Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien virtuālajā pasaulē dzīvo daudzi. Virtuālo pasauļu skaitu veicina datorzinību attīstība un klātbūtne pat iekārtā, kuras pamatfunkcija ir zvanīt.

Kad tu lasi – virtuālā pasaule, tad paturi prātā, ka šeit ir runa par lielā mērā izdomāto un reāli neeksistējošo pasauli. Tā ir tāda pasaule, kurā darbojas reāli personāži, bet vide, kurā tas notiek patiesībā, eksistē tikai cilvēku iztēlē. Tās ir tikai cilvēka fantāzijas un prāta radīts auglis – ilūzijas. Šo virtuālo pasauli nevar nedz aptaustīt, nedz tai iekniebt, lai pārliecinātos par tās esamību. Tas ir līdzīgi kā lūkoties uz kādu raibu audumu, viļņojošu jūru, mākoņiem debesīs vai uguni un censties tur saskatīt kādas figūras vai tēlus.

Ar šo ir izskaidrojamu arī dažādu seriālu jeb tautas valodā ziepeņu popularitāte un nemirstība. Tam pamatā ir tas, ka daudzi tā vietā, lai izdzīvotu, piepildītu ar saturu un nodzīvotu savu dzīvi, izvēlas virtuāli dzīvot citu cilvēku dzīvi, kas uzņēmīgu darboņu skaisti noformēta un padarīta pieejama.

Ļoti daudz ir to, kuri vēlas šo citu cilvēku dzīvi gan izdzīvot, gan izgaršot, gan izbaudīt un pat izjust viņu ciešanas un prieka brīžus. Viņi tā rīkojas, jo cenšas iet vieglāko ceļu un arī upes apiet šķēršļus. Šādi rīkoties ir daudz vieglāk un bezatbildīgāk, nekā veidot pašam savu dzīvi. Iespējams, tāpēc daudzi izvēlas šādu virtuālo realitāti patiesas dzīves vietā, jo virtuālajā pasaulē var gan pagriezt skaļāk, gan vajadzības brīdī nopauzēt vai izslēgt skaņu. Dzīvē citi cilvēki nav aprīkoti ar tālvadības pultīm un tos ar nosacītas pogas spiedienu nevar izrīkot.

Minētajam virtuālajā pasaulē un realitātē ir arī blaknes.

Reiz iegriezos tālruņu veikalā. Tiku laipni uzņemts, un pārdevējs man gari un plaši stāstīja, ko tik ar telefonu nevar darīt. Pat savus video varēšot montēt, un dators nebūšot vajadzīgs. Jautāju, vai viņš tiešām tā domā un vai patiesi ir par to pārliecināts. Pārdevējs uzsvēra, ka nu ir citi laiki un vairs neesot vajadzīgas ne videokameras, ne kvalitatīvi mikrofoni, nedz datori un dārgas datorprogrammas. Paņem kādu no šiem, un tu varēsi visu, tikai pagaidām vēl ar to nevarot vārīt tēju, bet tas esot tuvākās nākotnes jautājums.

Teicu, ka man tālrunis ir vajadzīgs tikai, lai mani var sazvanīt un es varu piezvanīt pats. Pārējais viss man jau ir, pat divas tējkannas un trīs kameras, bet, tā kā tālruņu bez visām minētajām un neminētajām iespējām vairs nav, tad nāksies jau kādu pirkt, jo zvanīt taču vajag.

Pārdevējs piekrita, jā, tā jau tagad esot, un vairs tikai tālruņus neražo, bet tie, kurus ražo, ir ne tikai morāli, bet arī tehniski novecojuši, kaut nemaksājot dārgi. Ražotāji piedāvā tikai datorus, no kuriem var arī piezvanīt, bet tie sen vairs neesot tālruņi.

Aplūkojot izstādītos tālruņus, nevarēja nepamanīt cenas. Rādot uz tālruņiem, kuriem cena bija ap tūkstoti un vairāk, es viņam ironiski vaicāju: – Vai ar to var piezvanīt eņģeļiem debesīs? Jo nekādu citu pamatojumu šādai cenai par iekārtu, no kuras un uz kuru zvana, nesaskatīju. Nē, viņš teica, eņģeļiem ar šo piezvanīt nevarot.

Sapratu, ka mēs katrs dzīvojam savā virtuālajā pasaulē. Kurš tuvāk grēcīgajai zemei, kurš lidinās mākoņos, jālemj ir Tev. Raksts nav par to, bet iespējams, ka arī par to.

Piederība baram

Kā tas ir iespējams, ka desmitiem miljonu cilvēku tic dažādām virtuālajām pasaulēm, pamanās tajās dzīvot un vēl naidoties ar citām izdomātajām realitātēm. Kā var strīdēties par to, kā nav, kā var nodarboties ar to, kā patiesībā nav?

Tev var šķist, ka tas vien nieks ir un ka virtuālās pasaules nevienu neapdraud, bet, manuprāt, tā nav, un šo pasauļu klātbūtne rada ļoti lielas grūtības un ciešanas. Mēs reti protam pareizā secībā sakārtot cēloņus un sekas.

Virtuālo pasauļu ir daudz. Ir, protams, tādas, kuras dominē, un to skaits nav ierobežots, jo katrs tās spēj nekontrolēti radīt jebkurā skaitā. Kā saka, katrs pa savam jūk prātā!

Datoru, kuru es izmantoju zvanīšanai, ienākšana mūsu sadzīvē nodrošina to, ka katrs reāli spēj radīt un izveidot savu televīziju. Sliktāku vai labāku, ir cits jautājums, bet tomēr mums ir iespēja pašiem izveidot savu televīziju un ne tikai izveidot, bet pašiem veidot savus raidījumus un caur šo pašu radīto televīziju uzrunāt skatītājus.

Dzīvojot kādā virtuālajā pasaulē, cilvēks cenšas savas pasaules robežas un ietekmi palielināt. Tā ir dabiska cilvēka tieksme, arī impērijām ir līdzīga tieksme un pat vajadzība nepārtraukti savas teritorijas palielināt: tās, lai varētu pastāvēt nepārtraukti, pakļauj pie to robežām pastāvošas valstis un tur dzīvojošas tautas.

Impērijas eksistences dzinulis ir nepārtraukti kādu pakļaut, iznīcināt, iekļaut, pievienot, paverdzināt un pat iznīcināt. Šis nodrošina iespēju impērijai pastāvēt un attīstīties. To dēvē par izaugsmi. Tikko šai ziņā iestājas stabilitāte, tā impērija mirst.

Cilvēks, kurš ir iegrimis savā virtuālajā pasaulē, tikai šķērsojot brauktuvi, no tās iziet, jo palikt citā pasaulē un iet pāri ielai ir bīstami. Šāds cilvēks cenšas ievilināt virtuālajā pasaulē arī citus. Līdzīgi uzvedas smēķētāji un alkohola lietotāji. Kad piepulcējas citi, tad tie viens otram stāsta un apgalvo to, kā bieži patiesībā nav, bet mehānisms ir līdzīgs kā baumām un tautasdziesmām. Katrs kaut ko piedzejo, un rezultāts stipri atšķiras no oriģināla.

Sākumā cilvēks, kurš pievienojies kādai virtuālajai pasaulei, to uztver kritiski, bet, laikam ejot un aizvien vairāk šai izdomātajā pasaulē esot, sāk ticēt tās realitātei un kļūst par izdomājumu upuri.

Krievija, desmitiem gadu mēģinot maldināt citus par savu izredzētību, savu izcilību, savu militāro varenību un garīgo izaugsmi, beigu beigās pati tai noticēja. Tikai ukraiņu lodes to apskaidroja. Apskaidroto ir maz, pārējie dzīvo ilūzijās, un tās viņiem neļauj uzvarēt.

Šī izdomātā virtuālā pasaule un realitāte noveda viņus pie kādas konkrētas domāšanas, konkrētiem rīcības modeļiem.

Tas veicina aplamības kaujas laukā un ļauj skaitliski mazākiem spēkiem tos sakaut.

Pēc līdzīga principa darbojas arī nekustamo īpašumu burbulis, kad katrs īpašnieks un tirgotājs nedaudz palielina cenu. To esam piedzīvojuši, un daudzi atceras, kā tas bija, bet maz ir to, kas iedziļinās tajā, kāpēc tā ir noticis un notiek.

Šo nekustamo īpašuma «burbuli» var apturēt tikai pamatīga krīze, kad viss nekustamo īpašumu tirgus jūk un brūk, līdz nostājas sākuma pozīcijās. Ir ļoti grūti apturēt burbuļa rašanos, bet tikpat ierobežotas ir iespējas mazināt krīzi un burbuļa plīšanas radīto postu.

Arī Krievijas radītā ilūzija un varenības burbulis plīsa, sastopoties un atduroties pret ukraiņu pretestību.

Grauds

Cilvēkiem piemīt tādas vēlmes un noslieces, kuras viņi vairās paust citiem. Mums katram ir kas tāds, kas nav nekas īpaši nosodāms un slēpjams. Nav noziedzīgs, bet tomēr mēs nevēlamies, ka par to uzzina citi. Tieši uz šo ir tēmēta virtuālā pasaule, un tāpēc grauds, kas sēts šādā augsnē, bieži dīgst. Ja cilvēkam ir kas slēpjams, kas viņu apspiež un pazemo, tad vairumā gadījumu cilvēks izvēlas nevis tam pretoties, bet bēgt. Un bēgot viņš nonāk kādā virtuālajā pasaulē un tur ilūziju aizsegā slēpjas. Gadās, ka viņš rada pats savu virtuālo realitāti, kurā slēpjas no patiesas dzīves un izliekas to nemanām, līdz notic, ka iztēles auglis ir īstenība, bet īstenība ir izdomājums.

Iluzorā izglābšanās ietekmē viņa psihi, viņš notic un nonāk pie pārliecības, ka virtuālā pasaule ir kas īsts un reāls.

Cilvēki tiecas meklēt savu identitāti, savu garīgo pasauli, vēlas izskatīties slaidāki, jaunāki un gudrāki nekā ir patiesībā. Lai to panāktu, nav jāvingro, nav jāmācās, bet pietiek vien iekļauties kādā no esošajām virtuālajām pasaulēm, kurā pulcējas apgaismotie. Tas nekas, ka nekādu gaismu tie neizstaro, galvenais, lai kolektīvs to apgalvo un tic saviem izdomājumiem un tam, ko piedēvē sev un citiem.

Galvenais ir iekļauties kādā sektā, kādā it kā gudru cilvēku pulciņā, kuri visu zina, saprot un uzskata, ka visa pasaule ir sajukusi prātā un viņi ir vienīgie, pareizie, izredzētie un apgaismotie, bet citi ir tumsoņas un nejēgas, jo rīkojas un domā aplami un nepareizi.

Uzvartracis arī bija un vēl joprojām ir kāda no virtuālajām pasaulēm, kurā līdzīgi kā nekustamo īpašumu tirgū nepārtraukti tiek palielinātas likmes, aizvien vairāk tiek pārspīlēts, piedēvēts un melots.

Šķietamā uzvara ir veids, kā atrast savu identitāti, kā pieslieties un iekļauties kādā izdomātā virtuālā realitātē. Runa ir par izdomātu uzvaru, izdomātu varoņdarbu, un, cits citam pārstāstot un kultivējot to, vairojot to, paši tam sāk ticēt.

Tautas valodā to sauc par mednieku vai makšķernieku stāstiem. Tā zivs kļūst aizvien lielāka, līdz sasniedz tos apmērus, ka zivi vairs nav iespējams panest. Bet, ko nevar celt, to nevar nest.

Šķietamā uzvara, šķietamā lielā zivs ir veids, kā izdomāt savu identitāti, kā mānīt citus un pašam noticēt šiem meliem, kā iekļauties, pieslieties kādai izdomātai realitātei.

Ja eksistē kāda valsts ar speciāliem dienestiem un represīvo aparātu, kas ir tendēta nospraust kursu, tad visi saplūst vienotā izdomātā un virtuālā realitātē, kur tos talantīgi vada un ievirza.

Reiz kādā skolā, kad nomira «dižais tautu tēvs Staļins», skolotāji sprieda, kā turpmāk mācīt bērnus. Līdz šim tiem mācīja, ka divi reiz divi ir astoņi. Ja rīt teiks patiesību, ka ir četri, tas būs šoks, tā būs trauma bērnu trauslajām dvēselēm. Nolēma, ka šogad vēl mācīs pa vecam, tas ir, ka divi reiz divi ir astoņi. Nākamajā mācību gadā teiks, ka septiņi un tā pakāpeniski izglītojamos pieradinās pie patiesības un likvidēs šo meliem pilno virtuālo pasauli. Ja visa šī atkušņa laikā neuzradīsies kāds nākamais «vadonis»... Jo tad atkal viss notiks līdzīgi, kā jau bija piedzīvots. Tas ir, vadoņa dzīves laikā tiks radīta virtuālā pasaule, kurai cilvēki ne tikai ticēs, bet pat būs gatavi par to iet nāvē.

Pirms vairāk nekā divdesmit gadiem Krievijā tika veidota virtuālā pasaule, kurai bija vajadzīgs vadītājs un iedvesmotājs. Tādu Krievijas speciālie dienesti atrada, un virtuālās pasaules iemītnieki ar sajūsmu viņu iecēla par virtuālu caru.

Minētie virtuālās pasaules attīstības un nostiprināšanas darbi vainagojās ar panākumiem. Nu pārstāja apgalvot, ka divi reiz divi ir četri. Skaitlis ar katru piecgadi pieauga, līdz sasniedza «tautu tēva» astoņus.

Pēc šīs aplamās formulas tika rēķināts valsts budžets, veidota armija, modernizēti ieroči un piešķirtas militārās pakāpes un zinātniskie grādi.

Notika kas līdzīgs tam, kā tie, kurus dēvē par kultūristiem, ar pārtikas piedevām uzaudzē muskuļu masu. Tā saucamās muskuļu masas audzēšanas tehnoloģijas panāca, ka valsts un tās armija izskatījās spēcīga, bet realitātē tas izrādījās acu apmāns.

Šādi maldināja citās virtuālajās un reālajās pasaulēs dzīvojošos, un tie sāka baidīties no tā, kā patiesībā nebija. Savas bailes pārstāstot cits citam, tie viens otru aizvien vairāk nobiedēja, un tas veicināja to, ka Krievijai bija ļauts viss, jo citādi «saasināšoties situācija».

Ukraina arī tam ticēja un baidījās, bet viņiem nācās ar šo burbuli saskarties realitātē, un izrādījās, ka Krievijas varenība ir tikai mīts.

Jaunībā skatījos kādu filmu par boksu. Filmā bija kāds veiksmīgs bokseris, kurš, izmantojot nelietību, bija ringā uzvarējis sāncensi. Uzvarētais atnāca pie viņa ģērbtuvē un piekāva, sakot, «var redzēt, ka nekad neesi kāvies uz ielas».

Viena lieta ir izdomāt un uzburt kādu virtuālo pasauli, un pavisam cita ir panākt, lai šī virtuālā realitāte iztur patiesus pārbaudījumus. Tā notika arī ar Krievijas radīto virtuālo pasauli, kurai vēl daudzi Krievijas pilsoņi tic, bet Pasaule no lielas daļas baiļu ir tapusi brīva.

Aplama domāšana

Jau rakstīju, ka virtuālo pasauļu ir daudz un to tapšanas vai iznīkšanas procesu nav iespējams ierobežot. Tās dzīvo savu dzīvi, ievilinot aizvien jaunus upurus.

«Atraušanās» no realitātes un iekļaušanās kādā no esošajām virtuālajām pasaulēm noved pie aplamas domāšanas, uzvedības, runāšanas un citām sekām.

Ar cilvēku, kurš dzīvo virtuālajā realitātē, var viegli manipulēt, un viņam ir viegli jebkuru aplamību pasniegt kā patiesību pēdējā instancē. To veicina arī tas, ka aplamības izplata tie, kuriem viņš tic un pie kuriem pats ir piebiedrojies, un ir taču zināms, ka ar saviem uzvedības statūtiem un normām nav ko bāzties citos klosteros. Cilvēks pieņem «spēles noteikumus» un konkrētas virtuālās pasaules uzvedības normas.

Pastāv virtuālās pasaules ar ļoti labskanīgiem un uzticību tām veicinošiem nosaukumiem un ārišķībām. Ir dziļi kristīgās virtuālās realitātes, kurās bieži ir aplama kristietības izpratne. Kādu «rakstu» dominance un izcelšana vai kādu būtisku vietu noklusēšana un ignorēšana...

Šajās virtuālajās pasaulēs neiesaistītie viņus vēro un pēc viņu rīcības, uzvedības un attieksmes pret reālo dzīvi vērtē kristietību kopumā, jo citas bieži viņi nezina. Tā kristietībai piedēvē to, kā tur patiesībā nav. No malas vērotājiem pietiek ar redzētām virtuālo pasauļu ārišķīgām izpausmēm, un tā nemanot viņi veido vēl vienu virtuālo pasauli. Savu pasauli, kurā aplamību ir gana.

Līdzīgi ir ar islama «virtuālo pasauli» un citu reliģiju virtuālajām realitātēm, kā arī politisko uzskatu apvienībām.

Ir arī konservatīvistu, zaļo, zemnieku, dzimuma līdztiesību un citas virtuālās pasaules.

Virtuālās pasaules ir kā finansiālas piramīdas, kurās šaura cilvēku grupa gūst, bet vairums tiem nodrošina labu dzīvošanu.

Virtuālās pasaules iemītnieki dalās divās nevienlīdzīgās nometnēs. Ir tie, kuri zina, kā tās darbojas, un pamanās gūt labumu no otrās naivās nometnes. Ja kādu no naivajiem piemeklē atklāsme un notiekošā izpratne, tad viņš izcīna sev vietu to starpā, kuri gūst labumu, vai aiziet uz citu virtuālo pasauli, kur minētais atkārtojas.

Izvēle

Bieži tie, kurus, šo stāstu vienkāršojot, dēvējam par laicīgajiem vai neticīgajiem jeb ateistiem un citiem, kādai virtuālajai pasaulei nepiederīgajiem, ir patiesāki, nekļūdīgāki, saprātīgāki, objektīvāki nekā daudzajās virtuālajās pasaulēs mītošie.

Izvēle – būt vai nebūt kādai virtuālajai realitātē piederīgam – parasti ir brīvprātīga, nevis piespiedu. Retāk piespiedu brīvprātīga. Mēs izdomājam, piedēvējam un katrs atbilstoši saviem maldiem vai zināšanu trūkumam atrodam sev kādu virtuālo realitāti.

Juridiski mēs esam vienas valsts pilsoņi, bet praksē dažādu virtuālo pasauļu piederīgie, un tikai teorētiski dzīvojam kopīgā valstī ar vienotu budžetu un vienotu armiju un politiku. Patiesībā mēs katrs dzīvojam savā virtuālajā realitātē, un, tikai uz nosacītu veikalu ejot, mūsu ceļi krustojas.

Tas sākas jau agrā bērnībā, kad dažādas virtuālās pasaules, kuras sev radām, ir aizsardzības un pat izdzīvošanas instruments, kā arī vieta, kur paslēpties un norobežoties no tā, kas mums ir nepatīkams. Vai pieslieties tam, ko mēs vēlamies, bet kā mums nav.

Kļūstot lielākiem, stiprākiem un gudrākiem, mums ir jākļūst objektīvākiem un mazāk jācer un jāpaļaujas uz fejām un Sprīdīša vai citu pasaku varoņu «varoņdarbiem».

Notiek tā, ka pasakas, kurām ticam, padara mūs no tām atkarīgus un neaizsargātus no reāliem apdraudējumiem. Bieži, arī nodibinot ģimeni, mēs nepārstājam tēlot prinčus un princeses, kaut patiesībā tādi nebijām arī iepriekš. Mēs līdz ģimenes izveidošanai bijām sev izdomājuši tādas virtuālās pasaules, kurās bijām prinči un princeses.

Apprecoties mēs sagaidām, ka būsim svarīgākie, ka mūs dievinās, lolos un mēs drīkstēsim visu, mūsu vēlmes būs likums otram vai otrai.

Gadās, ka karalis patiesībā ir pliks. Arī karaļpāris bez svītas un galma nespēj dzīvot, tā arī ģimene, kur katrs gaida, ka kalpos viņam un darīs viņu laimīgu, ir nolemta galma intrigām.

Arī šeit: https://www.youtube.com/watch?v=hJZWqy4qUzs&t=3610s

Novērtē šo rakstu:

27
30

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Publiski jautājumi kuluāros pieminētajai prezidenta amata kandidātei par NATO apsolījumiem

FotoGrieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Lasīt visu...

21

Porcelāna skandāli un Nacionālā apvienība

FotoTrīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
Lasīt visu...

21

Jaunā politiķa solījums

Foto1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Lasīt visu...

21

Tiesības būt stulbam

FotoRit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Lasīt visu...

21

Sargsuņi rej, karavāna mīcās tālāk

FotoNesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Lasīt visu...

21

Kluso apvērsumu mehānisms

FotoLikumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Lasīt visu...

21

Vai viņi uzbruks arī Rainim un Čakam? Karš pret kultūru Rīgā

FotoTik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Andrejs Upīts bija jauks un labs okupācijas varas kolaborants

Publiskās atmiņas centra rosinātais un Rīgas Pieminekļu padomes atbalstītais priekšlikums demontēt vairāku literātu (tostarp – latviešu rakstnieka...

Foto

Kad beigsies karš Ukrainā?

Pamēģināsim uz šo jautājumu atbildēt godīgi un argumentēti, izmantojot arī tādu informāciju, kāda nekad nenonāk latvju žurnālistu rokās un galvās. Un paturēsim...

Foto

Es esmu tikls un šķīsts, ticiet man!

Žurnālistikā vissvarīgākā vērtība ir redakcionālā neatkarība. Nekas to nedrīkst apšaubīt. Vienlaikus cilvēkam ir viņa individuālā brīvība un sirdsapziņā pamatotas...

Foto

Nacionālās apvienības viltus patrioti: Ogres mēra Egila Helmaņa gadījums

Lai turpinātu diskusiju par Ogrē nenotikušo bēdīgi slavenā “Latvijas pilsoņa/latvieša” Pētera Avena porcelāna “podu” un “podiņu” izstādi,...

Foto

Gruzijas mācībstundas

Tbilisi atkal dūmos un asaru gāzes mākoņos, ielas tradicionāli pilnas ar karstasinīgo tautu, kurai labs jebkurš iemesls, lai lieku reizi izvicinātu rokas. Kas gadījies...

Foto

Kam traucē Upīša piemineklis?

Pieminekļiem ir kāda nelāga īpašība – tie ir pļāpīgi. Visi kā viens būdami radīti ar mērķi vēstīt nākamajām paaudzēm par dižiem cilvēkiem,...

Foto

Vērtību arguments (jebkura) pieminekļa aizstāvībai

Šajā rakstā apskatīsim vienu cienījamu argumentu par labu pieminekļa (jebkura) aizstāvībai. Proti, iespēju, ka piemineklis cilvēkam ir dārgs. Tas, ka cilvēks...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas nenogremdējamais Jānis tiešām nenogrims?

Šodien notika Latvijas jaunlaiku vēsturē lielākais brīnums. Pati bezgrēcīgākā un tautas mīlētākā - Aizsardzības ministrija atzina, ka tiešām būs...

Foto

Par nelikumībām un reputācijas graušanu Rīgas bērnu un jaunatnes sporta skolā „Rīdzene”

Atkārtoti lūdzam nepieļaut kārtējo Rīgas nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu sporta skolā Rīdzene....

Foto

Kāpēc kolektīvais Soross zaudē Ukrainā?

Dzirdu bāleliņu - patriotu gaudas, tāpēc lietošu maksimāli precīzus apzīmējumus, distancējoties no plašplūsmas ziņu avotu paredzamās indoktrinācijas un nu jau pavisam...

Foto

Aizsardzības ministrei Mūrniecei būtu nevis jāizsaka tukši paziņojumi, bet jāpublisko visa ar pārtikas iepirkumu saistītā dokumentācija

Vēlos publiski paust savu viedokli par Valsts aizsardzības loģistikas un...

Foto

Par LIZDA falšumu

Skolotāji ATKAL draud ar Vislatvijas streiku, ja mēneša laikā netiks izpildītas "viņu" prasības. Tas, ka valdības vadītāji ar Krišjāni Kariņu un LIZDA vadītāju...

Foto

Iespējamā kļūda VID EDS saistībā ar gada ienākumu deklarāciju

Informēju, ka, aizpildot gada ienākumu deklarācijas D3 sadaļu, parādās šāda absurda formula, rēķinot apliekamus ienākumus no citiem...

Foto

Veselības budžets: daudz aizņemsimies, daudz tērēsim un cerēsim, ka veselības joma zels un plauks, bet mums nav nojēgas, kā šo veselības jomas uzplaukumu sasniegt

Savu iepriekšējo...

Foto

Vai Latvijas vēsturiskajām zemēm jāatgriežas Dzimtenes ostās?

Mēs nokavējām 30 gadus no brīža,kad sajuka Teherānas-Jaltas-Potsdamas pēckara ģeopolitiskā arhitektūra. Varbūt mēs nesapratām, kāpēc San Francisko antihitleriskā koalīcija...

Foto

Meli nekad nevar pārmākt patiesību. Arī šoreiz viss nostāsies savās vietās

Jo vairāk pretinieku, jo vairāk goda! Nekad neesmu vairījies no atklātas diskusijas un politiskas cīņas....

Foto

Populisms un sabiedrība

Vārdam “populisms” skaidrojošā vārdnīca sniedz sekojošu skaidrojumu - izdabāšana plašām aprindām, cenšanās par katru cenu, pat ar nepiepildāmiem solījumiem un meliem iekarot tautas...

Foto

Jā, mēs gatavojamies paslepus, necaurspīdīgi iztērēt 100 miljonus eiro par apšaubāmu vēja parka projektu, un ko jūs, kaitnieki, mums padarīsiet?

AS “Latvenergo” paziņojums par ražošanas jaudu...

Foto

Izglītības un zinātnes ministrijai: pieteikums darbam Komunikācijas nodaļas vadītāja amatam

Ar šo vēlos pieteikties darbam Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja amatam. Mans vārds ir...

Foto

Vēlēšanās zaudējušie paristi un bordānisti vēlas jums atriebties, ogrēnieši

Godātie ogrēnieši un pilsētas viesi! Vērsīšu Jūsu uzmanību uz to, ka plānoto masku šovu* Jūsu pilsētā organizē...

Foto

Galvenais atbildīgais pasūtījuma lietā pret Lapsu un Liepnieku “atrast jebko” ir ģenerālprokurors Stukāns

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis nav oriģināls, tā ir viņa būtība izvairīties no atbildības,...