Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaislības ap sabiedriskā medija vajadzību veidot Eiropas parlamenta deputātu kandidātu debates arī krievu valodā ir skaistākais, kas ar Krievijas ietekmeļiem vai influenceriem šeit varēja notikt. Prezidents Rinkēvičs pagājušajā nedēļā faktiski piedzīvoja uzreiz divu Svēto krēslu demonstrāciju – klātienē Vatikānā un neklātienē Zaķusalā, turklāt pēdējais gadījums arī runāja par mocekļiem un apustuļiem.

Par ko cīnās sabiedriskais medijs, kas labumu gūst no nodokļu maksātājiem? Viņi paši saka, ka tā esot vārda brīvība, ko vajagot aizstāvēt. Nē, tā tomēr ir valodas brīvība, kas ir pāri visam. Ir jau interesanti piesegties ar visādām klišejām, tikai latviešu valodas lietojums Latvijas valstī nav pakļaujams nekādiem kompromisiem, vēl vairāk tas nav attaisnojams ar iedomātām un no pirksta izzīstām vērtībām.

Zaķusalas krievu redakcija un bariņš mēnessērdzīgo, pirmkārt, cīnās par savām sēžamvietām. Un, ja to vēl var apvienot ar tā saukto mazākumtautību problemātiku, tad viņi vienmēr būs pirmajā rindā un aktīvi. Vārdu „mazākumtautības” liku iepriekšējā teikumā speciāli, lai šajā teikumā pateiktu – nekādas citas valodas viņus neinteresē, izņemot krievu. Tāpat kā viņiem neinteresē citu tautību problēmas – izņemot krievu…

Krievs pāri visam! Tā ir šo šovinistu maskētā rūpe par tā saukto vārda brīvību. Kādam var likties, ka tajā barā ir arī latviešu cilvēki, ka nav viss tik vienkārši… Tur jau ir tā elegantā prasme – sapīt šo visu, lai sapītos.

Ļoti labi, ka šis jautājums izdīga faktiski no nekurienes. Lai gan krievu pasaules apdziedātājus Latvijā var atpazīt pa lielu gabalu, šobrīd mēs ieraudzījām arī plašāku fonu, kas ir šīs pagrīdes Mangāna Republikas idejiskie bandinieki.

Puse no viņiem patiešām domā, ka viņi ir Latvijas patrioti… Tieši tik smalki tiek caurausts šis interfrontes un Kremļa paladziņš. Lielākā daļa no viņiem nekad nav strādājuši algotu darbu kādā no privātām struktūrām – vienmēr ar stipendijām, grantiem, zem fondiem vai valsts finansētām programmām un projektiem.

Viņi saka – sabiedriskais pasūtījums, lai gan pašu pasūtījumu izdarījuši paši. Tā ir skaista māksla – panākt, ka Latvijas valsts pati uztur savus pretiniekus, nelabvēļus. Tās ir desmitgadēs izkoptas metodes. Vislabāk viņi māk kurināt naidu, gaidot, ka otra puse norausies, eksplodēs – kā tas, starp citu, šajās dienās ar normāliem cilvēkiem arī notiek – lai paziņotu, ka tie citi staigā apkārt ar naida sēklu.

Kas viņiem šobrīd neizdodas vai – izdodas arvien retāk? Uzlauzt mūsu drošības dienestu atjaunoto, pilnveidoto rīcībspējas matricu… Jūs pat iztēloties nespējat, kā šajās pēdējās dienās, mēnešos tiek ar iesniegumiem apbērti visa veida mūsu tiesību sargi, kur visa pamatā ir nevis doma, ka kādu vajadzētu tiesāt vai saukt pie atbildības – tas gan tiek uzstājīgi prasīts! –, bet galvenokārt, lai mūsu valsts dienesti būtu vienkārši aizņemti un dezorganizēti ar izperētajām trauksmēm par labāku sabiedrību, pilsoniskumu utml.

Nu jau var sajust un labi redzēt, ka vēl vakarējās meitenes un zēni, kas it kā pasniedza sevi par nevainīgām, viedām un neitrālām būtnēm, kas neko citu kā par integrāciju vai kopīgo dzīves telpu nerunāja, šobrīd vairs neizliekas – ne Ukrainas kara sakarā, ne Latvijas neatkarības kontekstā, ne padomju/krievu laiku glorificēšanā… Netur nervi.

Tieši no Zaķusalas krievu redakcijas tika rakstīta vēstule, lai šo rindu autoru kauninātu pie tā sauktās mediju priekšstatu (ētikas) padomes galda. Jo cūka neesot krievs vai – otrādi… Cik neveikli un reizē ironiski viņiem mēnesi vēlāk viss sagriezās ar tiem rukšiem… Cūku komikss nebija valsts mediju radošā redakcionālā izpausme – tā bija un ir tīra ideoloģiska spēle uz vieniem vārtiem, ko viena naiva meitene ar mākslas pasaules diplomu uztvēra kā savas karjeras kārtējo krēmkūku.

Tādas meitenes neviens ždanokietis vai mamikinietis neuzrunā – eu, vai tu gribi paķēmot ukraiņus? Viņai saka – vot, tev ir talants, zīmē vēl… Tādām meitenēm neliek svinēt 9. maiju, jo noderīgie idioti ir izmantojami citām konstrukcijām. Noderīgos meklē starp tiem, kas nav pieradināmi. Šķietami nepieradināmie… Tie ir šie derīgie, kas vārdus un to kopas – demokrātijas vērtības vai sabiedrības intereses – ar putām uz lūpām nēsā rītos un vakaros, jo ar šo var tik labi apklāties un pie reizes – nodot… Pašiem to nesaprotot.

Cik ilgi latvieši sevi mānīs, ka viņiem izdosies kaut ko sarunāt ar Latvijas krieviem? Nevis ar tiem krieviem, kas jau sen ir latvieši un Latvijas patrioti, bet ar tiem, kas jūtas šeit it kā apdraudēti, nemīlēti, negribēti… Mēs taču visi saprotam, ka tā nav taisnība un ka tā nav arī problēma – bet to nekādi neizdodas dabūt ārā no sabiedriski politiskajām košļātāvām un sarkanajām domnīcām, uz kurām uzlipināti maziņi sarkanbaltsarkani karodziņi. Varbūt tāpēc, ka ļoti daudziem bez šī dīvainā vēstījuma – ka krievus šeit nemīl – tas ir vienīgais, kā viņi spēj sevi atražot vai piedāvāt, vai – sevi motivēt? Bet kāpēc mēs par tādiem tumsoņām turam rūpi? Kāpēc mēs šos muļķus un atkritumus savā priekšā paciešam? Tā vietā, lai liktu viņiem beidzot pašiem noslaucīt dibenu, mēs gadiem paši mainām viņiem pamperus…

Pirms pusotra mēneša prezidents nodokļu maksātāju pilī tikās ar sabiedriskās domas veidotājiem, kas savām vajadzībām tērē publiskos līdzekļus. Nu jau būs pagājusi nedēļa, kā prasītos to necilo kompāniju pasaukt vēlreiz un pateikt bez aplinkiem – klau, jums tiešām nepielec, kurā valstī dzīvojat? Jūs patiešām šo savu iegribu par bēdīgi slavenajām debatēm krievu valodā uztverat kā atbilstošu Latvijas interesēm?

Rinkēvičam nav jāsagaida uz šiem jautājumiem atbildes. Viņš vienkārši varētu vēlreiz vaigā apskatīt tos, kas šajos apstākļos grib palikt savās vietās un augstprātīgi pamācīt citus … Nevajag šai grupai lasīt morāli vai atgādināt vēsturi, vai vēl mazāk – analizēt nozares pašpietakamību un virsuzdevumu. Edgar, ieskaties tikai viņu acīs un – uzreiz ej prom. Vai nav jau skaidrs, ka šis pasākums ir valstiska mēroga brāķis? Tur nav, ko censties.

Dzejniece Māra Zālīte staigā pa pilsētu un vāc parakstus zem kaut kādas vēstules, kas prasa priekšvēlēšanu aģitāciju tikai valsts valodā. Akcija pie SEPLP biroja ar pavadošajiem vārdiem – Latvijas inteliģence… Māra, vēstuļu laiks ir beidzies!

Vai tad nav skaidrs, ka latviešu valoda tāpat kā valsts šobrīd ir jāsargā ļoti uzstājīgā, skaidrā un nepārprotamā manierē, jo visus citus gadījumus tie nelieši ignorēs vai izsmies. Ejiet uz Saeimu un izsperiet tur durvis! Ar kāju… Nogulieties deputātu priekšā uz durvju sliekšņa. Tas nav aicinājums uz vardarbību. Tas ir aicinājums uz vēstījumu, lai viena daļa šeit apjēgtu, ka latvieši cūkas neganīs…

Un, ja kāds atkal uzreiz padomāja par sevi, tad atkārtošos – jā, ar cūkām es domāju tieši to sabiedrības daļu, kas apķēza Latvijas ideju.

Novērtē šo rakstu:

93
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Es nevilcinājos – es vienkārši nezināju! Stāsts par cīņu ar slimību, sistēmu un netaisnību

FotoMani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Lasīt visu...

21

Man ir cits viedoklis

FotoCenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Lasīt visu...

21

Ja kas...

FotoPretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir  smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Lasīt visu...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi