Kriminālprocesā par bijušā Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētāja megadarījumu pēta naudas tālākos ceļus
PIETIEK29.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes sāktajā kriminālprocesā par Pietiek aprakstīto bijušā Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētāja Andra Lauciņa (attēlā) fantastiski veiksmīgo megadarījumu pirms desmit gadiem tiek pētīti darījumā samaksāto 7,59 miljonu latu tālākie ceļi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Kā jau ziņots, pēc tam, kad auditorfirma Ernst&Young Baltic ar Lauciņu kā valdes locekli bija devusi caurmērā pozitīvu atzinumu par iespējamo darījumu ar 28 hektāru zemesgabalu Rīgā, Jaunciema gatvē, Lauciņam izdevās ārvalstu investoriem pārdot zemesgabalu par summu, kas 51 reizi pārsniedza tā iegādes summu, lai gan īpašumam bija virkne apgrūtinājumu un apbūvei bija piemērota tikai neliela tā daļa.
Par jauno zemesgabala īpašnieku darījuma rezultātā kļuva nu jau maksātnespējīgie SIA Peltes īpašumi, kuru vienīgais īpašnieks darījuma norises laikā saskaņā ar Lursoft datiem bija pieminētā SIA MEI Latvija, bet vienīgais valdes loceklis - britu pilsonis Neils Deniels Gillespijs Dženingss, kurš iepriekš tāpat bija ieņēmis valdes locekļa amatu Ernst&Young.
Savukārt MEI Latvija īpašnieki darījuma laikā saskaņā ar Lursoft datiem bija ASV pilsonis Džons Kouls Donaldsons (20%), Nīderlandē reģistrētā Reggehuys Management B.V. (36%), Lietuvā reģistrētā Middle Eutope [iespējams, drukas kļūda un domāts Europe] Investments Baltija UAB (24%) un tas pats Dženingss (20%), kurš ieņēma arī MEI Latvija valdes locekļa amatu.
No neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka pašlaik kriminālprocesā tiek izmeklēta versija, ka faktiski Dženingss varētu būt bijis tas, kurš, izmantojot ārvalstu investoru nezināšanu, bet solot rīkoties investoru interesēs, kā SIA MEI Latvia un SIA Peltes īpašumi valdes loceklis viņiem piedāvājis nopirkt zemes gabalu Jaunciema gatvē.
Tiek arī pārbaudīta versija, ka daļu no darījumā investoru samaksātās naudas no Lauciņa ir saņēmis tieši Dženingss: izmeklēšanā noskaidrots, ka neilgi pēc šī darījuma Dženingss personiskām vajadzībām ir iegādājies nekustamo īpašumu par pietiekami iespaidīgu summu - 1,4 miljoniem eiro.
Zīmīgi arī, ka, sākoties tiesvedībai saistībā ar minēto darījumu, Dženingsa oficiālo īpašumu apjoms ir būtiski samazinājies: piemēram, Lursoft dati rāda, ka uzņēmumā Lilastes kāpas, kas iepriekš piederēja Dženingsam un Lauciņam, tagad Dženingsa vietā ir viņa bijusī dzīvesbiedre.
Pietiek jau informēja: kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, 2005. gadā Lauciņam bija paveicies ar fantastiski izdevīgu nekustamā īpašuma darījumu. 1998. gadā viņš par 147 940 latiem no 1938. gadā dzimušā Valtera Jāņa Ezeriņa bija iegādājies 28,48 hektārus plašu zemesgabalu Rīgā, Jaunciema gatvē. 2005. gada 15. jūlijā viņš šo zemesgabalu pārdeva SIA Peltes īpašumi par 51 reizi lielāku summu - 7 590 283 latiem.
Pastāv versija, ka patiesībā īpašuma tirgus cena tolaik bijusi pat deviņas reizes zemāka, taču vismaz oficiāli darījums tika nopietni gatavots: pirms tā auditorfirmai Ernst&Young bija pasūtīts veikt padziļināto izpēti - due diligence. Tas arī tika izdarīts, un ar 2005. gada maiju datētajā slēdzienā, kas tagad ir arī Pietiek rīcībā, netika konstatēti nopietni draudi un riski.
Rezultātā darījums figurēja 2005. gada vislielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā un vismaz formāli ierindoja Lauciņu Latvijas miljonāru vidū, taču tolaik nebija zināms fakts, ka Lauciņš, kā liecina publisko reģistru dati, bija ne tikai īpašuma veiksmīgais pārdevējs, bet arī valdes loceklis auditorfirmā, kura ar saviem secinājumiem faktiski nomierināja ārvalstu investorus un sniedza tiem pārliecību par darījuma adekvātumu, lai gan no 28 hektāriem apbūvei bija piemērota tikai neliela daļa zemesgabala.
Lursoft dati rāda, ka 2005. gada maijā Ernst&Young Baltic veica due diligence par Peltes īpašumiem, bet Andris Lauciņš - minētā zemesgabala īpašnieks - gan pirms šīs izpētes, gan izpētes laikā, gan arī turpmāk bija padziļināto pētījumu veikušās auditorfirmas valdes loceklis un šo amatu saglabā joprojām. Arī 7,59 miljonu darījums tika reģistrēts, kad viņš bija Ernst&Young Baltic valdes loceklis.
Turklāt izrādās, ka turpat "blakus" ir bijis arī Dženingss, kurš darījumā it kā pārstāvēja ārvalstu investoru intereses, - Lursoft dati rāda, ka 2002.-2003. gadā arī viņš bija ieņēmis valdes locekļa posteni tai pašā Ernst&Young Baltic. To, ka Dženingsam ar Lauciņu ir ļoti ciešas kopējās biznesa intereses, savukārt pierādīja darījums divus mēnešus pēc Jaunciema gatves īpašuma pārdošanas Peltes īpašumiem, - kā rāda Lursoft dati, Lauciņš kļuva par 45% kapitāldaļu īpašnieku jau pieminētajā SIA Lilastes kāpas, kas līdz tam simtprocentīgi piederēja Dženingsam.
Lauciņš pagaidām ne uz vienu Pietiek jautājumu nav vēlējies atbildēt.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
