Kriminālprocesā par bijušā Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētāja megadarījumu pēta naudas tālākos ceļus
PIETIEK29.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes sāktajā kriminālprocesā par Pietiek aprakstīto bijušā Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētāja Andra Lauciņa (attēlā) fantastiski veiksmīgo megadarījumu pirms desmit gadiem tiek pētīti darījumā samaksāto 7,59 miljonu latu tālākie ceļi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Kā jau ziņots, pēc tam, kad auditorfirma Ernst&Young Baltic ar Lauciņu kā valdes locekli bija devusi caurmērā pozitīvu atzinumu par iespējamo darījumu ar 28 hektāru zemesgabalu Rīgā, Jaunciema gatvē, Lauciņam izdevās ārvalstu investoriem pārdot zemesgabalu par summu, kas 51 reizi pārsniedza tā iegādes summu, lai gan īpašumam bija virkne apgrūtinājumu un apbūvei bija piemērota tikai neliela tā daļa.
Par jauno zemesgabala īpašnieku darījuma rezultātā kļuva nu jau maksātnespējīgie SIA Peltes īpašumi, kuru vienīgais īpašnieks darījuma norises laikā saskaņā ar Lursoft datiem bija pieminētā SIA MEI Latvija, bet vienīgais valdes loceklis - britu pilsonis Neils Deniels Gillespijs Dženingss, kurš iepriekš tāpat bija ieņēmis valdes locekļa amatu Ernst&Young.
Savukārt MEI Latvija īpašnieki darījuma laikā saskaņā ar Lursoft datiem bija ASV pilsonis Džons Kouls Donaldsons (20%), Nīderlandē reģistrētā Reggehuys Management B.V. (36%), Lietuvā reģistrētā Middle Eutope [iespējams, drukas kļūda un domāts Europe] Investments Baltija UAB (24%) un tas pats Dženingss (20%), kurš ieņēma arī MEI Latvija valdes locekļa amatu.
No neoficiāliem avotiem Pietiek zināms, ka pašlaik kriminālprocesā tiek izmeklēta versija, ka faktiski Dženingss varētu būt bijis tas, kurš, izmantojot ārvalstu investoru nezināšanu, bet solot rīkoties investoru interesēs, kā SIA MEI Latvia un SIA Peltes īpašumi valdes loceklis viņiem piedāvājis nopirkt zemes gabalu Jaunciema gatvē.
Tiek arī pārbaudīta versija, ka daļu no darījumā investoru samaksātās naudas no Lauciņa ir saņēmis tieši Dženingss: izmeklēšanā noskaidrots, ka neilgi pēc šī darījuma Dženingss personiskām vajadzībām ir iegādājies nekustamo īpašumu par pietiekami iespaidīgu summu - 1,4 miljoniem eiro.
Zīmīgi arī, ka, sākoties tiesvedībai saistībā ar minēto darījumu, Dženingsa oficiālo īpašumu apjoms ir būtiski samazinājies: piemēram, Lursoft dati rāda, ka uzņēmumā Lilastes kāpas, kas iepriekš piederēja Dženingsam un Lauciņam, tagad Dženingsa vietā ir viņa bijusī dzīvesbiedre.
Pietiek jau informēja: kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, 2005. gadā Lauciņam bija paveicies ar fantastiski izdevīgu nekustamā īpašuma darījumu. 1998. gadā viņš par 147 940 latiem no 1938. gadā dzimušā Valtera Jāņa Ezeriņa bija iegādājies 28,48 hektārus plašu zemesgabalu Rīgā, Jaunciema gatvē. 2005. gada 15. jūlijā viņš šo zemesgabalu pārdeva SIA Peltes īpašumi par 51 reizi lielāku summu - 7 590 283 latiem.
Pastāv versija, ka patiesībā īpašuma tirgus cena tolaik bijusi pat deviņas reizes zemāka, taču vismaz oficiāli darījums tika nopietni gatavots: pirms tā auditorfirmai Ernst&Young bija pasūtīts veikt padziļināto izpēti - due diligence. Tas arī tika izdarīts, un ar 2005. gada maiju datētajā slēdzienā, kas tagad ir arī Pietiek rīcībā, netika konstatēti nopietni draudi un riski.
Rezultātā darījums figurēja 2005. gada vislielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā un vismaz formāli ierindoja Lauciņu Latvijas miljonāru vidū, taču tolaik nebija zināms fakts, ka Lauciņš, kā liecina publisko reģistru dati, bija ne tikai īpašuma veiksmīgais pārdevējs, bet arī valdes loceklis auditorfirmā, kura ar saviem secinājumiem faktiski nomierināja ārvalstu investorus un sniedza tiem pārliecību par darījuma adekvātumu, lai gan no 28 hektāriem apbūvei bija piemērota tikai neliela daļa zemesgabala.
Lursoft dati rāda, ka 2005. gada maijā Ernst&Young Baltic veica due diligence par Peltes īpašumiem, bet Andris Lauciņš - minētā zemesgabala īpašnieks - gan pirms šīs izpētes, gan izpētes laikā, gan arī turpmāk bija padziļināto pētījumu veikušās auditorfirmas valdes loceklis un šo amatu saglabā joprojām. Arī 7,59 miljonu darījums tika reģistrēts, kad viņš bija Ernst&Young Baltic valdes loceklis.
Turklāt izrādās, ka turpat "blakus" ir bijis arī Dženingss, kurš darījumā it kā pārstāvēja ārvalstu investoru intereses, - Lursoft dati rāda, ka 2002.-2003. gadā arī viņš bija ieņēmis valdes locekļa posteni tai pašā Ernst&Young Baltic. To, ka Dženingsam ar Lauciņu ir ļoti ciešas kopējās biznesa intereses, savukārt pierādīja darījums divus mēnešus pēc Jaunciema gatves īpašuma pārdošanas Peltes īpašumiem, - kā rāda Lursoft dati, Lauciņš kļuva par 45% kapitāldaļu īpašnieku jau pieminētajā SIA Lilastes kāpas, kas līdz tam simtprocentīgi piederēja Dženingsam.
Lauciņš pagaidām ne uz vienu Pietiek jautājumu nav vēlējies atbildēt.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
