Krišjānis Kariņš: kāpēc tieši man nepatīk Latvijas Universitāte? Nepaņēma darbā…

Karinjs pidoras

Atbildēt

Nu redz, tagad man skaidrs, kur Ilga drosmi sadzērusies! :D

Atbildēt

Re kā ieskrėjies.Savulaik bija jāsāk ar docentu!

Atbildēt

»

Trimdas latviešu iedomība! Kādi dīvaiņi tikai te pirms 30 gadiem nav pretendējuši uz ministru, vēstnieku un pat Valsts prezidenta amatiem?!Pat ieņēmuši ministru amatus! Savulaik labklājības ministrs bija tāds, aizmirsu kā sauc., kas neko nejēdza.
Tajā laikā Kariņš neatbilda profesora amatam, arī kā ekonomikas ministrs viņš bija nekāds. Tomēr, esot EP deputāta amatā, viņš ļoti izaudzis, tikai slikti, ja viņš šodien pēc 30 gadiem saglabājis naidu pret LU.

Atbildēt

»

Akadēmiskā autonomija ar to arī atšķiras no valsts civildienesta, ka akadēmiskais personāls izvēlas savas autoritātes. Profesors pēc būtības reprezentē skolu, ko vada un ko ar savu autoritāti pārstāv. Ja to nesaprot un tur ļaunu gadu gadiem, tas liecina par dvēseles stāvokli. Un tas savukārt paskaidro, kāpēc ievēlētu rektoru izpēra kā mazu zeņķi un izmeta sr kāju pa pakaļu. Ceru, pērēji un metēji guva baudu! Ja toreiz neceltu skandālu, trimdas laikraksti tam nevērstu uzmanību. Ja tagad gribētu miermīlīgi un tiesiski, arī nebūtu skandāla. Bet Kariņš jau nevar. Viņām, kas ir prātā, tas uz mēles. Ja nebūtu apsaucis Kalnieti par m***u, JL nebūtu sašķēlusies un Godmaņa valdības nebūtu. Laikam tā apsaukāšanās arī tuvina Gundara Bērziņa komandai, kur apsaukāšanās un apmelošana, acīmredzot, norma, jo m***as vārdu ņem mutē. Kad atklāsies, kādas kriminālas ieceres šobrīd atbalstīja MK, varbūt sametīsies mazliet kauns. Mazliet kauns par to, ka divdesmiy gadu laikā nekas prātīgs nav apgūts.

Atbildēt

»

Karinš nekādu traci nesarikoja. Tracis jau bija sācies LU akadēmiskajās aprindās par to pašu izcilo zinātnieku un pētnieku augstākā mērā neētisku ricibu, pašiem sevi šaurā lokā ievēlot par valsts profesoriem. Kariņa publikācija bija tikai starp citu, un nav skaidrs, kāpēc tā tieši tagad izvilkta laukā.

Atbildēt

»

Aina Blinkena līdz mūža galam veltīja sevi zinātnei. Īsi pirms nāves iznāca pēdējā grāmata. Ina Druviete velta sevi zinātnei. Viņa regulāri publicējas. Krišjāņa Kariņa zinātniskā darbība pielīdzināmas nullei. Doktora grāda jēga darboties zinātnei un sagatavot citus doktorus. Kariņš doktora grādu ir izniekojis. Tātad tracis, ko viņš sarīkoja knapi ticis pie doktora grāda, bijis pilnīgi nepamatots.

Atbildēt

Dīvaini, kāpēc šis raksts tagad pārpublicēts? Karinš 1998.gadā bija tikai liecinieks, šķiet, ciniskākajam nepotisma piemēram LU vēsturē, kad profesoru "padome", kurā bija tuvi radinieki, ģimenes draugi un partneri, sevi paši vēlēja par profesoriem. Kādam nolūkam šis 20 gadu vecais cinisko izdarību paraugs tagad jāatgādina? Vai tāpēc, lai atklātos Inas Druvietes netīrās spēles akadēmiskajās aprindās? Ja kāds grib mest dubļus šī raksta sakarā uz Kariņa pusi, lai tomēr nolaiž roku. Var trāpīt pats sev ģīmī!

Atbildēt

»

Lai novērstu šaubas par disertāciju kvalitāti, universitātes "ar vārdu" sāk publicēt arī vecās disertācijas. Pensilvānijas Universitātē vecās disertācijas publicē, saņemot atļauju, bet jauno publikācija ir obligāta. Publikāciju uzskata par goda lietu. Latvijā ir līdzīga tiesiska situācija. Nostrifikācija un habilitācija un tagad pēc Koķes priekšlikuma automātiska padomju kandidāta un doktora atzīšana noritēja tādos apstākļos, kas prasa, lai visi, kas aktīvi piedalās akadēmiskā un zinātniskā procesā, publicē darbus. Tiesa, daudzu rīcībā var arī nebūt pilns darbs, bet tikai kopsavilkums, un tad nav jābrīnās, ka viss pamatojas uz dažu desmitu lapu sējumiņu. Ja ir slepenas publikācihas, tad situācija ir vēl trakāka, jo tad loģiski, ka nav ko uzrādīt. Ja aizstāvēja Latvijā, tad darbs būs bibliotēkā, bet, ja, piemēram, Maskavā, būs jāpērk, ja, protams, dos, slepeni darbi var joprojām būt slepeni. Ģeogrāfu darbi par zeltu, naftu, dimsntiem noteikti būs slepeni.

Kariņš savu disertāciju nav vēlējies publicēt, tāpēc tā nav publiski pieejama. Viņš uz akadēmisko amatu nekvalificējās, jo nebija pieredzes. Traci sataisīja kopā ar padomju renegātu palīdzību. Tas, ka daudzi trimdas latvieši uzskatīja un uzskata, ka ir pārāki tikai savas izcelsmes dēļ, ir fakts. Tikko nenotiek pēc prāta, skandāls un apvainojumi. Piedodiet, bet Levits nekvalificētos par tiesnesi un nevarētu pildīt ne ECT, ne arī EST amatu, ja būtu Vācijas pilsonis un pretendētu uz šīm tiesām no Vācijas. Un Kucinas amats arī ir pateicība par to, ka nemeklēja citus pretendetus, kad organizēja TM konkursu. Ko nebija labāki par Levitu vai Blonska meitu Labucku? VVF skandālu uztaisīja, ka LU neplāno maksāt par profesora amatu algu, kas ir kārtu augstāka pār to, ko saņem citi profesori.

Ja par padomju diplomu kvalitāti var spriest pēc tematikas, jo cietajās zinātnēs neļāva blēņas aizstāvēt, tad par disertācijām no 1990. līdz 2006.gadam (noteikumi pieņemti 2005.g.27.dec.) nevar spriest vispār, kamēr neizlasa no viena līdz otram galam, ja, protams, tām tiek klāt. Disertācijas sāka publicēt ar 2006.gadu. Tad arī beidzot izveidots normāls process pārbaudei. Tas, ka procesa gaitā izlaiž šausmas un ārprātu, saistīts ar to, ka aizstāvēšana nenorit pietiekami publiski, promocijas padomju ir par daudz, bet VZKK eksperti saņem grašus. Lai pārbaudītu visas stsauces, ir jāizlasa darbs, jāizlasa atsaucēs minētie darbi, bet tas prasa laiku un naudu, jo ne viss ir publiski pieejams. Un tad vēl plaģiāta meklēšana, kas faktiski prasa milzīgu erudīciju. Protams, tagad salīdzināt tekstus ir daudz vienkāršāk nekā 90.os vai pat 2000.o sākumā, kad daži nekauņas pārrakstīja vecas grāmatas un prese publikācijas.

Atbildēt

»

Bet nekādi neviens interesents nevarēja tikt klāt nelaiķa Bankava "disertācija". Kad to neticamā kārtā izraka, atklājās ka habilitācijas darbs ir uz 30 lpp. uzrakstīta "metoģička", kas ielikta zilos plastikāta vāciņos. Ir jau, kas vēl atceras to gadu notikumus un nomiruši vēl nav. Un pārmest nekompetenci toreiz tā amorālā profesoru vēlēšanu procesa vērotājiem un oponentiem ir bezgala neētiski.

Atbildēt

Viena lieta ir tas, ko pirms vairāk kā 21 gada domāja 23 gadus vecais Arturs Krišjānis Kariņš, pavisam cita lieta ir tas, kā objektīvi novērtējama viņa šā brīža attieksme pret Latvijas Universitāti. Pateicoties Latvijas Universitātes noturīgai tradīcijai veikt visu kaut necik svarīgu notikumu foto dokumentāciju, jebkurš interesents var noskaidrot, cik bieži un kurš tieši ir aicināts svarīga viesa lomā uz Latvijas Universitāti. Izmantojot Google piedāvāto meklēšanas funkciju, ierobežojot meklējumu līdz noteiktajai saitei, kur šobrīd glabājas Latvijas Universitātes vēsture foto mirkļos, noskaidrojams, ka kopš iesaistīšanās politikā 2000. gadā, saņemot no Einara Repšes nepieciešamo derīguma apstiprinājumu, Arturs Krišjānis Kariņš svarīga viesa statusā Latvijas Universitātē ciemojies visai maz. Varētu teikt, ka pat nepiedodami maz. Nevar tikai saprast, kam nav piedodams - Latvijas Universitātei vai pašam Arturam Krišjānim Kariņam.

Kopumā Arturs Krišjānis Kariņš redzams ar atšifrējumu tikai trijos pasākumos, divi no kuriem rīkoti 2005. gadā un viens - 2011. gadā. 2005. gada 16. novembrī ekonomikas ministrs Arturs Krišjānis Kariņš kopā ar valsts sekretāru Kasparu Gerhardu tikās ar Latvijas Universitātes rektoru Ivaru Lācis, kas starptautiskās zinātniskās konferences LIELAIS BRĀLIS TEVI VĒRO ietvaros rīkotajā diskusijā atzinis savu sadarbību ar VDK un zinātniskajā gaisotnē apcerējis sadarības jautājumus. Toreiz, 2005. gada 16. novembrī tikšanās iemesls bija salīdzinoši triviāls - finansējuma līguma Latvijas Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta izveidošanai parakstīšana. Tikpat triviāla tikšanās noritēja arī 2005. gada 16. februārī, kad ekonomikas ministrs Arturs Krišjānis Kariņš piedalījās uzņēmuma "BioSan" (Latvija) un "GrantInstruments" (Lielbritānija) investīciju līguma parakstīšanā, kas "ievadīs Latvijas Universitātes Zinātnes un tehnoloģiju parka izveidošanas uzsākšanu". Tam seko pārravums vienpusējā vai abpusējā interesē līdz 2011. gada 28. oktobrī Arturs Krišjānis Kariņš ir to redzamo viesu starpā, kas piedalās starptautiskajā konferencē "Lisabonas līgums: Eiropas Parlaments un tā jaunās pilnvaras". Šoreiz Kariņš nu jau aicināts Eiropas parlamentārieša statusā.

Tas arī viss.

Kopš ministru prezidenta amata ieņemšanas Arturs Krišjānis Kariņš nav ne reizi redzēts Latvijas Universitātes sarīkojumos. Šāda iespēja nav izmantota pat tad, kad Jaunajai Vienotībai būtu nācis par labu Eiropas parlamentārieša zīmēšanās Latvijas Universitātes rīkotajos publiskajos sarīkojumos. Tam Kariņš bija vai nu par lepnu, vai arī par aizņemtu. Tieši tāpat, šķiet, skaidrojama Latvijas Universitātes ignorēšana kopš apstiprināšanas ministru prezidenta amatā. Nav pat bijusi interese piedalīties Dabas mājas atklāšanas svētkos. Iespējams, ka bijis pārlieku zolīds, ļaujot atbalstu mīlošai kolēģei, kas pat tik daudz neprotas kā saviesīgos pasākumos uzvilkt maiņas apavus, gozēties uzmanības saulītē. Protams, nav jāizslēdz, ka vainīga ir partijas biedre Ina Druviete, kas nesaprot, ka ministru prezidents nevēlas atminēties laikus, kad bija jauns un traks, lai airautos ar latviešu valodas studijām, koklēšanu un tautas dejām. Lielu un nosvērtu Arturu Krišjāni Kariņu vilina ekonomika un tagad arī valsts vadīšana, tāpēc nevar jau nolaisties tik zemu, lai apmeklētu vietu, kas atgādina par jaunības grēkiem. Latvijas Universitāte, acīmredzot, kļuvusi par mazu Arturam Krišjānim Kariņam, par provinciālu. Tādu lai apmeklē meitene no laukiem, kam nonākšana Rīgā jau ir sasniegums. Viņu gaida sapņu vieta. Katram tā ir sava. Mārcim Auziņam - Kalifornijas universitāte Bērklijā, Kristīnei Stradai Rozenbergai - Mikolo Romeros Universitāte, Jurim Borzovam - Patrisa Lumumbas Tautu draudzības universitāte, bet Artura Krišjāņa Kariņa domas vijās ap Ivy League, kur taču ieder arī Pensilvānijas universitāte. Skumji, ka paša universitāte neprot novērtēt absolventa sasniegumus, un arī reitingos viņa vārdam mazs svars, arī disertāciju nav vēlēšanās nodot kā citiem absolventiem publiskā domēnā. Skumji, jo maz ticams, ka pēc "mazāko brāļu" iekaustīšanas, ka kāds no Ivy League vai jebkuras citas cienījamas universitāšu grupas vēlēsies Arturu Krišjāni Kariņu aicināts. Gan jau Latvijas Universitāte uzaicinās apmeklēt simtgadi, jo kā nekā pietiekami ilgi dzīvojusi kultūrā - "ja sit, tad mīl" -, un varbūt pat "rektors-ieliktenis" paspiedīs roku un izteiks kādus suminošus vārdus, bet tie pilnīgi noteikti nenāks no sirds. Turklāt, kas zina, varbūt, spiežot roku, nerodas kāda nepatīkama atmiņas atblāzma par trimdā pieredzēto čekas darboņu sirsnību.

Atbildēt

»

Vienādi kā stiķenes!

Atbildēt

»

Katrā pelēkajā kukainītī mīt negausīgais alkatības gēns :DDD

Atbildēt

»

neatrādi savu diagnozi ik pēc pāris komentāriem !

Atbildēt

JKP ir klauni. Bet Muižnieks ar savu nožēļojamo brigādi ir āksti. Pēdējais laiks to LU iztīrīt.

Atbildēt

Lai TM ministrs parāda vēlētājiem, cik daudz ir ieguldīts LU neslavas celšanā! Visi tie troļļu bataljoni, Lapsa, Domburs, publikācijas bez gala un malas.

Atbildēt

Es teiktu, ka JKP ar Vīlandu un pārējām šmarām uzdarbojas. Bordāns atriebjas par to, ka Kariņš Šuplinsku tikai šonedēļ atbalstīja!

Atbildēt

Riekstiņš, Rancāns, Feldmans, Žunna, Kazinovskis, Betnere La Galla, Vitenbergs..

Atbildēt

»

Un melo, ka lieta safabricēta! Tiesa atzīs to, ko komunisti un čekisti grib, jo tiesa ir vecā komunistu- čekistu! Te viss sapuvis!

Atbildēt

Mūsu augstskolas .....kuras atrodas pasaules topa beigās....Tās ir vieta ,kur sēdēt un saņemt labas algas seniliem nespējniekiem....Kapēc Latvija ir tik atpalikusi ? Jautājums tieši augstskolu vadībai !
Un vēl Ekonomikas Ministrijai un LIAA

Atbildēt

»

nav izkopuši zagšanas kultūru:)

Atbildēt

»

tā jau runā ne tikai Rīgas bulvāros

Atbildēt

Tā vien izskatās, ka Kariņam ne tikai runājamais labi piekarinats lai apmautu tautu, bet ir arī laba tiesa atriebibas kāre. Vajadzētu papētīt, vai kaut kas tamlīdzīgs nav arī ar Šuplimski.

Atbildēt

Karins ir kartejais arzemju ieliktenis un latviesu tautas kangars.

Atbildēt

kāds sakars šai publikācijai ar konkrēti Muižnieka neapstiprināšanu. Ja šis fakts nebūtu noticis, tāda publikācija būtu bezjēdz[īga.Kas tā par bezjēdzīgu putu kulšanu?

Atbildēt

»

Takšu nav nekādas valsts,ir kolonija,eirokolchoza guberņa,ar nosaukumu Latvija un koloniāla valdība.

Atbildēt

»

Valsts korporācija. Izteikta!

Atbildēt

»

Tūlīt savējie savējiem, "mēs latvieši" - žīds E. Levitczs būs vajadzīgs - "ar likumgrozījumiem", ar LU budžeta no valsts budžeta palielināšanu.. Vispirms jāiesēj žīdu haoss un tad jau prasīsies jauna, "savējo kārtība", LU taču vienmēr atbalstījusi žīdu rebes un pašu E. Levitczsu! Ko Levitczs teiks, to viņa "skolnieks" Kariņš darīs!

Atbildēt

Lūkosim patiesībai acīs. LU tāpat kā daudzas citas mūsu augstskolas sevi sen ir izsmēlusi. Jau gadus 10 bezcerīgi atpaliek no realitātes un būtu kardināli jāreformē. Tikai nav jau speciālistu un gribasspēka!

Atbildēt

»

Runa jau nav par Karinu, bet par to, ka ievēlētāji ievēl viens otru. Tāpat kā ostās priekšniekam algu nosaka vietnieks, bet vietniekam priekšnieks.

Atbildēt

Ja komisija būtu izlasījusi Kariņa doktora disertāciju, par to ka "lapa" no "lapa" atšķiras ar uzsvariem un izrunu, tad pieņemtu lēmumu tādu Kariņu pat LU tuvumā nelaist.

Atbildēt

»

Ak tad tavuprāt, vajadzēja tādus ,,ārzemju gaismas nesējus'' kā rubesas ar Chaw vidusskolas izglītību un oik piedzējus - kariņveidīgos vēl arī par profesoriem salikt? Ko iemācītu? Kā labāk piesūkties kā ērcēm ?

Atbildēt

Knariņa kļūda, ka nepieteicā uzreiz par akadēmiķi- būtu tā ka nograbējis ticis. Bet mājienu gan augstskolas beidzot saprata- re kur goda doktors labu labais, un ja nu tā izdodas apiet sprogainīti un saglabāt augstskolu?

Atbildēt

»

Visā valstī viss kārtībā, tikai LU bardaks? "Zivs pūst no galvas."

Atbildēt

Nu re, izskatās, ka ne tad, ne tagad augstiem profesoriem nebija saprašanas, kas ir interešu konflikts. Lai gan no kurienes to ņem, visi auguši un baroti pa komunisma spundi.

Atbildēt

Sandza Girgena nav sev saimnieks.

Atbildēt

Inočka jau pirms 21 gada, patrāpoties tajā "situācijā" pa kājām, aizlēca Krišam pa priekšu. Nu viss pēc Freida, viss pēc Freida....... Abpusēji, jo Ilgonīte arī laikam pēc "Freidiskās zemapziņas ieoloģijas" vadās..... Ak vai, tikai to jautājumu "par krekliem" jeb zinātnes un studiju stāvokli neviens pēc būtības neapspriež.......

Atbildēt

Izlasot šo rakstu, sapratu, ka Latvijas universitātē tā arī nekas nav mainijies. Kā bija bardaks kopš PSRS laikiem, tā arī tas turpinās. Beidzot ministre spēja pielikt tam punktu un Ministru kabinets arī atbalstīja likvidēt šo bardaku. Nožēlojama ir Sandra Ģirģena paustais, ka nav spējigs pieņemt lēmumu. Tas ir gļēva rīcība! Vai tāda persona var būt par iekļietu ministru?
Vēl trakāks ir tas, ka S.Ģirģens turpina tikties ar tādām odiozām personībām, kas nemitīgi brauc uz Maskavu un saņem dāvanas no Krievijas specdieenstiem - Agris Sūna, kurš it kā vada Latvijas apvienoto policistu arodbiedrību, bet faktiski ir Saskaņas Centra partijas biedrs, vai atbalstītājs. Jo kā iskaidrot, ka viņa vietnieks ir Saskaņas Rīgas domes deputāts Aleksejs Rosļokovs?
Ne, šāda bardaka LU nevar turpmāk pieļaut un beidzot, cerams, ka tam ir likts gals.

Atbildēt

Šie amerikanu latviesi likvide Latvijas bankas vienu pec otras, bet Citadeli ar 1 miljardu budzeta naudas ieguldijumu atdot par 80 miljoniem un vel uz nomaksu tiem pasiem amerikaniem.

Atbildēt

Amerikas un citu kapilaistisko valstu latviesi Latviju ir pataisujusu par savu barotavu un puesukusies ka erces, kamer vietejie brauc 100 tukstosi prom lasit ogas un senes. Laimes laci ir klat....

Atbildēt

Bet cipari neiet kopā arī Kariņa oponentiem ;-)
Un dr.habilit jau 1998.gada LV netika piešķirti (IHMO). Līdz ar to šāda prasība/arguments izskatās dīvaini pat tā laika kontekstā. Vecums? Pedagoģiskā stāža trūkums? ... skan dīvaini. Ja argumenti būtu monogrāfijas vai citu publikāciju trūkums, tas tā ticamāk izklausītos ;-) Bet nu LU ir LU ;-) Kaut kad jau jāsāk maksāt par slavu bez spožuma ;-)

Atbildēt

Te tā LU administeatīvā juriste plosās ar savām kārtējām pr klačām?

Atbildēt

kas tas tāds te par murgu?! no minētā izriet, ka loģisks kariņa un viņa valdības turpmākais solis būtu neapstiprināt lu rektoru vispār. bet varbūt likvidēt lu....?

Atbildēt

»

Nu bet padomā. Vini tur visu laiku zemāk par zāli dzīvojuši kā kukaiņi. Izdabājuši kapitālistu režīmam. Neko vērtīgu viņi Latvijai nevar un nav devuši.Gļēvi un nodevīgi tipi, ha!

Atbildēt

Kura govs nu būtu māvusi!Kauns!

Atbildēt

Latvijas jauno laiku vēsture čum un mudž no visādiem “ameriku un citu valstu” latviešiem. Kuri augstprātīgi iztēlojas sevi par vietējo plebeju ganiem un uzskata,ka tos ieraugot “iezemiešiem” ir zemu jāpaklanās un jāpakniksē.

Atbildēt

»

tagad Kariņš un Levits ir divi žīdi.

Atbildēt

»

Neviens tev neaizliedz še pat publicēt uz avotiem balstītu informāciju.

Atbildēt

Par cik tūkstošiem LU pirka lapsas un liepnieka melnā PR pakalpojumus???

Atbildēt

kā man patīk cilvēki, kas nepaslinko un prot "uzrakt" senākus materiālus. Paldies!

Atbildēt