Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz šim Latvijas informatīvajā telpā dominēja tikai politiska rakstura ziņas. Tagad par vienu no TOP tematiem ir kļuvis Kristīnes Misānes stāsts. Kaut arī visi jau ir lietas kursā par to, nedaudz atgādināšu.

Proti, Latvijas pilsone Kristīne Misāne uz Latviju ar bērniem atbēga 2018. gada maijā. Kristīne atzīst, ka tādējādi pārkāpusi jaunākā bērna -  savas meitiņas saskarsmes tiesības ar tēvu – Dienvidāfrikas (turpmāk tekstā – DĀR) pilsoni.1 

2018. gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču, šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu, tiesas lēmuma pārkāpšanu par bērna neizvešanu no valsts, krāpšanu un dokumentu viltošanu.2 

Pašlaik Misāne atrodas Dānijā, kur cietumā viņa pavadījusi vairāk nekā gadu, taču viņai draud izdošana DĀR.3

Īsumā iepriekš minētie ir lietas pamatfakti. Pirms sāku šķetināt tālāk notiekošo, nelielas pārdomas. Nereti plašsaziņas līdzekļos lasāmas ziņas par sievietēm, kuras devušās dzīvot pie savām otrām pusītēm uz visdažādākām eksotiskām un ne tik eksotiskām valstīm. Nereti šāda došanās beidzas ar skumjiem stāstiem.

Protams, ka sirdij nepavēlēsi, bet vai, uzsākot attiecības ar citu kultūru pārstāvjiem, ir tik grūti aizdomāties, ka pašos pamatos jau ir iekodēta konflikta iespējamība atšķirību dēļ kultūrā, reliģijā un tradīcijās? Labi, tās tikai pārdomas, pievērsīsimies tālāk faktiem.

K.Misānes stāstā tomēr svarīgākais ir tas, ka viņa ir pārkāpusi tās valsts likumus, kurā ir dzīvojusi. Izvēloties dzīvot vienā vai otrā valstī, ir jāsaprot, ka likumi ir jāievēro un ka par to neievērošanu var iestāties atbildība. Protams, ka apdraudējuma gadījumā nākas rīkoties, bet vai K.Misānes rīcībā nebija arī tiesisku līdzekļu? Vai viņa tos izmantoja, piemēram, meklējot aizsardzību tuvākajā Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībā?

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapā, sadaļā par DĀR ir rakstīts: „Ja esat nonācis ārkārtas situācijā: aicinām nekavējoties sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu pa tālruni: +371 26337711 vai e-pastu: [email protected]. Konsulāro palīdzību nepieciešamības gadījumā iespējams saņemt arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībās.4

Pamatā valda princips, ka ar prettiesiskiem paņēmieniem tiesisku rezultātu nav iespējams sasniegt. Pārdomām – vai tiesnesis attaisnos zagli, kurš nozadzis veikalā desu, jo ļoti gribējies ēst? Šaubos.

Labi, vai K.Misāne ir vai nav izmantojusi visus iespējamos tiesiskos līdzekļus savas situācijas risināšanā, – nezinu. Publiskajā telpā šis jautājums tiek noklusēts, un vienīgā informācija ir tikai tik, cik pati K.Misāne ir stāstījusi.

Labi, ejam tālāk – viņu aizturēja Dānijā, jo DĀR bija izdevusi aizturēšanas orderi.

Pērnā gada janvārī Dānijas puse Latvijas Ģenerālprokuratūrai atsūtīja vēstuli, jautājot, vai Latvija, balstoties uz DĀR inkriminētajiem pārkāpumiem, kriminālvajāšanu varētu sākt šeit. Ģenerālprokuratūras atbilde bija noliedzoša.

Ģenerālprokuratūras skaidrojums šī lietas sakarā publiskajā telpā bija: prokurors Kaspars Kalniņš skaidro, ka, lai būtu pamats Latvijas pilsoni izprasīt no citas valsts, pārkāpumam būtu jābūt tik smagam, lai iespējamais sods būtu vismaz gads cietumā, tomēr K.Misānes pastrādāto noziegumu Latvijā uztver kā saskarsmes tiesību pārkāpumu, nevis bērna nolaupīšanu. Par to Latvijā var piespriest ne vairāk kā trīs mēnešus cietumā.5 

Jāatzīst, prokurora skaidrojums ir atbilstošs normatīvajiem aktiem. Tas var patikt vai nepatikt, bet tas nemaina lietas būtību. Vai apzināti pārkāpt normatīvo regulējumu un K.Misānes nodarījumu kvalificēt neatbilstoši likuma normām tik tamdēļ, lai panāktu viņas izdošanu?

Te atkal jāatgādina manis iepriekš rakstītais – ar prettiesiskiem līdzekļiem tiesisku rezultātu nesasniegt. Varbūt no vienas puses prasītos, lai tā būtu arī darījuši, bet – vai tas nebūtu solis tuvāk tiesiskam nihilismam un patvaļai?

Tomēr te arī ir akmentiņš, vai precīzāk – milzīgs laukakmens Ģenerālprokuratūras dārziņā. Vai, sniedzot viedokli, Dānijai nevarēja uzreiz norādīt, ka, neskatoties uz to, ka K.Misānes nodarījums saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu nav tik smags, lai pārņemtu kriminālprocesu, tomēr Dānija K.Misāni neizdotu DĀR, jo tur ieslodzījuma vietās ir necilvēciski apstākļi, ko apstiprina gan ANO, gan arī starptautiskās cilvēktiesību organizācijas “Amnesty Inernational” atzinumi.

Iespējams, ka Ģenerālprokuratūra, savā vēstulē Dānijai piemirsa, ka kā Dānija, tā arī Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un tai ir saistošs Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas (turpmāk tekstā – Harta) 19.panta 2.punkts. Nocitēju to pilnībā: nevienu nedrīkst pārvietot, izraidīt vai izdot kādai valstij, ja ir liela iespējamība, ka attiecīgo personu tur sodīs ar nāvi, spīdzinās vai citādi necilvēcīgi vai pazemojoši pret viņu izturēsies vai sodīs.6

Vai kādam ir kaut mazākās šaubas par to, ka DĀR ieslodzījumu vietās ir necilvēciski vai pazemojoši apstākļi7?

Tas, ka tieši uz šo argumentu Ģenerālprokuratūra nelika vislielāko uzsvaru, visas lietas garumā ir visneizprotamākākā lieta. Manā ieskatā tagad kā minimums nepieciešams veikt dienesta pārbaudi, kā tika pieļauts, ka netika ievērota Harta.

Pieļauju domu, ka viena daļa cilvēku īsti nezina tās spēku, tamdēļ paskaidrošu: Hartu svinīgi proklamēja Parlaments, Padome un Komisija 2000. gadā Nicā. 2007. gadā pēc grozīšanas tā tika proklamēta vēlreiz. Taču tieši piemērojama Harta kļuva vien līdz ar Lisabonas līguma pieņemšanu 2009. gada 1. decembrī, kā paredzēts LES 6. panta 1. punktā, līdz ar to kļūdama par vienu no saistošajiem primāro tiesību avotiem.8

Varbūt Latvijas pusei tieši šis arguments ir jāmin Dānijai, kādēļ K.Misāni nedrīkst izdot DĀR. Tiesa, cerams, ka tas jau nav nokavēts.

Te nu vietā jautājums - kā varētu izmainīt situāciju, ja Dānija K.Misāni tik tiešām izdos DĀR?

Teorētiski pēc Kristīnes nogādāšanas Dienvidāfrikā ir divas iespējas – vai nu lūgt pārņemt tur sākto krimināllietu izmeklēšanai Latvijā, vai arī jau pēc tiesas lēmuma lūgt soda izciešanu Latvijā. Prokuratūra to arī gatavojoties darīt. Taču Latvijai nav nekādu savstarpējo līgumu ar šo valsti, tādēļ nevienā no institūcijām nevar atbildēt, cik reāli būtu to panākt.9

Neviens ierēdnis vai politiķis neuzdrošinās pateikt to, ko pēc pieredzes jau zina vai var vismaz nojaust – pat labākās notikumu sakritības gadījumā K.Misānes izdošanas jautājumu risināšana prasīs gadus.

Neskatoties uz to, ka K.Misāne pati sākumā ir ielikusi palielu artavu, lai situācija pašlaik būtu tāda, kāda viņa ir, Ģenerālprokuratūra ar savu šauro un ietiepīgo skatījumu ir izdarījusi visu iespējamo, lai K.Misānei tuvākie dzīves gadi būtu izaicinājumu un pārbaudījumu pilni.

Tiesa, es ļoti ceru, ka notiks brīnums un viss K.Misānei atrisināsies veiksmīgi, kā arī, ka Ģenerālprokuratūrā kādam būtu jāatbild par savu neizdarību.

1 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/prokuratura-latvietes-kristines-izdosanu-dar-nenoversa-nepietiekami-smagu-parkapumu-del-14233588

2 https://www.apollo.lv/6869300/vai-nauda-ir-vertigaka-par-divu-mazu-bernu-mates-dzivibu-jaunaka-informacija-par-kristines-misanes-lietu

3 https://bnn.lv/ltv-generalprokuraturas-bezdarbibas-del-latvijas-pilsonei-draud-ieslodzijums-dienvidafrikas-republika-352699

4 https://www.mfa.gov.lv/component/content/article/719-celojuma-bridinajumi/28456-dienvidafrikas-republika

5 https://bnn.lv/ltv-generalprokuraturas-bezdarbibas-del-latvijas-pilsonei-draud-ieslodzijums-dienvidafrikas-republika-352699

6 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12016P/TXT&from=FR

7 https://www.prison-insider.com/countryprofile/prisonsinsouthafrica

8 http://www.europarl.europa.eu/factsheets/lv/sheet/146/pamattiesibu-harta

9 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/prokuratura-latvietes-kristines-izdosanu-dar-nenoversa-nepietiekami-smagu-parkapumu-del-14233588

Novērtē šo rakstu:

83
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...