Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Krievijas vēstniecības apbalvotā Nataša ir naša!

Jekaterina Safronova, RUS.lsm.lv galvenā redaktore
14.04.2023.
Komentāri (54)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Man uz galda, pareizāk sakot, elektroniskajā pastā pēdējā gada laikā sakrājies krietns ducis sūdzību par mūsu raidījumiem un rakstiem. No skatītājiem, tvitera aktīvistiem un politiķiem. Vadu redakciju gandrīz septiņus gadus, un nekad agrāk neesmu saņēmusi tik daudz sūdzību visdažādāko iemeslu dēļ.

Vieniem nepatīk mūsu studija, otri ir sašutuši par viesi, trešie par raidījuma vadītāju jautājumiem, ceturtie par terminiem, kurus lietojam, piektie – par krievu valodu, kurā runājam. Dusmīgas piezīmes "vērīgie" skatītāji raksta galvenokārt tviterī, bet sūdzības sūta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

Nesen tika publicēts mūsu ārštata autores Natālijas Mihailovas blogs. Nataša emocionāli raksta par to, cik ļoti viņu satrauc mikroklimats valstī, attieksme pret krievu kultūru, pret krievu plašsaziņas līdzekļiem, pret krievu valodu. Lielisks raksts. Izlasiet!

Tātad. Ap šo blogu ir vesela drāma. Gan viedoklis nav visai ērts, gan to publicējusi no valsts budžeta finansētā platforma Rus.LSM.lv, gan kolēģi no latviešu redakcijas šo viedokli ņēmuši un iztulkojuši. Un "vērīgais" lasītājs devās interneta plašumos meklēt informāciju par Natašu, un šis lasītājs atrada Natašas kontu Latvijā aizliegtajā un slēgtajā resursā "IMHOclub".

Atrada un ķērās pie sūdzību rakstīšanas: kā gan tā, sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi sadarbojas ar autori, kas raksta aizliegtajam resursam?

Nu, un tālāk pēc ierastā tvitera scenārija – atņemt naudu, visu slēgt, visus atlaist.

Natašas Mihailovas konts tur patiešām ir – tas tika izveidots 2012. gadā, kad "IMHOclub" tika uzskatīts par pilnīgi pieņemamu platformu diskusijām. Nataša tajā publicēja tikai vienu materiālu, kurā stāstīja par radio, kur tolaik strādāja, un par cilvēkiem, kuri tur strādāja. Kopš tā laika viņai nav bijis nekādas saistības ar šo resursu. Un pēkšņi – cik ērti un, galvenais, cik ļoti īstajā laikā – resurss (precīzāk, tā spoguļversija) ņēma un sāka papildināt Natašas kontu ar viņas materiāliem, kas publicēti Rus.LSM.lv.

Neviens nelūdza atļauju ne mums, ne autorei. Taču, ja tas jāpaskaidro – tad jau vairs nevajag paskaidrot.

Es neuzskatu par vajadzīgu taisnoties par to, ka kāds gluži vienkārši zog svešus tekstus.    

Nevēlos paskaidrot arī to, ka mēģināt cīnīties ar tādiem resursiem ir praktiski bezjēdzīgi, taču ļoti dārgi. Negribu rakstīt arī par to, ka sūdzības un anonīmas vēstules Latvijā kļūst par normu. Un tas nez kāpēc neliekas dīvaini. Nestāstīšu, kā viesi mūsu raidījumos atteicās runāt krieviski tikai tāpēc, ka pēc tam tviterī pār viņiem izgāzīs spaini ar samazgām, un tīrs vairs nenomazgāsies. Nerakstīšu arī par to, ka ir cilvēki un spēki, kas tīši diskreditē sabiedriskos plašsaziņas līdzekļus kopumā un konkrēti platformu Rus.LSM.lv, turklāt tādu pietiek no dažādām pusēm. Mērķis man ir saprotams.

Nesākšu pievērst lasītāju uzmanību arī tam, ka tajā pašā "IMHOclub" vēl tagad ir, piemēram, Saeimas deputāta Raivja Dzintara konts. Jau pēc Krimas okupācijas un aneksijas 2014. gadā viņš tajā publicēja savu rakstu par Latvijas krievvalodīgajiem un piedalījās sekojošajā diskusijā. (Pieļauju, ka šodien viņa viedoklis nebūtu visai populārs viņa vēlētāju vidū.) Dzintara konts, starp citu, tur nav vientuļš, bet kompānijā ar vēl trīs Nacionālās apvienības deputātu (divu tagadējo un viena bijušā), citu tagadējo un bijušo deputātu, bijušo ministru un pat eksprezidenta kontiem. Bet arī par to es tagad nerakstīšu.

Jo es neuzskatu par vajadzīgu taisnoties. Taču par Natašu ļoti sāp sirds.

Nataša Mihailova ir ļoti cienījama autore, ar savu ļoti precīzu, skaidru un saprotamu pozīciju. Un ar harismu – viņas viedokli ciena, bet pēc viņas balss joprojām ilgojas radioklausītāji (Nataša pirms dažiem gadiem mainīja profesiju). Ne man, ne redaktoram, kas strādāja ar viņas tekstiem, nav bijis un nav ne mazākā iemesla apšaubīt viņas krietnumu un profesionālismu. Tāpat kā jebkura cita platformai Rus.LSM.lv strādājošā žurnālista krietnumu un profesionālismu.

Diemžēl to pašu nevaru teikt par šo daudzo sūdzību autoriem.

Novērtē šo rakstu:

51
50

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi