Kriminālpolicija nosūtījusi Valsts drošības dienestam informāciju par iespējamo „Swedbank” ASV sankciju pārkāpumu
Lato Lapsa06.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvalde ir nosūtījusi Valsts drošības dienestam informāciju par iespējamu ASV noteikto sankciju pārkāpumu, ko veikušas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas „Swedbank”.
Kā norāda kriminālpolicija, saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā norādīto, visām fiziskām un juridiskām personām ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijas Republikā spēkā esošās sankcijas, nostiprinot Latvijas Republikas tiesību sistēmas principu par likumu darbību Latvijas Republikas teritorijā un uzsverot ikvienas personas pienākumu nepieļaut sankciju pārkāpumus.
Ja fiziskā vai juridiskā persona neievēro Latvijas Republikā spēkā esošās sankcijas, tad par šādām darbībām tiek paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84.pantu (Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana), norāda kriminālpolicija.
Ņemot vērā to, ka starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanas un ar to saistītā, iespējamā, naudas atmazgāšanas izmeklēšana ir Valsts drošības dienesta kompetencē, tieši šai iestādei marta beigās ir nosūtīta publiskotā informācija par iespējamu „Swedbank” veiktu sankciju pārkāpumu.
Kā zināms, 11. martā „Swedbank” Stokholmas biržu oficiāli informēja, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas "Swedbank" ir veikušas transakcijas 4,8 miljonu ASV dolāru (4,2 miljonu eiro) vērtībā, kas, iespējams, pārkāpušas ASV noteiktās starptautiskās sankcijas, - tas bija fiksēts neatkarīgā izmeklēšanā, ko starptautiskais juridiskais birojs "Clifford Chance" aptuveni gadu veica "Swedbank" uzdevumā.
„Swedbank” bija spiesta informēt biržu, ka šīs izmeklēšanas rezultātā „Clifford Chance” konstatējusi lielākoties 2015. un 2016. gadā notikušas kopumā 586 transakcijas aptuveni 4,8 miljonu dolāru vērtībā, kuras, iespējams, pārkāpušas sankcijas. Tagad arī par šiem faktiem jālemj ASV Finanšu ministrijas Ārzemju aktīvu kontroles birojam.
Swedbank AB ir rīkojusies ar apmēram 40 miljardiem ASV dolāru netīrās naudas, - tā par „Clifford Chance” veiktās izmeklēšanas kopējiem rezultātiem vēstīja aģentūra „Bloomberg”. Laikraksts „Diena” ir publicējis jau vairākus rakstus, kuros detalizēti aprakstīti šie izmeklēšanas rezultāti.
Šie ir jautājumi saistībā ar „Clifford Chance” veikto izmeklēšanu, uz kuriem Latvijas „Swedbank” vadība ar Reini Rubeni priekšgalā joprojām nav atbildējuši:
1) kādu iemeslu dēļ ziņojumu publiskoja nevis „Clifford Chance”, bet banka?
2) kā tieši tika nodrošināta izmeklēšanas neatkarība?
3) kādu summu bankai izmaksāja šī “neatkarīgā izmeklēšana”?
4) „Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons ir publiski paziņojis, ka “pēc manas iniciatīvas sākta [darba] kultūras izvērtēšana, lai noteiktu, kāda rīcība ir nepieciešama. Šis darbs turpinās”. Kādas tieši darbības „Swedbank” Latvijā ir veikusi savas darba kultūras izvērtēšanai?
5) „Swedbank” savā „Twitter” kontā ir informējusi: “Ar izmeklēšanas secinājumu publiskošanu noslēdzas vēsturisko darījumu izpēte. Lai novērstu konstatētos trūkumus, veicam 152 punktu uzlabojumu programmu, pēc kuras īstenošanas apņemamies kļūt par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem.” Lūdzu, nosūtiet šo programmu vai arī pamatojiet atteikumu. Kāds termiņš ir noteikts šīs programmas īstenošanai?
Seko mums 
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es, Latvijas pilsonis Rihards M.Parts, iepriekšējā vārdā un uzvārdā – Gints Grosfogels, esmu saskāries ar nopietnām problēmām mūsu tiesībsargājošo iestāžu darbībā un finanšu institūcijās, konkrēti Swedbank, neētisko un, manuprāt, noziedzīgo uzvedību. Tālāk izklāstīšu faktus, kas skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no Swedbank puses.
