Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) publiski kritizēja Latvijas sabiedriskos medijus par Krievijas propagandas aģentūras Sputnik materiālu izmantošanu, pret NEPLP rīcību, dēvējot to par nepieļaujamu cenzūru un sabiedriskā medija vājināšanu, iestājusies gan pati aģentūra Sputnik, gan arī Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA – attēlā tās valdes loceklis Filips Lastovskis). Publicējam abu šo struktūru paziņojumus.

Sputnik: kas tā tāda – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un kāpēc Aizsardzības ministrija tai palīdz kontrolēt Krievijas medijus:

"Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņēmusi lēmumu aizliegt sabiedriskajiem medijiem, tas ir, Latvijas televīzijai un radio izmantot aģentūras Sputnik materiālus, jo tas nostiprinot nepatīkamā Krievijas medija zīmolu Latvijā.

Padomes locekļi sašutuši par to, ka sabiedriskie mediji, ko finansē valsts, pastāvīgi izmanto aģentūras Sputnik materiālus, kuras reģistrācija Latvijā tika noraidīta.

Sputnik Latvija nolēma noskaidrot, kas ir NEPLP.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome koordinē valsts mediju politiku elektronisko mediju jomā, tas ir, televīzijā, radio un internetā, informē organizācija.

Iestāde tika izveidota 90. gados, lai "ievērotu vispārējos demokrātijas principus", taču faktiski apkalpo valdošo partiju intereses.

Formāli Padome ir neatkarīga, taču tās sastāvu apstiprina Latvijas Saeima, bet finansējumu saņem no valsts budžeta. Rezultātā NEPLP bieži atspoguļo Saeimas partiju vienošanās.

Padome seko "sabiedrisko interešu" ievērošanu visos elektroniskajos medijos, kuri darbojas Latvijas teritorijā, taču NEPLP ir īpašas pilnvaras attiecībā pret sabiedriskajiem medijiem — Latvijas televīziju un Latvijas radio. Padome nosaka sabiedriskā pasūtījuma parametrus šiem medijiem un regulē to izpildi.

Jau gandrīz trīs gadus struktūru vada Latvijas televīzijas ilggadējā redaktore Dace Ķezbere. Viņa pastāstīja, ka padome vērīgi seko Krievijas mediju darbībai, turklāt šajā jomā tai palīdz… Aizsardzības ministrija.

"Mums ir līgums ar Aizsardzības ministriju — viņi monitorē Krievijas mediju darbību," — pastāstīja Ķezbere intervijā Latvijas Avīzei pērn.

Kāpēc vajadzīgi tādi ārkārtas pasākumi, lai regulētu Krievijā veidoto saturu? Par to Latvijas politiķi runā gandrīz nerimtīgi — Krievijas kanāli un portāli apdraudot Latviju. Pie tam Latvijas pārstāvji atsaucas uz Eiropas lēmumiem.

Pirms gada Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par pretdarbību Krievijas medijiem, kuri it kā organizējot "naidīgu propagandu". Par galvenajiem draudu nesējiem tika nodēvēta aģentūra Sputnik un telekanāls RT, bet dažos dokumenta punktos pat tika ierosināts ieviest cenzūru.

Krievija vairākkārt uzsvērusi, ka bezprecedenta spiediens pret Krievijas žurnālistiem rietumvalstīs atgādina informācijas telpas tīrīšanu. Tas neatbilst starptautiskajām tiesību normām, kas paredz vienlīdzīgas tiesības saņemt informāciju un brīvī paust savu viedokli.

Taču Krievijas žurnālisti joprojām saskaras ar visdažādākajiem ierobežojumiem. Piemēram, Latvijā līgumu ar portālu Sputnik lauza nacionālā informācijas aģentūra LETA, un korespondenti bieži saskaras ar Drošības policijas īpašu interesi.

Jāpiebilst, ka starptautiskās ziņu aģentūras Rossija segodņa un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana uzslavēja NEPLP par auditorijas piesaistīšanu Sputnik.

Liegums izmantot Sputnik materiālus samulsinājis arī latviešu žurnālistus. Daudzi atzīmējuši, ka Sputnik saturs nereti nepieciešams, lai vispusēji atspoguļotu notikumus."

LŽA aicina ievērot sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību:

"Latvijas Žurnālistu asociācija pauž bažas par trešdien, 4. aprīlī, izskanējušo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes aicinājumu sabiedriskajiem medijiem neizmantot Krievijas informācijas aģentūras Sputnik piedāvātos informatīvos materiālus. Kā uzskata LŽA, NEPL aicinājums var tikt uzskatīts par cenzūras mēģinājumu. Vienlaikus LŽA aicina visus Latvijas medijus rūpīgi un kritiski izvērtēt avotus, kurus tie izmanto savu materiālu tapšanā, jo īpaši, ja tie uzskatāmi par Krievijas propagandas instrumentiem.

“Uzskatām, ka NEPLP aicinājumu var vērtēt kā neuzticēšanos sabiedrisko mediju redakciju profesionalitātei un kā mēģinājumu ietekmēt šo mediju saturu. Vēlamies atgādināt, ka arī sabiedrisko mediju pārraugam NEPLP ir jāievēro redakcionālās neatkarības principi,” uzsver LŽA valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude. Tikai mediju redakcijas drīkst izlemt, kas ir to avoti un materiāli, kurus tās izmanto un publicē

“Mēs uzticamies sabiedrisko mediju, to redaktoru un žurnālistu profesionalitātei un spējai izvērtēt vajadzību pēc dažādu avotu izmantošanas konkrētu tēmu atspoguļošanā. Uzskatām, ka šādi paziņojumi ir apdraudējums sabiedrisko mediju reputācijai,” saka I.Plaude.

Tajā pašā laikā LŽA aicina medijus būt atbildīgiem informācijas avotu izvēlē, īpaši kritiski izvērtējot to informāciju, kuru izplata Kremlim draudzīgi mediji. Tās izmantošana ieteicama tikai gadījumos, kad tiek piedāvāta unikāla informācija, kurai nav citas alternatīvas, uzsver LŽA.

Tāpat, kā uzskata LŽA, šis gadījums vēlreiz apliecina nepieciešamību pēc iespējas ātrāk izveidot mediju ombuda institūciju, kuras uzdevums būtu izskatīt šādas strīdus situācijas un sniegt neatkarīgu izvērtējumu."

Novērtē šo rakstu:

24
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...