Krievijas Valsts apbruņojuma programma nesola neko labu ne Krievijai, ne pārējai pasaulei
Aivars Vairogs17.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc oficiālu Krievijas amatpersonu 2021. gada pavasarī pavēstītā kļuva skaidrs, ka izstrādes stadijā atrodas jaunā Krievijas Valsts apbruņojuma programma 2024. – 2033.gadam. Tas ne tuvu nav pirmais šāds direktīvais dokuments – Krievijas Bruņoto spēku vēsturē ir zināmas vēl dažas apbruņojuma programmas, piemēram, 2007.– 2015., 2011.– 2020. un 2018.– 2027. gadam. Kā likums, katra jauna programma tika pieņemta, pirms iepriekšējās izpildes termiņi bija beigušies. Normatīvo desmit gadu vietā tās ilga 4-7 gadus un, protams, netika pilnībā realizētas.
Ambiciozā 2007.- 2015. gada programma paredzēja 400 starpkontinentālo ballistisko raķešu (zemes un jūras bāzēšanās), 8 zemūdens raķešu kreiseru, 20 citu zemūdeņu, vairāk nekā 50 kaujas kuģu, 600 lidmašīnu, 1000 helikopteru, 28 zenītraķešu kompleksu S-400 pulku, 38 zenītraķešu-artilērijas kompleksu „Pancirj” divizionu, desmit taktisko raķešu „Iskander-M” brigāžu, 2300 modernu tanku, 2000 pašgājējas artilērijas iekārtu saražošanu. Plāns tika izpildīts labi ja uz pusi.
2011.– 2020.gada plāns aptvēra 270-280 stratēģiskās raķetes, 100 virsūdens un zemūdens kuģus (t.sk. tās pašas 8 stratēģiskās un 20 taktiskās zemūdenes, kā arī 50 fregates un korvetes, četrus franču projekta „Mistral” tipa universālos desantkuģus, sešus lielos tanku desantkuģus u.c.), 600 taktiskās kaujas lidmašīnas (Su-57, Su-35S, Su-34, Su-30, MiG-35 u.c.), 1100 helikopterus (Ka-52, MiG-28N, Mi-8AMTŠ, Mi-26, „Ansat”), 56 S-400 un desmit S-500 divizionus, desmit „Iskander-M” brigādes, 2300 jaunus tankus un 2000 lielgabalus. Pēc 2014. gada pavasara epopejas Ukrainā par „Mistral” tipa kuģiem nācās aizmirst, līdz 2018. gadam neizpildīto punktu (zemūdenes, S-500, bruņutehnika „Armata”, „Kurgaņec”, „Bumerang”) izpildi nācās pārnest uz 2017. gadu.
Pašlaik realizējamā 2018.–2027. gada programma paredz starpkontinentālo ballistisko raķešu „Jars”, „Sarmat” un „Rubež”, kaujas tanku T-90M, „Armata”, „Kurgaņec” un „Bumerang” saimes bruņumašīnu, piektās paaudzes kaujas lidmašīnu Su-57 (jeb PAK-FA / T-50), „Borej-A” tipa zemūdens raķešu kreiseru, flotes raķešu „Kaļibr” un „Cirkon” attīstību un ražošanas uzsākšanu. Piemēram, 2021.gadā Krievijas Bruņotie spēki cer saņemt: 13 raķešu kompleksus „Jars”, uzlabotās „Borej-A” tipa stratēģiskās atomzemūdenes „Kņazj Oļeg” un „Geņeralisimuss Suvorov”, korvetes „Rezkij” un „Retivij”, divus mazos raķešu kuģus un vienu dīzeļzemūdeni, pretgaisa/pretraķešu kompleksus S-350 „Vitjaz” un S-500 „Prometej”, kā arī citu apbruņojumu.
Spriežot pēc tā, ka jauno apbruņojuma programmu ir plānots uzsākt ar 2024. gadu, Krievijas augstākajai vadībai ir kļuvis par tradīciju anulēt iepriekšējos neizpildāmos plānus. Kremlis 2024.-2033. gadā Bruņotajiem spēkiem ir paredzējis atvēlēt 21-22 triljonus rubļu (iepriekšējās programmās – attiecīgi 21,2 un 21,7 triljoni), kas liecina par nemainīgu Krievijas politiskās elites ieinteresētību armijas kaujas spēju nostiprināšanā un konfliktu risināšanā ar militāriem līdzekļiem.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
