Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Covid–19 mirstības skaitļi Latvijā nav analizēti, un šķiet, ka pašreizējā valdība darīs visu, lai tāda analīze nenotiktu, īpaši, lai nenotiktu salīdzināšana ar Zviedriju vai Somiju. Šādos pētījumos atklātos, ka Ziemeļvalstīs ierobežojumu bijis ievērojami mazāk, miruši proporcionāli mazāk, bet mirušie bijuši stipri vecāki. Protams, nedaudz atšķirīgi dažādās valstīs tiek traktēta nāve no Covid–19.

Un tomēr – arvien vairāk pasaules literatūrā atrodami pētījumi un secinājumi  par Covid–19 pandēmijas laikā pieļautām kļūdām, kas ievērojami palielinājušas mirstību. Un būtiskā problēma – kustību trūkums, sporta un fizisko aktivitāšu mazināšanās, līdz ar to – imūnsistēmas, sirds asinsvadu sistēmas un elpošanas orgānu vājums, smagāka slimības gaita un lielāka mirstība. Balstoties uz literatūras datiem, mēģināšu pamatot viedokli, kāpēc Krišjāņa Kariņa valdība ir atbildīga par daudzu cilvēku priekšlaicīgu nāvi.    

Vienkāršoti tas izskatās tā – cilvēks sociālās aprūpes centrā tiek izolēts, viņam ne tikai neļauj tikties ar bērniem un radiem, bet arī ar citu istabiņu iemītniekiem. Patiesībā vecu cilvēku ieslēdz istabiņā – dažreiz vienu, dažreiz vairākus kopā. Šim vecajam cilvēkam tiek liegtas jebkuras kustības, ir tikai gulta, un labākajā gadījumā – desmit soļi līdz tualetei. Ar šādu kustību apjumu nav nekādas iespējas izdzīvot ne tikai ar Covid–19 vīrusu, bet pat ar pašu banālāko infekciju.

Mazkustība un kustību ierobežojums nozīmē nāvi. Ļoti nopietni pētījumi apgalvo, ka pastāvīgi neaktīvs dzīvesveids ir spēcīgāks riska faktors smagam iznākumam ar Covid–19, nekā jebkurš no medicīniskiem pamatstāvokļiem un riska faktoriem, izņemot ļoti lielu vecumu un orgānu transplantāciju anamnēzē. Tātad – fiziskā neaktivitāte ir spēcīgākais riska faktors visos iznākumos, pat salīdzinot ar tādiem mainīgiem riska faktoriem kā smēķēšanu, aptaukošanos, diabētu, hipertensiju, sirds un asinsvadu slimībām un vēzi.    

Kā zināms, nosargāt pansionātus un sociālās aprūpes namus no Covid–19 neizdevās – slikti apmaksāts darbaspēks agri vai vēlu vīrusu sociālās aprūpes namos ienesa. 

Sociālās aprūpes nams šeit ir tikai piemērs. Pasaules literatūrā atrodami apgalvojumi, ka pārmērīgā izolācija un karantīna palielinājusi mirstību arī slimnīcās. Mājsēde ir drausmīgs veselību iedragājošs mehānisms, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem ar lieko svaru. Kariņa valdības politika – atņemt cilvēkiem kustību – patiesībā nozīmē nolemt cilvēkus nāvei.

Atņemt kustību Kariņa valdība pamanījās arī, aizliedzot sporta nodarbības bērniem, amatieriem un senioriem. Valdības kontrolētie mediji principiāli klusēja par nepieciešamību cilvēkiem iet svaigā gaisā un sportot kā nozīmīgāko profilakses līdzekli. Re:Baltica paspēja mani „atmaskot” par katru mēģinājumu iebilst nejēdzīgai mājsēdei. Par to, ka cilvēki neiet ārā un mazkustībā mirst, Inga Spriņģe šogad saņem Triju Zvaigžņu ordeni.

Pētījumā ASV tika identificēti 48 440 pieauguši pacienti, kuri ar verificētu Covid–19 pārslimoja no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 21. oktobrim. 

Pacientiem ar Covid–19, kuri bija pastāvīgi neaktīvi, bija vismaz 10 reižu lielāks hospitalizācijas risks, un vairāk nekā 20 reižu lielāks risks nonākt reanimācijas nodaļā un Covid–19 nāves risks, salīdzinot ar pacientiem, kuri veica fizisku aktivitāti.

Amerikāņi par fiziskām aktivitātēm pietiekošā apjomā uzskata treniņus:

• vismaz 5 reizes nedēļā;

• vismaz pusstundu;

• vismaz vidējas intensitātes (līdz sviedriem).

ŠOBRĪD GLOBĀLAIS UZSTĀDĪJUMS PANDĒMIJAS LAIKĀ – CILVĒKIEM IESPĒJAMI DAUDZ NODARBOTIES AR FIZISKĀM AKTIVITĀTĒM

Šobrīd globālais uzstādījums pandēmijas laikā ir vakcinācija + fiziskas aktivitātes. Fiziskā aktivitāte ar vakcināciju korelē. Pavļuta rīcība gan bremzē vakcinācijas procesu, gan nepieļauj bērnu un amatieru sportu.

Šobrīd Veselības ministrijā ārstu nav. Pavļuts nevienu ieteikumu nedzird un nelasa. Pavļuts skaita vakcīnas un zīmējas medijos. 

Jau 2020. gada martā Indonēzijā, Taivānā, Singapūrā valdības līmenī cilvēkiem tika ieteikts pastiprināt fiziskās aktivitātes – spēlēt galda tenisu, skvošu, spīdmintonu un badmintonu, jo spēlētāji atrodas relatīvi tālu viens no otra, un var spēlēt dažādu vecumu cilvēki salīdzinoši šaurās telpās un ārpus telpām (salīdzināšanai – Pavļuts aizliedz spēlēt tenisu, kur viens sportists no otra atrodas tiešām tālu).

Globālais ieteikums un uzdevums katram planētas iedzīvotājam šodien skan – samazināt slimības nodarīto postu, palielinot sportošanas un fiziskās aktivitātes apjomu.

Tiek ieteiktas šādas  aktivitātes:

• staigāšana (uzsvars „grūta pastaiga”), riteņbraukšana;

• rosība mājas apstākļos jebkurā diennakts laikā – kāpšana pa kāpnēm, smagumu cilāšana un nešana, dārza darbi; 

• mājas vingrojumi, kuriem nav nepieciešamas lielas telpas vai aprīkojums, iespējami plaši izmantojot fiziskās sagatavošanas treneru ieteikumus virtuālajā telpā;

• vingrinājumi uz krēsla, trenažieriem, vingrinājumi ar virvēm, joga, pilātes un TaiChi. 

Mans viedoklis – Latvijā mazkustīgu cilvēku iesaistīt fiziskās aktivitātēs vislabāk būtu ar fizioterapeita konsultāciju un nozīmētiem, kontrolētiem vingrinājumiem – klātienē vai tiešsaistē.

SPORTS UN FIZISKĀS AKTIVITĀTES PRAKTISKI NEVAR PALIELINĀT SARS-CoV-2 IZPLATĪŠANOS

Nav pārliecinošu pierādījumu, ka Latvijā kaut viens cilvēks būtu ieguvis Covid–19 sporta treniņos un sacensībās. Jā, globāli mums ir pietiekami daudz apgalvojumu, ka vīrusa pārnese iespējama ģērbtuvēs, dušās un īpaši – aukstumvannās (sportistiem pēc lielām slodzēm mēdz nozīmēt ledus vannas), pierādījumu pietiktu arī apgalvojumam, ka vīrusa pārnese iespējama uz rezervistu soliņa, bet ne – sportojot. 

Mēs visi esam skatījušies dažādas bildes un videomateriālus par to – cik tālu izplatās izelpotais gaiss un aerosoli, kuri it kā var sasniegt aizmugurē skrienošo maratonistu vai riteņbraucēju. Atbildēšu – vīrusu tādā daudzumā, lai viņš būtu citam infekciozs, var nodot dažas pirmās sportošanas minūtes, ja pats sportists ir „dižizplatītājs”. Patiesībā sportists var būt galvenokārt asimptomātisks pārnesējs. Mans ieteikums visiem sportistiem – iesildīšanos veikt ilgāku un ārpus telpām.

Ārpus telpu sporta nodarbībās vīrusu pārnest ir neiespējami. Aizliegums rīkot Rīgas maratonu bija tikai un vienīgi valdības mēģinājums ierobežot vispār pulcēšanos ārā, jo tieši tolaik Aldis Gobzems plānoja savas partijas dibināšanas kongresu brīvā dabā. 

Pētījumi simtiem, bet ne uz vienas bumbas pasaulē (ne basketbola, ne galda tenisa) nav atrasti vīrusi tādā daudzumā, ka var izraisīt saslimšanu. Rokas pēc katra pieskāriena bumbai ar ziepēm nav jāmazgā.

Peldbaseini ir droša vide Covid–19 pandēmijas apstākļos, jo hlorēts baseina ūdens palīdz inaktivēt vīrusu. Covid-19 izraisītāja koronavīrusa infekciozitāte hlorētā ūdenī samazinās vairāk nekā 1000 reizes.

Nevis maskas vai attālums nosaka infekcijas pārnesi, bet vīrusu blīvums uz gaisa kubikmetru un telpas ventilācija. Praktiski nav iespējams vīrusu pārnest sporta zālē, kurā ir augsti griesti un laba ventilācija. 

Ir pietiekami daudz pētījumu pasaulē, kas apgalvo un pierāda – sporta ierobežojumi pandēmijas ierobežošanā nav pamatoti un ir tikai kaitējoši iedzīvotāju veselībai, palielina smagu saslimstību un mirstību. 

FIZISKU AKTIVITĀŠU PAMATPRINCIPI PANDĒMIJAS UN IESPĒJAMAS COVID–19  SLIMĪBAS APSTĀKĻOS

Vismaz  trešdaļa iedzīvotāju Covid–19 pārcieš asimptomātiski, par slimību pat nenojaušot. Tādēļ pandēmijas laikā jāpieņem, ka iepriekš ar Covid–19 neslimojis vai nevakcinēts cilvēks var būt vīrusa nēsātājs. 

Ļoti nozīmīgi ir iesildīties un izstaipīties katra treniņa sākumā un atsildīties – beigās. Šajā rakstā man nav iespējams aprakstīt patoloģisko fizioloģiju, bet tieši mērķtiecīga iesildīšanās un atsildīšanās ir labākā plaušu epitēlija aizsardzība pret pārliecīgām imunoloģiskām atbildes reakcijām. Citokīnu vētru vislabāk novērst, ar mērenu slodzi pakāpeniski uzlabojot visa organisma asinsriti un leikocītu kustību. 

Ja nu mēs kaut nedaudz pieļaujam vīrusa klātesamību, tad sportošanas pamatprincips būtu kustību daudzveidība un daudzpusība, kā arī mainīga dažādu muskuļu grupu noslodze.

Būtu jāizvēlas sporta veidi, kur vienlaikus tiek nodarbināti vairāk muskuļu. Man ir mācīts, ka visvairāk muskuļu nodarbina airēšana (nu ir taču iespējams jau šobrīd kāpt laivā un airēt), mājas apstākļos – airēšanas trenažieris. 

Vismaz trīs reizes nedēļā ieteicami izturības treniņi plaušu veselības, kā arī sirds asinsvadu veselības stiprināšanai. Par izturības treniņiem – nedaudz vairāk.

Lieta tāda, ka daudziem Covid–19 pacientiem rodas elpošanas mazspēja. 

54% Covid–19 pacientu tiek hospitalizēti elpošanas mazspējas dēļ un >30% gadījumu nepieciešama papildventilācija, skābekļa inhalācija vai pat mākslīga plaušu ventilācija. Lai gan mākslīga plaušu ventilācija bieži ir dzīvības glābšana, ilgstošas mākslīgas  ventilācijas sekas ir strauja elpošanas muskulatūras vājuma attīstība kopā ar diafragmas muskuļu disfunkciju. Tieši diafragmas vājums ir viens no iemesliem, kādēļ pacientu neizdodas izārstēt – atjaunot dabīgu elpošanu pēc Covid–19 infekcijas, un tas nozīmē nāvi.

Prioritāte šobrīd ir stratēģija, kas aizsargā diafragmu pret mākslīgās ventilācijas inducētu vājumu.

Izturības treniņi veicina daudzas bioķīmiskas izmaiņas diafragmas muskuļos, radot fenotipu, kas ir aizsargāts pret vairākām problēmām, tostarp ilgstošu mākslīgu plaušu ventilāciju. Tikai 10 dienu ilgos izturības treniņos tiek panākta būtiska aizsardzība pret diafragmas distoniju. Cilvēks, kas trenējas izturības sporta veidos – garu distanču skriešanā, airēšanā, slēpošanā, riteņbraukšanā –, sevi ir nodrošinājis pret nāvi pie mākslīgās plaušu ventilācijas aparāta.

SPORTS UN COVID–19 SLIMĪBA.  VAI TAS IR SAVIENOJAMS?

Covid–19 infekcija palielina sirds bojājuma un sirds nāves risku slodzes laikā, bet paaugstinātais risks var palielināties arī pēcinfekcijas periodā. Pārmērīga fiziska slodze jebkādas sistēmiskas vīrusu slimības laikā nav ieteicama, jo iekaisuma reakcija muskuļu šūnās un koronāro artēriju sieniņās pakļauj indivīdu pēkšņas sirds nāves riskam. 

Un tomēr – cilvēkam, kam slimība noris vieglā formā, pastaiga vai pat ātra pastaiga nav kontrindicēta, atsevišķos gadījumos arī lēns skrējiens vai riteņbraukšana neskādē.

Pēc slimības viegli inficētiem indivīdiem ir saprātīgi iespējami ātri, taču ļoti pakāpeniski atsākt fiziskās aktivitātes, lai atgrieztos pie pirmsainfekcijas trenētības. Pastaigas svaigā gaisā var atsākt, tiklīdz pārgājuši slimības pamatsimptomi.

Ļoti bīstama kombinācija ir vīrusu infekcija, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (arī paracetamols, diklofenaks un ibuprofēns) un paaugstināta slodze. Tieši nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus Covid–19 apstākļos pārmēra lieto lai mazinātu muskuļu diskomfortu.

Ja pēc slimības, atjaunojot fiziskās aktivitātes, parādās ar piepūli saistīti simptomi, piemēram, sirdsklauves, sāpes krūtīs, slodzes nepanesība vai aizdusa, mērķtiecīga ir kardiologa konsultācija. Piebildīšu – sportiska kardiologa konsultācija –, es zvanītu profesoram Andrejam Ērglim vai profesoram Oskaram Kalējam. Sports un fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas sirds un asinsvadu veselībai un tiek uzskatīta par būtiskām pandēmijas laikā. Neaktivitāte jebkura iemesla dēļ mazina sirds veselību un palielina ilgstošu koronāro artēriju slimības risku un pēkšņu sirds nāvi. 

SPORTS DEPRESIJAS UN SPRIEDZES MAZINĀŠANAI

Sports un fiziskās aktivitātes ir labākais līdzeklis gan depresijas, gan spriedzes mazināšanai.  

Šobrīd izplatītākais aizsargpasākums pret koronavīrusa infekciju ir karantīna. Sociālā izolācija bieži izraisa psiholoģiskus un garīgus traucējumus, tostarp, akūtu stresu, izsīkumu, norobežošanos no citiem, aizkaitināmību, bezmiegu, sliktas koncentrēšanās spējas, neizlēmību, bailes un nemieru. 

Šī kombinācija ir īpaši bīstama, ja slimība sasniedz pacientu, kas jau ir stresā un depresijā. Kombinācija – Covid–19 un psihoemocionāli traucējumi aktivizē hipotalāma – hipofīzes – virsnieru asi, un tā tad nu palīdz rasties pārmēra akūtam iekaisumam. Proti – depresija, trauksme un pēctraumatiski bojājumi ietekmē imūnsistēmu, izraisot šūnu aktivāciju, palielinātu citokīnu un C – reaktīvo proteīnu rašanos. Tātad – ar karantīnu saistīti psihiski un psiholoģiski traucējumi vājina imūnsistēmas aizsargspējas pret slimībām un padara indivīdus neaizsargātus.

Savukārt fiziskas aktivitātes ietekmē smadzenes un caur tām sistēmiski ietekmē visu ķermeni, jo sporta izraisīta eiforija ir saistīta ar endogēno opioīdu (endorfīnu) izdalīšanos. Pēc skriešanas vai vingrošanas eiforija ir ievērojami palielinājusies. 

Te man tomēr jāraksta kāda diskutabla frāze – pacientiem ar mērenu depresijas līmeni vidēji intensīvas un augstas intensitātes vingrojumi var samazināt depresijas līmeni, bet zemas intensitātes vingrinājumiem nav ietekmes. Tātad – tiem, kam ir spriedze vai depresija, es nozīmētu lielāku sportošanas apjomu un intensitāti.

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI 

Lai dzīvotu un paliktu pie daudz maz labas veselības, ir nepieciešama ikdienas fiziska aktivitāte

Vismaz divas vai trīs reizes nedēļā jebkuram cilvēkam ir ieteicamas muskuļu stiprināšanas darbības, kurās iesaistītas iespējami plašas muskuļu grupas un īpaši krūšu, muguras, vēdera, iegurņa muskuļu grupas.

Vismaz trīsreiz nedēļā ikkatram būtu vēlams stiprināt savu imunitāti un elpošanas sistēmu ar izturības treniņiem. 

Bērniem un pusaudžiem fiziskās aktivitātes nozīmē vismaz 60 minūtes dienā ar lielas vai vidējas intensitātes fiziskām aktivitātēm. Turklāt vismaz trīs reizes nedēļā ieteicams veikt intensīvas darbības, kas stiprina muskuļus un kaulus.

Kariņa valdība lielam skaitam cilvēku ilgāku laiku likusi palikt mājās, un šis ieteikums ievērojami samazinājis jebkuras fiziskas aktivitātes iespējas.  Vislielāko kaitējumu cilvēka veselībai nodara izolācija un karantīna

Ir pietiekami daudz pierādījumu, ka Covid–19 augsto mirstību lielā mērā nosaka kustības un pārvietošanās ierobežojumi sociālās palīdzības namos un slimnīcās. 

Covid–19 dēļ tika hospitalizēti desmitiem tūkstoši pacientu, un vēl tūkstošiem miljoniem cilvēku bijuši spiesti uzturēties ierobežotā telpā. 

Tieši krasās izmaiņas dzīvesveidā, ko izraisījusi imobilizācija (hospitalizācija un gultasvieta), karantīna un fiziska neaktivitāte, izraisījušas sekundāras problēmas inficēto veselībai un labklājībai.

Es ceru, ka šo rakstu izlasīs kaut viens Saeimas deputāts un iniciēs Saeimai izdarīt grozījumus likumā, ar kuru Kariņa valdība ierobežo sportu Latvijas iedzīvotājiem, tādējādi vairojot saslimstību un mirstību. 

Novērtē šo rakstu:

143
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Tikai nesmejieties, es atkal mēģināšu tiesāties un šoreiz kā tēvs un vīrietis gan noteikti uzvarēšu! Es un mans spēcīgais gars!

FotoUn tagad pats svarīgākais. Tas, kas notiks tālāk, ir sekojošais. Es savā un savu bērnu un ģimenes vārdā vērsīšos tiesā pret Latvijas Republiku. Pret Levita, Kariņa, Rinkēviča, Pabrika, Dzintara režīmu. Tā būs pirmā tiesvedība valsts vēsturē, kur vienlaikus politiķis, vīrietis un tēvs cīnīsies par savu bērnu interesēm. Cīnīsies un uzvarēs Latvijas valsti, pierādot, ka Latvijas valsts politiski un materiāli izrēķinājās ar Gobzema ģimeni, tostarp aizskarot divu nepilngadīgu bērnu intereses.
Lasīt visu...

6

Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods

Foto"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Lasīt visu...

21

Anitas Muižnieces dubultie standarti ciniski turpinās

FotoŠā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
Lasīt visu...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nenopietnā rotaļa

Vasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu...

Foto

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

Vakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas...

Foto

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

Tautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana...

Foto

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

Kad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts...

Foto

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

Es pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas...

Foto

Par "audzēšanu"

Nekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari...

Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...