Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada 21.aprīlī Saeima steidzamā kārtā, tehniski demokrātiskā balsojumā – 65 deputātiem balsojot “Par”, 19 deputātiem balsojot “Pret” un 5 deputātiem atturoties, pieņēma strīdīgos grozījumus Krimināllikuma X nodaļā “Noziegumi pret valsti”.[1]

Grozījumi paredz ieviest sodus arī par nevardarbīgu aicinājumu un vēršanos pret valsts varu Satversmē neparedzētā veidā, par palīdzību ārvalstij kaitīgā darbībā pret Latvijas Republikas drošības interesēm. Grozījumu anotācija liek noprast, ka turpmāk neizpaužamu ziņu jēdziens būs kļuvis daudz plašāks un tās var būt ne tikai ziņas, kas apdraud valsts drošību.[2] Grozījumi var būtiski paplašināt to personu loku, pret kurām var tikt ierosinātas krimināllietas pēc kāda no Krimināllikuma X nodaļas pantiem.

Tehniski demokrātiskā veidā arī notika juridiskās komisijas sēdes, kurās vairākums pieaicināto ekspertu piekrītoši māja ar galvu, atbalstot grozījumu nepieciešamību un aizvien jaunās redakcijas, kuras lielā steigā tapa viena aiz otras.

Mierīgai un visupiekrītošai komisijas gaitai gan traucēja dažas darvas karotes, piemēram, vairākas vēstules no sabiedriskām organizācijām un institūciju pilnvarotie eksperti, kuri nebija juridiskās komisijas pieaicināto vidū un izteica negaidītus viedokļus un bažas par likumprojektu.[3] Eksperti un vēstules, protams, bija tikai nelieli ignorējami sprunguļi, par kuriem pēcāk arī no Saeimas tribīnes paši likumprojekta iesniedzēji spēja tikai ironizēt.

Vai tiešām varam teikt, ka pieņemtie grozījumi atspoguļo likumdevēja gribu un vai tiešām varam teikt, ka bija notikusi kvalitatīva diskusija ar sabiedrības un ekspertu līdzdalību, vai arī visa šī likumprojekta apspriešana bijusi tikai dekoratīva?

Aktīvi paužot savu viedokli un sniedzot savus priekšlikumus pie strīdīgajiem grozījumiem, visā likumprojekta izskatīšanas gaitā aicināju rūpīgāk apsvērt visus argumentus un padarīt diskusiju par grozījumiem plašāku, aicināju ilustrēt ar piemēriem un pamatot jauno pantu nepieciešamību, kas, manuprāt, iesniedzējiem izdevās visai vāji.

Pēc Valsts Prezidenta iebildumiem steigā salāpītā redakcija ir tas, ar ko mēs dzīvosim tagad, un es kā deputāte, kura piedalījās visās juridiskās komisijas sēdēs, kurās tika skatīti šie grozījumi, nevaru piekrist komisijas vairākuma apgalvojumam, ka esam ieguvuši labāko rezultātu. Manuprāt, šie grozījumi bija daudz plašākas diskusijas vērti un noteikti nebija virzāmi steidzamā kārtā, jo milzīgā steigā un lielo baiļu aizsegā ieguvām pavisam ko līdzīgu tam, ar ko mūs biedē – totalitārisma pazīmju atgriešanos.

Ja mēs pieņemam, ka totalitārisma iezīme ir sabiedrības vairākuma interešu ignorēšana, tad der atcerēties, ka arī šī likumprojekta izstrādē sabiedrības līdzdalība netika paredzēta, kas arī ir atspoguļots anotācijā[4]. Varam būt droši, ka drīz vien juridisko zinātņu studentu referāti krimināltiesībās iekļaus sevī salīdzinošos pētījumus: “LPSR Kriminālkodekss un Latvijas Republikas krimināllikums – kopīgās un atšķirīgās iezīmes regulējumā par noziegumiem pret valsti.”

Nevar nepamanīt, cik ļoti likumprojekta autori varētu būt iedvesmojušies no tādiem LPSR 1961.gada Kriminālkodeksa formulējumiem, kā “….palīdzības sniegšana ārvalstij tās naidīgajā darbībā pret PSRS….” (59.pants. Dzimtenes nodevība)[5] un “par ziņu…nodošanu, kā arī nozagšanu vai vākšanu nolūkā tās nodot ārvalstij, ārvalsts organizācijai, vai to aģentūrai, kā arī citu ziņu nodošanu vai vākšanu ārvalsts izlūkošanas iestāžu uzdevumā….” (60.pants Spiegošana)[6].

Būtiskākā atšķirība starp šīm abām realitātēm ir tāda, ka bēgšana uz ārvalstīm LPSR laikā bija sevišķi bīstams valsts noziegums, bet mūsdienās – reizēm vienīgā iespēja atrast darbu, lai nomaksātu hipotekāro parādu.

Kāpēc tad mums tik ļoti bija nepieciešami šādi grozījumi? Kāpēc mēs runājam par valsts drošību tikai spiegu un mutes brūķētāju kontekstā, kopējot padomju laiku retoriku, kamēr Eiropu satricina aizvien jauni terorakti? Acīmredzami pēc drošības iestāžu novērtējuma lielākos draudus iedzīvotājiem var radīt nevis terorists pašnāvnieks, bet gan spiegs, ja reiz grozījumi bija virzāmi steidzamā kārtā. Vai mūsu valstī ir identificēta kāda ārkārtas situācija, kura likumprojekta iesniedzējiem šķiet bīstamāka, nekā terorisms? Jo tagad, ja persona internetā izplatīs aicinājumu atlaist Saeimu Satversmē neparedzētā veidā, Drošības policija viņu sagaidīs kāpņutelpā. Bet, ja persona internetā aicinās veikt teroraktu, saskaņā ar pašreiz spēkā esošo regulējumu, pirms saukt personu pie atbildības, Drošības policijai ir vēl jāpārbauda, vai tās ir tikai tukšas runas vai arī personai ir šādas iespējas.

Kāpēc mēs tiecamies pārspēt Igauniju un Lietuvu bardzībā pret valsts noziedzniekiem, nemēģinot kaut vai pietuvoties saviem brāļiem labklājības, nodokļu politikas vai uzņēmējdarbības veicināšanas jomā? Jo uzrakstīt pantu ir vienkāršāk nekā sakārtot valsti?

2016.gada 14.aprīlī pie Valsts prezidenta notika saistoša diskusija par drošību 21.gadsimtā un pieaugošiem izaicinājumiem, kuras laikā guvu daudz vērtīgu atziņu, kā piemēram: lai vairotu drošības sajūtu cilvēkos, kuri ikdienā dzīvo diezgan lielās bailēs, valstij būtu ieteicams vairāk komunicēt ar tautu. Drošība ir ne tikai bruņojums, augsts žogs vai bargs likums, drošība ir arī iedzīvotāju veselība, miers un labklājība.

Bet, ja iedomājas, ka valsts komunicē ar tautu likumu valodā, tad šie grozījumi tautai ir agresīvs piedraudējums. Un, ja vecā likuma redakcija, kura, starp citu, tapa pēc Barikāžu baisajiem notikumiem un sargāja Latvijas neatkarību un drošību vairāk nekā 10 gadus, vēstī: “Visus, kas centīsies izjaukt mieru tavā dzīvē un pārliecību par rītdienu, lai tu netraucēti varētu turpināt to, ko plānoji savā dzīvē, sauksim pie atbildības!” Tagad ar jauniem grozījumiem salasāmais vēstījums ir agresīvs un mulsinošs: “Bīsties, jo arī tavas darbības var izrādīties noziedzīgas, ja mēs tā lemsim!”

 Uzskatu, ka mēs nevaram vairot valsts drošību ar vienu represīvu likumu, ja ar citiem likumiem destabilizējam sabiedrības drošību pārējās jomās. Tajā brīdī, kad būs jāaizsargā valsts ar ieroci rokā, uz ko mēs pēdējā laikā tiekam rūpīgi gatavoti, nebūs, kas to dara, jo daļa jau sēdēs cietumā par mutes palaišanu, daļai banka vai valsts būs attiesājusi vienīgo īpašumu un tie dzīvos zem tilta, bet daļa – tā arī turpinās stāvēt rindā pie ārsta. 

Neskatoties uz to, ka pret iespējamo svešas valsts agresiju Latvijas teritoriju sargā NATO sabiedroto garantijas un tāda situācija kā Krimas scenārijs Latvijā vispār nav iespējama - iniciatīva stiprināt drošību, vēršoties pret pašu iedzīvotājiem, nāk no pašu politiskās varas aprindām. Vai tā būtu neuzticēšanās sabiedrotajiem, varas vājuma pazīme vai viltīgi ieslēpts instruments?

Skaidrs, ka grozījumu esence ir tieši tā saucamais “spiegu pants”, kurā pilnīgi nemanot, tikai ar anotācijas palīdzību tiek paplašināta neizpaužamu ziņu definīcija. Tagad tās būs ne tikai ar normatīvajiem aktiem noteiktās ar īpašu izmantošanas kārtību, bet jebkuras citas ziņas, piemēram, kredītiestāžu rīcībā esošā informācija. Vairāki eksperti uzskata, ka, kriminalizējot šādu ziņu vākšanu, var tikt likti nopietni šķēršļi tiem, kuri vāks pierādījumus savai aizstāvībai tiesā pret kreditoru patvaļu.

Iespējams, ka, aizraujoties ar drošības stiprināšanu, deputāti ir iebalsojuši bīstamu un represīvu mehānismu, kas var tikt pavērsts pret lielu daļu Latvijas iedzīvotāju. Krimināllikuma grozījumu plaši interpretējamie panti paver iespēju drošības iestāžu patvaļai, no kuras mūs sargās tikai likumprojekta iesniedzēju mutvārdu garantijas.

Reiz Bendžamins Franklins, iespējams, sacīja šādi: “Demokrātija ir tad, kad divi vilki un jērs balso par pusdienu ēdienkarti. Brīvība ir tad, kad labi bruņots jērs apstrīd šādas balsošanas rezultātu.” Par citāta otrās daļas izcelsmi vēsturnieki vēl strīdas, bet, lai kādam nerastos pamats mani apvainot publiskā pretvalstiskā aicinājumā, precizēšu, ka Latvijas gadījumā jērs var tikt bruņots tikai ar juridiskiem argumentiem un tikai Satversmē paredzētā veidā.


[1] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/EFAC2EE2A01DD209C2257F9B00470892?OpenDocument

[2] U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre “Krimināllikuma zinātniski-praktiskais komentārs. Sevišķā daļa”, Firma “AFS”, Rīga 2003., 35.lpp.

[3] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/EE6CCF856A346AB4C2257F960022FDDD?OpenDocument

[4] http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument#b

[5] LPSR Kriminālkodekss, izdevniecība “Liesma”, Rīga, 1976.gads, 59.lpp

[6] LPSR Kriminālkodekss, izdevniecība “Liesma”, Rīga, 1976.gads, 60.lpp

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....