Krievijas specdienesti varētu saviem Ķīnas kolēģiem tik ūdeni pienest
Kasīklis23.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija par Krievijas diplomātu izraidīšanu, kuri ir saistīti ar slepenajiem dienestiem. Tiesa, izraidīšanas iemesli katrai valstij ir citi. Tā ASV izraidīja, sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem un par iejaukšanos vēlēšanās1, savukārt Čehija izraidīja sakarā ar aizdomām par saistību ar sprādzieniem munīcijas noliktavā 2014.gadā.2
Krievijas diplomātus ik pa laikam izraida no kādas valsts, jo šie diplomāti faktiski ir bijuši izlūkdienesta darbinieki. Tie ir tikai “pieķertie” diplomāti. Vēstniecībās aptuveni 80% ir izlūkdienestu darbinieki, nemaz nerunājot par tiem izlūkdienestu darbiniekiem, kuri darbojas zem dažādākiem piesegiem.
Turklāt iebraukšana un uzturēšanās ārvalstīs tagad ir daudz vienkāršāka. Šajā sakarā jau bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess tviterī ierosinājis visiem Krievijas pilsoņiem liegt iebraukšanu Eiropas Savienības (ES) valstīs, jo "uz spēles likta Eiropas drošība".3 Var viņam piekrist: jo lielāka brīvība robežu šķērsošanā, jo lielākas iespējas to izmantot negodprātīgām rīcībām.
Tomēr šoreiz nebūs runa par Krieviju. Visiem ir nostiprinājusies pārliecība, ka Krievija ar brutālām un nekaunīgām metodēm cenšas veidot un nostiprināt ietekmi vai panākt kādu tikai sev labvēlīgu lēmumu. To pat neslēpj. Šāds jautājums – piemēram, vai esam piedzīvojuši, ka Krievijas vēstnieks sniedz un skaidro kādu Krievijas nostāju? Domāju, ka atbilde būs “nē”. Pretstatā Ķīnas vēstniekam, ar kuru ir sanācis vairākkārt parunāt. Tīri psiholoģiski: kam jūs dotu priekšroku – smaidīgam, draudzīgam, uz komunikāciju vērstam Ķīnas vai nīgri klusējošam Krievijas vēstniekam?
Protams, ka nedaudz izbrīnu raisa Ķīnas vēstnieka pretimnākšana, bet tā noteikti ir tikai sagadīšanās. Ir jābūt talantam uzdot tos jautājumus, uz kuriem Ķīnas vēstnieks vēlas atbildēt vai kuri ir aktuāli.
Tiesa, šoreiz nebūs runa par žurnālistu profesionalitāti, bet jautājums pavisam no citas puses. Proti, kurš ir bīstamāks – viens, kurš nīgri klusējošs, vai otrs, kurš smaidīgs un uz komunikāciju vērsts? Mana atbilde – abi, vai pat bīstamāks būs tas otrais. Par pirmo viss skaidrs. Pie mazākās iespējas pirmais ne tikai iegrūdīs dunci ribās, bet piegānīs un aplaupīs. Otrs atkal smaidot klusi, bet noteikti nožņaugs ar zīda šalli tad, kad vēlēsies, un iesākumu nekādā veidā neliks manīt.
Uz ko es velku? Pavisam vienkārši. Ķīna pašlaik rīkojas daudz, daudz gudrāk. Tā netaisa demonstratīvus šovus un nenodarbojas ar atklātu nedraudzīgu darbību veikšanu. Tā klusi un smaidot piedāvā dažādas investīcijas, apzinoties, ka ar to atmaksu būs, kā būs, un tad paši izdarīs, ko vajag. Tā arī saprot, ka, lai cilvēki darītu, ko tā vēlas, nepieciešams viņus apmācīt tā, ka neatkarīgi no tā, kurā valstī katrs dzīvo, viņiem ir viens ideāls – Ķīna. To panāk ar Konfūcija institūtu palīdzību.
Bet kā ar izlūkdienestu darbību? Te recepte pavisam vienkārša – kamdēļ vervēt cilvēkus ārvalstī, kur darbojas šo valstu specdienesti? Var vienkāršāk – interesantos uzaicināsim ciemos un savervēsim pie sevis, Ķīnā.
Visspilgtākais piemērs te būtu par nesen publiskoto Igaunijas gadījumu. Pēc publicētās informācijas izriet, ka pirmo reizi Ķīnas izlūki ar zinātnieku kontaktējušies Ķīnā, bet pēc tam citās valstīs. Zinātnieka sabiedrotā informācijas nodošanā bijusi kāda sieviete, kas savulaik bijusi starp Igaunijā labākajām golfa spēlētājām un kurai pieder konsultāciju firma. Pēc viņas sociālo tīklu kontiem redzams, ka viņa daudz ceļojusi. Tur arī atrodas kāds ieraksts par 2019. gadā notikušu incidentu – sieviete aizturēta Honkongā, kur vairākas stundas pratināta.4
Ko var izsecināt no šiem gadījumiem? Pavisam vienkārši, Ķīna rada iespēju, lai tai interesējošie cilvēki piedalītos kādos pasākumos Ķīnā, kur viņus bez jebkāda riska var mēģināt savervēt vai izmantot nedaudz brutālāku metodi – atrod iemeslu vai rada iemeslu, lai vajadzīgo cilvēku aizturētu, un tālāk jau tehnikas jautājums.
Ķīnas gadījumā jāmin milzīga atšķirība no Krievijas. Ja Krievijā ar izlūkošanu nodarbojas specdienesti un to vajadzību nodrošināšanai tiek izveidotas dažādas privātas kompānijas, tad Ķīnā pilnībā visu – kā valsts, tā privāto un jebkuru citu veidojumu pienākums ir sniegt jebkādu atbalstu specdienestiem. To skaidri un gaiši var nolasīt no Ķīnas Komunistu partijas vadlīniju apkopojuma saviem biedriem.
Vadlīnijās ir lasāmi arī tādi punkti, ka Komunistu partijas biedriem ir “jāizglīto privātie uzņēmēji, lai viņi pilnībā pakļautos Sji sociālisma ideoloģijai”. Pēc jauno vadlīniju rakstītā, “privātajam sektoram ir nepieciešamas politiski jūtīgas personas, kas bez ierunām klausīs un sekos partijai”.5 Līdz ar to jāsaprot skaidra un skarba patiesība – komunicējot ar ikvienu no Ķīnas, vai tas no privātā vai publiskā sektora, jāapzinās, ka faktiski komunicē ar Ķīnas specdienestu. Attiecīgi arī visi Ķīnas organizētie pasākumi ir specdienestu uzraudzībā.
Šādā griezumā rodas tādas savdabīgas pārdomas par mūsu uzņēmēju un politiķu viesošanos Ķīnas organizētajos pasākumos, kur faktiski visas izmaksas sedz Ķīnas puse, kā arī atsevišķu politiķu aktīvāku iesaistīšanos par ciešāku sadarbību ar Ķīnu. Informācijas nodošanu citu valstu speciālajiem dienestiem var īstenot kā ar cilvēku, tā arī tehnikas palīdzību.
Nevienam nav ne mazāko šaubu, ka pašlaik Ķīna informācijas tehnoloģiju un dažādu iekārtu ražošanas jomā atrodas līderu vidū. Tehnoloģijas ražo privātās kompānijas, bet te atceramies Ķīnas specifiku. Līdz ar to ir pamats šaubām, ka, jebkur pasaulē nopērkot Ķīnā ražotu elektronisku preci, bonusā šai precei var nākt arī tādas funkcijas, par kuru esamību lielākā daļa pat nenojauš. Piemēram, Huawei ir pasaulē lielākais telekomunikāciju iekārtu ražotājs, kurš pēdējos gados nonācis krustugunīs aizdomu deļ, ka tā aprīkojums ļautu Ķīnas valdībai spiegot.6
Savulaik Latvijā, runājot par 5G ieviešanu, ļoti tieši tika piesaukts Huawei. Tā 2018. gada 12. novembrī Ķīnā mobilo sakaru operators Bite un tehnoloģiju gigants Huawei parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz 5G infrastruktūras izveidi operatora tīklā, tostarp vairāku 5G bāzes staciju izbūvi 2019. gadā Rīgā un Narrowband Internet of Things (NB-IoT) tīkla attīstīšanu visā Latvijā.7
Vai šī sadarbība apsīka vai turpinās, vairāk publiskas informācijas par to nav.
Lasot visu iepriekš minēto par Ķīnas paņēmieniem informācijas iegūšanā, gribētos cerēt, ka Latvija viņus neinteresē un attiecībā pret mums tiek piekopta “tīrā diplomātija un uzņēmējdarbība”. Diemžēl arī apzinos, ka manas cerības nav pamatotas, jo nav nekādu argumentu tam, ka Ķīna Latvijā darbosies pēc citādākiem principiem nekā citur pasaulē. Tamdēļ uzskatu, ka kaut tās pašas intervijas ar Ķīnas vēstnieku dod iespēju vismaz nojaust un prognozēt Ķīnas valdības kursu
Vienīgā neizpratne par to, ka daudzi un dažādi Latvijas cilvēki ir viesojušies Ķīnā, bet nav publisku paziņojumu, ka kāds pieķerts. Laikam labi strādā, bet kurš!?
1 https://www.apollo.lv/7225837/asv-nosaka-jaunas-sankcijas-krievijai-un-izraida-desmit-diplomatus
2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cehija-izraida-18-krievijas-diplomatus-aizdomas-par-saistibu-ar-spradzieniem-municijas-noliktava.a401035/
3 https://www.tvnet.lv/7228218/igaunijas-eksprezidents-aicina-aizliegt-krievijas-pilsoniem-iecelot-es
4 https://www.delfi.lv/news/arzemes/vadoss-igaunu-zinatnieks-gadiem-kalpojis-kinas-militarajiem-izlukiem.d?id=53037713
5 https://www.tvnet.lv/7068555/kinas-lideris-izvirza-neparastas-prasibas-privatajam-biznesa-sektoram
6 https://rebaltica.lv/2019/08/kiniesu-spiegi-un-lielvaru-speles-ka-baltija-attista-5g/
7 https://www.bite.lv/lv/bite-un-huawei-nostiprina-sadarbibu
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
