Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Barot un nekaitināt” — agrāk jokoja, ka tāds uzraksts jāuzliek uz Krievijas robežas. Šāda politika galu galā izrādījusies nepareiza: tagad jātiek galā ar asiņainu režīmu un tā izraisītu karu. Ko mēs varam un nevaram darīt, lai nedotu agresoram pamatu uzbrukt arī mums? 

Iepriekš vienā no rakstiem tika skaidrots, kas ir lidojumu aizlieguma zona un kāpēc trešās valstis (vienalga, NATO vai ārpus NATO) ar savām lidmašīnām nedrīkst notriekt krievu kara lidmašīnas virs Ukrainas: tad tas būs militārs akts, kas izdarīts citas valsts teritorijā, un teorētiski dotu Krievijai pamatu atbildēt ar to pašu. Tika izteikta cerība, ka Ukraina pati veidos lidojumu aizlieguma zonu virs savas valsts, un kopš tā laika lietas tiešām virzās uz to pusi. 

Šodien tāpēc par atšķirībām starp citām bieži apspriestām lietām, kam katrai ir sava nozīme un savas īpatnības. Kas ir sankcijas, tas vairs nav jāskaidro: sankcijas ir juridiska rakstura instruments, ko var piemērot fiziskām un juridiskām personām, nozarēm vai korporācijām, taču būtība — tas ir juridiska rakstura rīks, kas netiek uzspiests ar lielgabaliem un raķetēm. Pret sankcijām var tiesāties, var mēģināt vienoties par to noņemšanu utt., lai gan Krievijas gadījumā gaidāmas tikai un vienīgi jaunas sankcijas.

Embargo ir lielmēroga sankcijas, kas paredz tirdzniecības aizliegumu ar veselu valsti vai reģionu. Pazīstamākais piemērs ir ASV tirdzniecības embargo pret komunistisko Kubu, ANO embargo pašpasludinātajai Ziemeļkipras Turku Republikai, ieroču embargo Somālijai 1992. gadā (ko globāla mēroga ieroču kontrabandisti nekavējoties pārkāpa ar korumpēta Latvijas ierēdņa Dibranča palīdzību), un vēsturiska nozīme savulaik bija tirdzniecības embargo, ko lielākajai daļai Eiropas uzspieda ievērot Napoleons, vēršot šo embargo pret Apvienoto Karalisti.

Šāda veida pilns tirdzniecības embargo reti kad sasniedz kāroto efektu un mūsdienās parasti tiek aizstāts ar mērķētām sankcijām. Tāpēc Eiropas Savienība, domājams, neieviesīs pilnu tirdzniecības embargo pret Krieviju, jo specifiski plānotas sankcijas strādā precīzāk un efektīvāk.

Boikots ir cilvēku pašu izvēle nepirkt Krievijas produktus un izvairīties no tiem, cik vien iespējams — vēsturē tas sekmīgi darīts dažādu morālo iemeslu dēļ pret dažādiem neētiskiem biznesiem un to īpašniekiem. Būtiski pieminēt, ka boikota gadījumā iniciatīva nāk no patērētājiem un tautas, nevajag nekādus formālus lēmumus. Svaigākais piemērs — Latvijas kompānijas 1. aprīlī pašas atslēdzās no Krievijas gāzes tirgus un šobrīd gāzi Krievijā vairs ne iepērk, ne sūknē atpakaļ reversā (kā tas vienmēr bija noticis). Lai to izdarītu, nemaz nav jāslēdz robežas. Skatīties līdzi, kur katra prece ražota, un nepirkt Krievijas produktus — to var katrs no mums, tur nevajag neko citu kā likt lietā pašu acis un galvas! 

Blokāde turpretī ir galējais mērs: tā ir “zaļās” robežas, jūras vai gaisa telpas fiziska slēgšana ar brutāla militāra spēka palīdzību. Piemēram, uz augšminēto Napoleona uzlikto tirdzniecības embargo briti atbildēja ar “kontinentālo blokādi” — izmantojot savu pārspēku uz jūras, iespieda Francijas un tās pakļauto zemju kuģus iekšā ostās, nemaz neļaujot no tām izbraukt.

Briti turēja savu floti pat Baltijas jūrā un admirāļa Saumareza vadībā neļāva frančiem un to “sabiedrotajiem” (faktiski — Napoleona iekarotajām nācijām, ko piespieda pēc tam karot Napoleona pusē) izmantot jūru ne militāro kravu, ne preču un to izejvielu pārvadājumiem. Tikko Dānija, Prūsija un citas zemes atbrīvojās no Napoleona varas, briti atcēla blokādi. Šī jūras blokāde noritēja vienlaikus visapkārt Eiropai, ieskaitot Spāniju, itāļu zemes, Skandināviju utt. 

Citos gadījumos Ēģiptes ātrā ideja 1967. gadā bloķēt Eilatas ostu ar karakuģiem (vienīgā Izraēlas osta pie Sarkanās jūras un vitāli svarīga naftas importam) noveda pie Izraēlas atbildes militārā veidā un Ēģiptes sakāves Sešu dienu karā. Padomju okupācijas spēku veiktā Rietumberlīnes blokāde četrdesmito gadu beigās turpretī nenoveda pie atklāta kara, jo Sabiedrotie atrada iespēju veikt pirmās nepieciešamības preču apgādi Rietumberlīnē ar gaisa transportu — krievu veiktā blokāde izgāzās un tika atcelta. Kad Baltijas valstis sāka stāties ārā no PSRS, tā mēģināja draudēt ar “padomju ekonomisko blokādi” un pret Lietuvu tādu pat ieviesa no 1990. gada aprīļa līdz jūlijam, taču Kremlis bija spiests šos tīkojumus atcelt, kad pierādījās — ekonomiskās blokādes radītie draudi tikai piespiež baltiešus vēl aktīvāk meklēt iespējas atjaunot neatkarību pilnā mērā. 

Tā kā armijas vai flotes ar spēku uzspiestas blokādes īstenošana principā konstituē kara aktu, tad diplomāti dažkārt dabūjuši pasvīst, lai izvairītos no karastāvokļa. Tā 1962. gadā Kubas raķešu krīzes laikā, kad ASV atklāja — PSRS ieved un uzstāda Kubā starpkontinentālās ballistiskās raķetes ar kodolgalviņām, amerikāņi gribēja vispirms uzdot saviem karakuģiem bloķēt Kubas ūdeņus, lai krievi nevar pievest jaunas raķetes un bumbas, kamēr Baltais nams piespiež Kremli izvākt jau ievesto. Taču jūras blokādes uzlikšana nozīmētu automātisku atrašanos karastāvoklī. Baltais nams to atrisināja, pasludinot nevis “blokādi”, bet gan “karantīnu”, kas attiecās tikai uz “uzbrukuma ieročiem”, bet ne civilo preču vai izejvielu transportu. Krīze beidzās sekmīgi visiem. 

Līdz ar to, ja Latvija no savas puses izziņotu robežas blokādi vai mēģinātu fiziski, ar spēku slēgt robežas ar Krieviju, apturot kravu un cilvēku pārvietošanos, tad šādu blokādi Kremlis varētu nosaukt par “kara aktu” un atbildēt mums ar šāvieniem. Kas ir sliktākais — mūs nesargātu Ziemeļatlantijas līguma 6. pants, jo iniciatīva blokādes uzlikšanai būtu nākusi no mums, un līdz ar to nebūtu spēkā formulējums “uzbrukums vienai no dalībvalstīm ir uzbrukums visām”. Bet, ņemot vērā pašreizējo izgāšanos Ukrainas stepēs un Donbasā, tagad Kremlim to vien vajag kā “maziņu, uzvaru nesošu kariņu”, vēl jo labāk — pret kādu no ienīstajām NATO dalībvalstīm. 

Pret Krievijas robežas bloķēšanu runā arī kāds daudz praktiskāks apstāklis. Jau divus mēnešus Krievijas karaspēks nolaupa desmitus tūkstošu Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri palikuši ienaidnieka aizmugurē un kam krievi savās apšaudēs iznīcinājuši mājvietas. Viņi ar spēku milzīgā skaitā tiek deportēti uz Krieviju. Nokļuvuši tur, viņi visādos iespējamos veidos ar autobusiem un vilcieniem dodas uz Eiropas Savienības robežu — tātad uz Krievijas Federācijas robežu ar Igauniju un Latviju. (Var arī uz Somiju, taču no turienes, ņemot vērā Baltijas jūru, tālāka ceļošana ir problemātiskāka nekā caur mūsu valsti.)

Līdz ar to, ja mēs atrastu kādu starptautiskajā likumdošanā iespējamu veidu “robežblokādes pārdēvēšanai par karantīnu pret cūku gripu” un aiztaisītu savu robežu ar Krieviju, mēs, pirmkārt, pasliktinātu ukraiņu iespēju izbēgt no Krievijas, ja viņi tur nokļuvuši pret savu gribu — un, protams, arī noslēgtu ceļu paši saviem pilsoņiem, kas atrodas Krievijā un kam agri vai vēlu būs jālaižas prom. 

Līdz ar to valsts un starptautiskos līmeņos uzliktas sankcijas Krievijai, apvienotas ar mūsu ikviena īstenotu Krievijas produktu un preču boikotu, ir drošākie un efektīvākie veidi, kā graut Krievijas agresīvo potenciālu ilgtermiņā, vienlaikus nedodot ieganstu Kremlim sarīkot atriebības aktus. 

Iepriekš par tēmu: 

https://pietiek.com/raksti/lidojumu_aizlieguma_zona_virs_ukrainas_kapec_nato_tadu_savulaik_ieviesa_virs_irakas,_bosnijas_un_libijas,_bet_sobrid_ukrainas_gadijuma_to_nedara/

Novērtē šo rakstu:

22
42

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...