Kriminālprocesu pret Meroni turpina cita Valsts policijas struktūrvienība
Uldis Dreiblats25.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kriminālprocesu saistībā ar to, ka bijušais Šveices advokāts Rudolfs Meroni nepilda Rīgas apgabaltiesas lēmumu, jau vairāk nekā divus gadus nenododot tā dēvētajā Lemberga lietā arestēto mantu Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA), ir pārņēmusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa.
Iepriekš šo iespējamo noziedzīgo nodarījumu izmeklēja Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļa.
Atbildot uz iekšlietu ministram Kristapam Eklonam uzdotajiem vairākiem jautājumiem, tostarp par R. Meroni darbību sakarā uzsākto kriminālprocesu, viņa padomniece komunikācijas jautājumos Zane Plone “Pietiek” atbildēja ar sekojošiem trim teikumiem: “Šī kriminālprocesa izmeklēšanu ir pārņēmusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa. Kriminālprocesā notiek aktīva izmeklēšana, tādēļ šobrīd, lai nekaitētu procesa sekmīgai virzībai, izmeklēšanas interesēs plašāku informāciju sniegt nevarēsim. Ar jautājumiem aicinām vērsties pie procesa virzītāja.”
No šīs ministra atbildes, protams, nevar secināt, ka kriminālprocesā izmeklējamais noziegums būtu kaut kā pārkvalificēts, piemēram, no tāda, ko veikusi organizēta noziedzīga grupa, uz vienkāršu ekonomisko noziegumu.
Nepārprotami no ministra atbildes var secināt, ka kriminālprocess nav paslepen izbeigts, kā, piemēram, šā gada februārī ir izbeigta iepirkuma procedūra, kurā bija paredzēts piesaistīt starptautisko komerctiesību speciālistus, kuri palīdzētu NVA pārņemt no R. Meroni arestēto mantu, kas reģistrēta dažādās jurisdikcijās. Sākotnēji Nodrošinājuma valsts aģentūra uz šo iepirkumu lika lielas cerības, par ko liecina gan tas, ka iepirkums tika pasludināts par steidzamu, gan arī visu atbildīgo amatpersonu atbildes uz jautājumiem, kā tad veicas ar arestētās mantas pārņemšanu.
Piemēram, apmēram pirms gada toreizējā iekšlietu ministre Marija Golubeva uz jautājumu, kā tiek pildīts Rīgas apgabaltiesas lēmums par arestētās mantas pārņemšanu, atbildēja: “Nodrošinājuma valsts aģentūra ir izsludinājusi iepirkumu, šobrīd notiek iepirkuma procedūra, lai piesaistītu būtisku juridisko atbalstu tiesas sprieduma izpildei. Tiesas lēmums tiks pildīts iespējami ātrākajā termiņā.”
Nepārprotami – ministre norāda, ka nopietnās problēmas ar arestētas mantas pārņemšanu palīdzēs risināt “būtiskais juridiskais atbalsts”, kas “iespējami ātrākajā termiņā” jāizvēlas “iepirkuma procedūrā”. Bet tagad, izrādās, iepirkums ir paslepeni izbeigts, turklāt vēl tad, kad iekšlietu ministre bija tieši M. Golubeva.
Bet no pašreizējā iekšlietu ministra Kristapa Ekolona atbildes, kurā norādīts par “Meroni kriminālprocesa” izmeklējošās Valsts policijas struktūrvienības maiņu, ar lielu ticamības pakāpi var izdarīt pieņēmumu, ka šo kriminālprocesu vairs neizmeklē Valsts policijas galvenā inspektore Veronika Čuprika, kura šo kriminālprocesu uzsāka, ļoti negribīgi pildot Rīgas apgabaltiesas blakus lēmumu.
Proti, Rīgas apgabaltiesa blakus lēmumu par to, ka Valsts policijai jāizvērtē R. Meroni rīcība, apzināti nepildot tiesas lēmumu (t.i., nenododot arestēto mantu Nodrošinājuma valsts aģentūrai), tika pieņemts 2021. gada 22. februārī, bet kriminālprocesu V. Čuprika uzsāka tikai 3. augustā, t.i., pēc pusgada. Bet “Pietiek” jau vairākkārt ir ziņojis par V. Čuprikas lielo pieredzi nesākt un arī izbeigt saistībā ar R. Meroni darbībām uzsāktu citu kriminālprocesu. Ja tomēr tieši viņa joprojām izmeklē šeit minēto kriminālprocesu, tad loģiski jāsecina, ka viņa ir kopā ar kriminālprocesu arī aizrotēta uz citu Valsts policijas struktūrvienību.
Tomēr pašreizējais iekšlietu ministrs Kristaps Eklons neatbildēja uz visiem žurnālista uzdotajiem jautājumiem.
Proti, ministram tika arī vaicāts, vai viņš ir apmierināts, kā ministra pakļautības iestāde Nodrošinājuma valsts aģentūra pilda Rīgas apgabaltiesas 2020. gada 17. augusta lēmumu, ar kuru tika uzdots R. Meroni nodot arestēto mantu NVA.
Tāpat tika vaicāts, kādus panākumus NVA ir sasniegusi minētā Rīgas apgabaltiesas lēmuma pildīšanā, kopš K. Eklons ir šīs iestādes augstākais priekšnieks. Jāatgādina, ka iekšlietu ministra amatā viņš stājās šā gada maijā.
Uz šiem jautājumiem nekāda atbilde netika sniegta.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
