Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā.

Jūsu pasaulē nav strīdu un konfliktu, vardarbības ģimenēs, bērni no tā visa ir pasargāti un nekad nepiedzīvo ļaunumu, visi bērni apmeklē vispārizglītojošās skolas, ir draudzīgi un saticīgi, mācās kopā, ir sekmīgi, un visi pabeidz skolu, nav nepieciešamas ne internātskolas, ne pedagoģiskās korekcijas klases, ne vakarskolas, lai risinātu bērnu sociāli emocionālās problēmas un atgrieztu viņiem motivāciju un pašvērtējumu, vēlmi dzīvot un būt noderīgiem sabiedrībai.

Iespējams, ka, lūkojoties pa Ministru kabineta logiem uz Brīvības ielu, kāds Latvijā tam varētu noticēt. Izskatās, ka tam tic arī Izglītības un zinātnes ministrija, kas sagatavojusi un Ministru kabinetā iesniegusi „Grozījumus Vispārējās izglītības likumā”, kas tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē 13.07.2017. Tikai tāds varētu būt izskaidrojums Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinātajiem grozījumiem, kas paredz izslēgt no likuma pedagoģiskās korekcijas klases, vakarskolas, kā arī samazināt izglītojamo tiesības iegūt vidējo izglītību.

Diemžēl Latvijas realitāte ir cita. Vairāku gadu pētījumi rāda, ka Latvijas skolās salīdzinoši ar citām valstīm ir augstāks vardarbības līmenis, Latvijā joprojām liels procents izglītojamo neapmeklē izglītības iestādes, sekmju līmenis, ņemot vērā pēdējos centralizēto eksāmenu rezultātus, pazeminās. Latvijā nabadzība nav izskausta, sociāli neaizsargātas un maznodrošinātas ir tieši ģimenes ar bērniem. Uz šāda fona Izglītības un zinātnes ministrija izjauc atbalsta sistēmu izglītojamajiem, kas nāk no sociāli visievainojamākās vides.

Uzskatām, ka jau ir paveikts liels ļaunums Latvijas izglītības sistēmai, samazinot finansiālo atbalstu internātskolām, uzveļot visu atbildību par šo skolu uzturēšanu pašvaldībām, kas jau ir novedis pie tā, ka šīs skolas tiek pakāpeniski likvidētas. Piekrītam, ka vēsturiskā atbalsta sistēma, kas līdz šim nodrošināja bērnu ar īpašām sociālām vajadzībām iekļaušanos izglītības sistēmā, ir pilnveidojama, taču to nedrīkst pilnībā likvidēt, vietā neko nepiedāvājot.

Diemžēl ministrijas atrunas, ka visu atrisinās jaunā kompetenču pieeja un Eiropas Savienības projekti, ir priekšlaicīgas un nepamatotas, tā kā jaunā kompetenču projekta ieviešanas rezultāti vēl nav zināmi, bet Eiropas projekti neveic sistēmiskas un strukturālas izmaiņas, tie piedāvā īstermiņa risinājumus.

Mūsu aicinājums ir, pirms kaut ko likvidēt, izsvērt, kas un kāds atbalsta mehānisms bērniem tiek piedāvāts likvidējamās sistēmas vietā. Mēs aicinām skatīties un vērtēt iesniegtos grozījumus ilgtermiņā, izvērtējot to ietekmi gan uz izglītības sistēmu, gan tautsaimniecību kopumā, īpaši izvērtējot izglītības pieejamības aspektu.

Uzskatām, ka iesniegtais likumprojekts „Grozījumi vispārējā izglītības likumā” ir nepietiekami pamatots un neatbild uz būtiskiem jautājumiem:

1. Kāpēc tiek ierobežotas izglītojamo iespējas iegūt vidējo izglītību, ja izglītojamais ir uzsācis vidējo izglītību vairāk nekā divas reizes? Šādi tiek ierobežotas izglītojamo tiesības Izglītības likumā 12. pantā 1. punktā noteiktās tiesības par valsts budžeta līdzekļiem apgūt vidējo izglītību. Tas samazina vidējās izglītības pieejamību.

2. Kāpēc tiek izslēgtas tā saucamās Pedagoģiskās korekcijas programmas? Sniegtie ministrijas fakti apliecina, ka Pedagoģiskās korekcijas klases ir nepieciešamas, ka tajās tiek uzņemti un mācās 1319 bērni. Uzskatām, ka katrs bērns, kuram tiek sniegts atbalsts un viņš iegūst izglītību, vēlāk sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kopējā tautsaimniecībā. Likumprojekta anotācijā nav sniegts skaidrojums, kas tiek piedāvāts pedagoģisko korekcijas programmu vietā. Vispārējas atrunas, ka jaunais kompetenču projekts visu atrisinās, ir nepamatotas, nav sistēmiski norādīts, kā tieši tiks nodrošinātas šo bērnu tiesības uz izglītību atbilstoši viņu spējām, kā tiks nodrošināts atbalsts ilgtermiņā un sistēmiskā līmenī.

3. Kāpēc tiek izslēgtas vakara maiņu skolas kā skolu veids? Līdz šim vakarskolas ir ieņēmušas būtisku vietu izglītības sistēmā, nodrošinot vispārējās obligātās izglītības pieejamību un otrās iespējas izglītību daudziem tūkstošiem Latvijas izglītojamo. Tas ir nodrošinājis iespēju - iegūt izglītību arī pēc obligātās izglītības vecuma pārsniegšanas, pieaugušajiem paaugstināt savu izglītības līmeni un mācīties mūžizglītības kontekstā. Šo skolu likvidācija nevis paaugstinās sekmības līmeni, bet vēl vairāk veicinās noslāņošanos sabiedrībā.

Uzskatām, ka nepamatoti ir arī grozījumi, kas nosaka Vispārējās pamatizglītības uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Likumprojekta anotācijā nav sniegta argumentācija, kas ietvertu konkrētus datus un īstenoto pētījumu rezultātus, kas apliecinātu lēmuma pamatotību. Tajā minēto problēmu, ka vecākiem jauniešiem zūd motivācija mācīties, psiholoģiski viņi vairs neatbilst vispārizglītojošās skolās šobrīd organizētajam mācību procesam, nevar atrisināt ar tehniskiem risinājumiem, nosakot, ka izglītojamie uzsāk mācības vienu gadu ātrāk. Ir vajadzīgas izsvērtas un pamatotas sistēmiskas, nevis tehniskas izmaiņas.

Pret šādu tehnisku reformu ir izglītības jomā darbojošās sabiedriskās organizācijas, arodbiedrība un vecāku organizācijas. Anotācijā minēto, ka šī reforma ir izdiskutēta, nevar uzskatīt par patiesu, jo, piemēram, pieminētajā RPIVā organizētajā diskusijā tika uzsvērti daudzi riski, kas norāda uz šādas reformas negatīvo ietekmi gan uz bērnu attīstību, gan uz izglītības sistēmu kopumā. Ministrija nav godprātīgi šos riskus izvērtējusi. Uzskatām, ka eksperimenti ar bērniem nav pieļaujami.

Izstrādātajos grozījumos ir arī atbalstāmi priekšlikumi, piemēram, kas paredz izveidot Izglītības satura un izglītības darba organizācijas normatīvo bāzi kompetenču pieejā balstīta izglītības satura ieviešanas uzsākšanai, kā arī paplašināto mācību organizācijas formas izpratni, kas padara elastīgāku pedagoga un izglītojamā sadarbību.

Mēs uzskatām, ka kopumā veiktie grozījumi pasliktinās izglītības sistēmas pieejamību un kvalitāti.

Mēs aicinām Jūs, Ministru prezident, un valdības ministrus iedziļināties piedāvātajos grozījumos, un pieprasīt izglītības un zinātnes ministram sagatavot likumprojektu, kas ir izdiskutēts, pamatots un kvalitatīvi izstrādāts, nepieļaujot, ka Saeimā kārtējo reizi tiek iesniegts nekvalitatīvs likumprojekts!

* Frakcijas „No sirds Latvijai” atklātā vēstule Ministru prezidentam Mārim Kučinskim

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...