Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir raksts, kuru „Krišjānis Kariņš, Dr. philol., vieslektors” 1998. gada 23. aprīlī ir publicējis laikraksta “Literatūra. Māksla. Mēs” 5. un 17. lappusē.

Esmu guvis interesantu pieredzi. Doktora grādu ieguvu Amerikā un līdz šim neko tādu pat iedomāties nespēju. Tad, kad tika izsludināts konkurss uz profesoru vietām, es pieteicos. Mani lūdza ierasties uz komisijas sanāksmi, kurā tika nolasīti kaut kādi, acīmredzot, universitātes iekšējie noteikumi, saskaņā ar kuriem es nedrīkstu pat kandidēt uz profesora vietu, jo esmu par jaunu...

Nesaprotu, kādēļ to nevarēja uzrakstīt jau vēstulē - paldies par jūsu iesniegumu, bet jūs vēl esat par jaunu. Tā teikt - jūs esat vīrietis, bet mēs meklējam sievieti. Tā kā mani prom neviens nedzina, tad intereses pēc skatījos, kas tad notiks tālāk.

Pirmais, kas izraisīja manī izbrīnu - uz divām nozarē (ģermāņu un romāņu valodas) bija tikai viens kandidāts... Amerikā šādos gadījumos uz vienu vietu piesakās vairāk ne- kā astoņdesmit kandidātu. Latvijā tādu varētu būt vismaz divdesmit. Acīmredzot cilvēki ļoti labi saprot - balsošanas rezultāti ir jau iepriekš zināmi. Tādēļ piesakās vai nu gluži naivi cilvēki, vai arī tie, kurus ievēlēs.

Vēl interesantāk bija tas, ka šajā komisijā izrādījās kandidāti, kas paši sevi ievēl... Pie tam, - vairākumā! Kad es naivi jautāju, kā tad tas iespējams - jūs šeit sēžat un paši sevi ievēlat, - sākās diskusija, kuras laikā viens pat bargā balsī sāka citēt Engelsu... Neko tādu vēl nebiju piedzīvojis.

Viens komisijas loceklis man vēl ļoti saniknoti teica - ko tad jūs gribat, varbūt lai nēģeri nāk un nolemj, kas būs profesori!? Es nāku no universitātes ar tādām tradīcijām, kur ir pilnīgi nepieļaujami, ka komisijā atrodas kaut viens cilvēks, kas pats kandidē uz profesora vietu. Ir taču iespējams pieaicināt zinātniekus no citām valstīm, kas nu nekādi nebūs ieinteresēti vēlēšanu konkrētajā rezultātā. Šādus augsti profesionālus zinātniekus var sameklēt, ja vien ir vēlme to darīt... Cilvēkiem, kas tur lēma - pat nebija tādas apziņas, ka tas ir neētiski!

Tikai vēlāk uzzinot, ka šajā kompānijā valda ne tikai draugu būšana, bet pat radniecības saites, es sapratu - kas šeit notiek. Tad arī ir tie doktora darbi tādi, kādi viņi ir, un habilitētie doktori...

Es ļoti šaubos, vai, piemēram, Amerikā vai Zviedrijā, šos darbus jebkāds uzlūkotu par doktora darbiem. Tas taču ir ļoti ērti: ja man pietrūkst balsu, es paņemu un ielieku komisijā vienu savu studenti, kuras darbs ir atkarīgs no mana vērtējuma. Turklāt, ja nav objektivitātes profesoru vietu konkursā, no tā taču cieš studenti - viņiem nav cerību iegūt labu izglītību. Krītas arī universitātes prestižs kopumā. Tā ir nenormāla situācija...

Viss ir caurausts ar nedemokrātisku domāšanu. Šis vienkārši ir viens atsevišķs spilgts piemērs no tā, kas šobrīd notiek Latvijā. Tā faktiski ir kā tāda bērnu spēlīte. Piecu cilvēku komisija izsludina konkursu uz piecām vakantajām gudrajo vietām. Tad aizklapē durvis ciet, nevienu iekšā nelaiž un balso. Tā nu visi pieci arī kļūst par gudrajiem.

Habilitācijas un promocijas padome: Kariņam nebija habilitētā doktora grāda, nolikumā noteiktā zinātniskā un pedagoģiskā darba stāža, kritēriji, kādi bija norādīti pat, izsludinot konkursu.

Sakarā ar publikāciju sēriju «Latvijā, habilitēto doktoru zemē...» laikrakstā «Literatūra. Māksla. Mēs» 16., 17., 18. numurā uzskatām par nepieciešamu sniegt dažus faktus un paskaidrojumus, jo publikāciju saturs rāda žurnālista M.Pīlādža un intervēto Dz.Paegles, D.Lūses, S.Kļaviņas, K.Kariņa un I.Freimanes 1) neorientēšanos Latvijas likumdošanā zinātnes un augstākās izglītības jautājumos, 2) cenšanos sagrozīt faktus un subjektīvi tos interpretēt.

Sakarā ar minētajām publikācijām šajā vēstulē tiks aplūkoti šādi jautājumi: 1) Habilitācijas un promociju padomes izveide filoloģijas nozarē (valodniecībā) un tās darbība, 2) LZP 11. nozares ekspertu padomes darbība, 3) zinātnes un augstākās izglītības integrācija.

Lai informācija būtu saprotamāka, tiks minēti arī būtiskākie apvainojumi, citējot fragmentus no minētajām publikācijām «LMM».

Krišjānis Kariņš: «Piecu cilvēku komisija izsludina konkursu uz piecām vakantajām gudrajo vietām. Tad aizklapē durvis ciet, nevienu iekšā nelaiž un balso. Tā nu visi pieci arī kļūst par gudrajiem.» «Mani lūdza ierasties uz komisijas sanāksmi, kurā tika nolasīti kaut kādi, acīmredzot, universitātes iekšējie noteikumi, saskaņā ar kuriem es nedrīkstu pat kandidēt uz profesora vietu, jo esmu par jaunu»

Fakts: Kā tika veidots paplašinātās Habilitācijas un promocijas padomes sastāvs, jau tika minēts iepriekš. Tajā bija šādi savējie un gudrie: habilitētie doktori no Filoloģijas fakultātes (I.Freimane, D.Nītiņa), no Svešvalodu fakultātes (A.Bankavs, A.Veisbergs), no LU Valodu centra (J.Kastiņš, J.Rozenbergs), no Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes (I.Druviete, J.Valdmanis, kas strādā arī Latviešu valodas institūtā, un D.Markus, kas strādā arī Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā), no Liepājas Pedagoģiskās augstskolas (B.Laumane), no Latviešu valodas institūta (A.Breidaks, kas strādā arī Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē), no Latvijas Zinātņu akadēmijas (A.Blinkena). Paplašinātajā padomē tika iekļauts O.Bušs (Latviešu valodas institūts), K.Župerka (Šauļu Pedagoģiskās universitātes Lietuviešu valodas katedras vadītājs), A.Sabaļausks (Lietuvas ZA Lietuviešu valodas institūta direktors), I.Vītola (PPF Latviešu valodas un literatūras mācību metodikas katedras doktorante). Tie ir 16 Padomes locekļi no 6 augstskolām, 2 zinātniskiem institūtiem, no 6 LU katedrām. Un visi, izņemot A.Sabaļausku un J.Kastiņu, bija klāt un piedalījās profesoru vēlēšanās, bet ne «pieci savējie», kā tas iztēlots «LMM» publikācijā.

Konkursu uz LU profesoru vietām neizsludināja «piecu cilvēku komisija», kā apgalvo K.Kariņš. Profesoru vēlēšanas notika augstskolu reformas kontekstā, vēlēšanu principus un norisi noteica Latvijas Republikas likumi, IZM, Augstākās izglītības padomes, LU Senāta izstrādātie noteikumi un nolikumi. No Latvijas Universitātē izsludinātajām 90 profesoru štata vietām valodniecības nozarei bija iedalītas 5 vietas, uz kurām tika izsludināts konkurss. Uz 5 vakantajām profesoru štata vietām bija pieteikušies 9 pretendenti.

Vadoties pēc Augstskolu likuma 33. panta un Augstākās izglītības padomes «Lēmuma par novērtēšanas kritērijiem nozaru paplašinātajām habilitācijas padomēm profesora amata vēlēšanām» (05.06.97., protokols Nr. 22) un šīs pašas padomes «Lēmuma par Starptautiska novērtējuma komisiju», kā arī pēc «Nolikuma par vēlēšanām akadēmiskajos amatos Latvijas Universitātē» (25.11.96.), Habilitācijas un promociju padome filoloģijas nozarē (valodniecībā) izveidoja īpašu komisiju A.Breidaka vadībā (jāpiebilst, ka tajā nebija neviena no profesora amata pretendentiem), kas izvērtēja pretendenta paveikto zinātnē un izglītībā pēdējo 6 gadu laikā. Šīs komisijas ziņojumu apsprieda Padomes sēdē, kurā piedalījās arī visi profesora amata pretendenti.

Saskaņā ar likumdošanu par profesoru vēlēšanām K.Kariņa kandidatūra neatbilda vairākiem kritērijiem. Viņam nebija habilitētā doktora grāda, kā arī viņam nebija nolikumā noteiktā zinātniskā un pedagoģiskā darba stāža, kritēriji, kādi bija norādīti pat, izsludinot konkursu uz profesoru vietām, laikrakstā «Diena». Tāpēc viņam arī nebija tiesību piedalīties konkursā (bet ne tāpēc, ka viņš bija «par jaunu» vai naivu).

Jāpiezīmē, ka visi profesora amata pretendenti dokumentus, kā to paredz konkursa nolikums, iesniedza LU Personāla daļā, kas tos tālāk nodeva paplašinātajām Habilitācijas un promociju padomēm izskatīšanai. I.Freimane, kas bija iesniegusi dokumentus profesora vēlēšanām, rakstveidā atteicās no turpmākas dalības konkursā. Tātad uz 5 izsludinātajām vietām palika 7 pretendenti, kas arī piedalījās konkursā (D.Nītiņa bija pieteikusies uz divām valodniecības apakšnozarēm).

Profesoru vēlēšanas valodniecības nozarē notika paplašinātās Habilitācijas un promociju padomes sēdē 1997. gada 11. jūlijā. No 16 padomes locekļiem tajā piedalījās 14 locekļi (bet ne pieci, kā presē apgalvo K.Kariņš). Īpaši jāuzsver, ka padomes locekļi, kas paši bija arī pretendenti uz profesoru vietām (A.Bankavs, I.Druviete, D.Markus, D.Nītiņa, J.Valdmanis, A.Veisbergs), nepiedalījās balsošanā tajās apakšnozarēs, uz kurām paši kandidēja. Tādējādi balsošanā par profesora vietu vispārīgajā valodniecībā un tās vēsturē un latviešu valodniecībā piedalījās 12 locekļi, baltu valodu, romāņu valodu, ģermāņu valodu apakšnozarē - 13 locekļi.

Vēlēšanu rezultāti bija šādi: 1) «Vispārīgā valodniecība un tās vēsture». Kandidē D.Nītiņa un I.Druviete. Ievēlē I.Druvieti (8 balsis par, 4 pret), D.Nītiņai 4 balsis par, 8 pret; 2) «Baltu valodas». Kandidē D.Markus. levēlē D.Marku (par – 12 balsis, pret -1); 3) «Latviešu valodniecība». Kandidē D.Nītiņa, V.Skujiņa, J.Valdmanis. levēlē J.Valdmani (8 balsis par, 4 pret). D.Nītiņai - 4 balsis par, 8 - pret, V.Skujiņai - 0 balsis par, 12 - pret; 4) «Romāņu valodas». Kandidē A.Bankavs. levēlē  A.Bankavu (par -12 balsis, pret -1); 5) «Ģermāņu valodas». Kandidē A.Veisbergs. levēlē A.Veisbergu (par 13 balsis, pret -0).  

Par vēlēšanu norisi un to rezultātiem nekāda apelācija LU vadībai vai citām instancēm netika iesniegta. Publicētie izteikumi rāda, ka to autori nav apmierināti ar tiesību aktos iestrādātajiem objektīvajiem kritērijiem, tīši izliekas tos nezinām vai arī patiesi nezina. Taču likumu nezināšana, protams, neatbrīvo no atbildības par teikto un rakstīto.  

Vēl uzskatām par nepieciešamu sniegt faktus par: akadēmiskā amata pretendenta atklāto lekciju, izsludināto štata vienību un to pretendentu skaitu, habilitācijas un promocijas darba raksturu.

1) Profesora amata pretendentu atklātā lekcija vasarā notika ne pēc Habilitācijas padomes iegribas, bet, tāpat kā pārējās zinātnes nozarēs, saskaņā ar LU profesoru vēlēšanu kopējo plānojumu. Turklāt Habilitācijas un promociju paplašinātā padome (valodniecībā) šīs lekcijas noorganizēja ne studentu (kā gribētos Dz.Paeglei), bet augsti kvalificētu speciālistu auditorijā, kurā bija zinātnieki no Latviešu valodas institūta, Liepājas Pedagoģiskās augstskolas, Šauļu Pedagoģiskās universitātes, Varšavas universitātes, Helsinku universitātes, LR Valsts valodas centra - kopā vairāk nekā 30 zinātnieku un arī studentu.

Par lekciju laiku un tematu savlaicīgi tika sniegta atklāta informācija. Un tā nebija «bērnu spēlīte» (kā domā K.Kariņš, kurš šīs atklātās lekcijas pat neapmeklēja), bet kvalitatīvas akadēmiskas lekcijas, kā rādīja šo lekciju apspriešana un vērtējums.

2) «LMM» publikācijā ir citēti K.Kariņa vārdi: «Pirmais, kas izraisīja manī izbrīnu - uz divām nozarēm (ģermāņu un romāņu valodas) bija tikai viens kandidāts.. Amerikā šādos gadījumos uz vienu vietu piesakās vairāk nekā astoņdesmit kandidātu. Latvijā tādu varētu būt vismaz divdesmit. Acīmredzot cilvēki ļoti labi saprot - balsošanas rezultāti ir jau iepriekš zināmi. Tādēļ piesakās vai nu gluži naivi cilvēki, vai arī tie, kurus ievēlēs.» Uz «divām nozarēm» nebija pieteicies «tikai viens kandidāts», bet uz katru no minētajām nozarēm pa vienam. Jāpiezīmē, ka Latvijā diemžēl ne ģermāņu, ne romāņu valodniecībā nav «vismaz divdesmit habilitēto doktoru», ir tikai pa vienam katrā nozarē. No 80 Amerikas kandidātiem neviens arī nepieteicās. Tā kā abi kandidāti atbilda visām prasībām, kas izvirzītas profesora amata pretendentiem, tie ari tika ievēlēti. Par A.Bankavu balsoja 12, par A.Veisbergu 13 padomes locekli no 13.

LU Habilitācijas un promociju padomes (valodniecībā) priekšsēdētājs Dr. habil. philol. J.Rozenbergs, sekretāre Dr. philol. B.Uzija; LZP 11. nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Dr. habil. philol. A.Bankavs, sekretāre Dr. philol. I.Jansone, LU Latviešu valodas institūta direktors Dr. habil. philol. J.Valdmanis, Domes priekšsēdētāja Dr. habil. philol. I.Druviete.

1998. gada 28. maijā laikrakstā “Literatūra. Māksla. Mēs.”, 2., 3. lpp.

Novērtē šo rakstu:

96
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Spriņģes idejas sasaucas ar Gēbelsa propagandu par rases tīrību

Foto17. novembrī, diskutējot sociālajā tīklā Twitter, žurnāliste Inga Spriņģe izteicās, ka iedzīvotāji, kuri parakstās par Saeimas atlaišanu ir “stulbeņi” (stupid people) un “idioti”, turklāt piebilda, ka šādi cilvēki “nav spējīgi uz pašorganizēšanos, un viņus parasti kāds vada”.
Lasīt visu...

6

Rīgas dome bija atlaižama jau šā gada sākumā līdz ar Gerharda iesniegto likumprojektu

FotoRīgas domes atlaišana tika iniciēta jau šā gada sākumā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadīja Kaspars Gerhards. Likumprojekts tika precizētā redakcijā iesniegts tā laika premjerministram lemšanai par dokumenta tālāko virzību. Diemžēl nekādas tālākās darbības nesekoja, līdz ar to secināms, ka Rīgas domes atlaišanas likumprojekts vēl pat šodien guļ kādā valdības mājas plauktā vai atvilktnē.
Lasīt visu...

21

Rīgas domes darbība ir ne tikai nelikumīga, bet arī neatbilstoša sabiedrības interesēm

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādāts likumprojekts par Rīgas domes (RD) atlaišanu. Jaunās RD vēlēšanu datums likumprojektā noteikts 2020.gada 29.februārī, bet atkarībā no Saeimas lēmuma tas var tikt precizēts. Līdz jaunā domes sasaukuma pirmajai sēdei likumprojekts paredz RD iecelt pagaidu administrāciju.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: novembra beigas

Foto25.novembrī Rīgas medijos bija lasāma atraktīva (piesaistoša, pievilcīga, vilinoša) ziņa: “Valsts prezidentam Egilam Levitam ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu būtu jāvienojas par Latvijas izdevumu aizsardzībai samazināšanu, lai nodrošinātu finansējumu mediķu atalgojumam, aģentūrai LETA norādīja partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs.
Lasīt visu...

21

Svētā inkvizīcija

FotoAttieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka maģija reāli darbojas?
Lasīt visu...

21

Jāsaprot, ka pārsvarā visas runas par 3A varu ir tukša vāvuļošana

FotoŠķēle, kā varam nojaust, pēc Sorosam kalpojošo mediju domām, ir visuvarens, visuresošs un visuredzošs. Kā tik Sorosa varzai kādā amatā jāiebīda savējais, kāds, piemēram, bija un ir Rimšēvičs, kurš nu ir pilnībā atklājis savu patieso seju, kas nerunā par labu sorosīdiem, tā uzreiz nevēlamiem kandidātiem noteikti atrodas saiknes ar Šķēli vai Šķēles sievasmāti, vai, ja galīgi nekas nesanāk, ar Šķēles izbijuša kaimiņa, brāļa sievas māsas brālēna drauga brūti.
Lasīt visu...

21

Vai ir vērts vākt parakstus 13. Saeimas atlaišanas ierosināšanai?

FotoUz šo jautājumu ir jāatbild katram Latvijas vēlētājam pašam. 13. Saeimā tika ievēlēti vairāk nekā 60 jaunu, līdz šim politikā vairākumā nepazīstamu cilvēku, kuri solīja uzsākt jaunu politiku, nepieļaujot valsts pārvaldē finanšu mahinācijas, politiķu savtīgumu, vienkāršojot un efektivizējot valsts pārvaldi, nodrošinot lēmumu pieņemšanas atklātumu, par konkrētām summām palielinot finansējumus dažādām valsts vajadzībām, ieskaitot iedzīvotāju veselības aprūpi.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ticība rituāla spēkam

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un...

Foto

Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla

29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas...

Foto

Demogrāfijas bums un tumsonības bums

Rietumu civilizācijā tēma par demogrāfijas straujo kāpumu un tumsonības straujo kāpumu ir ļoti svarīga. Abi bumi ļoti pamatīgi atsaucas uz Rietumu...

Foto

Runājiet bez bufera

Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā....

Foto

Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē

Nacionālā apvienība (NA) ir kā dadzis acīs daudziem. Gan tiem, kas vēlētos Latvijā ievest lēto darbaspēku un...

Foto

Nevajag mācīt un apstulbot

Nevajag mani mācīt, cik amorāli ir atlaiJst Saeimu! Neuzķeršos! Tas, ka manu viedokli valkā arī kāds gramatiku vāji zinošs savādnieks, tautvaldību neizprotošs...

Foto

Sašutuma ventīlis “Atlajst Sajmu!”

Es arī esmu sašutis. Mūsu sabiedriski politiskās (elites) barvežu bezkaunības un alkatības kokteilis tiešām spridzina, un neredzēti straujā parakstu vākšana par iniciatīvu Saeimas atlaišanai...

Foto

Ierēdņi demonstrē augstāko pilotāžu, kā NEVAJADZĒTU rakstīt likumu grozījumus

Situācijas neizpratne, slinkums, vienaldzība vai lobijs? To rādīs laiks. Neievērojot elementārākos juridiskās tehnikas principus, Veterinārmedicīnas likumā faktiski tiek...

Foto

Gļēvulības anatomija. Tārpi zupā. Latvijas politiķu bezkaunības un cinisma virsotnes

Pirms divpadsmit gadiem - 2007. gada 16. novembrī, tieši pirms svētkiem, politoloģe Vita Matīsa rakstīja par...

Foto

Sistēma un opozīcija

Cilvēku dzīvē ļoti svarīga loma ir prasmei lietas un parādības interpretēt sistēmiski. Ne katram cilvēkam mēdz būt tāda prasme. Ne katra cilvēka prāts...

Foto

Levita jaunvārdi un to tulkojums

Levita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums,...

Foto

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

Sakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu...

Foto

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

Zinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz...

Foto

Atlajst sajmu?

Es ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas,...

Foto

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

Kur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa....

Foto

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

Mīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē...

Foto

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

Saruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un...

Foto

Mucā

Padomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk...

Foto

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

Citur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku...

Foto

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

Padsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz....

Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...