Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pienākot Krievijas iebrukuma 36. dienai, okupantiem tomēr izdevies sagrābt un noturēt vismaz vienu apgabala galvaspilsētu — tā ir Hersona: liels rūpniecības un transporta mezgls stratēģiski svarīgā vietā. Kāpēc tieši tur krievu iebrukums pretstatā citām vietām tomēr nes rezultātus?

Veidojot reportāžas no Eiromaidana revolūcijas, Krimas aneksijas un kara Donbasā, pēc tam katru reizi nākamos astoņus gadus, kad Kremlis atkal rīkojis jebkāda veida militārus dzēlienus ukraiņu zemei, esmu skaidrojis radio un TV, rakstījis presē un interneta medijos to, kas redzams vienīgi tiem, kuri paši izbraukājuši dažādus Ukrainas reģionus: karadarbība ar uzbrukuma operācijām šajā valstī iespējama tikai tajos divos ziemas mēnešos, kad zeme sasalusi, un tajos četros vasaras mēnešos, kad stepe ir sausa un stingra.

Pavasarī nokūstot sniegam, treknā melnzeme piesūcas ar ūdeni, un pa plakano, bezgalīgo stepi var pabraukt labākajā gadījumā fermeris ar traktoru — turpretī tanks, bruņumašīna, apgādes konvojs iestieg. (Pieņemu, ka lasītāji pēdējā mēneša laikā būs redzējuši ne vienu vien tādu bildi.) Rudenī pēc ražas novākšanas lietavas atkal izmērcē melnzemi tikpat staignu, tāpēc jāgaida (kā minimums) decembra beigas, kad stepe sasalst pietiekami dziļi, lai pa to varētu pabraukt ar bruņutehniku vai vismaz armijas džipu.

Uzsākot iebrukumu nevis maija vidū, bet gan 24. februārī, Putins ir izvēlējies bezmaz vissliktāko iespējamo datumu — pirmajās dienās pret uzbrucējiem cīnījās ne tikai armija un tauta, bet arī pulkveži Sals un Sniegs, kam pēc nedēļas papildspēkus atveda ģenerāļi Šķīdonis un Bezceļš, pielietojot it nemaz ne slepeno klimatisko ieroci, kurš jau stepes kazaku un Krimas tatāru senajos tekstos figurējis ar poētisko nosaukumu “Zirgam-pļurza-līdz-ceļiem”.

Tanks — stepes iekarošanas ierocis

Sākotnēji Krievijas iebrucēju loģika šķita saprotama: virzīties iekšā Ukrainas teritorijā no vairākām pusēm uzreiz, ielencot pilsētas un atstājot tās aizmugurē, lai ar to aizstāvjiem tiktu galā vēlāk. Stratēģija kā no Otrā pasaules kara laiku Rundšteta un Manšteina taktisko mācību grāmatas — okupantu tanku armijām vajag maksimāli ātri triekties pāri Ukrainas stepei, ielencot lielpilsētas un ieņemot arvien jaunas teritorijas, pēc tam aizmugurē atstātajās pilsētās lēnām nomērdējot pretestību. Pirms 80 gadiem tāds liktenis piemeklēja Berdičivu, Žitomiru, Bila Cerkvu, Dņipropetrovsku, Kijivu, Staļino (mūsdienu Doņecka), Harkivu un visas citas Ukrainas pilsētas. Nacisti okupēja 100% Ukrainu (ieskaitot Krimu) un ķērās pie neapbruņotu civiliedzīvotāju iznīcināšanas genocīdā.

Vienlaikus mēs visi zinām: vienīgā reize, kad hitlerieši atkāpās no šīs pieejas, bija Staļingradā — nezināmu iemeslu dēļ viņi nolēma šo pilsētu nevis ielenkt un iet tālāk, bet ieņemt tiešā triecienā. Sākās ielu kaujas, kur aizstāvjiem bija zināms katrs pagrabs un mūris, kur vietējie prata apšaudīt katru ielas posmu un pagalmu, kamēr uzbrucēji iestiga pilsētas drupās un zaudēja milzīgus dzīvā spēka un materiālo rezervju apjomus katru nedēļu. Vienīgā vieta, kurā okupanti atkāpās no savas stratēģijas un nevis ielenca lielpilsētu, bet gan mēģināja to ieņemt uzreiz un sakaut ielu kaujās, arī kļuva par visa Otrā pasaules kara lūzuma punktu.

Tagad Hitlera darbības atkārto Putina sūtītie mūsdienu okupanti: ieejot Ukrainas teritorijā pa lauku apvidiem (tiktāl loģiski, jo tur neatrodas iedzīvotāji, kas pretojas), viņi sākotnēji ielenca pilsētas, necenšoties tērēt laiku un asinis, lai tās sakautu. Tādā veidā okupantu aizmugurē nonāca Heničeska, Melitopole, Berdjanska, Čerņihiva, Slavutiča. Mēģināja ielenkt Kijivu, Harkivu, Izjumu, Mikolajivu — nesanāca.

Savukārt tas, kas tiek darīts ar Mariupoli, ir vienā līmenī ar Krievijas kara noziegumiem Čečenijas karu laikā Groznijā, Hasavjurtā, Gudermesā, Ačhoi-Martanā un Urus-Martanā. Šobrīd visas pasaules acu priekšā Mariupole kļūst par mūsdienu Staļingradu.

Ģenerāļi no muļķu mājas?

Pretstatā sākotnējiem panākumiem jau invāzijas trešajā dienā Kremlis — kam ļoti patīk atsaukties uz vēsturi un būvēt savu mūsdienu mitoloģiju uz it kā vēsturiskiem pamatiem — nolēma pieļaut visiem zināmās hitleriešu kļūdas un doties frontālā uzbrukumā lielākām un mazākām pilsētām, kurās pilns ar vietējos apstākļus perfekti pārzinošiem, nikniem un naida pilniem iedzīvotājiem.

Var saprast uzbrukuma plānošanu un pirmo aizķeršanos: krievi plānoja ieņemt Hostomeļas lidlauku pie Kijivas, lai tur varētu nosēdināt arvien jaunas lidmašīnas un helikopterus ar desantniekiem, kas tālāk mestos uz Ukrainas galvaspilsētu. Nesanāca: nieka sešas stundas pirms iebrukuma sākuma Hostomeļā tika ievesta Latvijas dotā “Stingeru” krava, kura sagadīšanās pēc nonāca īstajā brīdī īstajā vietā un īstajās rokās. Rezultātā mūsu “Stingeri” kopā ar citiem ieročiem deva iespēju notriekt daudzus no krievu desantnieku helikopteriem.

Ir saprotams, ka okupanti, nevarēdami sasniegt savu primāro mērķi (lidlauka ieņemšana un izmantošana saviem nolūkiem), devās iekarot Hostomeļas rūpniecisko apbūvi, aiz kā sākas dzīvojamie rajoni: jānodrošinās, ka no šiem kvartāliem pilsētas aizstāvji nevar apšaudīt okupantus, kuri tikmēr mēģina sagrābt lidostu. Jāpiezīmē, ka lidostas ar saviem plašajiem un pārredzamajiem skrejceļiem, lidaparātu stāvlaukumiem, pievedceļiem, tukšajiem angāriem un termināliem ir ārkārtīgi neparocīgi objekti jebkuram okupantam, kā to pierādīja jau kaujas par Doņeckas lidostu.

Līdz ar to uzbrucēji, lai nodrošinātu savu zaldātu neapdraudētu rīcību lidostas sagrābšanas laikā, sāka mēģināt ieņemt Hostomeļas industriālos un dzīvojamos kvartālus, rezultātā nebūdami spējīgi līdz galam paveikt ne vienu, ne otru: nepilnu divu nedēļu laikā krievi, cenšoties ieņemt Hostomeļas lidlauku un pēc tam pilsētu, zaudēja abus.

Vienā apdzīvotā vietā tāda atkāpšanās no operatīvā plāna, ļaujoties ievilkties ielu kaujās, būtu pieļaujama. Taču nākamajās dienās Krievijas okupantu vispavēlniecība nevis izlaboja šo kļūdu, bet nosprieda to… padziļināt!

Pilsētu ielenkšanas vietā okupācijas armija sāka tās šturmēt, iesaistoties ielu kaujās ar labi informētiem, civiliedzīvotāju pilnu atbalstu baudošiem un attiecīgām kaujām noderīgi ekipētiem aizstāvjiem. Nezināmu iemeslu dēļ Krievijas armija sastājās masīvās kolonnās un ar tām devās iekšā Kijivas piepilsētās Irpiņā, Vorzeļā un Bučā, centās ielauzties Kijivas mikrorajonos Oboloņā un Svjatošinā, kā arī otrā upes pusē esošā Brovaru rajona pilsētās un ciematos — un visos gadījumos krievu bruņutehnikas kolonnas tika apturētas ar granātmetējiem un prettanku raķetēm tiešā trāpījumā. A

izstāvjiem uzdevumu tikai atvieglo tas, ka pilsētas apstākļos tanks spiests bremzēt, var kustēties vienīgi lēnām, nevar brīvi manevrēt starp ēkām — toties ukrainis ar saviem biedriem var ātri pārskriet no viena stūra un pagalma uz nākamo, lai iznīcinātu pretinieka bruņutehniku. Irpiņas mērs šonedēļ paziņoja, ka ienaidnieks ir pilnībā padzīts no pilsētas, tas pats notiek kaimiņos. Mēnesi pēc krievu uzbrukuma šīm blīvi apdzīvotajām, karadarbībai neērtajām Kijivas priekšpilsētām joprojām nav skaidrs, kāpēc okupantiem ar smago tehniku vajadzēja pašiem līst iekšā lamatu labirintos, labi zinot, ka viņu smagais militārais aprīkojums projektēts un ražots tieši pretējam — ātrai, manevrējošai karadarbībai kustībā.

Astoņas izgāzušās operācijas, bet viena sekmīga: kāpēc tā?

Tātad Kremlim nav izdevies panākt plānoto: ir izdevies aplenkt, bet nav izdevies nomērdēt reģionu galvaspilsētas Čerņihivu un Mariupoli, kas turpina visas pasaules apbrīnotu pretošanos. Aplenkums jau pārrauts un likvidēts ap Sumiem un Harkivu. Pietuvoties ir izdevies, bet nav izdevies ieņemt Mikolajivu un Zaporižžju. Nav izdevies pat ne pietuvoties tādām apgabalu galvaspilsētām kā Odesa, Dņipro un Žitomira.

Okupācijas zonā nonākušas tikai tādas mazākas pilsētas kā Melitopole, Berdjanska, Enerhodara un dažas citas, kas bieži vien nav pat rajonu centri. Turklāt arī šajās vietās neapbruņoti iedzīvotāji, parādot ārkārtēju drosmi, gandrīz katru dienu iziet tūkstošgalvainās demonstrācijās pret okupantiem, atklāti saucot viņus par okupantiem un dziedot “Šče ņe vmerla Ukrajina”, demonstrējot dzeltenzilo simboliku un pieprasot svešās armijas aizvākšanos. Aktīvistu piekaušanas un mēru nolaupīšanas nav devušas nekādu efektu.

Uz šī fona ir tikai viena apgabala galvaspilsēta, kuru krievi aplenca tā, kā to vajadzētu darīt, un kura ir nonākusi frontes līnijas (cik nu šajā karā var runāt par tradicionālu frontes līniju) aizmugurē. Tā ir Hersona.

Izgājuši no anektētās Krimas, okupanti dažu dienu laikā sasniedza Dņipro upi pie Hersonas, Kahovkas un Dņiprorudnes. Sagrābuši dambi pār Nova Kahovku (tā ir vieta, no kurienes iztecēja bēdīgi sausais apūdeņošanas kanāls uz Krimu), okupanti nevis devās ar savām tipiskajām smagās tehnikas kolonnām iekšā Hersonā, kur gaidāma pretestība, bet — saskaņā ar visiem kara mākslas likumiem — apgāja pilsētu ar lielu loku no ziemeļiem gar Molodižnes, Zelenivkas, Visuncu ciematiem, lai ieņemtu Stepanivkas un Čornobajivas priekšpilsētas, jo pēdējās teritorijā atrodas Hersonas starptautiskā lidosta.

Kāpēc krievi izdarījuši (skatoties no viņu puses) visu pareizi Hersonā, bet pilnīgi nepareizi Kijivas piepilsētās, Mariupolē un Volnovahā? Man jāatvainojas lasītāju priekšā: esmu strādājis Zaporižžjas, Doņeckas, Čerņihivas un citos Ukrainas apgabalos, kurus tāpēc pazīstu, bet Hersonas pilsētā neesmu bijis un to redzējis — tikai apgabalam cauri braucis, pie kam no citas puses. Tāpēc nevarēju uzreiz saprast, kas par lietu, un izstāstīt visiem ātrāk, jo atbilde slēpjas elementārā ģeogrāfijā.

Kad okupants smadzenes atstājis mājās

Kā jebkurā ukraiņu lielpilsētā Hersonā ir koncentrējusies rūpniecība, izglītības iestādes un dzelzceļa mezgls, taču šeit Dņipro lejtecē ir arī viena no lielākajām valsts ostām. Lai izmantotu krastu lietderīgi un lai lielie kravas kuģi varētu ienākt pēc iespējas augstāk pa upi, Hersonā nav uzbūvēts neviens pats tilts pār Dņipro — tāds ir tikai savus 10 kilometrus uz augšu. Pašā pilsētā nemaz neeksistē tādi tilti, kādus Krievijas armija varētu izmantot savai iecienītajai “taktikai” — ienākt pilsētā lielā masā un tad sagaidīt, kamēr vietējie ķeras pie viņu likvidēšanas.

Līdz ar to Hersonas aplenkuma gadījumā tilta neesamība piespieda Krievijas armiju virzīties no Olešku pilsētas pāri vienīgajam pieejamajam tiltam Antoņivkas tuvumā, tālāk savienojoties ar papildspēkiem, kas pārgājuši Dņipro vēl augstāk pa upi, izmantojot Nova Kahovkas dambi, un tad veicot vienīgo normālo aplenkuma operāciju, kādu līdz šim esam Krievijas armijas izpildījumā redzējuši. Izvairoties no ielu kaujām un partizānu stila pretuzbrukumiem. (Sk. kartes fragmentu attēlā.)

Protams, ka pilsētas apiešana nav nozīmējusi pilsētas apspiešanu — tauta izdzenāja apmaksātu “atbrīvošanas mītiņu” Kremļa propagandas filmētāju priekšā, pie pašvaldības iestādēm līdz pat šai dienai plivinās dzeltenzilie karogi, trolejbusi kursē, apgrozībā ir hrivnas (nevis rubļi) utt. Jāpiezīmē arī, ka sākotnēji sekmīgais Hersonas ielenkums nav devis tālākus panākumus — ukraiņu artilērija jau kādas desmit reizes ir iznīcinājusi Krievijas tehniku, kas nezināmu iemeslu dēļ tiek savesta lidostas teritorijā pie Čornobajivkas atkal un atkal, noliekot to vietā, kurā nav it nekāda aizsega un kur pretinieks jau ir piešāvis mērķus. Iznākumā okupanti pirms nedēļas atspiesti no Mikolajivas atpakaļ uz Hersonu aptuveni līdz pusceļam, līdz abu apgabalu robežai. Visi sagaida, ka pretuzbrukums turpināsies.

Līdz ar to es palieku pie pārliecības, ka vienīgo līdz šim uzskatāmo operatīvā līmeņa veiksmi pašu uzsāktajā karā krievi nav ieguvuši, pateicoties savai sagatavotībai un prasmei karot, tieši pretēji — vienīgās sekmes krievi guvuši sev par spīti. Pati Ukrainas daba un ģeogrāfiskās īpatnības burtiski piespiedušas okupantu armiju izdarīt vienu loģisku uzbrukuma operāciju, kas vienubrīd bija novedusi pie tādām kā sekmēm.

Nav brīnums, ka patlaban tā palikusi vienīgā veiksme vairāk nekā mēneša laikā, un nekas nedod pamatu secinājumiem, kaut vai norādēm, ka tur kas varētu mainīties. Iebrucēji nesteidz izlabot savas kļūdas un izdarīt slēdzienus pat tad, ja tas viņiem ir (vārda burtiskā nozīmē) dzīvības un nāves jautājums. Netiek steigšus uzlabota vai pārņemta piemērotāka taktika atsevišķu karavīru un viņu apakšvienību darbībā, netiek mainīta plānošana un vadība operatīvajā līmenī (uzbrukuma vai atiešanas operāciju plānošana un izpilde), un vispār nekas neliecina par to, ka krieviem šobrīd būtu palikusi jebkāda stratēģija kara vispārējās vadības līmenī.

Redzams, ka pirms iebrukuma nav tikusi veikta vides apstākļu rekognoscēšana (nu kā var cerēt iet uzbrukumā no Baltkrievijas teritorijas uz Ukrainu caur Poļesjes purviem brīdī, kad sākas pavasara šķīdonis?), savukārt izlūkošana ir piegādājusi pilnīgi nepatiesus datus par Ukrainas sabiedrības stāvokli un gatavību pretoties iebrucējiem. Cik nu saprotams no vēl nedaudzajiem Krievijā atlikušajiem īstajiem medijiem, tad aizvakardienas “Kijivas ņēmājus divu stundu laikā” šobrīd vairāk interesē, kādā grīdas šķirbā nolīst, kamēr atklājas Krievijas armijas izzagšanas līmenis.

Līdz ar to varam izteikt piesardzīgu optimismu, ka iebrukuma gadījumā Baltijas valstīs krievu militārā mašinērija rīkotos līdzīgi stulbi.

Vēl par tēmu: ko atvaļinātie kaprāļi jums nestāsta — ko īstenībā grib Kremļa “stratēģi”, un kā ar šiem ienaidnieka plāniem cenšas tikt galā ukraiņi

https://pietiek.com/raksti/ko_atvalinatie_kaprali_jums_nestasta_ko_isteniba_grib_kremla_strategi__un_ka_ar_siem_ienaidnieka_planiem_censas_tikt_gala_ukraini/

Vienmēr noderīgās Vara Bungas: https://varabungas.camp/2022/03/16/dienas-grauds-867/

Novērtē šo rakstu:

130
47

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...