Kriminālpolicija nosūtījusi Valsts drošības dienestam informāciju par iespējamo „Swedbank” ASV sankciju pārkāpumu
Lato Lapsa06.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvalde ir nosūtījusi Valsts drošības dienestam informāciju par iespējamu ASV noteikto sankciju pārkāpumu, ko veikušas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas „Swedbank”.
Kā norāda kriminālpolicija, saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā norādīto, visām fiziskām un juridiskām personām ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijas Republikā spēkā esošās sankcijas, nostiprinot Latvijas Republikas tiesību sistēmas principu par likumu darbību Latvijas Republikas teritorijā un uzsverot ikvienas personas pienākumu nepieļaut sankciju pārkāpumus.
Ja fiziskā vai juridiskā persona neievēro Latvijas Republikā spēkā esošās sankcijas, tad par šādām darbībām tiek paredzēta kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84.pantu (Starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšana), norāda kriminālpolicija.
Ņemot vērā to, ka starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanas un ar to saistītā, iespējamā, naudas atmazgāšanas izmeklēšana ir Valsts drošības dienesta kompetencē, tieši šai iestādei marta beigās ir nosūtīta publiskotā informācija par iespējamu „Swedbank” veiktu sankciju pārkāpumu.
Kā zināms, 11. martā „Swedbank” Stokholmas biržu oficiāli informēja, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas "Swedbank" ir veikušas transakcijas 4,8 miljonu ASV dolāru (4,2 miljonu eiro) vērtībā, kas, iespējams, pārkāpušas ASV noteiktās starptautiskās sankcijas, - tas bija fiksēts neatkarīgā izmeklēšanā, ko starptautiskais juridiskais birojs "Clifford Chance" aptuveni gadu veica "Swedbank" uzdevumā.
„Swedbank” bija spiesta informēt biržu, ka šīs izmeklēšanas rezultātā „Clifford Chance” konstatējusi lielākoties 2015. un 2016. gadā notikušas kopumā 586 transakcijas aptuveni 4,8 miljonu dolāru vērtībā, kuras, iespējams, pārkāpušas sankcijas. Tagad arī par šiem faktiem jālemj ASV Finanšu ministrijas Ārzemju aktīvu kontroles birojam.
Swedbank AB ir rīkojusies ar apmēram 40 miljardiem ASV dolāru netīrās naudas, - tā par „Clifford Chance” veiktās izmeklēšanas kopējiem rezultātiem vēstīja aģentūra „Bloomberg”. Laikraksts „Diena” ir publicējis jau vairākus rakstus, kuros detalizēti aprakstīti šie izmeklēšanas rezultāti.
Šie ir jautājumi saistībā ar „Clifford Chance” veikto izmeklēšanu, uz kuriem Latvijas „Swedbank” vadība ar Reini Rubeni priekšgalā joprojām nav atbildējuši:
1) kādu iemeslu dēļ ziņojumu publiskoja nevis „Clifford Chance”, bet banka?
2) kā tieši tika nodrošināta izmeklēšanas neatkarība?
3) kādu summu bankai izmaksāja šī “neatkarīgā izmeklēšana”?
4) „Swedbank izpilddirektors Jenss Henriksons ir publiski paziņojis, ka “pēc manas iniciatīvas sākta [darba] kultūras izvērtēšana, lai noteiktu, kāda rīcība ir nepieciešama. Šis darbs turpinās”. Kādas tieši darbības „Swedbank” Latvijā ir veikusi savas darba kultūras izvērtēšanai?
5) „Swedbank” savā „Twitter” kontā ir informējusi: “Ar izmeklēšanas secinājumu publiskošanu noslēdzas vēsturisko darījumu izpēte. Lai novērstu konstatētos trūkumus, veicam 152 punktu uzlabojumu programmu, pēc kuras īstenošanas apņemamies kļūt par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem.” Lūdzu, nosūtiet šo programmu vai arī pamatojiet atteikumu. Kāds termiņš ir noteikts šīs programmas īstenošanai?
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
