Krievijas Valsts apbruņojuma programma nesola neko labu ne Krievijai, ne pārējai pasaulei
Aivars Vairogs17.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc oficiālu Krievijas amatpersonu 2021. gada pavasarī pavēstītā kļuva skaidrs, ka izstrādes stadijā atrodas jaunā Krievijas Valsts apbruņojuma programma 2024. – 2033.gadam. Tas ne tuvu nav pirmais šāds direktīvais dokuments – Krievijas Bruņoto spēku vēsturē ir zināmas vēl dažas apbruņojuma programmas, piemēram, 2007.– 2015., 2011.– 2020. un 2018.– 2027. gadam. Kā likums, katra jauna programma tika pieņemta, pirms iepriekšējās izpildes termiņi bija beigušies. Normatīvo desmit gadu vietā tās ilga 4-7 gadus un, protams, netika pilnībā realizētas.
Ambiciozā 2007.- 2015. gada programma paredzēja 400 starpkontinentālo ballistisko raķešu (zemes un jūras bāzēšanās), 8 zemūdens raķešu kreiseru, 20 citu zemūdeņu, vairāk nekā 50 kaujas kuģu, 600 lidmašīnu, 1000 helikopteru, 28 zenītraķešu kompleksu S-400 pulku, 38 zenītraķešu-artilērijas kompleksu „Pancirj” divizionu, desmit taktisko raķešu „Iskander-M” brigāžu, 2300 modernu tanku, 2000 pašgājējas artilērijas iekārtu saražošanu. Plāns tika izpildīts labi ja uz pusi.
2011.– 2020.gada plāns aptvēra 270-280 stratēģiskās raķetes, 100 virsūdens un zemūdens kuģus (t.sk. tās pašas 8 stratēģiskās un 20 taktiskās zemūdenes, kā arī 50 fregates un korvetes, četrus franču projekta „Mistral” tipa universālos desantkuģus, sešus lielos tanku desantkuģus u.c.), 600 taktiskās kaujas lidmašīnas (Su-57, Su-35S, Su-34, Su-30, MiG-35 u.c.), 1100 helikopterus (Ka-52, MiG-28N, Mi-8AMTŠ, Mi-26, „Ansat”), 56 S-400 un desmit S-500 divizionus, desmit „Iskander-M” brigādes, 2300 jaunus tankus un 2000 lielgabalus. Pēc 2014. gada pavasara epopejas Ukrainā par „Mistral” tipa kuģiem nācās aizmirst, līdz 2018. gadam neizpildīto punktu (zemūdenes, S-500, bruņutehnika „Armata”, „Kurgaņec”, „Bumerang”) izpildi nācās pārnest uz 2017. gadu.
Pašlaik realizējamā 2018.–2027. gada programma paredz starpkontinentālo ballistisko raķešu „Jars”, „Sarmat” un „Rubež”, kaujas tanku T-90M, „Armata”, „Kurgaņec” un „Bumerang” saimes bruņumašīnu, piektās paaudzes kaujas lidmašīnu Su-57 (jeb PAK-FA / T-50), „Borej-A” tipa zemūdens raķešu kreiseru, flotes raķešu „Kaļibr” un „Cirkon” attīstību un ražošanas uzsākšanu. Piemēram, 2021.gadā Krievijas Bruņotie spēki cer saņemt: 13 raķešu kompleksus „Jars”, uzlabotās „Borej-A” tipa stratēģiskās atomzemūdenes „Kņazj Oļeg” un „Geņeralisimuss Suvorov”, korvetes „Rezkij” un „Retivij”, divus mazos raķešu kuģus un vienu dīzeļzemūdeni, pretgaisa/pretraķešu kompleksus S-350 „Vitjaz” un S-500 „Prometej”, kā arī citu apbruņojumu.
Spriežot pēc tā, ka jauno apbruņojuma programmu ir plānots uzsākt ar 2024. gadu, Krievijas augstākajai vadībai ir kļuvis par tradīciju anulēt iepriekšējos neizpildāmos plānus. Kremlis 2024.-2033. gadā Bruņotajiem spēkiem ir paredzējis atvēlēt 21-22 triljonus rubļu (iepriekšējās programmās – attiecīgi 21,2 un 21,7 triljoni), kas liecina par nemainīgu Krievijas politiskās elites ieinteresētību armijas kaujas spēju nostiprināšanā un konfliktu risināšanā ar militāriem līdzekļiem.
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
