Krievijas spiegi un ietekmes aģenti Latvijā: VDK stukača Jāņa Šipkēvica tiesa šā gada 15. novembrī
Pietiek lasītājs13.11.2023.
Komentāri (104)
Iesaki rakstu: 
Žurnālists Jānis Šipkēvics kopš 1986. gada ar segvārdu "Pēteris" strādāja Valsts drošības komitejas (VDK) labā – tas ir fakts, jo par šo sadarbību ir noformēta "čekas kartiņa" ar nr.22309. Un, vai viņš turpina to darīt, domājiet paši!
Šī gada 15. novembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā notiks tiesas sēde, kurā Šipkēvics lūgs tiesu atzīt, ka viņš neesot sadarbojies ar VDK. Vecrīgā jau runā, ka esot jau viss sakārtots un tiesa atzīs, ka VDK aģents Šipkēvics ar segvārdu "Pēteris" esot vienkārši izdomājums. Tāpēc tiesa nospriedīs, ka Šipkēvics neesot nekad sadarbojies ar VDK.
Ziniet, kas ir viens no galvenajiem pierādījumiem, kas atpestīs aģentu Pēteri? Es Jums pateikšu, tiesā ieradīsies jau iepriekš sarunāts viens no bijušajiem VDK darbiniekiem, kurš stāstīs, ka Šipsi seniors neesot sadarbojies ar VDK, tik vienkārši tas notiks. Un tas būs viens no tiesas galvenajiem "pierādījumiem". Jūs spējat noticēt šim absurdam? VDK darbinieku liecības ir viens no "pierādījumiem".
Tāpat tiesa droši vien pateiks, ka tās rīcībā nav nekādu dokumentālu pierādījumu par jebkādām Šipkēvica darbībām VDK labā un līdz ar to nevar pierādīt to, ka Šipsi seniors kalpojis VDK. Jūs spējat iedomāties vēl absurdāku tiesas nostāju – tā prasa VDK (!!!) darbiniekam, kurš ir kalpojis Latvijas valsts okupācijas režīma slepenpolicijai, liecību un uz šo liecību balsta spriedumu.
Ņemot vērā, ka Šipkēvica VDK personas lieta un darba uzskaites lieta atrodas Maskavā, tad diezgan loģiski, ka tiesas rīcībā nav un nebūs materiālu par Šipkēvica "darba gaitām" VDK labā. Diez vai FSB taisās ar šiem materiāliem dalīties. Vel jo vairāk tāpēc, ka Šipkēvics joprojām ir aktīvs aģents krievu okupantu rokās.
Būtu interesanti uzzināt patiesību par to kā tapa slavenais raidījums "Labvakar", strādājot kopā ar diviem citiem VDK aģentiem – Ojāru Rubeni (segvārds "VALTS") un Edvīnu Inkēnu (segvārds "UĢIS"). Būtu interesanti uzzināt par to kā Šipkēvics tika iekārtots čekistu dibinātajā uzņēmumā "SWH". Bet diemžēl to un vēl daudz ko citu mēs neuzzināsim, jo FSB savus aģentus nenodod. Tiem ir jāstrādā līdz kapa malai.
Un vēl nedaudz par to, kāpēc un kā šis Šipkēvica "attaisnojošais" process tiek organizēts. To palīdz organizēt partijas "Latvijas attīstībai" faktiskais vadītājs un galvenais shēmotājs Edgars Jaunups. Tas pats Jaunups, kurš palīdzēja noorganizēt kremļa oligarham Pjotram Avenam Latvijas pilsonību.
Izskatās, ka Jaunups pamazām stutē augšā savu caurkritušo partiju nākamajām Saeimas vēlēšanām un Šipkēvics ir paredzēts kā viena no "lokomotīvēm" nākamajās vēlēšanās. Bet, ņemot vērā to, ka ir dokumentāli fiksēta Šipkēvica sadarbība ar VDK, tad tas būtu viņu diskvalificējošs faktors.
Līdz ar to Jaunups jau atkal izmantojot savas gadiem izkoptās korumpētības saites, kā arī Maskavas draugu laipno atbalstu dažu organizatorisko jautājumu sakārtošanā, Šipkēvicam tiks uztaisīts spriedums, kas "pierāda", ka viņš nav sadarbojies ar VDK.
Ņemot vērā to, ka Jaunupam ir problēmas ar jaunu seju piesaistīšanu saviem politprojektiem, tad tiks izmantotas dažādas sejas no Latvijas kultūras sfēras, bet, pirms tās likt publikas priekšā, vajag nomazgāt baltas, lai nesanāk tā, kā sanāca Uldim Pīlēnam – GRU "karšu zīmētājam".
Ņemot vērā arī to, ka daudzi Latvijas kultūras darboņi gadiem ir barojušies no krievu naudas, tad ir pienācis laiks nedaudz atstrādāt naudiņu. Kā mēs zinām, tad mūsu valstī biezā slāni ir atrodami tādi liekuļi kā Juris Žagars, Viesturs Kairišs (krievu nauda no "Rietumu bankas") un vēl vesela čupa "Moskovijas mecenāta" Pjotra Avena stipendiātu. Nebrīnieties, ka, tuvojoties vēlēšanām, "ļoti nejauši" SWH raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi" atkal parādīsies intervijas ar topošajiem "Latvijas attīstībai" kandidātiem.
Ļoti, ļoti skumji, ka Latvijas valsts svētku nedēļā mūsu valsts kā "dāvanu" saņem kārtējo "attaisnoto" VDK morālo kropli. Tas ir vairāk nekā nožēlojami. Gribētos jautāt, kur ir mūsu tieslietu ministre? Kāpēc tiek pieļauti šādi tiesas spriedumi, kas vienkārši ņirgājas par to, ko PSRS laikā darīja VDK ar latviešiem.
Inesei Lībiņai-Egnerei tādām muļķībām nav laika – lielāka problēma mūsu valstī, izrādās, ir Stambulas konvencija, nevis tas, ka VDK aģenti tiek legalizēti un saņem zaļo gaismu kandidēšanai parlamentā.
Aicinājums masu medijiem un visiem interesentiem 15. novembrī aiziet uz Pārdaugavas tiesu Mazajā Nometņu ielā 39 un paskatīties uz to cirku, kas notiks tiesas zālē. Paskatieties, kā korumpētā tiesu sistēma "attaisno" VDK aģentus un vienkārši piesmej Latvijas valsti.
Tādā valstī, ar šādu tiesu sistēmu mēs dzīvojam – cik ilgi mēs vēl to gribam izturēt???
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
