Krievijas sankciju ēnā baņķierim Belokoņam neafišēta tikšanās ar augstistāvošu ES diplomātu
PIETIEK07.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dienu pēc tam, kad banku uzraugi paziņoja, ka Latvijas bankās iesaldēti daži miljoni eiro, kas atradušies Eiropas Savienības (ES) pret Krieviju skartu personu kontos, Pietiek Vecrīgā fiksēja neafišētu tikšanos starp nerezidentu iecienītās Baltic International Bank (BIB) īpašnieku Valēriju Belokoņu un, iespējams, šobrīd ietekmīgāko latviešu diplomātu - ES Ārējo attiecību dienesta Rietumu un Centrālās Āfrikas direktoru Pēteri Ustubu. Lai gan Ustuba tiešā kompetence attiecas uz specifisku reģionu, viņa plašais kontaktu loks un autoritāte ES diplomātiskajās aprindās, Ustubu padara par vērtīgu informācijas avotu un, iespējams, arī noteiktas pozīcijas lobētāju.
Klusajā Vecrīgas šķērsieliņā Kalēju ielas 43 namā ES Ārlietu dienesta diplomātam durvis atvēra pats Belokoņs un šī Pietiek nejauši novērotā sagaidīšana parāda īpašu attieksmi pret viesi. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) dienu iepriekš, 6. augustā, neminot konkrētas bankas un neidentificējot noguldītājus, bija apstiprinājusi, ka Latvijas bankās iesaldēti "daži miljoni eiro", kas atradušies fizisku vai juridisku personu kontos, uz kuriem attiecinātas ES sankcijas pret Krieviju.
BIB komentāru par tikšanās apstākļiem un apspriestajām tēmām Pietiek uz ceturtdienas pēcpusdienā nosūtītajiem jautājumiem tā arī nesagaidīja. Pēteris Ustubs Pietiek telefoniski apgalvoja, ka saruna ar Belokoņu neesot bijusi par Krievijas krīzi un kādiem finanšu jautājumiem, bet - Āfriku.
BIB bankas Mārketinga un komunikāciju vadītājai Ildzei Magazeinai Pietiek nosūtīja vairākus jautājumus, uz kuriem dienas gaitā atbildes netika saņemtas. Vairākkārt zvanot uz banku, tika apgalvots, ka atbildīgā darbiniece tobrīd ir izgājusi vai aizņemta.
Ņemot vērā, ka ceturtdien Valērijam Belokoņam BIB telpās bija tikšanās ar ES Ārējo attiecību dienesta Rietumu un Centrālās Āfrikas direktoru Pēteri Ustubu, un kontekstā ar ES ieviestajām sankcijām pret Krieviju, kas skar arī Latvijas bankās esošus Krievijas fizisku un juridisku personu kontus, Pietiek vēlējās saņemt bankas atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Kas bija tikšanās organizētājs un iniciators? Kas vēl piedalījās sarunā - vai starp tiem bija arī esošas vai bijušas valsts amatpersonas?
2. Kāds tēmu loks tika apspriests tikšanās laikā? Vai tika apspriestas ES jau ieviestās un plānotās sankcijas pret Krieviju un to ietekme uz Latvijas bankām, tostarp BIB? Pēteris Ustubs ir augstistāvošs ES diplomāts ar plašu sakaru loku un pieeju informācijai, kas kontekstā ar ES sankcijām pret Krieviju viņu padara par vērtīgu sarunu partneri un, iespējams, informācijas avotu vai kokrētas pozīcijas lobētāju ietekmīgu ES amatpersonu vidū.
3.FKTK oficiāli apstiprinājusi, ka, saistībā ar ES ieviestajām sankcijām pret Krieviju, Latvijas bankās iesaldēti vairāki miljoni eiro kontos, kas pieder trim juridiskām vai fiziskām personām. Vai BIB ir starp šīm bankām?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
