Kristovska simt tūkstošu: izrādās, ka viņa labi apmaksātais amats Ventspilī ticis likvidēts pat divkārt
N. Andersons09.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Jaunās Vienotības” pārstāvis Ģirts Valdis Kristovskis turpina saņemt aptuveni 3000 eiro mēnesī no Ventspils brīvostas pārvaldes, kaut gan viņa ieņemtais amats valdē, kā izrādās, ticis likvidēts jau 2019. gada beigās, bet pati pārvalde — šogad aprīlī.
Iepriekš jau ticis rakstīts, ka divarpus gadus pēc Ventspils brīvostas valdes likvidācijas tās bijušais valdes loceklis turpina saņemt vismaz 3000 eiro mēnesī, it kā šāds amats joprojām eksistētu. To Ģirts Valdis Kristovskis uzrādījis gan savās valsts amatpersonas deklarācijās, gan vēlēšanu kandidāta anketā – “Ventspils brīvostas pārvalde, valdes loceklis”, arī “valdes priekšsēdētāja vietnieks”.
Jāatgādina, ka 2019. gada decembrī, kad pēc Jāņa Bordāna un Jura Juraša brauciena uz Vašingtonu, kur šiem politiķiem izdevās izlūgties Latvijas valsts iestādes – Ventspils brīvostas pārvaldes – ievietošanu ASV sankciju sarakstā, Saeima sāka aktīvi mainīt likumus. 2019. gada 12. decembrī ar grozījumiem, kas stājās spēkā divas dienas vēlāk, Saeima samazināja Rīgas un Ventspils ostās valdes locekļu skaitu līdz četriem, izslēdzot pašvaldības pārstāvjus.
Jau 20. decembrī stājās spēkā nākamie grozījumi, kas tālāk noteica: “Līdz dienai, kad stājas spēkā likums, ar kuru tiek mainīts Latvijas ostu pārvaldības modelis […], Ventspils ostas pārvalde darbojas, ievērojot šādus nosacījumus: […] tās valdē ir četri valdes locekļi. Līdz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienai Ventspils ostas valdē ieceltie locekļi turpina veikt savus pienākumus līdz atbrīvošanai vai līdz brīdim, kad iestājas cits tiesisks pamats valdes locekļa amata zaudēšanai.”
Šādas normas noteiktas Ostu likumā (iepriekšējais tā nosaukums – “Likums par ostām”), savukārt konkrēti Ventspils brīvostas likumā, kuru Saeima grozīja vienlaicīgi ar iepriekšminēto likumu, uz pusi jau samazinātā valde tika likvidēta pavisam.
No tā izrietēja: ar Ventspils brīvostas likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2019. gada 20. decembrī, brīvosta kā tāda turpināja strādāt, taču no tās struktūras tika pilnībā dzēsta valde, jo no likuma tika izslēgts 6. pants, kurš paredzēja, ka jebkāda valde (neatkarīgi no tā, cik locekļu sastāvā) Ventspils brīvostas pārvaldē vispār ir.
Iepriekš šis pants noteica, ka “Brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Brīvostas valde. Tās locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Likuma par ostām 8. pantā noteiktajā kārtībā”. Taču kopš 2019. gada 20. decembra attiecīgais likuma pants, kurš paredzēja valdes eksistenci Ventspils brīvostas kopējā struktūrā, no likuma tika izslēgts pilnībā.
Stājoties spēkā grozījumiem Ventspils brīvostas likumā un zaudējot locekļa amatu valdē līdz tās likvidāciju, Ģirts Valdis Kristovskis (“Jaunā Vienotība”) turpināja saņemt vairāk nekā 3000 eiro mēnesī, “turpinot strādāt” neeksistējošajā valdē. Nākamajā gadā pēc Ventspils brīvostas valdes likvidēšanas Ģ. V. Kristovskis kā par nepastāvošā amata “pildīšanu” valdē saņēmis 37 131 eiro, tātad 3094 eiro mēnesī. 2021. gadā, tātad vairāk nekā pilnu gadu pēc Ventspils brīvostas valdes likvidēšanas, Ģ. V. Kristovskis no šīs valsts iestādes turpinājis saņemt vidēji 3034 eiro mēnesī, kas gadā veidojuši 36 468 eiro. Spriežot pēc vēlēšanu kandidāta anketas, nauda turpina ienākt arī šogad.
Tātad 2019. gada nogalē bijusi situācija, kurā Ostu likuma pārejas noteikumos bijis definēts: “Līdz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienai Ventspils ostas valdē ieceltie locekļi turpina veikt savus pienākumus līdz atbrīvošanai vai līdz brīdim, kad iestājas cits tiesisks pamats valdes locekļa amata zaudēšanai.” Redzams, ka šis cits tiesiskais pamats iestājies faktiski nekavējoties, jo no Ventspils brīvostas likuma valde izslēgta tajā pašā dienā. Turklāt Ventspils brīvostas likuma kā speciālā likuma normas jebkurā gadījumā ir augstākas nekā Ostu likuma normas, jo Ostu likums ir vispārējais tiesību akts (šādu tiesību normu hierarhiju nosaka Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta 6. daļa).
Pēc šīs informācijas publicēšanas ar portālu sazinājās Ventspils brīvostas pārvalde, kura uzskatīja, ka šī informācija neesot pareiza un to vajagot atsaukt.
Pārbaudot situāciju, izrādījās vēl dīvaināk: ar jauniem likumu grozījumiem šobrīd likvidēta ir visa Ventspils brīvostas pārvalde, ne tikai tās valde.
Ventspils brīvostas likuma II nodaļas “pārvaldes organizācija” 5. pants “Brīvostas pārvalde” nosaka: “Brīvostas pārvaldīšanu veic Brīvostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Brīvostas pārvaldes kompetenci nosaka šis likums, Likums par ostām, Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums un Ventspils brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu.” Nākamais pants, kurš paredzēja to, ka Ventspils brīvostas pārvaldei ir valde, tika izslēgts 2019. gada 20. decembrī, kā jau minēts iepriekš.
Likums par ostām, kurš tagad pārdēvēts par Ostu likumu, iepriekš aprakstīja jebkuras ostas (ieskaitot arī tādu mazo ostu kā Mērsrags, Roja, Pāvilosta u.c.) pārvaldes struktūru, un konkrēti to darīja Ostu likuma 8. pants “Ostas pārvalde un tās struktūra”. Cita starpā šī panta apakšpunkti noteica: “(2) Ostas pārvaldes sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks. (3) Rīgas ostas valdē un Ventspils ostas valdē ir četri valdes locekļi […] Mazo ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26. pantu. (4) Rīgas ostas valdes un Ventspils ostas valdes locekļi, atklāti balsojot, no sava vidus ieceļ valdes priekšsēdētāju. (5) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde.”
Ar šī gada 10. februārī pieņemtajiem grozījumiem, kas stājās spēkā 27. aprīlī, šis Ostu likuma 8. pants, kurš paredzēja ostas pārvaldnieka, valdes priekšsēdētāja, valdes locekļu utt. iecelšanas un darbības kārtību, ir no Ostu likuma izslēgts pilnībā.
Tas nozīmē, ka Ventspils brīvostas valde ir likvidēta pat divkārt (vispirms ar Ventspils brīvostas likuma grozījumiem, tagad arī ar vispārējā Ostu likuma grozījumiem), pie kam tagad likvidēta ir vienlaikus pati ostas pārvalde, kas iepriekš pārvaldīja Ventspils brīvostu. Vienīgā atsauce uz Ventspils ostas pārvaldi saglabājas pārejas noteikumos, kas nosaka ostas pārvaldes likvidācijas kārtību un saistību nodošanu kapitālsabiedrībai, kas turpmāk (saskaņā ar Ostu likuma 7. pantu, kurš nav no likuma izslēgts) no nākamā gada pildīs Ventspils ostas pārvaldes funkcijas.
Ostu likums: https://likumi.lv/ta/id/57435-ostu-likums
Ventspils brīvostas likums: https://likumi.lv/ta/id/41737-ventspils-brivostas-likums
Rīgas brīvostas likums: https://likumi.lv/ta/id/3435-rigas-brivostas-likums
https://likumi.lv/ta/id/249322-oficialo-publikaciju-un-tiesiskas-informacijas-likums
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
