Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tāpat kā Parex bankas krīzē pirms trim gadiem, arī tagad, saistībā ar Latvijas Krājbankas krahu Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un tās vadītāja Irēna Krūmane atkal ignorē likuma normas, kas nepieļauj sabiedrībai būtiskas informācijas noslepenošanu.

Likuma Par valsts noslēpumu 5. pantā ir uzskaitīta informācija, kuras noslepenošana valsts amatpersonām nav atļauta, un cita starpā tajā minētas arī ziņas par ekonomisko stāvokli valstī un par budžeta izpildi.

Tieši pamatojoties uz šo pantu, grāmatas Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki autoriem ar administratīvās tiesas palīdzību izdevās publiskot virkni dokumentu, ko saistībā ar Parex krīzi bija prettiesiski noslepenojusi valdība, Finanšu ministrija un banku uzraugi.

Šie dokumenti kopā ar citu informācija ļāva grāmatā izdarīt pamatotus secinājumus gan par to, ka Krūmanes vadītā iestāde nepietiekami uzraudzīja Parex saimnieku darbības un „nogulēja” kraha pirmos simptomus, gan par to, ka valdība, Latvijas Banka un FKTK krīzi risinājušas nolaidīgi un bezatbildīgi.

Nu, sākoties Krājbankas krīzei, Pietiek pārstāvis FKTK pieprasīja publiskot banku uzrauga sagatavoto pārskatu par banku nozares stāvokli, kas tika izskatīts šīs nedēļas valdības sēdes slēgtajā daļā, - šajā pārskatā sniegtā informācija, kā Pietiek apliecinājuši avoti FKTK, lielā mērā attiecās tieši uz ekonomisko stāvokli valstī.

Taču, tāpat kā pirms trim gadiem, arī tagad FKTK un personiski tās vadītāja Krūmane ir nolēmuši ignorēt likuma Par valsts noslēpumu normas. „Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sagatavotajā ziņojumā, kas tika izskatīts Ministru kabineta sēdē, ietvertā informācija ir klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija un nav izpaužama trešajām personām,” Pietiek paziņoja Krūmane.

FKTK vadītāja vēl norādīja, ka „saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 12. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu atteikumu Jums izsniegt pieprasīto informāciju var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šīs vēstules saņemšanas dienas”.

Kā rāda Pietiek pieredze, parasti atbildes nesniegšanas atzīšana par prettiesisku administratīvajā tiesā prasa divus gadus, turklāt pēc tiesas sprieduma, kas atzīst prettiesisko rīcību, neviena amatpersona netiek sodīta, - attiecīgajai iestādei vienīgi nākas atmaksāt prasības iesniedzējam 20 latus lielo valsts nodevu.

Pietiek šodien ekskluzīvi publicē grāmatas Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki nodaļu, kas veltīta tieši valsts amatpersonu prettiesiskajai rīcībai Parex kraha laikā, slēpjot sabiedrībai būtisku informāciju:

„Reti kurā valstiskā jautājumā - it īpaši jau tādā, kas Latvijas nodokļu maksātājiem var izmaksāt pat vairāk nekā miljardu latu, - ir valdījusi tik visaptveroša un pārspīlēta slepenība kā itin visā, kas kaut jel kādā veidā saistīts ar Parex bankas pārņemšanu. Turklāt īsti komiski izklausās valsts augstāko amatpersonu aicinājumi pārņemšanas dokumentus nekavējoties atslepenot, - ņemot vērā, ka tieši tādas pašas apņemšanās sāka skanēt jau bankas pārņemšanas dienā.

Ministru prezidents Ivars Godmanis „neatklāja, kad viņš uzzinājis par Parex bankas problēmām, vien norādot, ka to visi uzzinās, kad tiks atslepenoti dokumenti”, - tā pēc izšķirīgās valdības sēdes 2008. gada 8. novembrī ziņoja aģentūra LETA. „Kad premjers vēlajā 8.novembra vakarā norūpējies iznāca pa Ministru kabineta Zaļās zāles durvīm un ātri paziņoja valdības lēmumu pārņemt Parex banku, viņš solīja: informācija, kas bija lēmuma pamatā, būs atklāta. Šos savus vārdus viņš nav turējis,” trīs mēnešus vēlāk atgādināja laikraksts Diena.

Kā un kāpēc tad izčibēja toreizējā valdības vadītāja solījumi un apņemšanās? Lai cik apņēmīgi I. Godmanis uzņemtos atbildību par Parex bankas pārņemšanu kopumā, no atbildības par saviem toreizējiem atklātības solījumiem viņš mēģina atkratīties, kā vien spēj. Nē, viņš pats nekādus rīkojumus par informācijas noslepenošanu neesot devis, - tā toreizējais premjers lakoniski vēsta vienā oficiālā atbildē.

Kad nu jautātāji neliekas mierā, I. Godmanis paliek niknāks un citā vēstulē raksta - vienkārši „nekorekti” esot jautājumi, kāpēc gan viņš nav turējis toreizējo solījumu, vai, viņaprāt, Ministru kabineta vadītājam piedien publiski sniegt nepatiesus apgalvojumus un vai viņš šādu praksi gatavojas padarīt par savu tradīciju:

„Vēlos norādīt, ka laikrakstā Diena publikācijā izteiktais apgalvojums neatbilst patiesībai. Informācija par valdības lēmumu pārņemt AS Parex banku, kā arī šī lēmuma pamatojums ir publiski pieejams, varat ar to iepazīties daudzās iepriekšminētā un citu laikrakstu publikācijās, Ministru kabineta, Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapās internetā, plašsaziņas līdzekļiem nosūtītajās preses relīzēs u. c. Līdz ar to Jūsu uzdotie jautājumi ir nepamatoti un - atļaujiet izteikt nevis amatpersonas, bet manu personisko viedokli - arī nekorekti.” Tātad - neko es nesolīju, liecieties mierā!

Šis vēstījums, protams, izklausās diezgan dīvains - kam nu citam, ja ne toreizējam premjeram zināt, cik lielā mērā valdības izskatītā informācija atšķiras no preses relīzēm. Taču mēs tiešām varam ekspremjeram ticēt, ka ne jau viņa pirksts bija visas pietiekami kutelīgās informācijas noslepenošana - pat par spīti tam, ka jau tagad, gadu vēlāk, viņš ar vārdiem: „Tas nebūtu korekti, jo šī informācija jau neattiecas tikai uz mani!” cieti atsakās nodot atklātībai izšķirīgās valdības sēdes protokolu, kurš pērn tika noslepenots reizē ar virkni citu dokumentu. (Tiesa, arī no tā nebūs redzams, ko tad kurš valstsvīrs izšķirīgajā spriešanā īsti ierosinājis un pret ko iebildis: kā skaidro Valsts kancelejā, „Ministru kabineta iekārtas likums paredz, ka audioformātā tiek ierakstīta tikai sēžu atklātā daļa, turklāt šāda kārtība stājās spēkā vien 2009. gadā. Savukārt sēžu stenogrammas valdības sēdēm netiek veiktas”.)

Kādi tad dokumenti - neskaitot bēdīgi slaveno bankas pārņemšanas līgumu, auditoru slēdzienus un valdības sēžu protokolus (pašas pārņemšanas sarunas, cik zināms, nav tikušas protokolētas) - ir tikuši noslepenoti? To lielos vilcienos iespējams uzzināt arī bez solīt kāro, bet darīt kūtro augstāko amatpersonu vēlības, jo atšķirībā no pašu dokumentu satura pat supercentīgiem ierēdņiem ir ļoti grūti noslepenot arī dokumentu nosaukumus, pieņemšanas datumus un lietvedības numurus.

Un tā nu, kā rāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Bičevska pēc oficiāla pieprasījuma sagatavotā informācija, laikā no 2008. gada oktobra sākuma - mēnesi pirms Parex bankas kraha - līdz decembra vidum Finanšu ministrija kopā sagatavojusi un iesniegusi Valsts kancelejā šādus dokumentus saistībā ar Parex banku, kuriem noteikts statuss Ierobežota pieejamība, Slepeni, Konfidenciāli vai Dienesta vajadzībām (visi šie statusi dokumentu pietiekami efektīvi paslēpj no sabiedrības acīm):

1) 03.11.2008 Nr. 7/DV Par Latvijas Republikas finanšu stabilitāti, informācijai noteikts statuss Dienesta vajadzībām.

2) 08.11.2008 Nr. 19–s Par AS Parex banka, pakāpe - Slepeni, klasificējusi Tiesību aktu departamenta direktora vietniece Līga Kļaviņa.

3) 20.11.2008 Nr. 21–s Par akciju sabiedrību Parex banka, pakāpe - Slepeni, klasificējusi Starptautiskās finanšu politikas departamenta direktora vietniece Agnese Timofejeva.

4) 20.11.2008 Nr. 20–s, pakāpe - Slepeni, klasificējusi Tiesību aktu departamenta direktora vietniece Līga Kļaviņa.

5) 01.12.2008 Nr. 66–k Par papildus priekšlikumu sniegšanu, pakāpe - Konfidenciāli, klasificējusi Tiesību aktu departamenta direktora vietniece Līga Kļaviņa.

6) 01.12.2008 Nr. 22–s, pakāpe - Slepeni, klasificēja Tiesību aktu departamenta direktora vietniece Līga Kļaviņa.

7) 03.12.2008 Nr. 67–k, pakāpe - Konfidenciāli, klasificēja Tiesību aktu departamenta direktora vietniece Līga Kļaviņa.

8) 09.12.2008 Nr. 7–4/256 Par Ministru kabineta 2008. gada 3. decembra protokola Nr. 87 1. paragrāfa „Par akciju sabiedrību Parex banka” izpildes gaitu, statuss - Ierobežota pieejamība.

9) 10.12.2008 Nr. 7–4/265 Par papildus informāciju, statuss - Ierobežota pieejamība.

10) 15.12.2008 Nr. 7–4/279 Iebildums par Ministru kabineta 2008. gada 10. decembra sēdes protokola Nr. 90 38. paragrāfa 5. p. (SAN–4171–IP, SAN–4195–IP), statuss - Ierobežota pieejamība.

11) 15.12.2008 Nr. 7–4/280 Par turpmāko rīcību valsts kontroles palielināšanai akciju sabiedrībā Parex banka, statuss - Ierobežota pieejamība.

Papildus tam virkni dokumentu - kuriem tāpat vismaz sākotnēji tika noteiktas dažādas slepenības pakāpes - saistībā ar Parex banku jau kopš oktobra vidus bija sagatavojusi un nosūtījusi arī Latvijas Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Arī šiem dokumentiem lielākoties kopīgs ir viens - ne jau augstākās amatpersonas, bet gan vidusmēra ierēdņi ir bijuši tie, kas noslepenojuši šīs vēstules un ziņojumus.

Un, lai kā tas nepatiktu sabiedrībai, daudzos gadījumos tas noticis absolūti likumīgi, - lieta tā, ka 1998. gadā pieņemtais Informācijas atklātības likums bez īpašām problēmām ļauj par ierobežotas pieejamības informāciju pasludināt faktiski jebko, kas vien ierēdnim vai to komandējošajam politiķim ienāk prātā.

Tiesa, ir gan izņēmums - likuma Par valsts noslēpumu 5. panta 5. punkts nosaka: ir aizliegts jebkādā veidā ierobežot pieejamību informācijai par ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi un iedzīvotāju dzīves līmeni. Tas nozīmē, ka ne ierēdņiem, ne valdības pārstāvjiem, premjeram, neskaitāmajiem pašmāju drošībniekiem vai kādam citam vismaz teorētiski nav tiesību piešķirt ierobežotas pieejamības statusu šādai informācijai, lai kur arī tā būtu ierakstīta.

Tā, piemēram, no Finanšu ministrijas uzskaitītajiem sabiedrībai nepieejamajiem dokumentiem par Parex banku šī norma acīmredzami attiecas uz, piemēram, Finanšu ministrijas 3. novembra vēstuli Nr. 7/DV Par Latvijas Republikas finanšu stabilitāti, - tai ministrijas tā arī neatklāta amatpersona noteikusi informācijas dienesta vajadzībām statusu, lai gan dokumenta nosaukums skaidri norāda, ka tas attiecināms tieši uz Valsts noslēpuma likumā minēto obligāti atklājamo ekonomisko stāvokli valstī.

Tas nozīmē, ka pietiekami daudzos gadījumos dokumenti par Parex bankas pārņemšanu ir tikuši noslepenoti klaji nelikumīgi (kas skaidri atzīts arī nesenajā Valsts kontroles atzinumā par Parex bankas pārņemšanu). Tomēr arī šādās reizēs pat augstākie ierēdņi turpina darīt visu iespējamo, lai sabiedrība ar dokumentu saturu nevarētu iepazīties.

Tā piemēram, Valsts kancelejas direktora vietniece Elita Dreimane oficiālā vēstulē atbild, ka trīs kancelejas darbinieki, „izmantojot teksta gramatisko un teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, ir izvērtējuši attiecīgos tekstus un traktējuši, ka informācijā par viena - finanšu - sektora vienu banku, tās esošām un iespējamām nākotnes problēmām un ar to saistītām prognozēm nav uzskatāma par tādu, kurā kopumā fiksēta informācija par esošo ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi un iedzīvotāju dzīves līmeni”.

Un šī ierēdne nav vienīgā - Finanšu ministrijas valsts sekretārs M. Bičevskis oficiālā atbildē bez stomīšanās nenoliedz, ka likuma norma tiešām varētu būt pārkāpta (!), taču vienlaikus viņš vēršot „uzmanību uz to, ka teksta satura izklāsts ne vienmēr pilnībā atklāj tā saturu, kas ļautu izdarīt secinājumus par tā neatbilstību likuma Par valsts noslēpumu 5. panta 5. punktā iekļautajam aizliegumam”. Turklāt šai vēstulei pielikumā esot kāda Latvijas Bankas vēstule, un, tā kā šīs vēstules autors neesot ministrija, „par minētās informācijas statusa maiņu Finanšu ministrija nevar lemt” (kaut Latvijas Banka šo vēstuli jau atslepenojusi).

Visbeidzot, attiecībā uz Finanšu ministrijas 2008. gada 10. novembrī parakstīto līgumu par Parex bankas akciju kontrolpaketes pārņemšanu valsts īpašumā ministrijas ierēdņi ir pamēģinājuši izmantot arī argumentu par to, ka „informāciju pilnībā sniegt liedzot Eiropas Savienības normatīvi”, - tiesa, kad ministrijai tika lūgts precīzi nosaukt attiecīgos ES normatīvus (ar nosaukumu, numuru un pieņemšanas datumu), ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilgonis Gaugers šādus normatīvus vairs pat nemēģināja nosaukt, tā vietā paskaidrojot, ka „2008. gada 10. novembra ieguldījuma līgumam Finanšu ministrijā šobrīd ir noteikts informācijas dienesta vajadzībām statuss atbilstoši Informācijas atklātības likuma 8.1 pantam”.

Bet vai tiešām visā šajā vismaz daļēji nelikumīgajā noslepenošanas bumā (uz ko prokuratūra pagaidām nav reaģējusi) vainojama tikai ierēdņu bariņa - Mārtiņa Bičevska, Līgas Kļaviņas, Agneses Timofejevas u. c. - pārcentība? Tie dokumenti, kuru atslepenošanu mums jau izdevies panākt, liek domāt, ka atbilde ir gluži cita.

Parex bankas pārņemšanai veltītā Valsts kontroles ziņojuma 266. punkta trešais apakšpunkts šā dokumenta oficiāli izplatītajā versijā izskatās tikpat dīvaini kā neskaitāmi citi: „Ministru kabinets pieņēma lēmumu par valdības atbalsta sniegšanas nepieciešamību Parex bankai bez izvērstas analīzes par Parex bankas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, jo vienīgā informācija, kas pamatoja lēmuma pieņemšanu bija: 266.3.1. (Informācija dienesta vajadzībām); 266.3.2. (Informācija dienesta vajadzībām).”

Ziņojuma pilnais variants dod nedaudz lielāku skaidrību: izrādās, pirmajā apakšpunktā pieminēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas Irēnas Krūmanes vēstule, „kurā netika sniegtas kopējās sanācijas izmaksas, norādīti nepieciešamie līdzekļi, lai novērstu Parex bankas iespējamo bankrotu, atjaunotu maksātspēju un apmierinātu kreditoru prasības”, bet otrajā - Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vēstule, „kurā nav sniegta detalizēta situācijas analīze vai prognozes par to, kādas sekas valsts finanšu sistēmai atstātu Parex bankas bankrots”, - un tas arī faktiski viss.

Izlasot abas šīs vēstules, daudzus droši vien var izbrīnīt fakts, ka šie dokumenti acīmredzot tiešām ir bijusi nopietnākā informācija, uz kuras pamata pieņemts vismaz miljardu latu vērtais lēmums par Parex bankas pārņemšanu. Valsts kontrole tos piemin kā „vienīgo informāciju, kas pamatoja lēmuma pieņemšanu”, un arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas vietnieks Jānis Brazovskis apliecina, ka „nebija simtiem lapu prezentāciju”, lai gan „informācijas lēmuma pieņemšanai bija pietiekami”.

Pietiekami kam? FKTK un Latvijas Bankas vadībai, kā arī finanšu ministram Atim Slakterim, kurš lielākoties neprotokolētās (tā vismaz šķiet tālaika premjeram Ivaram Godmanim) sarunās ar Parex bankas saimniekiem pavadīja vairākas dienas (un naktis), - jā, ļoti iespējams. Bet pārējiem Ministru kabineta locekļiem? Daži - teiksim, toreizējais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš - atklāti teic, ka neesot taču nekādi banku eksperti; izrādās, dažam labam no viņiem - piemēram, aizsardzības ministram Vinetam Veldrem - vēl joprojām nav zināms pat tas, ka Latvijas Banka jau labu laiku nenodarbojas ar komercbanku uzraudzību:

„Man un maniem kolēģiem bija ļoti daudz jautājumu - kas, kāpēc, ar ko tas var beigties, kas notiek, ja nepārņem, kas notiek, ja pārņem un paralēli pārdod. Daudz jautājumu. Ne uz visiem uzreiz bija atbildes. [..] Ne man spriest, jo Aizsardzības ministrija ar šiem jautājumiem nenodarbojās, ar to nodarbojās šīs divas institūcijas tiešā veidā un Latvijas Banka netieši. Latvijas Banka ir visu citu banku uzraugs. [..] Ja mēs nepaļausimies uz Latvijas Banku, uz kādiem tad var paļauties? Mēs jau visu apšaubām, noliedzam, tas mums diemžēl ir raksturīgi. Ir šīs oficiālās institūcijas slēdziens un tā...”

Vai tiešām nebija nekas cits - tikai šīs dažas lapiņas? Šis tas jau bija - vēl dažas lapiņas. Oficiāli - nekā cita: valdībai netika iesniegti nekādi ja ne precīzi, tad vismaz detalizēti aprēķini, nekādi izsvērti notikumu attīstības scenāriji, - taču miljardu vai pat vairāk vērtie līgumi vienalga tika pieņemti, izsakoties A. Slaktera vārdiem presē, „nepamirkšķinot ne aci”.

Novērtē šo rakstu:

34
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāda ir Saeimas atbildība?

FotoLatvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu govi.
Lasīt visu...

18

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

FotoLatvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus, valsts un pašvaldības iestādes) piedāvājumus izdot darbus Latvijā un ārvalstīs. Lai cik cēla ir ideja, nav iedomājama situācija, ka autors par sava darba publicēšanu nesaņem nekādu autoratlīdzību. Arī tad ja, projektu vadītāji apelē pie autora patriotisma jūtām un runā par Latvijas 100. jubileju.
Lasīt visu...

21

Muhameda portrets

FotoCeturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā Somijas pilsētā Turku marokāņu musulmanis ar nazi nodūra divus cilvēkus. Vēl kaut kas notika Diseldorfā, Vācijā, bet par to nav skaidras informācijas.
Lasīt visu...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...