Krievijas skaļie paziņojumi par tās militāro varenību patiesībā ir vien tukši salmi
Kasīklis25.07.2021.
Komentāri (56)
Iesaki rakstu: 
Ir teiciens – kam spēks, tam vara. Daudzi cilvēki vēlas kļūt spēcīgāki tikai tamdēļ, lai citi no viņiem baidītos. Citi savukārt trenējas, lai pasargātu sevi un citus. Vai pavisam vienkārši – lai būtu veselīgāki. Kaut kādas līdzības ar iepriekš minēto var savilkt valstu vēlmēs bruņoties. Saprast var visus, bet, ja tā saucamā “varenība” pašos pamatos ir apmāns?
Krievija cenšas visu laiku sevi pozicionēt kā spēcīgu un varenu valsti. Tamdēļ, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, tiek sūtīti signāli starptautiskajai sabiedrībai, ka Krievijai ir moderns bruņojums, turklāt pietiekamā daudzumā. Bez tā visa – notiek jauna bruņojuma izstrāde un izmēģinājumi. Paskatīsimies dažus Kremļa paziņojumus.
„Rietumu kara apgabalā līdz gada beigām tiks izvietoti 20 jauni armijas formējumi ar 2000 militārās tehnikas vienībām bruņojumā. Kas tie būs – tanki, bruņumašīnas vai lielgabali – netiek precizēts.[1]”
„Krievija otrdien Astrahaņas apgabala Kapustinjaras raķešu poligonā veiksmīgi izmēģinājusi zenītraķešu sistēmu S-500, trāpot ātram ballistiskam mērķim, pavēstīja Aizsardzības ministrija. Kā apgalvo Krievija, S-500 darbības rādiuss ir
„Krievija veikusi virsskaņas spārnotās raķetes "Cirkon" izmēģinājumu. No kuģa "Admiral Gorshkov" Baltajā jūrā izšautā raķete trāpīja sauszemes mērķī Barenca jūras krastā, kas atradās vairāk nekā
Krievijas ambiciozie plāni bruņojuma iegādē 2021.gadā ir grandiozi. Neuzskaitīšu, ikkatrs pats to var izlasīt.[4]
Vēlmes ir viena lieta, intelektuālais potenciāls - otra, finansējums un materiālu pieejamība – vēl cita. Tieši materiālu pieejamība ir tā, kura visvairāk traucē Krievijas ambīciju piepildījumam. Tiesa, neizskatās, ka tuvākajā laikā kaut kas šajā jautājumā mainīsies, jo starptautiskās sankcijas ir atstājušas būtisku ietekmi. Papildus – naftas produktu cenu svārstības un Covid-19 atstājis ļoti būtisku ietekmi uz finanšu līdzekļu pieejamību.
Līdz ar to pašlaik un tuvākajā nākotnē Krievijas militāro muskuļu izrādīšanai vairāk ir demonstratīvs raksturs, nekā tā demonstrē valsts patiesās spējas ilgtermiņā aktīvi iesaistīties jebkādā globālā militārā sadursmē, kur tās pretinieki nav nelielas valstis. Kamdēļ tāds secinājums? Pavisam vienkārši, sāksim ar personālsastāvu.
Protams, ka Krievijas armijā ir profesionālas vienības, kuras tad arī ir vislabāk sagatavotas, tomēr lielāko daļu kontingenta veido obligātā militārā dienesta karavīri. Nākamā vērā ņemamā nacionālā īpatnība nāk no padomju laikiem – savākt visu to, kas nav piesiets. Savā ziņā ar zādzībām Krievijas armijā nodarbojas visi, sākot no ierindnieka un beidzot ar virspavēlnieku. Tas viss noved pie haosa. Savukārt armija, kurā valda haoss, pārāk kaujasspējīga nevarētu būt.
Līdz ar to nav šaubu, ka Krievija spēj izstrādāt atsevišķus prototipus, tiesa, ar Rietumu tehnoloģiju palīdzību. Savukārt to pieņemšana apbruņojumā nereti aizkavējas uz ļoti ilgu laiku. Pat tad, kad pieņemts, tas nenozīmē, ka armija visu spēs iegādāties un ražotāji saražot.
Tādējādi Krievijas bravūrīgie paziņojumi par jauniem ieročiem izraisa smīnu.
Kāds teiks, ka es kļūdos; pieņemsim, bet, tādā gadījumā - kamdēļ vēl pērn Krievijas aizsardzības ministrs runā par tanku T-72 modernizāciju (šīs modifikācijas tanku sāka ražots 1973.gadā), ja jau viņi ir tik veiksmīgi izstrādājuši un bruņojumā pieņēmuši plaši izreklamētu un izslavētu tanku “Armata”?
Līdz ar to Kremlis var plātīties, kā tik gribas, bet realitāte ir vienkārša – Krievijas armija kopumā nekur tālāk par PSRS laikiem nav tikusi.
[1] Pie Latvijas robežas veidojas militārs sabiezējums - Neatkarīgā (nra.lv)
[2] Krievija veikusi zenītraķešu sistēmas S-500 izmēģinājumu - Pasaulē - nra.lv
[4]https://sputniknewslv.com/20210104/Trieciena-arsenals-Kadus-jaunumus-Krievijas-armija-saems-2021-gada-14962980.html
Seko mums 
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
