Krievijas psiholoģiskās operācijas: veļasmašīnu zagļi biedē civilizēto pasauli
Andis Kudors15.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kur ir manas bērnības laiku krievu humānisma pilno multiplikācijas filmu un bērnu pasaku labās sekas kaimiņvalstī? Tās ir izčibējušas, izkūpējušas gaisā. Vai vispār bijušas? Mūsdienu Krievijas vara asociējas ar kaut ko ļoti tālu no minētā. To drīzāk varētu salīdzināt ar prastu, agresīvu, zaglīgu, kompleksu nomocītu, iereibušu "mužiku". Un rokās vēl runga (šoreiz kodolierocis). Tas ir "kolektīvais putins", liels pūķis, kurš sastāv no miljoniem. Krievija nespēj uzvarēt Ukrainu konvencionālā karā, tāpēc sava vājuma dēļ draud ar kodolieročiem: "Baidieties, mēs esam traki!"
Bailes kā nepieciešamā auditorijas reakcija ir izmantotas informācijas karos jau daudzu gadsimtu laikā. Bailes var izraisīt agresīvu reakciju vai, tieši pretēji, paralizēt un nepieļaut nekādu pretdarbību. Bailes tiek izmantotas, lai ietekmētu ārvalstu iedzīvotājus kara laikā, un šajā ziņā Ukrainas piemērs ir ļoti spilgts. Izdevums "The Economist" jau 2014. gadā vēstīja, ka Krievijas propagandists Dmitrijs Kiseļevs cenšas nodarboties ar aģitāciju un mobilizēt auditoriju, lai vairotu naidu un bailes.1
Psiholoģiskās operācijas
Biedēšana ir svarīgs elements psiholoģiskajās operācijās, kas ir daļa no informācijas kara. Ja Pirmā pasaules kara laikā no zemu un lēni lidojošas lidmašīnas varēja izmest skrejlapas pretinieka kareivju uzrunāšanai, tad mūsdienu informācijas kara metožu un instrumentu klāsts ir ārkārtīgi plašs. Kā informācijas kara metodes bieži tiek minētas ietekmes operācijas, psiholoģiskās operācijas, refleksīvā kontrole, informatīvais maldināšanas aizsegs ("maskirovka" – krievu val.) u.c.
Ir autori, kuri atsevišķi izdala jēdzienu "psiholoģiskais karš" (psychological warfare), kura ietvarā tiek īstenotas psiholoģiskās operācijas. Nikolass Kalls (Nicholas J. Cull) psiholoģisko karu sauc par publiskās diplomātijas "paralēlo aktivitāti". Atbilstoši Kalla definīcijai psiholoģiskais karš ir "aktiera komunikācijas izmantošana, lai sasniegtu mērķus kara laikā, parasti komunicējot ar pretinieka sabiedrību. Tipiski piemēri ir pretinieka pretošanās gribas mazināšana vai padošanās veicināšana, vai arī šķelšanās pretinieku rindās".2
Ja Kalla definīcija izceļ psiholoģiskā kara tiešu saikni ar militāro dimensiju, tad Tomasa Nissena (Thomas Elkjer Nissen) definīcija der arī darbībām miera laikā. Viņš norāda, ka psiholoģiskās operācijas "ietekmē mērķa auditorijas vērtības un uzskatu sistēmu, tās uztveri, emocijas, motivāciju, argumentāciju un – ideālajā variantā – uzvedību".3
Informācijas kara (un tā sastāvdaļas – psiholoģiskās operācijas) jēdziena sākotnējā izpratne ir saistīta ar aktīvu karadarbību un pretinieka kareivju un civilpersonu noskaņojuma ietekmēšanu. Biedēt ar kodolieročiem šajā kontekstā nozīmē – ietekmēt Rietumu valstu sabiedrību tā, lai cilvēki baidītos no kodolkara un aicinātu savas valdības pārtraukt palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Baiļu kultivēšana
Bailes vispirms jau ir Vladimira Putina iekšpolitikas instruments, kas ir palīdzējis viņam palikt pie varas ļoti ilgi. Tā ir biedēšana ar ārējo apdraudējumu – NATO, kas esot ielenkusi miermīlīgo Krieviju un tūlīt, tūlīt uzbrukšot. Krievijas varas propagandisti biedē savas valsts iedzīvotājus, kultivējot idejas par cietoksni "Krievija", ko ielenkuši ienaidnieki, tāpēc visiem ir jāapvienojas ap vadoni Putinu. Arī savu politisko oponentu biedēšana ar spēka lietošanu (un arī reāla lietošana) valsts iekšienē ir Putina rīks pret nepaklausīgajiem. Kopš 2022. gada februāra bailes ir Krievijas informācijas kara centrālā tēma.
Jau pašā kara sākumā, 28. februārī Putins pavēlēja Krievijas kodolspēkiem pāriet uz "īpašu kaujas dienesta režīmu" – paaugstinātas gatavības stāvokli. 2022. gada 20. aprīlī Krievija veica starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" izmēģinājumu. Putins teica, ka jaunā modeļa ierocis varot pārspēt jebkuru pretraķešu aizsardzību un ka tam vajadzētu likt valstīm, kuras draud Krievijai, pārdomāt. 24. aprīlī, acīmredzot atbildot uz ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena tikšanos ar Volodimiru Zelenski Kijivā iepriekšējā dienā, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka turpmāk atbalsts Ukrainai var radīt spriedzi, kas potenciāli varētu novest pie Trešā pasaules kara.
Tālāk – vairāk. 21. septembrī, paziņojot par t.s. daļējo mobilizāciju, Putins sacīja, ka Krievija "izmantos visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus", lai aizstāvētu savu teritoriju. Vārdi "visus līdzekļus" nozīmē mājienu par kodolieročiem. Lai mēs ticētu, diktators piebilda, kas tas neesot blefs. Vēl Putins teica, ka Krievijas kodolieroči ir labāk attīstīti nekā NATO. Nu ja, un Krievijas armija ir stiprāka nekā Ukrainas... Tāpēc tā okupēja visu Ukrainu trīs dienās, kā solīts...
Ar kodolieročiem ir biedējuši arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un bijušais "svarīga amata pienākumu izpildītājs uz laiku" Dmitrijs Medvedevs. Un tad vēl Krievijas uzbrukuma ministrs Sergejs Šoigu sāka apsūdzēt Ukrainu par gatavošanos savā teritorijā izmantot radioaktīvu netīro bumbu, izraisot Rietumos bažas, ka Krievija pati varētu to izdarīt. Viss minētais ir tikai daļa no daudzajiem kodoldraudu piemēriem. Lai aprakstītu Vladimira Solovjova naida šova kliedzēju regulāros draudus, varētu izdot grāmatu. Varētu, bet nevajag.
Britiem– raķetes, Latvijai –"atbrīvošana"
Nesen "Delfi" vēstīja, ka Valsts drošības dienests (VDD) aizturējis prokremlisko blogeri Tatjanu Andrijecu, kura ir viena no "Telegram" kanāla "Baltijas antifašisti" administratoriem un moderatoriem. Andrijeca kopš 2022. gada augusta dzīvoja Krievijā, nu ir atgriezusies Latvijā, lai biedētu latviešus. "Baltijas antifašistu" darbība precīzi ierāmējas psiholoģisko operāciju teorijā un praksē kā biedēšanas līdzeklis. Par "antifašistiem" sevi dēvējošie sola "atbrīvot" Latviju no fašistiem un veido cilvēku sarakstus.
Esam jau tos antifašistus redzējuši un novērojuši, ka viņiem neveicas ar pašu fašistu atrašanu. Vajadzētu meklēt Krievijā, tad izdotos viegli. "Baltijas antifašisti" aicina vākt informāciju par Latvijas amatpersonām, kas atbalstīja okupekļa gāšanu un kuras stingri iestājas par Ukrainas atbalstīšanu. Tāpat tiek biedēti tie, kas jau karo Ukrainas pusē, un tie, kas iestājas par latvisku Latviju. Katrai auditorijai savi draudi. Francijai, Vācijai, ASV, Polijai un Lielbritānijai – kodoldraudi, Baltijas valstīm – "atbrīvošana". Abos gadījumos dominē naids un baiļu kultivēšana.
Noslēgumā
Viens no Putinam opozīcijā esošiem politologiem regulāri stāsta, ka Putins ir slims un traks. Bet ar trakajiem, kā māca paruna, tikai pa labam. Nez, kurš no Krievijas specdienestiem čukst vārdus priekšā tam politologam, kurš lielās, ka viņam ir pazīstami "insaideri" Kremlī? Kaut kādā ziņā jau var teikt, ka Krievijas varenie ir traki, bet varbūt drīzāk viņus varētu uzskatīt par mežonīgiem, aukstasinīgiem noziedzniekiem, kuriem biedēt ir daļa no dzīvesveida? Paši baidās un biedē citus; kur bailes, tur agresija.
Turklāt šiem biedētājiem ir jāzina – ja viņi tomēr kādreiz lemtu par lielu vai mazu kodolieroču lietošanu, tad paši pēc tam nekur nevarēs noslēpties, ne Venecuēlā, ne Ķīnā, ne kādā sniega cilvēku alā Altajā. Viņus atradīs. Vēl vairāk – viņu radinieki nevarēs iztērēt nozagtos miljardus, jo tie būs jāatdod Ukrainas atjaunošanai.
Sākot karu, Putins piedraudēja Rietumiem ar katastrofālām sekām, ja tie iesaistīsies Ukrainas atbalstīšanā. Rietumi iesaistījās – nu, kur ir tās sekas? Laiku pa laikam tika vilktas vēl citas "sarkanās līnijas", kuras jau sen ir pārkāptas, bet seku kā nav, tā nav. Sāku rakstu ar vārdiem par multiplikācijas filmām un apļa kompozīcijā arī noslēgšu ar multeni no tālas senatnes. Pūķis Baisulis kliedza un pūta dūmus: "Baidies, baidies!" Kā mazais zēns tika galā ar briesmoni? Ar vārdiem: "Bet es nebaidos!" Ukraiņi visai pasaulei demonstrē, kas notiek, ja bailes tiek pārvarētas.
1 "Russian propaganda 1984 in 2014. A new propaganda war underpins the Kremlin's clash with the West". The Economist, Mar 29th 2014.https://www.economist.com/europe/2014/03/29/1984-in-2014
2 Nicholas J. Cull, Public Diplomacy: Lessons from the Past, Los Angeles: Figueroa Press, 2009, p.22.
3 Thomas Elkjer Nissen, The Weaponization of Social Media - Characteristics of Contemporary Conflicts, Copenhagen: Royal Danish Defence College, 2015, p. 84.
Seko mums 
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
