Krievijas Valsts apbruņojuma programma nesola neko labu ne Krievijai, ne pārējai pasaulei
Aivars Vairogs17.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc oficiālu Krievijas amatpersonu 2021. gada pavasarī pavēstītā kļuva skaidrs, ka izstrādes stadijā atrodas jaunā Krievijas Valsts apbruņojuma programma 2024. – 2033.gadam. Tas ne tuvu nav pirmais šāds direktīvais dokuments – Krievijas Bruņoto spēku vēsturē ir zināmas vēl dažas apbruņojuma programmas, piemēram, 2007.– 2015., 2011.– 2020. un 2018.– 2027. gadam. Kā likums, katra jauna programma tika pieņemta, pirms iepriekšējās izpildes termiņi bija beigušies. Normatīvo desmit gadu vietā tās ilga 4-7 gadus un, protams, netika pilnībā realizētas.
Ambiciozā 2007.- 2015. gada programma paredzēja 400 starpkontinentālo ballistisko raķešu (zemes un jūras bāzēšanās), 8 zemūdens raķešu kreiseru, 20 citu zemūdeņu, vairāk nekā 50 kaujas kuģu, 600 lidmašīnu, 1000 helikopteru, 28 zenītraķešu kompleksu S-400 pulku, 38 zenītraķešu-artilērijas kompleksu „Pancirj” divizionu, desmit taktisko raķešu „Iskander-M” brigāžu, 2300 modernu tanku, 2000 pašgājējas artilērijas iekārtu saražošanu. Plāns tika izpildīts labi ja uz pusi.
2011.– 2020.gada plāns aptvēra 270-280 stratēģiskās raķetes, 100 virsūdens un zemūdens kuģus (t.sk. tās pašas 8 stratēģiskās un 20 taktiskās zemūdenes, kā arī 50 fregates un korvetes, četrus franču projekta „Mistral” tipa universālos desantkuģus, sešus lielos tanku desantkuģus u.c.), 600 taktiskās kaujas lidmašīnas (Su-57, Su-35S, Su-34, Su-30, MiG-35 u.c.), 1100 helikopterus (Ka-52, MiG-28N, Mi-8AMTŠ, Mi-26, „Ansat”), 56 S-400 un desmit S-500 divizionus, desmit „Iskander-M” brigādes, 2300 jaunus tankus un 2000 lielgabalus. Pēc 2014. gada pavasara epopejas Ukrainā par „Mistral” tipa kuģiem nācās aizmirst, līdz 2018. gadam neizpildīto punktu (zemūdenes, S-500, bruņutehnika „Armata”, „Kurgaņec”, „Bumerang”) izpildi nācās pārnest uz 2017. gadu.
Pašlaik realizējamā 2018.–2027. gada programma paredz starpkontinentālo ballistisko raķešu „Jars”, „Sarmat” un „Rubež”, kaujas tanku T-90M, „Armata”, „Kurgaņec” un „Bumerang” saimes bruņumašīnu, piektās paaudzes kaujas lidmašīnu Su-57 (jeb PAK-FA / T-50), „Borej-A” tipa zemūdens raķešu kreiseru, flotes raķešu „Kaļibr” un „Cirkon” attīstību un ražošanas uzsākšanu. Piemēram, 2021.gadā Krievijas Bruņotie spēki cer saņemt: 13 raķešu kompleksus „Jars”, uzlabotās „Borej-A” tipa stratēģiskās atomzemūdenes „Kņazj Oļeg” un „Geņeralisimuss Suvorov”, korvetes „Rezkij” un „Retivij”, divus mazos raķešu kuģus un vienu dīzeļzemūdeni, pretgaisa/pretraķešu kompleksus S-350 „Vitjaz” un S-500 „Prometej”, kā arī citu apbruņojumu.
Spriežot pēc tā, ka jauno apbruņojuma programmu ir plānots uzsākt ar 2024. gadu, Krievijas augstākajai vadībai ir kļuvis par tradīciju anulēt iepriekšējos neizpildāmos plānus. Kremlis 2024.-2033. gadā Bruņotajiem spēkiem ir paredzējis atvēlēt 21-22 triljonus rubļu (iepriekšējās programmās – attiecīgi 21,2 un 21,7 triljoni), kas liecina par nemainīgu Krievijas politiskās elites ieinteresētību armijas kaujas spēju nostiprināšanā un konfliktu risināšanā ar militāriem līdzekļiem.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
