Krievijas rubļi nesmird – tos mazgā Latvijas advokātu biroji? 2. daļa
Pietiek lasītājs01.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pavisam nesen publicēju pirmo sarakstu ar Latvijas advokātu birojiem un to pārstāvjiem, kuru darbība, kā es uzskatu, ir vērsta uz to, lai dažādos veidos atbalstītu un pārstāvētu Putinas režīma intereses ne tikai Latvijā (pietiek.com/raksti/krievijas_rubli_nesmird__tos_mazga_latvijas_advokatu_biroji).
Šeit un turpmāk paužot savu viedokli, mazliet atkārtošos, ka, ņemot vērā starptautiskās sankcijas, kas ir ieviestas pret Krieviju saistībā ar karu Ukrainā, Putinam pietuvinātie izmanto savus cilvēkus visā pasaulē, lai tās apietu. Ar nožēlu jāatzīst, ka arī Latvija ir iekļuvusi to valstu sarakstā caur kurieni Krievija apiet sankcijas un tas ir pamanīts arī starptautiskajā vidē. Tādā veidā turpinot, Latvijai atkal ir lielas izredzes tikt kārtējā starptautiskajā pelēkajā sarakstā.
Lai apietu sankcijas, ir jābūt pietiekami kompetentai izpratnei gan par nacionālajiem tiesību aktiem, gan arī par gana specifiskām starptautiskajām tiesību normām, un šādas specifiskas zināšanas piemīt tikai juristiem vai finansistiem. Un pietiekoši kompetentās iestādēs jau ir iezīmējušies konkrēti Latvijas advokātu biroji, kuri strādā Kremļa interesēs un palīdz apiet sankcijas. Tāpēc turpināsim publicēt Latvijas advokātu birojus un konkrētus Latvijas advokātus, juristus, kā arī finansistus, kuri ir pārdevušies Kremlim.
Jāatzīmē, ka šajā sakarā daudzi aizstāves šajā sarakstā minētās personas, norādot, ka advokātu nedrīkst saistīt ar klientu, jo advokāts dara savu darbu. Taču šeit ir kāda būtiska piebilde: ļoti iespējams, ka šajā sarakstā minētās personas sniedz atbalstu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā, sniedzot padomus un informāciju.
Šo ekskluzīvo sarakstu, kura personāži ļoti, ļoti nealkst sabiedrības uzmanības, turpināsim publicēt. Atgādināsim, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 17. pantu konkrētām personām ir noteikts ziņošanas pienākums par sankciju pārkāpšanu vai to mēģinājumu.
Ivars Grunte – advokātu biroja “TGS Baltic" vadošais partneris
Latvijas advokatūras veterāns, kurš ilgstoši nodarbojies ar KF oligarhu un specdienestu naudas atmazgāšanas operācijām caur Latvijas finanšu sistēmu. Jau kopš deviņdesmito gadu sākuma viņš ir tuvs prokremliskā oligarha Andra Šķēles biznesa interešu pārstāvis, un šobrīd viņš atrodas Šķēlem un Ainaram Šleseram piederošās bankas AS “Industra Bank” padomē (banka izveidota ar primāro mērķi “apkalpot” Krievijas naudu un tiek izmantota sankciju apiešanai). Iepriekš cieši sadarbojies (bija kopīgs advokātu birojs) ar vēl vienu Šķēles advokātu un interešu pārstāvi – Jāni Lozi, kurš aktīvi darbojās un bija apsūdzēts digitālgeitas afērā. Ivars Grunte ir ļoti tuvās un draudzīgās attiecībās ar bijušo VDK virsnieku Juri Savicki. Abi daudzus gadus kopā darbojas Latvijas Tenisa savienībā. Turklāt Ivars Grunte ir attīstījis ļoti spēcīgu draudzību ar vēl vienu Latvijai īpaši nelojālu advokātu, un tas ir Mihails Černousovs, kurš ir bēdīgi slavenā Jāņa Ādamsona advokāts. Mihails Černousovs padomju laikos strādāja tiesībsargājošās institūcijās un pēc Latvijas neatkarības atgūšanas visticamāk turpināja strādāt Krievijas specdienestu labā, bet jau kā Latvijas Privātdetektīvu un apsardzes dienestu federācijas prezidents. Cik esmu pamanījis, KF varai pietuvinātie žurnālisti un masu mediji dažkārt izmanto Ivaru Grunti, lai ietekmētu sabiedrisko domu.
Jurijs Baibakovs – advokātu birojs SIA „ZAB JB”
Apkalpo Krievijas organizētās noziedzības intereses Latvijā un pats ir ļoti cieši saistīts ar organizēto noziedzību un būtībā ir tās dalībnieks. Jurijam Baibakovam ir vairāki sadarbības partneri Valsts policijā, respektīvi, arī šie policisti varētu būt uzskatāmi par līdzdalībniekiem. Jurija Baibakova tēvs Boriss Baibakovs bija augsta līmeņa padomju varas funkcionārs (Rīgas pilsētas komitejas otrais sekretārs, pabijis arī citos augsts amatos) un tuvs draugs un kolēģis Valērijam Karginam.
Sergejs Hidašeli – advokātu birojs “ACTIUM”
Advokāts, kurš, manuprāt, nepārprotami ir lojāls Krievijas Federācijai. Savukārt Putina vēstniecība Latvijā viņu prezentē kā advokātu, pie kura vērsties Krievijas Federācijas pilsoņiem, ja nepieciešama juridiskā palīdzībā Latvijā. Viņš ir bieži manīts, apmeklējam juridiskos forumus Krievijā, droši vien – lai gūtu zināšanas, kā efektīvāk lobēt tādas izmaiņas Latvijas normatīvajos aktos, kas apgrūtinātu naudas atmazgāšanas operāciju izmeklēšanas procesu, tādējādi palīdzot Kremļa saimniekiem apiet starptautiskās sankcijas.
Dmitrijs Skačkovs – advokātu birojs “ACTIUM”
Advokāts, kurš, manuprāt, ir lojāls Krievijas Federācijai. Arī viņu Kremļa vēstniecība Latvijā prezentē kā advokātu, pie kura vērsties Krievijas Federācijas pilsoņiem, ja nepieciešama juridiskā palīdzībā Latvijā. Apmeklē juridiskos forumus Krievijas Federācijā un lobē tādas izmaiņas normatīvajos aktos, kas apgrūtina izmeklēšanas pret naudas atmazgāšanas operācijām un sankciju apiešanu no Krievijas Federācijas puses. Nodrošina Krievijas ietekmes aģentu Latvijā intereses un arī aizstāvību tiesvedībās. Arī viņu prokremliskie žurnālisti un masu mediji izmanto, lai ietekmētu sabiedrisko domu.
Daiga Siliņa – advokātu birojs “Dāvidsons un partneri”
Advokāte, kura, manuprāt, ir lojāla Krievijas Federācijai un vada advokātu biroju, kurš vienmēr ir nodarbojies ar Krievijas interešu lobēšanu Latvijā. Iepriekšējie advokātu biroja “Dāvidsons un partneri” vadītāji Sergejs Davidsons un Aleksandrs Ogurcovs bija ilggadēji padomju varas tieslietu sistēmas darbinieki, kuri arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas visticamāk turpināja strādāt Krievijas drošības iestāžu labā. Daiga Siliņa ir abu iepriekšminēto advokātu skolniece un, manuprāt, aktīvi lobē Krievijas intereses Latvijā. Daiga Siliņa aktīvi strādā, lai veicinātu tādas izmaiņas normatīvajos aktos, kas apgrūtina izmeklēšanas pret naudas atmazgāšanas operācijām un sankciju apiešanu no Krievijas Federācijas puses. Arī viņu prokremliskie žurnālisti un masu mediji izmanto, lai ietekmētu sabiedrisko domu.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
