Krimināltiesiskais regulējums par „sarunātajām spēlēm” iestrēdzis Tieslietu ministrijā

Skandāli seko viens otram

Eiropas praksē jau piedzīvoti neskaitāmi gadījumi, kad konstatēta apzināta manipulēšana ar sporta spēļu rezultātiem. Viens no visskaļākajiem notikumiem savulaik bija leģendārā futbola kluba Juventus diskvalifikācija un nosūtīšana uz zemāku līgu, bargu sodu saņēma arī toreizējās kluba amatpersonas.

Laika gaitā šādu atklātu spēļu rezultātu ietekmēšanas gadījumu skaits pieaudzis neiedomājamā ātrumā – pašlaik Vācijas tiesu lietvedībā ir vismaz divi šādi procesi, nesen notiesājoši spriedumi futbola spēļu „sarunātājiem” bijuši Horvātijā un Polijā, piespriežot gan nosacītu, gan reālu cietumsodu. Galvenokārt iepriekš sarunātie rezultāti sastopami futbolā, basketbolā, tenisā un snukerā, tomēr arī citi sporta veidi nav no šiem procesiem pilnībā pasargāti.

Latvija tieši pēdējos gados arī izcēlusies ar ne vienu vien skandālu. Daugavpils un Jūrmalas futbola klubi jau ne reizi vien ir nonākuši aizdomu ēnā, kas beidzot tā īsti ir rezultējies tikai pagājušā nedēļā ar iespējamo vainīgo aizturēšanu. Arī basketbola sabiedrība piedzīvojusi nepatīkamus brīžus – zemākās līgas rezultātus ne tikai ietekmēja negodīgi, bet tas tika darīts pat visai atklāti un neslēpjoties.

Acīmredzot, viens no iemesliem, kāpēc šādu gadījumu kļūst arvien vairāk, ir ne vien vilinošās potenciālās peļņas iespējas, saistoties ar negodīgiem totalizatoru organizētājiem, bet arī fakts, ka Latvijā pašlaik nav pietiekamas likumiskās bāzes, lai par manipulēšanu ar sporta sacensību rezultātiem visos pierādītajos gadījumos iestātos kriminālatbildība.

Šādas manipulācijas jau sen kā kļuvušas visnotaļ komplicētas un sarežģītas – pašlaik krāpšanās notiek ne tikai ar spēļu gala rezultātiem, bet ar krietni vien specifiskākiem „lielumiem”, piemēram, dzelteno kartīšu skaitu vienā futbola spēlē, noteiktu punktu robežas nepārsniegšanu vienā basketbola spēles ceturtdaļā utt.

Eiropa cīnās dažādās frontēs

Eiropas valstu pieredze cīņā ar sprta rezultātu manipulēšanu ir visai dažāda – ir valstis, piemēram, Spānija, Bulgārija, Kipra, Grieķija un Polija, kurās atbildība par šādiem nodarījumiem paredzēta speciālos likumdošanas aktos. Citas valstis izmantojušas likumu normas, kas vai reglamentē nu korupciju privātajā sfērā (Somija, Francija, Luksemburga, Rumānija, Slovākija, Zviedrija), vai arī piemērojušas atbildību saistībā ar azartsēles reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem (Lielbritānija).

 Virkne valstu, tai skaitā Latvija, līdz šim atbildības noteikšanai par manipulēšanu ar sporta spēļu rezultātiem pielietojusi tās krimināltiesiskās normas, kas paredz atbildību par krāpšanu (Austrija, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Ungārija, Īrija, Lietuva). Tomēr Latvijas spēkā esošā likumdošana līdz galam nespēj nodrošināt un garantēt, ka vainīgās personas tiešām tiks sauktas pie atbildības – Krimināllikuma pantos par krāpšanu nav specifiski atrunāti gadījumi, kad par krāpniecības upuri kļuvis ne tikai kāds konkrēts subjekts, bet sabiedrība kopumā. (Un sporta vides un sporta rezultātu neparedzamības momenta degradēšana noteikti uzskatāma kā kaitējums visai sabiedrībai.)

Šā iemesla dēļ Latvijas tiesībsargājošo institūciju (gan policijas, gan prokuratūras, gan tiesas) praksē līdz šim faktiski nav bijuši gadījumi, kas būtu vainagojušies ar vainīgo personu saukšanu pie atbildības pēc būtības – tieši par negodīgu sporta rezultātu ietekmēšanu. Arī likuma normu piemērošana par korupciju ne vienmēr ir iespējama atsevišķu specifisku pazīmju trūkuma dēļ. Tā vietā likumsargi mēģina piemērot spēkā esošās normas, kas ne vienmēr izdodas jau minētā likuma neelastības dēļ, arī prakses trūkums šādās specifiskās lietās bez attiecīgas likumiskās bāzes apgrūtina jau tā ne vieglo izmeklēšanas un arī vēlāko tiesvedības procesu. (Iespējams, ka arī aktuālās Daugavpils lietas izmeklēšanas laikā var nākties saskarties ar šādām problēmām.)

Tieši tādēļ, sadarbojoties vairākām sporta organizācijām un juristiem, izvērtēšanai Saeimā tika iesniegti grozījumi Krimināllikumā, kuros paredzēts atsevišķs pants tieši par atbildības noteikšanu sporta spēļu rezultātu ietekmēšanas gadījumos. Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un Korupcijas novēršanas komisijā šis priekšlikums guva atbalstu un tika nosūtīts atzinuma sniegšanai atbildīgajām ministrijām. Tomēr vienā no šīm institūcijām likumprojekts pašlaik ir pamatīgi iestrēdzis.

Sporta spēļu asociācija uzsver grozījumu nepieciešamību

Sporta spēļu asociācija tikko notikušajā sēdē konceptuāli atbalstījusi šādu Krimināllikuma grozījumu nepieciešamību. (Šī nostāja tiks ietverta arī SSA vēstulē Saeimai un valdībai.) Latvijas Futbola federācijas prezidents Jānis Mežeckis norādīja, ka pašreizējais krimināltiesiskais regulējums ir nepietiekams, jo ne vienmēr iespējams konstatēt tikai krāpšanas faktu, kas juridiskā izpratnē ir specifisks termins un kura piemērošana var būt apgrūtināta.

„Ir jābūt normām, kas paredz atbildību tieši par noziedzīgiem nodarījumiem sporta spēļu rezultātu ietekmēšanā. Bez tā mēs neiztiksim, ja tiešām gribam mainīt pašreizējo situāciju. Turklāt, šāds speciāls pants kalpos ne tikai kā soda piemērošanas līdzeklis, bet lielā mērā būs arī preventīvs solis šādu negodīgu darījumu mazināšanā,” norāda Mežeckis.

Līdzīgi domā arī Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins. „Šādi likumdošanas grozījumi, manuprāt, ir neizbēgami un to pieņemšana ir tikai laika jautājums. Šobrīd ir virkne problēmu, ko pašreizējā likumdošana nerisina, piemēram, cietušās puses precīza definēšana rezultātu ietekmēšanas gadījumos. Protams, zināmus rezultātus var sasniegt arī ar šobrīd spēkā esošajām normām, tomēr speciāls Krimināllikuma pants šobrīd būtu ļoti nepieciešams,” uzsver Basketbola savienības prezidents. Viņš pieļāauj, ka pašreizējā kavēšanās likumprojekta virzīšanai varētu būt saistīta ar Saeimas vēlēšanām un gaidāmo valdības maiņu – iespējams, ka TM pašlaik nogaida, kāda būs jaunās varas attieksme un cik lielā mērā tā būs ieinteresēta šos jautājumus risināt.

TM vēlas precizēt terminus

Tieslietu misnistrijas skaidrojumā par kavēšanos likumprojekta virzīšanai uz Saeimu, ko parakstījusi TM Administratīvā depratamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Laura Majevska, uzsvērts, ka ministrija ir iepzinusies ar visām Eiropas Padomes rekomendācijām un ieteikumiem, tai skaitā ar šā gada 18. septembrī piecpadsmit Eiropas valstu parakstīto konvenciju pret manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem. (Latvija šo dokumentu pagaidām nav parkastījusi.)

Atbildē norādīts, ka šīs Konvencijas 15.pants neparedz speciāla noziedzīga nodarījuma sastāva noteikšanu par manipulācijām ar sporta sacenensībām, vienlaikus arī neliedzot šādu speciālu noziedzīgu nodarījumu noteikt savās krimināltiesībās. Tomēr, kā izriet no Majevskas skaidrojuma, šobrīd nav viennozīmīgi skaidrs, par kādām darbībām persona būtu saucama pie kriminālatbildības, jo pagaidām ir grūtības ar tādu jēdzienu kā „manipulācija”, „ļaunprātīga ietekmēšana” un „sporta sacensības” precīzu definēšanu. Uz šim niansēm norādījusi arī Iekšlietu ministrija, un minēto definīciju skaidrojums būtu jāprecizē grozījumos un labojumos Latvijas Sporta likumā.

Vienlaikus Majevska uzsvērusi, ka šobrīd ir visas iespējas saukt personas pie kriminālatbildības, piemērojot Krimināllikuma 198.pantu „Neatļauta labuma pieņemšana” un 199.pantu „Komerciālā uzpirkšana”. „Ievērojot minēto, KL darba grupa nolēma, ka tā turpinās diskusiju par esošā regulējuma pilnveidošanu KL pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos nepieciešamos grozījumus Sporta likumā, precizējot sportistu un citu ar sportu saistīto personu tiesības un pienākumus, kā arī precizēs likumā ietvertās definīcijas, kas nākotnē var kalpot par pamatu kriminālatbildības par manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem noteikšanai,” savas elektroniskās vēstules beigās norādījusi TM pārstāve.

Likumprojekta autori TM pozīciju uzskata par valstī pastāvošās birokrātijas kārtējo paraugstundu un spēļu manipulatoru atbalstīšanu.

Viens no Saeimā iesniegto Krimināllikuma grozījumu autoriem zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš TM viedokli uzskata par formālu un nesaprotamu. „Man ir sajūta, ka dažām amatpersonām trūkst izpratne par šī nozieguma sabiedriskās bīstamības pakāpi. Pasaulē šādas noziedzīgās darbības tiek pielīdzinātas, piemēram, cilvēku, ieroču vai narkotiku tirdzniecībai tirdzniecībai un tamlīdzīga rakstura noziegumiem, jo naudas summas, kas apgrozās šajā sfērā, ir milzīgas. Nav izprotams ne tas, kādēļ Latvija neparakstīja Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām, ne, kādēļ šobrīd tiek bremzēta attiecīgas likumdošanas pieņemšana. No malas skatoties rodas sajūta, ka tiek lobēti kāds vai kādi, kuri ir ieinteresēti, lai Latvijā noziedzības apkarošanā sporta jomā nekas nemainītos,” uzsver advokāts. 

Arī piedāvājumi, kas esot izskanējuši no TM puses, ka ir pietiekami ar jau spēkā esošo likumdošanu, neliecinot par situācijas izpratni. „Var teikt, ka tas ir piedāvājums sist mušas ar lāpstu vai rakt gravi ar bērnu plastmasas lāpstiņu - kaut ko jau kaut kad izraks, tikai nevienu neinteresē, kad un kā. Tie Krimināllikuma panti, kuri ir Latvijas krimināllikumā, ir paredzēti citu sabiedrisko attiecību regulēšanai, tie neaptver visus manipulāciju ar sporta spēļu rezultātiem noziedzīgo shēmu elementus, nerada pamatu visu iesaistīto personu kriminālatbildībai, neļauj noziedzīgās darbības pārtraukt pašā to sākumā,” uzskata advokāts. 

Šobrīd, piemēram, tajos gadījumos, kad nevarot pierādīt materiālu vai cita veida labumu nodošanu - pieņemšanu (kas praksē esot visai bieži tieši manipulāciju sākumposmos), pie kriminālatbildības ar pastāvošo regulējumu vispār neesot  iespējams nevienu saukt. Līdz ar to, pēc TM piedāvātā, pastāvot iespēja tikai varbūt notiesāt kādu un arī tikai laimīgas apstākļu sakritības gadījumā, bet ne cīnīties pret šī veida noziedzību kā tādu.

Vārpiņš norāda, ka katra bezdarbības diena, aizbildinoties ar nepieciešamību kaut ko saskaņot, kaut ko noskaidrot, faktiski uzskatāma par manipulāciju ar sporta sacensībām atbalstīšanu, kura turpināsies tik ilgi, kamēr attiecīgais likums nebūs pieņemts: „Savādi tikai, ka par šādu atbalstīšanu mūsu valstī nekāda atbildība neiestājas..."

Foto no bbc.co.uk

Novērtē šo rakstu: