Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pienākot Krievijas iebrukuma 36. dienai, okupantiem tomēr izdevies sagrābt un noturēt vismaz vienu apgabala galvaspilsētu — tā ir Hersona: liels rūpniecības un transporta mezgls stratēģiski svarīgā vietā. Kāpēc tieši tur krievu iebrukums pretstatā citām vietām tomēr nes rezultātus?

Veidojot reportāžas no Eiromaidana revolūcijas, Krimas aneksijas un kara Donbasā, pēc tam katru reizi nākamos astoņus gadus, kad Kremlis atkal rīkojis jebkāda veida militārus dzēlienus ukraiņu zemei, esmu skaidrojis radio un TV, rakstījis presē un interneta medijos to, kas redzams vienīgi tiem, kuri paši izbraukājuši dažādus Ukrainas reģionus: karadarbība ar uzbrukuma operācijām šajā valstī iespējama tikai tajos divos ziemas mēnešos, kad zeme sasalusi, un tajos četros vasaras mēnešos, kad stepe ir sausa un stingra.

Pavasarī nokūstot sniegam, treknā melnzeme piesūcas ar ūdeni, un pa plakano, bezgalīgo stepi var pabraukt labākajā gadījumā fermeris ar traktoru — turpretī tanks, bruņumašīna, apgādes konvojs iestieg. (Pieņemu, ka lasītāji pēdējā mēneša laikā būs redzējuši ne vienu vien tādu bildi.) Rudenī pēc ražas novākšanas lietavas atkal izmērcē melnzemi tikpat staignu, tāpēc jāgaida (kā minimums) decembra beigas, kad stepe sasalst pietiekami dziļi, lai pa to varētu pabraukt ar bruņutehniku vai vismaz armijas džipu.

Uzsākot iebrukumu nevis maija vidū, bet gan 24. februārī, Putins ir izvēlējies bezmaz vissliktāko iespējamo datumu — pirmajās dienās pret uzbrucējiem cīnījās ne tikai armija un tauta, bet arī pulkveži Sals un Sniegs, kam pēc nedēļas papildspēkus atveda ģenerāļi Šķīdonis un Bezceļš, pielietojot it nemaz ne slepeno klimatisko ieroci, kurš jau stepes kazaku un Krimas tatāru senajos tekstos figurējis ar poētisko nosaukumu “Zirgam-pļurza-līdz-ceļiem”.

Tanks — stepes iekarošanas ierocis

Sākotnēji Krievijas iebrucēju loģika šķita saprotama: virzīties iekšā Ukrainas teritorijā no vairākām pusēm uzreiz, ielencot pilsētas un atstājot tās aizmugurē, lai ar to aizstāvjiem tiktu galā vēlāk. Stratēģija kā no Otrā pasaules kara laiku Rundšteta un Manšteina taktisko mācību grāmatas — okupantu tanku armijām vajag maksimāli ātri triekties pāri Ukrainas stepei, ielencot lielpilsētas un ieņemot arvien jaunas teritorijas, pēc tam aizmugurē atstātajās pilsētās lēnām nomērdējot pretestību. Pirms 80 gadiem tāds liktenis piemeklēja Berdičivu, Žitomiru, Bila Cerkvu, Dņipropetrovsku, Kijivu, Staļino (mūsdienu Doņecka), Harkivu un visas citas Ukrainas pilsētas. Nacisti okupēja 100% Ukrainu (ieskaitot Krimu) un ķērās pie neapbruņotu civiliedzīvotāju iznīcināšanas genocīdā.

Vienlaikus mēs visi zinām: vienīgā reize, kad hitlerieši atkāpās no šīs pieejas, bija Staļingradā — nezināmu iemeslu dēļ viņi nolēma šo pilsētu nevis ielenkt un iet tālāk, bet ieņemt tiešā triecienā. Sākās ielu kaujas, kur aizstāvjiem bija zināms katrs pagrabs un mūris, kur vietējie prata apšaudīt katru ielas posmu un pagalmu, kamēr uzbrucēji iestiga pilsētas drupās un zaudēja milzīgus dzīvā spēka un materiālo rezervju apjomus katru nedēļu. Vienīgā vieta, kurā okupanti atkāpās no savas stratēģijas un nevis ielenca lielpilsētu, bet gan mēģināja to ieņemt uzreiz un sakaut ielu kaujās, arī kļuva par visa Otrā pasaules kara lūzuma punktu.

Tagad Hitlera darbības atkārto Putina sūtītie mūsdienu okupanti: ieejot Ukrainas teritorijā pa lauku apvidiem (tiktāl loģiski, jo tur neatrodas iedzīvotāji, kas pretojas), viņi sākotnēji ielenca pilsētas, necenšoties tērēt laiku un asinis, lai tās sakautu. Tādā veidā okupantu aizmugurē nonāca Heničeska, Melitopole, Berdjanska, Čerņihiva, Slavutiča. Mēģināja ielenkt Kijivu, Harkivu, Izjumu, Mikolajivu — nesanāca.

Savukārt tas, kas tiek darīts ar Mariupoli, ir vienā līmenī ar Krievijas kara noziegumiem Čečenijas karu laikā Groznijā, Hasavjurtā, Gudermesā, Ačhoi-Martanā un Urus-Martanā. Šobrīd visas pasaules acu priekšā Mariupole kļūst par mūsdienu Staļingradu.

Ģenerāļi no muļķu mājas?

Pretstatā sākotnējiem panākumiem jau invāzijas trešajā dienā Kremlis — kam ļoti patīk atsaukties uz vēsturi un būvēt savu mūsdienu mitoloģiju uz it kā vēsturiskiem pamatiem — nolēma pieļaut visiem zināmās hitleriešu kļūdas un doties frontālā uzbrukumā lielākām un mazākām pilsētām, kurās pilns ar vietējos apstākļus perfekti pārzinošiem, nikniem un naida pilniem iedzīvotājiem.

Var saprast uzbrukuma plānošanu un pirmo aizķeršanos: krievi plānoja ieņemt Hostomeļas lidlauku pie Kijivas, lai tur varētu nosēdināt arvien jaunas lidmašīnas un helikopterus ar desantniekiem, kas tālāk mestos uz Ukrainas galvaspilsētu. Nesanāca: nieka sešas stundas pirms iebrukuma sākuma Hostomeļā tika ievesta Latvijas dotā “Stingeru” krava, kura sagadīšanās pēc nonāca īstajā brīdī īstajā vietā un īstajās rokās. Rezultātā mūsu “Stingeri” kopā ar citiem ieročiem deva iespēju notriekt daudzus no krievu desantnieku helikopteriem.

Ir saprotams, ka okupanti, nevarēdami sasniegt savu primāro mērķi (lidlauka ieņemšana un izmantošana saviem nolūkiem), devās iekarot Hostomeļas rūpniecisko apbūvi, aiz kā sākas dzīvojamie rajoni: jānodrošinās, ka no šiem kvartāliem pilsētas aizstāvji nevar apšaudīt okupantus, kuri tikmēr mēģina sagrābt lidostu. Jāpiezīmē, ka lidostas ar saviem plašajiem un pārredzamajiem skrejceļiem, lidaparātu stāvlaukumiem, pievedceļiem, tukšajiem angāriem un termināliem ir ārkārtīgi neparocīgi objekti jebkuram okupantam, kā to pierādīja jau kaujas par Doņeckas lidostu.

Līdz ar to uzbrucēji, lai nodrošinātu savu zaldātu neapdraudētu rīcību lidostas sagrābšanas laikā, sāka mēģināt ieņemt Hostomeļas industriālos un dzīvojamos kvartālus, rezultātā nebūdami spējīgi līdz galam paveikt ne vienu, ne otru: nepilnu divu nedēļu laikā krievi, cenšoties ieņemt Hostomeļas lidlauku un pēc tam pilsētu, zaudēja abus.

Vienā apdzīvotā vietā tāda atkāpšanās no operatīvā plāna, ļaujoties ievilkties ielu kaujās, būtu pieļaujama. Taču nākamajās dienās Krievijas okupantu vispavēlniecība nevis izlaboja šo kļūdu, bet nosprieda to… padziļināt!

Pilsētu ielenkšanas vietā okupācijas armija sāka tās šturmēt, iesaistoties ielu kaujās ar labi informētiem, civiliedzīvotāju pilnu atbalstu baudošiem un attiecīgām kaujām noderīgi ekipētiem aizstāvjiem. Nezināmu iemeslu dēļ Krievijas armija sastājās masīvās kolonnās un ar tām devās iekšā Kijivas piepilsētās Irpiņā, Vorzeļā un Bučā, centās ielauzties Kijivas mikrorajonos Oboloņā un Svjatošinā, kā arī otrā upes pusē esošā Brovaru rajona pilsētās un ciematos — un visos gadījumos krievu bruņutehnikas kolonnas tika apturētas ar granātmetējiem un prettanku raķetēm tiešā trāpījumā. A

izstāvjiem uzdevumu tikai atvieglo tas, ka pilsētas apstākļos tanks spiests bremzēt, var kustēties vienīgi lēnām, nevar brīvi manevrēt starp ēkām — toties ukrainis ar saviem biedriem var ātri pārskriet no viena stūra un pagalma uz nākamo, lai iznīcinātu pretinieka bruņutehniku. Irpiņas mērs šonedēļ paziņoja, ka ienaidnieks ir pilnībā padzīts no pilsētas, tas pats notiek kaimiņos. Mēnesi pēc krievu uzbrukuma šīm blīvi apdzīvotajām, karadarbībai neērtajām Kijivas priekšpilsētām joprojām nav skaidrs, kāpēc okupantiem ar smago tehniku vajadzēja pašiem līst iekšā lamatu labirintos, labi zinot, ka viņu smagais militārais aprīkojums projektēts un ražots tieši pretējam — ātrai, manevrējošai karadarbībai kustībā.

Astoņas izgāzušās operācijas, bet viena sekmīga: kāpēc tā?

Tātad Kremlim nav izdevies panākt plānoto: ir izdevies aplenkt, bet nav izdevies nomērdēt reģionu galvaspilsētas Čerņihivu un Mariupoli, kas turpina visas pasaules apbrīnotu pretošanos. Aplenkums jau pārrauts un likvidēts ap Sumiem un Harkivu. Pietuvoties ir izdevies, bet nav izdevies ieņemt Mikolajivu un Zaporižžju. Nav izdevies pat ne pietuvoties tādām apgabalu galvaspilsētām kā Odesa, Dņipro un Žitomira.

Okupācijas zonā nonākušas tikai tādas mazākas pilsētas kā Melitopole, Berdjanska, Enerhodara un dažas citas, kas bieži vien nav pat rajonu centri. Turklāt arī šajās vietās neapbruņoti iedzīvotāji, parādot ārkārtēju drosmi, gandrīz katru dienu iziet tūkstošgalvainās demonstrācijās pret okupantiem, atklāti saucot viņus par okupantiem un dziedot “Šče ņe vmerla Ukrajina”, demonstrējot dzeltenzilo simboliku un pieprasot svešās armijas aizvākšanos. Aktīvistu piekaušanas un mēru nolaupīšanas nav devušas nekādu efektu.

Uz šī fona ir tikai viena apgabala galvaspilsēta, kuru krievi aplenca tā, kā to vajadzētu darīt, un kura ir nonākusi frontes līnijas (cik nu šajā karā var runāt par tradicionālu frontes līniju) aizmugurē. Tā ir Hersona.

Izgājuši no anektētās Krimas, okupanti dažu dienu laikā sasniedza Dņipro upi pie Hersonas, Kahovkas un Dņiprorudnes. Sagrābuši dambi pār Nova Kahovku (tā ir vieta, no kurienes iztecēja bēdīgi sausais apūdeņošanas kanāls uz Krimu), okupanti nevis devās ar savām tipiskajām smagās tehnikas kolonnām iekšā Hersonā, kur gaidāma pretestība, bet — saskaņā ar visiem kara mākslas likumiem — apgāja pilsētu ar lielu loku no ziemeļiem gar Molodižnes, Zelenivkas, Visuncu ciematiem, lai ieņemtu Stepanivkas un Čornobajivas priekšpilsētas, jo pēdējās teritorijā atrodas Hersonas starptautiskā lidosta.

Kāpēc krievi izdarījuši (skatoties no viņu puses) visu pareizi Hersonā, bet pilnīgi nepareizi Kijivas piepilsētās, Mariupolē un Volnovahā? Man jāatvainojas lasītāju priekšā: esmu strādājis Zaporižžjas, Doņeckas, Čerņihivas un citos Ukrainas apgabalos, kurus tāpēc pazīstu, bet Hersonas pilsētā neesmu bijis un to redzējis — tikai apgabalam cauri braucis, pie kam no citas puses. Tāpēc nevarēju uzreiz saprast, kas par lietu, un izstāstīt visiem ātrāk, jo atbilde slēpjas elementārā ģeogrāfijā.

Kad okupants smadzenes atstājis mājās

Kā jebkurā ukraiņu lielpilsētā Hersonā ir koncentrējusies rūpniecība, izglītības iestādes un dzelzceļa mezgls, taču šeit Dņipro lejtecē ir arī viena no lielākajām valsts ostām. Lai izmantotu krastu lietderīgi un lai lielie kravas kuģi varētu ienākt pēc iespējas augstāk pa upi, Hersonā nav uzbūvēts neviens pats tilts pār Dņipro — tāds ir tikai savus 10 kilometrus uz augšu. Pašā pilsētā nemaz neeksistē tādi tilti, kādus Krievijas armija varētu izmantot savai iecienītajai “taktikai” — ienākt pilsētā lielā masā un tad sagaidīt, kamēr vietējie ķeras pie viņu likvidēšanas.

Līdz ar to Hersonas aplenkuma gadījumā tilta neesamība piespieda Krievijas armiju virzīties no Olešku pilsētas pāri vienīgajam pieejamajam tiltam Antoņivkas tuvumā, tālāk savienojoties ar papildspēkiem, kas pārgājuši Dņipro vēl augstāk pa upi, izmantojot Nova Kahovkas dambi, un tad veicot vienīgo normālo aplenkuma operāciju, kādu līdz šim esam Krievijas armijas izpildījumā redzējuši. Izvairoties no ielu kaujām un partizānu stila pretuzbrukumiem. (Sk. kartes fragmentu attēlā.)

Protams, ka pilsētas apiešana nav nozīmējusi pilsētas apspiešanu — tauta izdzenāja apmaksātu “atbrīvošanas mītiņu” Kremļa propagandas filmētāju priekšā, pie pašvaldības iestādēm līdz pat šai dienai plivinās dzeltenzilie karogi, trolejbusi kursē, apgrozībā ir hrivnas (nevis rubļi) utt. Jāpiezīmē arī, ka sākotnēji sekmīgais Hersonas ielenkums nav devis tālākus panākumus — ukraiņu artilērija jau kādas desmit reizes ir iznīcinājusi Krievijas tehniku, kas nezināmu iemeslu dēļ tiek savesta lidostas teritorijā pie Čornobajivkas atkal un atkal, noliekot to vietā, kurā nav it nekāda aizsega un kur pretinieks jau ir piešāvis mērķus. Iznākumā okupanti pirms nedēļas atspiesti no Mikolajivas atpakaļ uz Hersonu aptuveni līdz pusceļam, līdz abu apgabalu robežai. Visi sagaida, ka pretuzbrukums turpināsies.

Līdz ar to es palieku pie pārliecības, ka vienīgo līdz šim uzskatāmo operatīvā līmeņa veiksmi pašu uzsāktajā karā krievi nav ieguvuši, pateicoties savai sagatavotībai un prasmei karot, tieši pretēji — vienīgās sekmes krievi guvuši sev par spīti. Pati Ukrainas daba un ģeogrāfiskās īpatnības burtiski piespiedušas okupantu armiju izdarīt vienu loģisku uzbrukuma operāciju, kas vienubrīd bija novedusi pie tādām kā sekmēm.

Nav brīnums, ka patlaban tā palikusi vienīgā veiksme vairāk nekā mēneša laikā, un nekas nedod pamatu secinājumiem, kaut vai norādēm, ka tur kas varētu mainīties. Iebrucēji nesteidz izlabot savas kļūdas un izdarīt slēdzienus pat tad, ja tas viņiem ir (vārda burtiskā nozīmē) dzīvības un nāves jautājums. Netiek steigšus uzlabota vai pārņemta piemērotāka taktika atsevišķu karavīru un viņu apakšvienību darbībā, netiek mainīta plānošana un vadība operatīvajā līmenī (uzbrukuma vai atiešanas operāciju plānošana un izpilde), un vispār nekas neliecina par to, ka krieviem šobrīd būtu palikusi jebkāda stratēģija kara vispārējās vadības līmenī.

Redzams, ka pirms iebrukuma nav tikusi veikta vides apstākļu rekognoscēšana (nu kā var cerēt iet uzbrukumā no Baltkrievijas teritorijas uz Ukrainu caur Poļesjes purviem brīdī, kad sākas pavasara šķīdonis?), savukārt izlūkošana ir piegādājusi pilnīgi nepatiesus datus par Ukrainas sabiedrības stāvokli un gatavību pretoties iebrucējiem. Cik nu saprotams no vēl nedaudzajiem Krievijā atlikušajiem īstajiem medijiem, tad aizvakardienas “Kijivas ņēmājus divu stundu laikā” šobrīd vairāk interesē, kādā grīdas šķirbā nolīst, kamēr atklājas Krievijas armijas izzagšanas līmenis.

Līdz ar to varam izteikt piesardzīgu optimismu, ka iebrukuma gadījumā Baltijas valstīs krievu militārā mašinērija rīkotos līdzīgi stulbi.

Vēl par tēmu: ko atvaļinātie kaprāļi jums nestāsta — ko īstenībā grib Kremļa “stratēģi”, un kā ar šiem ienaidnieka plāniem cenšas tikt galā ukraiņi

https://pietiek.com/raksti/ko_atvalinatie_kaprali_jums_nestasta_ko_isteniba_grib_kremla_strategi__un_ka_ar_siem_ienaidnieka_planiem_censas_tikt_gala_ukraini/

Vienmēr noderīgās Vara Bungas: https://varabungas.camp/2022/03/16/dienas-grauds-867/

Novērtē šo rakstu:

130
47

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....