Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nomira mafijas krusttēvs. Teiksim, Itālijā. Pats padarīja sev galu. Oficiālā versija - smagas slimības dēļ. Fiziskās sāpes bija pārāk neizturamas.

Viņš bija tieši tāds, kādi mafijas krusttēvi mēdz būt - stipra personība. Jo šādi tādi pelēcīgi, neizteiksmīgi švaļi jau līdz šai pakāpei netiek.

Vieniem viņš bija labs un palīdzīgs - gan savai ģimenei šaurākā un plašākā nozīmē, gan tiem, kas nāca lūgt palīdzību, tiešā vai pārnestā formā skūpstīja roku un solījās mūžīgu pateicību.

Otriem viņš bija slikts un noziedzīgs - kaut, šķiet, ne tikai pats nevienu mūžā nebija nogalinājis, bet pat ne šādu pavēli atdevis. Bet tas, ka to cilvēku asarās, kam nodarījis pāri, noslīktu neskaitāmas reizes - tā jau tikai tāda poētiska metafora.

Krusttēvs dzīvē bija stingrs un ciets pret citiem - bet arī pats pret sevi. Roka pret citiem, lieliem un maziem, viņam nekad nedrebēja - bet, kad vajadzēja, nenodrebēja arī pašam pret sevi.

Kā jau tas, teiksim, Itālijā, pienākas, mafijas krusttēva ietekme pletās tālu pāri klasiskās noziedzīgās pasaules robežām.

Viņš aktīvi piedalījās likumdošanas izstrādāšanā, cita starpā nokārtojot sev barotavu uz vismaz nākamajiem desmit gadiem. Visādi sīkmaņi un nenozīmīgi večuki viņu nolādēja, bet kaķa lāsti jau debesīs nekāpj. Laikam.

Viņš iebīdīja amatā Itālijas visu laiku zaglīgāko, nekrietnāko un kampīgāko valdības vadītāju, un abi nekautrējās viens otru saukt par draugiem. Tā tur tai Itālijā ir pieņemts.

Itālijas valstij naudas bija tik daudz, ka krusttēvam bija pagrūti nepiedalīties tās sadalīšanā. Sākumā - pa sīkumiem, te viens liru čemodāns, ne otrs, bet kārdinājums bija pārāk liels - Itālijas valstij naudas tiešām bija pārāk daudz. Ja izdalītu uz visiem itāliešu pensionāriem, vienalga nepietiktu, bet dažiem atsevišķi ņemtiem itāliešiem - tiem gan.

Tiem laikiem milzīgajā afērā krusttēvs gandrīz iekrita, taču roka roku mazgāja, un mēs jau zinām, ka tā Itālija ir mafijas cauraugusi visos līmeņos: trīs miljoni vietējo naudiņu no valsts kabatas tā arī pazuda, bet lietu izbeidza noilguma dēļ. Pats krusttēvs vēl tika pie Itālijas augstākā apbalvojuma.

Taču arī viszaglīgākie premjeri aiziet, bet mafijas krusttēviem jāturpina dzīvot. Krusttēvs to labi apzinājās, un gadu gaitā viņam izdevās uzbūvēt tik lielisku tīmekli Itālijas tiesu sistēmā, ka pat Augstākās tiesas senatori viņam ēda no rokas.

Divtūkstošo gadu otrajā pusē gan parādījās ļaudis, kas no krusttēva nez kāpēc nebaidījās un ne tikai bija ierakstījuši viņa sarunas ar tiesnešiem un citiem varas pārstāvjiem, bet arī nepakautrējās tās publiskot.

Bet jau atkal izrādījās, ka Itālijas valsts ir mafijas cauraugusi visos līmeņos: korumpētie tiesneši un pārējie visi kā viens izspruka sveikā, lielā mērā pateicoties krusttēvam, kurš darbos apliecināja, ka omertas - klusēšanas pienākumu viņš svēti ievēro.

Kā tas krusttēviem mēdz gadīties, uz mūža otro pusi viņš sāka sajust, ka kaut kas dzīvē nav bijis kārtībā, un sāka viņam gribēties tai pašai Itālijai un itāliešiem, kam viņš sava mūža laikā bija nodarījis neizmērojamu kaitējumu, izdarīt kaut ko labu.

Vēl arī - kaut kā Dieva priekšā izkalpoties vai vismaz attaisnoties. Un tad vēl - atstāt par sevi labāku piemiņu ne tikai savas mafiozās sistēmas tiesnešu, politiķu un ministru publiskos izteikumos vien.

Par tiem krusttēvs nešaubījās - viņš zināja, ka, kā jau tas Itālijā pieņemts, aiz viņa zārka ies milzīgs vietējā sabiedrībā augstas vietas ieņemošu kungu un dāmu bars, bet mersedesi ripos kilometriem garā kolonnā.

Viņš zināja, ka pat Itālijas tieslietu ministre publiski paziņos, ka viņš esot bijis viens iedvesmojošs cilvēks, kura mūžs līdzinās patriotiskai un savas dzimtenes patiesu mīlestību apliecinošai dziesmai.

Bet viņam gribējās ko vairāk - viņam gribējās būt atzītam rakstniekam, filozofam, domātājam, Itālijas patriotam, labdarim, mecenātam.

Spējas viņam bija, ietekme viņam bija, un par naudu kopā ar ietekmi mafiozajā Itālijā var nopirkt gandrīz visu.

Līdz ar to arī šis plāns izdevās - kā mēs zinām, itāliešu pūlim jau no senseniem laikiem ir vajadzējis tikai kādu, kas viņiem pamet gabalu maizes un izpriecas, lai suminātu pametēju.

 Tā nu no šīs pasaules viņš aizgāja, gan paša ģimenes, gan lielās mafiozās "ģimenes" ja ne apraudāts, tad vismaz skaistiem vārdiem sumināts - lielā mērā arī tādēļ, ka pratās un viņsaulē aizgāja, nevienu no savējiem tā arī nenododot un neatklājot.

Itālijas tieslietu ministre ne tikai atskaņoja visu iepriekš minēto, bet paslavēja pat krusttēva pārliecinošo un apbrīnas vērto darbu Itālijas tiesu sistēmas pārvēršanā par savu kabatas spēļmantiņu.

Viņa kādreiz no rokas barotais Itālijas Augstākās tiesas senators publiski jūsmoja par "labāko civiltiesību praktiķi un teorētiķi". Savu pienākumu izpildīja pat Itālijas parlamenta priekšsēdētāja. Un par maizi un izklaidēm pateicīgais itāliešu pūlis auroja līdzi.

Tikai viens kas palicis neskaidrs: vai krusttēvam, sāpīgi un ilgi jūtot nāves tuvošanos, izdevās atpirkties pašam savas sirdsapziņas priekšā? Jo tāda tomēr ir katram cilvēkam, lai cik ilgi arī klusētu.

Vai viņam pēdējos gados acu priekšā aizvien biežāk nerēgojās visi tie tūkstoši tūkstošu "mazo cilvēku", kas tieši viņa dēļ pazaudēja savus mājokļus?

Un tie, kuru pensijas netika palielinātas arī to miljonu dēļ, ko viņš savā nerimstošajā alkatībā nozaga un draudzīgi sadalīja ar savu draugu - Itālijas visu laiku zaglīgāko un nekrietnāko premjeru?

Un tie, kurus viņš ar savu piebaroto tiesnešu un prokuroru palīdzību nolika pie vietas sarunātās tiesas prāvās? Tie, kuri zaudēja ticību ne tikai Itālijas tiesu varai, bet arī visai Itālijas valstij?

Vai viņam izdevās pašam sevi pārliecināt, ka ar savām patriotiskajām uzrunām un intervijām viņš šo vainu ir izpircis? Ka ne viņa un tādu kā viņš dēļ dzimtajā Sicīlijā cilvēku palicis par trešdaļu mazāk?

Vai arī tieši otrādi - vainas apziņa kopā ar sāpēm, kas, kā daudzi uzskata, arī esot Dieva sods, tumšākajā nakts stundā pēkšņi uzbruka tik neizturami, ka lode sāka šķist pieņemamākā izeja?

Mēs to, protams, neuzzināsim.

Taču viens gan ir skaidrs: lai cik krāšņi saules staros nezaigotu kapu sētmales marmora memoriāls un pavadītāju mersedesi, lai cik skaļas slavas dziesmas aizgājušajam krusttēvam nedziedātu pateicīgie mafijas krustbērni, pasaulē samaksa nāk gan par labiem, gan par sliktiem darbiem. Nāk un atnāk.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

21

Kur pazuda "airBaltic" stratēģiskais investors?

FotoViens notikums, divi dažādi paziņojumi. AirBaltic paziņojums: Lufthansa grupa iegādājas mazākuma daļu airBalticLufthansa paziņojums: Lufthansa grupa stiprina tā sauktā "slapjā līzinga" partnerību ar airBaltic. Viens par mūža mīlestību, otrs par aprēķina attiecībām bez traucējošām saistībām.
Lasīt visu...

21

Aicinām pārbaudīt aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu

FotoLatvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu šī gada janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar Lato Lapsas iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.
Lasīt visu...

21

„Lufthansa” labi saprot, ka Latvijas valdība ir uz ceļiem un gatava izpildīt visas seksa pozas

FotoAirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto. Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto - pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem eiro, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms - nevis nulle, bet mīnuss.
Lasīt visu...

12

Dievs, svētī "Ajax" līdzjūtējus! Pēc tam arī latviešus pieķer klāt...

FotoUz Amsterdamas Ajax līdzjutēju izdarībām Rīgas centrā var palūkoties arī no arodbiedrību vai pilsoniskās sabiedrības puses – proti, cik gan vienkārši ir sanākt kopā, vienoties par kaut ko vienu un to visu atklāti nodemonstrēt tā, lai ikviens saprastu, kas ar to domāts.
Lasīt visu...

18

Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt

FotoKonservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Lasīt visu...

21

Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!

Foto"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi