Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iespējams, ka simpātiski mollīgā un blondā Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF) valdes priekšsēdētajā Elīna Egle Ločmele ir krievijas ietekmes aģente, ja mēs tā rūpīgāk paskatāmies uz viņas pagātni, to skaitā privāto dzīvi un karjeras attīstību. Kas tik viņa nav bijusi, un kur tik viņa nav bijusi. Atliek vien noskaidrot, kura tieši krievijas specdienesta darbiniece viņa ir, bet tas vairs nebūtu tik svarīgi,kā pats fakts, ka šī simpātiskā blondīne, neskatoties uz to, ka publiski pauž it kā atbalstu Ukrainai un tagad arī Izraēlai, turpina atrasties amatos un apgrozīties aprindās, kur var smelt Kremlim noderīgu un ļoti vajadzīgu informāciju par NATO un Latvijas aizsardzības spējām, apbruņojuma iegādēm un materiāltehnisko atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Mūžam smaidīgā un mazliet liderīgā Elīna uz Latvijas publiskās skatuves parādījās, kad viņa kļuva par AS “Aldaris” sabiedrisko attiecību sektora priekšnieci. Tas bija laikā, ja nemaldos, no 1996. līdz 2004. gadam. Viņa visur kā tāda kupla rota parādījās tur, kur ieradās egocentriskais, bet visai harizmātiskais “Aldara” šefs Vitālijs Gavrilovs. Un Vitālijam acīmredzot ir bijusi visai vitāla loma Elīnas tālākās karjeras attīstībā. Es pat teiktu, ka Vitālijs Gavrilovs ir Elīnas „krusttēvs”, kurš viņu, kā teikt, ir arī savervējis un ievirzījis darbībām spiegu pasaulē.

Lieki piebilst, ka Vitālijs Gavrilovs bija bēdīgi slavenā VDK Jura Savicka “izsūtāmā zēna” biedra Ainara Gulbja dibinātās biedrības “Klubs-21” biedrs. Šiem vārdiem tā kā vajadzētu uzreiz skaidri pateikt, ap ko lieta grozās.

Atgriežoties atpakaļ pie Elīnas karjeras līkločiem, jānorāda, ka pēc tam šī jaunkundze strādāja par Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektori, nomainot šajā amatā pašu Vitāliju un pēc tam ļaujot atgriezties šajā amatā, kad nācās pamest “Aldari”. Savukārt Elīnai tika piešķirta silta vietiņa, kaut arī tikai uz mēnesi, ANO pārstāvniecībā Maskavā, jo simpātiskā jaunkundze bija jāsagatavo nākamajam darbiņam. Respektīvi viņai bija lemts kļūt par Latvijas prezidenta izstrādājuma Andra Bērziņa padomnieci ekonomikas jautājumos.

Vai tiešām nevienam neliekas aizdomīgi, ka Elīna vienmēr ir bijusi tur, kur ir pieejama konkrēta informācija, kas varētu būt ļoti interesanta krievijas specdienestiem? Viņa pati norāda, patiesībā pat netieši izmuldoties, ka nodarbojas ar krievijas naudas apgūšanu/investēšanu un pie reizes informācijas iegūšanu.

Viņa nenoliedz, ka, strādājot par valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomnieci, LR Valsts prezidenta kancelejā ir gatavojusi priekšlikumus un viedokļus valsts prezidentam un Valsts prezidenta kancelejai ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos (respektīvi, kur un kā investēt VDK/FSB naudu), stratēģiskās attīstības (respektīvi, kā lobēt Kremļa intereses ES un NATO), publiskās pārvaldības, sociālās, fiskālās, izglītības un zinātnes jomās.

Turklāt viņa lepojas, ka ir veicinājusi starptautiskos ekonomiskos sakarus un biznesa kontaktus, bet mēs taču atceramies, ka prezidenta izstrādājums Andris Bērziņš visas savas prezidentūras laikā tik vien kā uz austrumiem skatījās, nemaz nerunājot par šī biedra izcilajām angļu valodas nezināšanām. Jāsaka, ka Elīna ir bijusi vai nu ļoti slikta padomniece Bērziņam, vai arī Bērziņš bija labs skolotājs Elīnai.

Diez, ko tie padomnieki, ieskaitot Elīnu, bija Bērziņam sastāstījuši, ja, piemēram, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par 2012. gada referendumu par krievu valodas noteikšanu kā otru valsts valodu Latvijā, Bērziņš bezmaz vai kā kaut kāds tur Andrjuša noskaldīja sev ierastajā stiliņā: “Es personīgi nesaskatu jēgu piedalīties šajā referendumā, jo tas paredz jautājumu par citas valodas atzīšanu par valsts valodu.” Tas bija laiks, kad Latvijas prezidenta pilī atklāti saimniekoja Kremļa ietekmes aģenti un izlūki.

Gāja laiks, un tika piedzīvots kārtējais skandāls. Ak vai, kāds bija uzlauzis Elīnas e-pastu, kurā bija atrodami “skaisti” plikumi. Neizglītotie un pēc sensācijas vienmēr izsalkušie Latvijas mediji visi kā viens par to rakstīja, saceļot arvien lielāku ažiotāžu, bet neviens tā arī neuzdeva pareizos jautājumus.

Kam tas ir izdevīgi? Jums neliekas interesanti, ka Elīnas e-pastā nekā cita kā tik vien pašas radīta pornogrāfija nebija? Vēl tagad visu varenais internets Elīnu saista tik vien ar šīm dažām neveiklajām fotogrāfijām. Pat Kremļa mediji tās naski pārpublicēja visur un visos iespējamos kanālos, par Elīnas kaunpilno situāciju tika kārtīgi noziņots krievijas rīta un vakara TV ziņās.

Tas viss man liek domāt, ka patiesais iemesls Elīnas “plikumu” viltus skandālam bija novērst uzmanību no briestošā spiegošanas skandāla, kurā būtu ievilkta ne tikai Elīna ar visu Bērziņu, bet arī SAB ar visu tā direktoru Jāni Kažociņu. Acīmredzot SAB rīcībā bija nonākusi kāda Elīnai neglaimojoša informācija, kas pierādīja, to, ka Elīna Valsts prezidenta kancelejā nodarbojās ar Kremļa specdienestu uzdevumu izpildi (spiegošana, kompromāta vākšana, ietekmēšana, utt.).

Un viena otra “skaudīga mēle” runā, ka Elīna, pildot Kremļa dotos uzdevumus, esot prasmīgi pielietojusi, teiksim tā, savu seksapīlu, lai nebūtu jāvulgarizē. Iespējams, ka Kremļa specdienestu rīcībā ir diezgan pārliecinoša kompromitējoša informācija par Elīnu, bet no otras puses, šīs dabas cilvēku, kuram patīk šika uzdzīvošana un nauda, nevajadzētu būt grūti uzpirkt.

Cik, man kļuva zināms, SAB vadībai vajadzēja izlemt kā rīkoties - vai nu publiski nākt klajā ar šiem jaunumiem, kam visticamāk sekotu vēl lielāks skandāls, vai nu visu paslaucīt zem tepiķa, sarunājot ar ZZS vadību un vienojoties ar pašu Elīnu izspēlēt pliko fotogrāfiju skandālu, lai novērstu sabiedrības uzmanību no kā cita. Diemžēl, bet tauta to visu toreiz norija, priecājoties par lētu erotiku.

Zīmīgi ir tas, ka pēc tam Elīna it kā pati pameta prezidenta padomnieces amatu un taisnā ceļā devās uz Maskavu, kur palika veselu mēnesi. Interesanti, ka pats Bērziņš pēc tam sekojošās intervijās tā arī īsti nespēja paskaidrot, kāpēc viņi tik ātri tika vaļā no Elīnas. Vienkārši SAB klusiņām palūdza, lai nešūmētu sabiedrību un nejauktu ierasto dzīves ritējumu. 

Uzreiz pēc šī “skandāliņa” ar Elīnu Egli notika divas ļoti svarīgas lietas. Sāksim ar privāto dzīvi. Elīna Egle apprecējās ar savu “kolēģi” – vēl vienu krievijas drošības iestāžu pārstāvi Latvijā – Aivaru Ločmeli. Jāatzīst, ka Maskavas kuratori Elīnai piespēlēja diezgan “labu partiju”. Aivars Ločmelis 1991. gadā kopā ar vēl dieviem VDK kompanjoniem Valēriju un Ēriku Igauņiem nodibināja uzņēmumu FELIX, kam bija ļoti liela ietekme Latvijas biznesā.

Aivars Ločmelis 1992. gadā kopā ar saviem krievijas kolēģiem no Čerepovecas nodibina uzņēmumu AS Severstaļlat, kas nodarbojās ar metāla tirdzniecību, ražošanu un apstrādi. Nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, kuru struktūru cilvēki krievijā kontrolēja šo nozari. Tāpat Aivars Ločmelis nodibināja bēdīgi slaveno krievu naudas atmazgāšanas banku AS Ogres komercbanka, caur kuru turpmākajos gados tika izlaisti neskaitāmi miljoni VDK melnās naudas. Turklāt Aivars Ločmelis ar draugiem ļoti silti iekārtojās Rīgas Brīvostā un ar saviem tranzīta uzņēmumiem kontrolēja kravu biznesu Rīgā.

Kā redzams, deviņdesmito gadu sākumā VDK puiši strādāja ātri un profesionāli. Visas stratēģiski svarīgās pozīcijas tika laicīgi paņemtas zem kontroles. Jau nedaudz vēlāk Aivars Ločmelis kopā ar kolēģi no VDK Juri Savicki un citu VDK aģentu Gunti Rāvi (VDK pulkveža Gunta Indriksona biznesa partneris) iesaistījās arī politikā, nodibinot partiju apvienību “Par labu Latviju”, kurā darbojās jau sen zināmie Kremļa aģenti Latvijā – Šķēle, Šlesers u.c. Nu apmēram tāds izskatās Elīnas Egles vīrs. Vai neizskatās pēc mīlīga ja ne krievu spiegu, tad ietekmes aģentu pārīša gan?! 

Un tagad par otro svarīgo notikumu Elīnas Egles dzīvē pēc nelāgā "skandāliņa". Elīna Egle tika iekārtota par Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) vadītāju. Šo varētu saukt par nākamo Elīnas Egles uzdevumu, kuru viņai piešķīra Maskavas kuratori. Kā nekā Elīnā bija ieguldīts zināms resurss, un to nedrīkstēja laist vējā. Šis postenis Elīnai Eglei-Ločmelei nodrošina iespēju nokļūt pie visas aktuālas informācijas, kas ir saistīta ar Latvijas aizsardzības spēju attīstību.

Ņemot vērā, ka DAIF Latvija ikdienā ir ciešā kontaktā ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Elīnai Eglei ir lieliska iespēja katru dienu vākt aktuālo informāciju par norisēm Latvijas aizsardzības resorā. Un šajā brīdī jāpiemin kāds ļoti būtisks aspekts, kas palīdz Elīnai Eglei šo uzdevumu veikt ļoti atviegloti. Elīnai Eglei-Ločmelei, pildot DAIF Latvija vadītājas pienākumus nav nepieciešama pielaide darbam ar valsts noslēpumu, jo DAIF Latvija ir vienkārši biedrība, kas apvieno daļu no Latvijas aizsardzības industrijas uzņēmumiem. Līdz ar to Elīna Egle-Ločmele var parādīt trīs pirkstu kombināciju visām drošības iestādēm un atrasties postenī, kur nav vajadzīga pielaide valsts noslēpumam un brīvi vākt diezgan sensitīvu informāciju par Latvijas aizsardzības sfēru. Vai nav eleganta pozīcija?

Un jānorāda, ka Elīna Egle-Ločmele nav laiku velti izniekojusi. Ņemot vērā gan to, ka pēdējos gados Latvijas aizsardzības resorā ir ieguldīti lieli līdzekļi, gan arī to, ka Baltijas reģionā tiek novērota starptautisko partneru liela aktivitāte, tad Elīna Egle nešaubīgi ir čakli vākusi šo informāciju un atdevusi paši zināt, kam... 

Un, nobeidzot šo rakstu, bet ne stāstu par Elīnu Egli-Ločmeli, gribu vērst Jūsu uzmanību uz Elīnas un Raitas Karnītes (ļoti sena un veca komuniste) kopdarbu “ Sociālā partnerība un tirgus ekonomika Latvijā. Sarunas ar Latvijas uzņēmējiem”, jo šis “dokuments” tikai pierāda manis iepriekšminēto.

Lūk, pašas Egles skaidrojums no attiecīgās grāmatas, kurā viņa pati diezgan tieši norāda, no kuras rokas barojas: (http://elinaegle.lv/lv/petnieciba/sociala-partneriba-un-tirgus-ekonomika-latvija

“Grāmatu E.Egle pasniedza kā dāvanu LDDK tās 15. gadskārtā. Grāmata iezīmē gan sociālās partnerības attīstību, gan arī sniedz izvērtējumu 15 gados sasniegtajam un vēl sasniedzamajam ekonomikā. Grāmatā ir 15 Latvijas biznesā ietekmīgu uzņēmēju stāsti par to, kāds bijis viņu ceļš līdz pirmajam miljonam, cik liela bijusi kļūdu cena, kā “viss sācies” ar “puķu audzēšanu”, ķīmiju vai sēņu lasīšanu. Par patriotismu, stingru, taču ne stīvu mugurkaulu biznesā, “spiegošanu no ārzemniekiem”, vieglo naudu, “aplaušanos”, negodīgu konkurenci un “pilnīgu sviestu” biznesā. Par avantūrismu, morāli mērķu sasniegšanā, spēju riskēt, izdzīvošanu, 100 tūkstošiem, ko būtu vērts iedot tiem, kuri vēlas kaut ko darīt, un politiķu principu: labāk braukt visam pāri ar buldozeru, nevis mēģināt saglabāt un attīstīt ražošanu. Grāmata ir par biznesa vidi Latvijā, vienotu uzņēmēju interešu aizstāvību un Latvijas ekonomikas nākotnes izredzēm.

Latvijas biznesa vidi uzņēmēja acīm uzlūko un savā pieredzē dalās Jānis Bertrands, Vitālijs Gavrilovs, Jānis Lancers, Māris Rēvalds, Kirovs Lipmans, Vasīlijs Meļņiks, Normunds Bergs, Ivars Strautiņš, Ēriks Igaunis, Ieva Plaude, Mārtiņš Barkāns, Juris Savickis, Pēteris Šmidre, Aiva Vīksna un Juris Biķis. 

Sarunas ar Latvijas uzņēmējiem caurauž tieši, skarbi fakti un personiskā pieredze par laiku, kad pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pretrunīgajā ekonomiskajā situācijā vajadzēja rast jaunas zināšanas un biznesa partnerus, izdot jaunus normatīvos aktus u.c. Jaunajā grāmatā vērtīgas atziņas un arī iedvesmu ekonomisko grūtību risinājumam atradīs gan topošie, gan jau pieredzējuši uzņēmēji. Tā būs saistoša arī tiem, kurus interesē Latvijas bizness un politika “toreiz un tagad”. 

GRĀMATAS SATURS

Priekšvārds

Apsveikumi Latvijas Darba devēju konfederācijas 15 gadskārtā

LR Valsts prezidents Valdis Zatlers (Zoodārza prezidents)

LR Saeimas priekšsēdētājs Guntars Daudze (Lemberga dakteris)

LR Ministru prezidents Ivars Godmanis (čekas aģents Pugulis)

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs (vecs komunists, VDK biedrības “Klubs-21” biedrs)

Sociālās partnerības attīstība

Sarunas ar Latvijas uzņēmējiem

Jānis Bertrands Latviešu uzņēmēji ir sīksti

Vitālijs Gavrilovs Pasniegt idejas, atrast resursus, apvienot spēkus un iet uz priekšu

Jānis Lancers Uzbūvēt tā, lai pasūtītājs teiktu paldies

Māris Rēvalds No zālēm kartupeļu maisos līdz modernai ārstniecības iestādei

Kirovs Lipmans Ja man bizness patīk, nekas nav par grūtu (Kremļas ietekmes aģents Latvijā)

Vasilijs Meļņiks Negribu būt pēdējais uzņēmējs, kas palicis Latvijā! (Kremļas ietekmes aģents Latvijā)

Normunds Bergs Krīze nav patīkams, bet noteikti veselīgs process

Ivars Strautiņš Attīstības pamats ir laba izglītība

Ēriks Igaunis Nedrīkstam pazaudēt nacionālā biznesa mugurkaulu – lielrūpniecību

Ieva Plaude Bizness ir kā opera!

Mārtiņš Barkāns Jārada vērtība, tad būs arī nauda

Juris Savickis Galvenais ir realizēt projektu un nonākt pie rezultāta

Pēteris Šmidre Valsts pirmām kārtām ir ekonomisks jēdziens! (Mūžam aktīvs komjaunietis)

Aiva Vīksna Esmu uzņēmēja un savas valsts patriote

Juris Biķis Stabilas partnerattiecības mainīgā biznesa vidē

Tirgus ekonomikas iesakņošanās Latvijā.”

P.S. Jā, diemžēl, bet atkārtošos, “Pasaki man, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas tu esi!”.

Novērtē šo rakstu:

84
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...