Kriminālprocesā izmeklē Maligina šķirtenes rīcību, apkrāpjot un aplaupot pašas meitu
PIETIEK05.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi kriminālprocesu par farmācijas uzņēmuma Olainfarm mirušā īpašnieka Valērija Maligina šķirtenes Signes Balderes-Sildedzes rīcību, faktiski apkrāpjot un aplaupot pašas meitu – nepilngadīgo Annu Emīliju Maliginu, kas ir viena no V. Maligina mantiniecēm.
No skopās informācijas, ko Pietiek saņēmis no Valsts policijas, izriet, ka kriminālprocesa ietvaros tiek veikta izmeklēšana par apjomīgu informāciju saistībā ar S. Balderes-Sildedzes, iespējams, krāpnieciskām darbībām, tostarp arī par viņas kā aizbildnes rīcību, rīkojoties ar nepilngadīgās meitas mantu.
Kā zināms, V. Maligina atstātajā testamentā bija noteikts termiņš, kura laikā mantiniecēm aizliegts pārdot uzņēmuma akcijas. Taču jau faktiski uzreiz pēc uzņēmēja nāves un testamenta nolasīšanas sākās darbības šī nosacījuma apiešanā, un visenerģiskākā šajā jomā bija tieši S. Baldere-Sildedze.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka jau 2019. gada pavasarī S. Baldere-Sildedze slepus ir sākusi pārrunas ar uzņēmumu Zdorovie Europe, lai atrastu veidu, kā, apejot aizliegumu, faktiski pārdotu savai meitai pienākošās Olainfarm akcijas. Tā paša gada 25.septembrī tika parakstīti vekseļi, kas bija galvenais priekšnosacījums līguma parakstīšanai, un 30. oktobrī ticis parakstīts arī pamatlīgums par akciju faktiskā īpašnieka maiņu.
Taču, saņēmusi jaunus priekšlikumus, S. Baldere-Sildedze darījuma partnerus ir piekrāpusi un 2020. gada maijā atkāpusies no noslēgtā līguma. Tad arī ir sākts viens no kriminālprocesiem, kas saistīts ar S. Balderes-Sildedzes, iespējams, krāpniecisku rīcību.
„Kriminālprocess Nr.11410026620 uzsākts 2020.gada 12.jūnijā pēc piederības pie noziedzīga nodarījuma grupas objekta saskaņā ar Krimināllikuma 18.nodaļu (2021.gada 20.aprīlī kriminālprocesā noteikta kvalifikācija pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas), izskatot SIA Zdorovie Europe, reģistrācijas Nr.40203216347 (kopš 2021 .gada 3.februāra nosaukums - SIA Farma Fund) 2020.gada 8.jūnija iesniegumā norādītās ziņas par, iespējams, pretlikumīgām darbībām 2019.gada 30.septembri noslēgtā starp SIA Zdorovie Europe un Signi Balderi-Sildedzi pirkuma līguma priekšlīguma saistību izpildē,” informē Valsts policija.
Tagad kļuvis zināms, ka šī kriminālprocesa ietvaros tiek izmeklētas ne tikai S. Balderes-Sildedzes darbības, apkrāpjot darījuma partnerus saistību un konkrēti priekšlīguma saistību izpildē pret Zdorovie Europe, bet arī „viņas kā aizbildnes rīcība, rīkojoties ar nepilngadīgās meitas Annas Emīlijas Maliginas mantu”.
Pretēji Olainfarm un S. Balderes-Sildedzes apmaksātu PR uzņēmumu pārstāvju - kuri raksta komentāros uzdodas par vienkāršiem lasītājiem - apgalvojumiem šis kriminālprocess nav izbeigts, un, kā liecina Pietiek rīcībā esoša Valsts policijas izziņa, vēl šā gada jūlijā tam pievienota vēl citu cietušo sniegta informācija.
„Faktiski mēs redzam, kā Valērija Maligina šķirtene, kura sen bija izsvītrota no viņa dzīves, tagad, izmantojot viņa nāvi un faktiski aplaupot pati savu meitu, mēģina nopelnīt uz meitas rēķina, lai nodrošinātu sev īpaši greznu dzīvesveidu.
Kriminālprocesā izvērtējamais darījums, kad viņa vienlaikus ir centusies apkrāpt ukraiņu uzņēmējus, faktiski slepeni pārdodot Olainfarm akciju paketi un vienlaikus izkrāpjot naudu personiskām vajadzībām vekseļu formā, ar abām šīm darbībām aplaupot savu meitu par daudziem miljoniem eiro, viņai noteikti varētu nodrošināt „gada mātes” titulu,” – tā Pietiek situāciju skaidro jurists, kas arī ir ticis izsaukts uz liecību sniegšanu kriminālprocesa ietvaros.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
