdz š.g. 13. oktobrim tādi bijuši 840, kuriem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vēl divu mēnešu laikā turpinās datu pārbaudi, kā arī var lemt par šo personu izraidīšanu piespiedu kārtā. Krievijas propagandisti minētos notikumus izmantoja, lai spekulētu par Latvijas varas organizētām masveida deportācijām, tās pielīdzinot etniskajai tīrīšanai.
Šajās kampaņās aktīvi piedalījās tie Latvijas valsts piederīgie, kuri brīvprātīgi emigrējuši uz Krieviju, vienlaikus to pamatojot ar pret tiem vērstām valsts iestāžu represijām. Viens no tiem – bijušais eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins. Jāapzinās, ka šiem pārbēdzējiem Krievijā nav citu perspektīvu – tiem jāturpina uzstāties propagandas raidījumos, lai tādā veidā attaisnotu prasību pagarināt uzturēšanās atļauju Krievijā vēl par vienu gadu.
Nobeigumā – prognozes 2026. gadam
Latviju sagaida priekšvēlēšanu periods un Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī. Ņemot vērā Krievijas informatīvos un hibrīdos pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt vēlēšanas Moldovā, Čehijā, Gruzijā u.c., būtu naivi domāt, ka vēlēšanas Latvijā būs izņēmums. Krievija turpinās diskreditēt ES un NATO, kā arī selektīvi atbalstīt noteiktus politiskos spēkus Latvijā. Tāpat tiks izmantoti sabiedrību polarizējoši temati, kas vecinās sabiedrības šķelšanos. Latvijas atbalsts Ukrainai tās cīņā ar Krieviju būs viens no šādiem tematiem.
Krievijas dezinformācijas plūsma daudzu gadu garumā ir panākusi savu – daļa krievu Latvijā tika “diasporizēti” un joprojām skata sevi kā “krievu pasaules” sastāvdaļu. Ne jau latviešu nacionālisti ir šķēlēji; ar šķelšanu nodarbojas tie, kuri nespēj pieņemt, ka unitārā un nacionālā valstī, kāda ir Latvija, latviskumam ir ekskluzīvas tiesības. Tā nav uzkundzēšanās – tā ir latviešu pašnoteikšanās un pašsaglabāšanās. Mums ir tikai viena valsts, kur to var panākt. Jo ātrāk paši latvieši pārtrauks kaunēties no tā, jo ātrāk cittautieši pielāgosies, un Kremlim te nebūs izredžu kaut ko sašķelt. Visi “divu kopienu” vai “divu sabiedrību” ideju sildītāji tikai attālina problēmas atrisināšanu un vienotības panākšanu. Starp citu, kopumā lietas iet uz labo pusi šajā ziņā.
[1] Van Leeuwen T. War Rhetoric. Encyclopedia of Language & Linguistics (Second Edition), 2006, pp. 516-520, https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/B0080448542007276
[2] Lasswell, H. D. The Theory of Political Propaganda. The American Political Science Review, Vol. 21, No. 3. 1927, p. 627, https://www.jstor.org/stable/1945515
[3] Bernays E.L. The Marketing of National Policies: A Study of War Propaganda. Journal of Marketing, Vol. 6, No. 3, Jan., 1942, p. 236. Sage Publications, Inc., available at: https://www.jstor.org/stable/1245869, accessed 15.03.2025.
[4] Lasswell, H. D. The Theory of Political Propaganda. The American Political Science Review, Vol. 21, No. 3. 1927, p. 629, available at: https://www.jstor.org/stable/1945515, accessed 15.03.2025.
[5] Benjamin Murdoch. Moscow pays young Baltics residents to spread same narratives that preceded Ukraine invasion, 18/11/2025, https://euromaidanpress.com/2025/11/18/russia-pays-young-balts-to-spread-pro-russian-narratives/
[6] SAB: The intensity of Russian propaganda as an indicator of the national threat level, LSM, 05.06.2025. https://eng.lsm.lv/article/features/commentary/05.06.2025-sab-the-intensity-of-russian-propaganda-as-an-indicator-of-the-national-threat-level.a601929/
[7] EU Disinfo Lab. Disinformation Landscape in Latvia V2 August, 2025. https://www.disinfo.eu/wp-content/uploads/2025/08/20250809_Disinfo-landscape-in-Latvia-v2.pdf
Pārpublicēts no latvijasdrosiba.lv
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
