Iesaki rakstu: 
Rīt vai parīt mums kalendarā ir jaieplāno laiks sarunai par tavu braucienu uz Briseli (Varšavu, Londonu utt.) – ministra biroja vadītāja pirms kārtējā paredzamā komandējuma piesaka sarunu par plānoto komandējumu. Tā bija ierastā kārtība, kad strādāju par ministri. Gan 2011.-2014. gadā Labklājības ministrijā, gan 2019.-2021. gadā Veselības ministrijā.
Atnāca biroja vadītāja, dažas reizes kopā ar par lidojumu un viesnīcu rezervāciju atbildīgo ministrijas kolēģi. Lika priekšā uz papīra izdrukātus variantus lidojumu laikiem un viesnīcām. Iespējamie rezervāciju varianti gluži tādi pat, kā jūs skatāties saviem atvaļinājuma plāniem, – datums, laiks, cena.
Jā, cena klāt. Reizēm viesnīcas tiek rezervētas pēc pasākuma rīkotāju ieteikuma vai kādiem citiem apsvērumiem, piemēram, ANO Ģenerālās asamblejas laikā viesnīcu visai Latvijas delegācijai rezervēja Ārlietu ministrijas kolēģi, jo tajā brīdī Ņujorkā cenas ir augšā un viesnīcu pietrūkst.
Bet turpināsim tālāk. Tātad, kolēģe/is jums noliek priekšā šos variantus, un jūs izvēlaties. Būtisks arguments ir lidojuma laiki, lai pasākuma sākumu nekavētu un lai prom nebūtu jāskrien, pirms darbs padarīts, lai lidojums iespējami maz ietekmē jūsu Latvijā saplānoto darba kārtību.
Protams, lidojuma ilgumam arī ir nozīme. Varbūt arī kādi apsvērumi par aviokompāniju. Vai ielidošanas vai transfēra lidostām. Vai vēl kaut ko. Bet es kā gala lēmuma pieņēmēja vienmēr paturēju prātā, ka manas izvēles ir jāsatilpina Ministru kabineta noteikumos “Nr.969 Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, kas nosaka maksimāli pieļaujamās summas ar komandējumu saistītajiem tēriņiem.
Ne ka zināju no galvas procentus dienasnaudām un limitus izdevumiem pēc amatpersonu pakāpes, bet noteikti zināju, ka ministre nav privāta uzņēmuma īpašniece, darba tēriņu rāmis ir noteikts normatīvi un man ir saistošs.
Bijušie kolēģi apliecinās, ka man ministrēšanu laikā ir bijušas īpašas attiecības ar lietām, kas saistītas ar ministra reprezentāciju statusu. Respektīvi, es tās nesaprotu, man tās nepatīk, un centos tās izmatot iespējami maz. Dienesta auto ar šoferi, lidojumi biznesa klasēs, sagaidīšanas lidostās ar speciālu auto – kur un kad vien bija iespējams, neesmu to darījusi.
Ikdienā konsekventi pārvietojos ar velo vai sabiedrisko transportu, ne īslaicīgi izrādīšanās dēļ amata sākumā. Komandējumos specifiski lūdzu izvēlēties ekonomiskākos lidojumu un viesnīcu variantus, īpaši, ja tie bija jāmaksā no Labklājības vai Veselības ministrijas budžetiem.
Esmu iedzinusi neizpratnē un mērenās šausmās par komandējumu rezervācijām atbildīgās kolēģes, uzstājot, ka uz Briseli lidošu ar Ryanair, jo pārējo aviokompāniju lidojumi tobrīd ministrijas budžetam izmaksātu ievērojami vairāk. Esmu gan vienreiz lidojusi privātā reisā – premjera Valda Dombrovska valsts vizītes delegācijas sastāvā uz Azerbaidžānu. Lidmašīna bija pilna, braucienā devās arī uzņēmēji, kas par šo lidojumu maksāja,
Jā, starp citu, runājot par premjeru Valdi Dombrovski, viņa lēmumu par lidojumu izvēlēm principi bija līdzīgi iepriekš aprakstītajiem, to zinu, jo viņa trešās valdības laikā bieži tiku nozīmēta par viņa aizvietotāju tieši premjera darba braucienu laikā.
Ko ar šo vēlos darīt zināmu? Ir ārkārtīgi maza iespēja, ka citu ministru vai premjera komandējumu plānošana tiek darīta citādi bez komandējumā braucēja ziņas un piekrišanas. Ministrs vai premjers ir tas, kas dod gala akceptu i lidojumu, i viesnīcu izvēlei. Ne ministrijas ārlietu nodaļa vai departaments, ne Valsts kanceleja, pat ne ministra birojs.
Ja pieredzējis politiķis pie pilnas rīcībspējas apgalvo, ka viņš kaut ko nav zinājis par lidojumu izmaksām, kurus tas ir izmantojis saviem darba braucieniem 36 reizes, būsim jau nu tieši – viņš pavisam brutāli mēģina atbildību no sevis uzgāzt savam birojam un ierēdņiem, kas veikuši lidojumu rezervācijas saskaņā ar viņa paustajam vēlmēm.
Un, pat ja mēģinām noticēt, ka politiķim ar 22 gadu pieredzi nav ne mazākās nojausmas, ka arī viņa, lai pats sevi uzskata par izcilāko valstsvīru, izdevumi komandējumiem ir noteikti MK noteikumos, tad atliek secināt, ka viņš ir vismaz paviršs savu pienākumu veikšanā. Nerunājot par to, ka lidināšanās privāti nav ne ekoloģiski draudzīga, ne atbilst Ziemeļvalstu politiķu ētikas standartam. Un vēl, kā zināms, likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Arī augstu amatpersonu.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
