Iesaki rakstu: 
Lai gan nu jau ir skaidrs, ka Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Maskavā tuvākā mēneša laikā notiks, līdz šim atvērts bija palicis jautājums par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska (Vienotība) iekļaušanu oficiālās delegācijas sastāvā. Kristovska Pietiek otrdien teiktais - Latvija turpinās līdzšinējo praksi, ka ārlietu ministrs divpusējā vizītē nepavada prezidentu, - ļāva secināt, ka viņš uz Maskavu neplāno doties.
Vēl šonedēļ vizītes organizācijā iesaistītas amatpersonas Pietiek uzsvēra, ka nekādi diplomātiskie signāli no Maskavas par to, ka Kristovskis tur nav gaidīts, neesot saņemti. Tas, vai ārlietu ministrs būs delegācijas sastāvā, atstāts Rīgas ziņā, kurai jāizsver visi iespējamie riski. Jāatgādina, ka pēc nesenā skandāla ap Kristovska saraksti ar nacionāli neiecietīgo partijas biedru Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja: tas atstājis nepatīkamas mieles.
Kristovskis Pietiek otrdien norādīja, ka „ārlietu ministri nekad nepiedalās Valsts prezidentu divpusējās vizītēs”. „Tāda ir līdzšinējā Latvijas prakse, un tāda tā būs arī turpmāk, tajā skaitā prezidenta gaidāmās Krievijas vizītes reizē,” paziņoja ārlietu ministrs.
Iepriekšējā reizē, kad Latvijas prezidents oficiālā vizītē apmeklēja Krieviju, Gunti Ulmani 1994. gada 30. aprīlī Kremlī tiešām nepavadīja toreizējais ārlietu ministrs Georgs Andrejevs, bet delegācijā bija premjers Valdis Birkavs, kurš kopā ar Ulmani Kremlī parakstīja līgumu paketi par armijas izvešanu. Ārlietu ministra iekļaušana prezidenta oficiālās delegācijas sastāvā nav obligāta, bet saskaņā ar diplomātisko protokolu tā nav arī izslēgta.
Ticis uzsvērts, ka Kremlis vizīšu sagatavošanā stingri turas pie protokola, kas cita starpā noteic, ka abās pusēs jābūt vienāda ranga amatpersonām. Tādēļ avoti Latvijas diplomātiskajā dienestā Pietiek iepriekš pieļāva – ja Maskava nevēlēsies Kristovska ierašanos un to gribēs nokārtot diplomātiski, tā jau vizītes saskaņošanas gaitā vienkārši pateiks, ka Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs „nebūs pilsētā”. Līdz ar to pēc protokola oficiālajā delegācijā nav iekļaujams arī Latvijas ārlietu ministrs.
Tā kā šāds signāls no Maskavas neesot saņemts, kāds avots Ārlietu ministrijā Pietiek iepriekš pieļāva: iespējams risks, ka Kristovskis tiks uzņemts, bet nav izslēgtas kādas provokācijas, lai ārlietu ministru nostādītu neērtā situācijā, piemēram, liekot viņam vietējo mediju priekšā taisnoties par neseno traci ap viņa un nu jau no Pilsoniskās savienības izslēgtā Aivara Sluča divdomīgo saraksti. Ņemot vērā, cik reti notiek Latvijas un Krievijas valstsvīru oficiālas tikšanās, no šīs Zatlera vizītes tiks izdarīti secinājumi par abu valstu attiecību klimatu, un tās organizētāji Rīgā diez vai vēlēsies riskēt.
To, kuri ministri dosies līdzi Valsts prezidentam oficiālās delegācijas sastāvā, noteiks arī tas, kādus starpvalstu līgumus izdosies parakstīt Maskavā, un par to, vai visi parakstāmie līgumi būs sagatavoti, pārliecības vēl nav. Pašlaik domājams, ka delegācijas sastāvā būs iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība), ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), kā arī, iespējams, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Nav izslēgts, ka uz Maskavu varētu doties arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs). Pagaidām nav skaidrs, vai Zatleru vizītē pavadīs arī uzņēmēju delegācija, bet jau pašlaik interese par iespēju doties uz Maskavu esot ļoti liela.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
