Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīt vai parīt mums kalendarā ir jaieplāno laiks sarunai par tavu braucienu uz Briseli (Varšavu, Londonu utt.) – ministra biroja vadītāja pirms kārtējā paredzamā komandējuma piesaka sarunu par plānoto komandējumu. Tā bija ierastā kārtība, kad strādāju par ministri. Gan 2011.-2014. gadā Labklājības ministrijā, gan 2019.-2021. gadā Veselības ministrijā.

Atnāca biroja vadītāja, dažas reizes kopā ar par lidojumu un viesnīcu rezervāciju atbildīgo ministrijas kolēģi. Lika priekšā uz papīra izdrukātus variantus lidojumu laikiem un viesnīcām. Iespējamie rezervāciju varianti gluži tādi pat, kā jūs skatāties saviem atvaļinājuma plāniem, – datums, laiks, cena.

Jā, cena klāt. Reizēm viesnīcas tiek rezervētas pēc pasākuma rīkotāju ieteikuma vai kādiem citiem apsvērumiem, piemēram, ANO Ģenerālās asamblejas laikā viesnīcu visai  Latvijas delegācijai rezervēja Ārlietu ministrijas kolēģi, jo tajā brīdī Ņujorkā cenas ir augšā un viesnīcu pietrūkst. 

Bet turpināsim tālāk. Tātad, kolēģe/is jums noliek priekšā šos variantus, un jūs izvēlaties. Būtisks arguments ir lidojuma laiki, lai pasākuma sākumu nekavētu un lai prom nebūtu jāskrien, pirms darbs padarīts, lai lidojums iespējami maz ietekmē jūsu Latvijā saplānoto darba kārtību. 

 Protams, lidojuma ilgumam arī ir nozīme. Varbūt arī kādi apsvērumi par aviokompāniju. Vai ielidošanas vai transfēra lidostām. Vai vēl kaut ko. Bet es kā gala lēmuma pieņēmēja vienmēr paturēju prātā, ka manas izvēles ir jāsatilpina Ministru kabineta noteikumos “Nr.969 Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, kas nosaka maksimāli pieļaujamās summas ar komandējumu saistītajiem tēriņiem.

Ne ka zināju no galvas procentus dienasnaudām un limitus izdevumiem pēc amatpersonu pakāpes, bet noteikti zināju, ka ministre nav privāta uzņēmuma īpašniece, darba tēriņu rāmis ir noteikts normatīvi un man ir saistošs. 

Bijušie kolēģi apliecinās, ka man ministrēšanu laikā ir bijušas īpašas attiecības ar lietām, kas saistītas ar ministra reprezentāciju statusu. Respektīvi, es tās nesaprotu, man tās nepatīk, un centos tās izmatot iespējami maz. Dienesta auto ar šoferi, lidojumi biznesa klasēs, sagaidīšanas lidostās ar speciālu auto – kur un kad vien bija iespējams, neesmu to darījusi.

Ikdienā konsekventi pārvietojos ar velo vai sabiedrisko transportu, ne īslaicīgi izrādīšanās dēļ amata sākumā. Komandējumos specifiski lūdzu izvēlēties ekonomiskākos lidojumu un viesnīcu variantus, īpaši, ja tie bija jāmaksā no Labklājības vai Veselības ministrijas budžetiem.

Esmu iedzinusi neizpratnē un mērenās šausmās par komandējumu rezervācijām atbildīgās kolēģes, uzstājot, ka uz Briseli lidošu ar Ryanair, jo pārējo aviokompāniju lidojumi tobrīd ministrijas budžetam izmaksātu ievērojami vairāk. Esmu gan vienreiz lidojusi privātā reisā – premjera Valda Dombrovska valsts vizītes delegācijas sastāvā uz Azerbaidžānu. Lidmašīna bija pilna, braucienā devās arī uzņēmēji, kas par šo lidojumu maksāja,

Jā, starp citu, runājot par premjeru Valdi Dombrovski, viņa lēmumu par lidojumu izvēlēm principi bija līdzīgi iepriekš aprakstītajiem, to zinu, jo viņa trešās valdības laikā bieži tiku nozīmēta par viņa aizvietotāju tieši premjera darba braucienu laikā.

Ko ar šo vēlos darīt zināmu? Ir ārkārtīgi maza iespēja, ka citu ministru vai premjera komandējumu plānošana tiek darīta citādi  bez komandējumā braucēja ziņas un piekrišanas. Ministrs vai premjers ir tas, kas dod gala akceptu i lidojumu, i viesnīcu izvēlei. Ne ministrijas ārlietu nodaļa vai departaments, ne Valsts kanceleja, pat ne ministra birojs.

Ja pieredzējis politiķis pie pilnas rīcībspējas apgalvo, ka viņš kaut ko nav zinājis par lidojumu izmaksām, kurus tas ir izmantojis saviem darba braucieniem 36 reizes, būsim jau nu tieši – viņš pavisam brutāli mēģina atbildību no sevis uzgāzt savam birojam un ierēdņiem, kas veikuši lidojumu rezervācijas saskaņā ar viņa paustajam vēlmēm.

Un, pat ja mēģinām noticēt, ka politiķim ar 22 gadu pieredzi nav ne mazākās nojausmas, ka arī viņa, lai pats sevi uzskata par izcilāko valstsvīru,  izdevumi komandējumiem ir noteikti MK noteikumos, tad atliek secināt, ka viņš ir vismaz paviršs savu pienākumu veikšanā.  Nerunājot par to, ka lidināšanās privāti nav ne ekoloģiski draudzīga, ne atbilst Ziemeļvalstu politiķu ētikas standartam. Un vēl, kā zināms, likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Arī augstu amatpersonu.

Novērtē šo rakstu:

286
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...