„Krievu spiega” Buraka vēstule no cietuma apstiprina romānā „Nāve” aprakstīto – Valsts drošības dienests safabricējis spiegošanas lietas materiālus
PIETIEK14.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada augustā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piesprieda 15 gadu cietumsodu spiegošanā apsūdzētajam bijušajam Iekšlietu ministrijas Informācijas centra darbiniekam Oļegam Burakam. Savukārt nule klajā nākušajā Indriķa Latvieša romāna „Nāve” pirmajā daļā viena no sižeta līnijām saistīta ar „caurcaurēm izdomātu” „Iekšējo lietu ministrijas” amatpersonu Oļegu Burlaku, kura spiegošanas lietu acīmredzami safabricējis „Valsts drošuma dienests” un kurš mēģina piesaistīt „Satversmes apsardzības biroja” direktora Jāņa Mīzīša un citu amatpersonu vērību, kā šķiet, ārkārtīgi nopietniem faktiem, kas var reāli ietekmēt Latvijas valsts pastāvēšanu.
Pietiek šodien publicē unikālu dokumentu – trīs desmitus lappušu garu krievu valodā rakstītu vēstuli rokrakstā, ko no cietuma izdevies izsūtīt pavisam īstajam Oļegam Burakam. Šī vēstule, kurā detalizēti aprakstīta Valsts drošības dienesta rīcība, safabricējot lietas materiālus, lai tiktu pie noķerta „īsta” krievu spiega, faktiski pilnībā apstiprina jaunajā romānā aprakstīto un sniedz vielu pārdomām par Latvijas valsts drošības iestāžu metodēm un motivāciju.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
