Krievu imperiālisma būtība – tas nerada jaunas vērtības, bet mērķtiecīgi iznīcina svešas
Mihailo Podoļaks*09.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Krievijas sarunu grupas vadītājs Vladimirs Medinskis negaidīti paziņojis jauno “specoperācijas” mērķi: “Izglābt mūsu dzimto Ukrainu un saglabāt to mūsu (krievu) bērniem.” Atklāti, ciniski un tieši.
Brīžiem dažiem mūsu partneriem pazib jautājums: vai nevajadzētu pamēģināt vienoties ar Krieviju pie sarunu galda? Šā priekšlikuma pamatā ir hipotēze, ka te tāpat kā biznesa konfliktos var panākt kādu kompromisu, nogludināt strīdus un atgriezties pie iepriekšējās dzīves.
Atbildēšu tieši – tie ir katastrofāli maldi, kas izriet no nespējas saprast šā kara būtību un tā patiesos motīvus. Tas var novest pie šausmīgām sekām visā pasaulē.
Jebkāda vienošanās ar Krieviju nav pat nodilušas kapeikas vērta. Vai var vienoties ar valsti, kas nepārtraukti ciniski melo? Katrs skaidrojums Krievijai ir tikai vārdu spēle.
Patiesībā Krievija ir uzsākusi klasisku iekarošanas karu viduslaiku garā: mazizglītots, bet spārnotām raķetēm bruņojies agresors nolēmis sagrābt mūsdienīgu, bet mazāk apbruņotu valsti, iznīcināt tās tautu, piesavināties īpašumu, bet iekarotajā teritorijā ieviest pagrimumu, netīrību un piedzērušos bezpajumtnieku barus. Tāda ir krievu imperiālisma būtība – tā nerada jaunas vērtības, bet mērķtiecīgi iznīcina svešas.
Šis karš nav par to, kādās robežās būs Ukrainas valsts. (Uzreiz teikšu – tikai starptautiski atzītajās, bez nekādiem krimināliem palielinājumiem.) Šis karš ir par to, kādā trajektorijā attīstīsies pasaule.
Eiropas vēsture – tā neapšaubāmi ir asiņainu karu vēsture. Tāpēc, ka augstu tika vērtēts spēks, briesmoņi un spēja uzbrukt pirmajam. Abi pasaules kari, starp citu, arī sākās par teritoriāliem strīdiem, propagandas histērijas, necilvēku vēlmes nogalināt brīvus cilvēkus. Pēc 1945. gada pasaule pateica “nekad vairs” un mēģināja mainīt spēles noteikumus. Darba kārtībā nokļuva cilvēces progresa jautājumi: dzīves ilguma un kvalitātes palielināšana, biotehnoloģijas, gēnu inženierija, mākslīgais intelekts, servisa tehnoloģijas, komunikācija un tā tālāk.
Mēs arī tagad varētu runāt par civilizācijas progresu, taču no Krievijas viduslaiku nometnes atkal izlīdis cilvēkēdājs ar tukšumu un naidu acīs. Tāpēc mēs tagad runājam par pilsētu apšaudi, masveidā izvarotām sievietēm, trīsgadīgiem bērniem, kuri cieš badu pagrabos, par labības krājumu izlaupīšanu. Zelta ordas laiki ir atgriezušies? Maskavija ir parādījusi savu īsto seju…
Ukraina karos ar Krieviju līdz uzvarošām beigām. Mums nav citu variantu. Ja Rietumi atkal sāks šaubīties un atklās savas slēptās bailes, pasauli atkal gaida asiņainas robežu pārdalīšanas, haoss, bēgļu plūsmas un jauni drošības noteikumi, pēc kuriem cilvēcei būs jāmaksā nodevas huligānam ar kodolčemodāniņu.
Krievija pataisīs nabadzīgāku katru Eiropas iedzīvotāju un izprovocēs badu Āzijā un Āfrikā, izraisot jaunus teritoriālos konfliktus. Radīsies desmitiem un simtiem kriminālu anklāvu, kur dažādi bandīti piemērīs sev “premjeru” un “ministru” drēbes.
Vai vēl ir jautājumi par to, ko gribēja pateikt Medinska kungs, kurš vēlas savu bērnu dēļ iznīcināt citu valsti? Krievija ir pierādījusi, ka ir barbariska valsts, kas apdraud pasaules drošību. Bet barbarus var apstādināt tikai ar spēku. Un tikai visi kopā. Lūk, tas mums jāizdara savu bērnu dēļ. Citādi… pasauli gaida ļoti tumši laiki.
* Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
