Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar Āzijas totalizatoru tirgu atvēršanos lielā mērā saistītā tā dēvēto „sarunāto” sporta spēļu rezultātu sērga nu jau vairākus gadus ir ne vien visas Eiropas, bet arī Latvijas sporta dzīves ikdiena. Visspilgtāk to apliecina pērnās nedēļas notikumi Daugavpilī, kad aizdomās par  spēļu rezultātu ietekmēšanu tika aizturēti vairāki sportisti un sporta jomas darboņi. Tomēr ar šādu personu saukšanu pie atbildības līdz šim ir gājis visai smagi – spēkā esošās Krimināllikuma normas precīzi nedefinē šādu nodarījumu krimināltiesiskās pazīmes un precīzu atbilstību konkrētiem pantiem. Rezultātā, manipulējot ar formālu likuma piemērošanu, pastāv iespēja aizdomās turētajām personām vispār izvairīties no atbildības. Lai radikāli mainītu šo situāciju, ir sagatavoti grozījumi Latvijas Krimināllikumā, kas paredz speciālu pantu un attiecīgu atbildību par manipulēšanu ar sporta spēļu rezultātiem. Tie gan uz nenoteiktu laiku šobrīd ir iestrēguši Tieslietu ministrijā.

Skandāli seko viens otram

Eiropas praksē jau piedzīvoti neskaitāmi gadījumi, kad konstatēta apzināta manipulēšana ar sporta spēļu rezultātiem. Viens no visskaļākajiem notikumiem savulaik bija leģendārā futbola kluba Juventus diskvalifikācija un nosūtīšana uz zemāku līgu, bargu sodu saņēma arī toreizējās kluba amatpersonas.

Laika gaitā šādu atklātu spēļu rezultātu ietekmēšanas gadījumu skaits pieaudzis neiedomājamā ātrumā – pašlaik Vācijas tiesu lietvedībā ir vismaz divi šādi procesi, nesen notiesājoši spriedumi futbola spēļu „sarunātājiem” bijuši Horvātijā un Polijā, piespriežot gan nosacītu, gan reālu cietumsodu. Galvenokārt iepriekš sarunātie rezultāti sastopami futbolā, basketbolā, tenisā un snukerā, tomēr arī citi sporta veidi nav no šiem procesiem pilnībā pasargāti.

Latvija tieši pēdējos gados arī izcēlusies ar ne vienu vien skandālu. Daugavpils un Jūrmalas futbola klubi jau ne reizi vien ir nonākuši aizdomu ēnā, kas beidzot tā īsti ir rezultējies tikai pagājušā nedēļā ar iespējamo vainīgo aizturēšanu. Arī basketbola sabiedrība piedzīvojusi nepatīkamus brīžus – zemākās līgas rezultātus ne tikai ietekmēja negodīgi, bet tas tika darīts pat visai atklāti un neslēpjoties.

Acīmredzot, viens no iemesliem, kāpēc šādu gadījumu kļūst arvien vairāk, ir ne vien vilinošās potenciālās peļņas iespējas, saistoties ar negodīgiem totalizatoru organizētājiem, bet arī fakts, ka Latvijā pašlaik nav pietiekamas likumiskās bāzes, lai par manipulēšanu ar sporta sacensību rezultātiem visos pierādītajos gadījumos iestātos kriminālatbildība.

Šādas manipulācijas jau sen kā kļuvušas visnotaļ komplicētas un sarežģītas – pašlaik krāpšanās notiek ne tikai ar spēļu gala rezultātiem, bet ar krietni vien specifiskākiem „lielumiem”, piemēram, dzelteno kartīšu skaitu vienā futbola spēlē, noteiktu punktu robežas nepārsniegšanu vienā basketbola spēles ceturtdaļā utt.

Eiropa cīnās dažādās frontēs

Eiropas valstu pieredze cīņā ar sprta rezultātu manipulēšanu ir visai dažāda – ir valstis, piemēram, Spānija, Bulgārija, Kipra, Grieķija un Polija, kurās atbildība par šādiem nodarījumiem paredzēta speciālos likumdošanas aktos. Citas valstis izmantojušas likumu normas, kas vai reglamentē nu korupciju privātajā sfērā (Somija, Francija, Luksemburga, Rumānija, Slovākija, Zviedrija), vai arī piemērojušas atbildību saistībā ar azartsēles reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem (Lielbritānija).

 Virkne valstu, tai skaitā Latvija, līdz šim atbildības noteikšanai par manipulēšanu ar sporta spēļu rezultātiem pielietojusi tās krimināltiesiskās normas, kas paredz atbildību par krāpšanu (Austrija, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Ungārija, Īrija, Lietuva). Tomēr Latvijas spēkā esošā likumdošana līdz galam nespēj nodrošināt un garantēt, ka vainīgās personas tiešām tiks sauktas pie atbildības – Krimināllikuma pantos par krāpšanu nav specifiski atrunāti gadījumi, kad par krāpniecības upuri kļuvis ne tikai kāds konkrēts subjekts, bet sabiedrība kopumā. (Un sporta vides un sporta rezultātu neparedzamības momenta degradēšana noteikti uzskatāma kā kaitējums visai sabiedrībai.)

Šā iemesla dēļ Latvijas tiesībsargājošo institūciju (gan policijas, gan prokuratūras, gan tiesas) praksē līdz šim faktiski nav bijuši gadījumi, kas būtu vainagojušies ar vainīgo personu saukšanu pie atbildības pēc būtības – tieši par negodīgu sporta rezultātu ietekmēšanu. Arī likuma normu piemērošana par korupciju ne vienmēr ir iespējama atsevišķu specifisku pazīmju trūkuma dēļ. Tā vietā likumsargi mēģina piemērot spēkā esošās normas, kas ne vienmēr izdodas jau minētā likuma neelastības dēļ, arī prakses trūkums šādās specifiskās lietās bez attiecīgas likumiskās bāzes apgrūtina jau tā ne vieglo izmeklēšanas un arī vēlāko tiesvedības procesu. (Iespējams, ka arī aktuālās Daugavpils lietas izmeklēšanas laikā var nākties saskarties ar šādām problēmām.)

Tieši tādēļ, sadarbojoties vairākām sporta organizācijām un juristiem, izvērtēšanai Saeimā tika iesniegti grozījumi Krimināllikumā, kuros paredzēts atsevišķs pants tieši par atbildības noteikšanu sporta spēļu rezultātu ietekmēšanas gadījumos. Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un Korupcijas novēršanas komisijā šis priekšlikums guva atbalstu un tika nosūtīts atzinuma sniegšanai atbildīgajām ministrijām. Tomēr vienā no šīm institūcijām likumprojekts pašlaik ir pamatīgi iestrēdzis.

Sporta spēļu asociācija uzsver grozījumu nepieciešamību

Sporta spēļu asociācija tikko notikušajā sēdē konceptuāli atbalstījusi šādu Krimināllikuma grozījumu nepieciešamību. (Šī nostāja tiks ietverta arī SSA vēstulē Saeimai un valdībai.) Latvijas Futbola federācijas prezidents Jānis Mežeckis norādīja, ka pašreizējais krimināltiesiskais regulējums ir nepietiekams, jo ne vienmēr iespējams konstatēt tikai krāpšanas faktu, kas juridiskā izpratnē ir specifisks termins un kura piemērošana var būt apgrūtināta.

„Ir jābūt normām, kas paredz atbildību tieši par noziedzīgiem nodarījumiem sporta spēļu rezultātu ietekmēšanā. Bez tā mēs neiztiksim, ja tiešām gribam mainīt pašreizējo situāciju. Turklāt, šāds speciāls pants kalpos ne tikai kā soda piemērošanas līdzeklis, bet lielā mērā būs arī preventīvs solis šādu negodīgu darījumu mazināšanā,” norāda Mežeckis.

Līdzīgi domā arī Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins. „Šādi likumdošanas grozījumi, manuprāt, ir neizbēgami un to pieņemšana ir tikai laika jautājums. Šobrīd ir virkne problēmu, ko pašreizējā likumdošana nerisina, piemēram, cietušās puses precīza definēšana rezultātu ietekmēšanas gadījumos. Protams, zināmus rezultātus var sasniegt arī ar šobrīd spēkā esošajām normām, tomēr speciāls Krimināllikuma pants šobrīd būtu ļoti nepieciešams,” uzsver Basketbola savienības prezidents. Viņš pieļāauj, ka pašreizējā kavēšanās likumprojekta virzīšanai varētu būt saistīta ar Saeimas vēlēšanām un gaidāmo valdības maiņu – iespējams, ka TM pašlaik nogaida, kāda būs jaunās varas attieksme un cik lielā mērā tā būs ieinteresēta šos jautājumus risināt.

TM vēlas precizēt terminus

Tieslietu misnistrijas skaidrojumā par kavēšanos likumprojekta virzīšanai uz Saeimu, ko parakstījusi TM Administratīvā depratamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Laura Majevska, uzsvērts, ka ministrija ir iepzinusies ar visām Eiropas Padomes rekomendācijām un ieteikumiem, tai skaitā ar šā gada 18. septembrī piecpadsmit Eiropas valstu parakstīto konvenciju pret manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem. (Latvija šo dokumentu pagaidām nav parkastījusi.)

Atbildē norādīts, ka šīs Konvencijas 15.pants neparedz speciāla noziedzīga nodarījuma sastāva noteikšanu par manipulācijām ar sporta sacenensībām, vienlaikus arī neliedzot šādu speciālu noziedzīgu nodarījumu noteikt savās krimināltiesībās. Tomēr, kā izriet no Majevskas skaidrojuma, šobrīd nav viennozīmīgi skaidrs, par kādām darbībām persona būtu saucama pie kriminālatbildības, jo pagaidām ir grūtības ar tādu jēdzienu kā „manipulācija”, „ļaunprātīga ietekmēšana” un „sporta sacensības” precīzu definēšanu. Uz šim niansēm norādījusi arī Iekšlietu ministrija, un minēto definīciju skaidrojums būtu jāprecizē grozījumos un labojumos Latvijas Sporta likumā.

Vienlaikus Majevska uzsvērusi, ka šobrīd ir visas iespējas saukt personas pie kriminālatbildības, piemērojot Krimināllikuma 198.pantu „Neatļauta labuma pieņemšana” un 199.pantu „Komerciālā uzpirkšana”. „Ievērojot minēto, KL darba grupa nolēma, ka tā turpinās diskusiju par esošā regulējuma pilnveidošanu KL pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos nepieciešamos grozījumus Sporta likumā, precizējot sportistu un citu ar sportu saistīto personu tiesības un pienākumus, kā arī precizēs likumā ietvertās definīcijas, kas nākotnē var kalpot par pamatu kriminālatbildības par manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem noteikšanai,” savas elektroniskās vēstules beigās norādījusi TM pārstāve.

Likumprojekta autori TM pozīciju uzskata par valstī pastāvošās birokrātijas kārtējo paraugstundu un spēļu manipulatoru atbalstīšanu.

Viens no Saeimā iesniegto Krimināllikuma grozījumu autoriem zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš TM viedokli uzskata par formālu un nesaprotamu. „Man ir sajūta, ka dažām amatpersonām trūkst izpratne par šī nozieguma sabiedriskās bīstamības pakāpi. Pasaulē šādas noziedzīgās darbības tiek pielīdzinātas, piemēram, cilvēku, ieroču vai narkotiku tirdzniecībai tirdzniecībai un tamlīdzīga rakstura noziegumiem, jo naudas summas, kas apgrozās šajā sfērā, ir milzīgas. Nav izprotams ne tas, kādēļ Latvija neparakstīja Eiropas Padomes Konvenciju pret manipulācijām ar sporta sacensībām, ne, kādēļ šobrīd tiek bremzēta attiecīgas likumdošanas pieņemšana. No malas skatoties rodas sajūta, ka tiek lobēti kāds vai kādi, kuri ir ieinteresēti, lai Latvijā noziedzības apkarošanā sporta jomā nekas nemainītos,” uzsver advokāts. 

Arī piedāvājumi, kas esot izskanējuši no TM puses, ka ir pietiekami ar jau spēkā esošo likumdošanu, neliecinot par situācijas izpratni. „Var teikt, ka tas ir piedāvājums sist mušas ar lāpstu vai rakt gravi ar bērnu plastmasas lāpstiņu - kaut ko jau kaut kad izraks, tikai nevienu neinteresē, kad un kā. Tie Krimināllikuma panti, kuri ir Latvijas krimināllikumā, ir paredzēti citu sabiedrisko attiecību regulēšanai, tie neaptver visus manipulāciju ar sporta spēļu rezultātiem noziedzīgo shēmu elementus, nerada pamatu visu iesaistīto personu kriminālatbildībai, neļauj noziedzīgās darbības pārtraukt pašā to sākumā,” uzskata advokāts. 

Šobrīd, piemēram, tajos gadījumos, kad nevarot pierādīt materiālu vai cita veida labumu nodošanu - pieņemšanu (kas praksē esot visai bieži tieši manipulāciju sākumposmos), pie kriminālatbildības ar pastāvošo regulējumu vispār neesot  iespējams nevienu saukt. Līdz ar to, pēc TM piedāvātā, pastāvot iespēja tikai varbūt notiesāt kādu un arī tikai laimīgas apstākļu sakritības gadījumā, bet ne cīnīties pret šī veida noziedzību kā tādu.

Vārpiņš norāda, ka katra bezdarbības diena, aizbildinoties ar nepieciešamību kaut ko saskaņot, kaut ko noskaidrot, faktiski uzskatāma par manipulāciju ar sporta sacensībām atbalstīšanu, kura turpināsies tik ilgi, kamēr attiecīgais likums nebūs pieņemts: „Savādi tikai, ka par šādu atbalstīšanu mūsu valstī nekāda atbildība neiestājas..."

Foto no bbc.co.uk

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...