Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru prezidenta Māra Kučinska padomnieka Aigara Freimaņa uzņēmums Latvijas fakti ir ticis pie iespaidīga Latvijas Bankas pasūtījuma, - par socioloģiskajām aptaujām Latvijas Banka tam četru gadu laikā var samaksāt līdz pat 210 tūkstošiem eiro. Viss uzņēmuma 2015. gada apgrozījums ir bijis nepilni 326 tūkstoši eiro.

210 780 eiro – šī ir maksimālā summa, ko par Latvijas Bankas vajadzībām veiktām socioloģiskajām aptaujām līdz 2020. gada beigām var saņemt Latvijas fakti, kuros premjera padomnieks Freimanis saskaņā ar Lursoft datiem ir valdes loceklis un 58% kapitāldaļu īpašnieks.

Pietiek šodien publicē no Latvijas Bankas saņemto skaidrojumu saistībā ar šo Kučinska padomnieka uzņēmumam veiksmīgo iepirkumu:

„Atklātu konkursu LB/2016/85 "Par socioloģiskajām aptaujām" Latvijas Banka rīkoja, lai 2017.-2020. gadā varētu vienam sadarbības partnerim pasūtīt socioloģiskas aptaujas, kas nepieciešamas Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes vajadzībām, kā arī tiek izmantotas darbības novērtēšanai un plānošanai: kvantitatīvas un kvalitatīvas iedzīvotāju aptaujas, ekonomistu, finansistu un citu mērķauditoriju aptaujas, mājsaimniecību kredītņēmēju aptaujas un uzņēmēju algu dinamikas aptaujas.

Iepirkuma komisija saņēma četru pretendentu piedāvājumus, viens pretendents savu dalību atsauca. Saskaņā ar nolikumu Iepirkuma komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar pretendentu, kura piedāvājums atbilst nolikumā noteiktajām prasībām - tādu bija trīs - un kura piedāvātā kopējā cena ir viszemākā. SIA Latvijas fakti piedāvātā cena pakalpojumiem četru gadu periodā - 210 780,00 EUR - bija ievērojami zemāka par citu pretendentu piedāvātajām cenām.

Par katras konkrētās aptaujas veikšanu lēmumu pieņem Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvalde. Iepirkuma summa ir maksimāli iespējamā potenciālā vajadzība, par katru aptauju tiks maksāts atsevišķi, līdz ar to var perioda beigās kopējais pasūtījums var arī nesasniegt maksimālo apjomu. Turklāt vērā ņemams, ka iepirkuma pretendentu vidū šī piedāvājuma starpība ar nākamo lētāko piedāvājumu bija vairāk nekā 100 000 eiro.

Plānotie iespējamie aptauju veidi ir:

- Kvantitatīvas iedzīvotāju aptaujas par finanšu un ekonomikas jautājumiem, lai mērītu sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, iegūtu mērījumus ekonomikas un finanšu analīzei, iegūtu informāciju par apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību;

- Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu sabiedrības grupu kvantitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas), lai iegūtu auditorijas viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, komunikācijas kanālu efektivitāti, mērītu apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību;

- Specializēta noteiktas sabiedrības grupas aptauja par tādiem mājsaimniecību ar kredītu mājokļa  iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai vai remontam, finanšu stāvokli raksturojošiem rādītājiem kā ienākumiem, ienākumu gūšanas avotiem, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem u.c., lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību – kredītņēmēju mājokļa iegādei finansiālo ievainojamību, lai novērtētu tās ietekmi uz finanšu stabilitāti valstī;

- Specializēta uzņēmumu aptauja par darbaspēka izmaksu korekciju stratēģijām. Jautājumi veltīti uzņēmuma raksturojumam, kā arī ekonomiskās vides, nodarbinātības, algu un cenu pārmaiņām, lai iegūtu detalizētu informāciju par algu, nodarbinātības un cenu pārmaiņām uzņēmumos dažādos ekonomiskos un finanšu apstākļos.”

Tāpat Pietiek publicē arī daļu no iespaidīgā iepirkuma nolikuma – kādas īsti bija Latvijas Bankas minētās vajadzības:

„Latvijas Bankas (tālāk tekstā arī - PASŪTĪTĀJS) darbības novērtēšanai, komunikācijas darba plānošanai un novērtēšanai, kā arī ekonomiskās analīzes vajadzībām veikt šādas socioloģiskās aptaujas:

1. Specializēta socioloģiskā aptauja Kvantitatīva iedzīvotāju aptauja par plašu finanšu un ekonomikas jautājumu loku. Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, iegūtu mērījumus ekonomikas un finanšu analīzei.

2. Omnibus ikmēneša aptauja Jautājumu iekļaušana IZPILDĪTĀJA ik mēnesi veiktās kvantitatīvajās Omnibus aptaujās. Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos.

3. Mērķauditoriju / grupu aptauja Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu mērķauditoriju / grupu kvantitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas). Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, auditorijas viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, komunikācijas kanālu efektivitāti.

4. Fokusa grupu vai padziļināto interviju aptauja Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu mērķauditoriju / grupu kvalitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas). Noteikt situāciju noteiktā Latvijas Bankas darbības vai interešu loka jautājumā, identificēt problēmjautājumus, iespējamos risinājumus.

5. Mājsaimniecību - kredītņēmēju aptauja Specializēta noteiktas sabiedrības grupas aptauja par tādiem mājsaimniecību ar kredītu mājokļa iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai vai remontam, finanšu stāvokli raksturojošiem rādītājiem kā ienākumiem, ienākumu gūšanas avotiem, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem u.c. Iegūt informāciju par māj saimniecību - kredītņēmēju mājokļa iegādei finansiālo ievainojamību, lai novērtētu tās ietekmi uz finanšu stabilitāti valstī.

6. Uzņēmumu algu dinamikas aptauja Specializēta uzņēmumu aptauja par darbaspēka izmaksu korekciju stratēģijām. Jautājumi veltīti uzņēmuma raksturojumam, kā arī ekonomiskās vides, nodarbinātības, algu un cenu pārmaiņām. Iegūt detalizētu informāciju par algu, nodarbinātības un cenu pārmaiņām uzņēmumos dažādos ekonomiskos un finanšu apstākļos.

1. Specializētā socioloģiskā aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

1.1. IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA norādītajām jautājumu nostādnēm izstrādā aptaujas anketu. Anketa ietver ne vairāk kā 80 jautājumu, t.sk. ne vairāk kā 10 atvērtos jautājumus un ne vairāk kā 10 slēgto jautājumu blokus ar vienādiem atbilžu variantiem (vidēji līdz 20 apakšjautājumu), neieskaitot demogrāfijas sadaļu;

1.2. specializētās socioloģiskās aptaujas plānotais uzsākšanas (lauka darbs) laiks ir attiecīgā gada februāris-marts;

1.3. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

1.4. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus 45 (četrdesmit piecu) kalendāro dienu laikā pēc PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītās aptaujas veikšanas uzsākšanas dienas;

1.5. aptaujas rezultātus iesniedz pārskata veidā ar rezultātu dalījumu atbilstoši tehniskās specifikācijas 1.8. punktā minētajām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

1.6. aptaujas metode - individuālas intervijas respondentu dzīvesvietās, ar interneta starpniecību vai pa tālruni. Ne mazāk kā 2/3 no jautājumiem jāveic klātienes intervijās respondentu dzīvesvietās CAPI vai PAPI. Pārējos jautājumus iespējams veikt ar interneta starpniecību CAWI vai pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU;

1.7. respondentu loks ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem;

1.8. aptaujā jānodrošina vismaz 1 000 (viena tūkstoša) respondentu izlase, un šī izlase jāveido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu vienādas iespējas nokļūt izlasē un lai tā precīzi atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju dalījumu atbilstoši piecām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm: vecumam, dzimumam, tautībai, dzīvesvietas tipam un reģionam atbilstoši pēdējiem pieejamiem Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kā arī lai šī izlase atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju dalījumu atbilstoši izglītības līmenim, ienākumu līmenim un nodarbinātības statusam;

1.9. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur iegūto datu rakstiska analīze un rezultātu tabulas - kopsavilkums un atsevišķu jautājumu analīze, ietverot arī atsevišķu jautājumu rezultātu grafisko salīdzinājumu ar PASŪTĪTĀJA iesniegtajiem iepriekš veikto aptauju rezultātiem.

2. Omnibus ikmēneša aptaujas veicamas atbilstoši tehniskās specifikācijas 1.3.-1.9. punkta prasībām, izņemot 1.6. punktu par aptaujas metodi - Omnibus ikmēneša aptaujās izmantojamas individuālas intervijas respondentu dzīvesvietās CAPI vai PAPI, intervijas ar interneta starpniecību CAWI vai pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU.

3. Mērķauditoriju / grupu aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1. IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA norādītajām jautājumu nostādnēm izstrādā aptaujas anketu. Anketa satur ne vairāk kā 20 jautājumu, t.sk. ne vairāk kā 5 atvērtos jautājumus un 10 slēgto jautājumu blokus ar vienādiem atbilžu variantiem (vidēji līdz 20 apakšjautājumu);

3.2. aptaujas metode - individuālas tiešās intervijas respondentiem pieņemamā vietā un laikā CAPI vai PAPI vai intervijas pa tālruni CATI. Ne mazāk kā 2/3 no jautājumiem jāveic klātienes intervijās CAPI vai PAPI. Pārējos jautājumus iespējams veikt intervijās pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU;

3.3. minimālais respondentu skaits - 300; respondentu loks ir grupu kvotu izlase; respondentu grupu ietvaros pēc PASŪTĪTĀJA norādījumiem un ar to saskaņojot var tikt noteiktas sīkākas atsevišķu respondentu apakšgrupu kvotas;

3.4. respondentu izvēli veic IZPILDĪTĀJS ar PASŪTĪTĀJA atbalstu, ja tāds iespējams;

3.5. IZPILDĪTĀJS veic aptaujas datu ievadi, apstrādi un analīzi;

3.6. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

3.7. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus 60 (sešdesmit) kalendāro dienu laikā pēc PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītās aptaujas veikšanas uzsākšanas dienas papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

3.8. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur iegūto datu rakstiska analīze, rezultātu tabulas un grafiski attēli - kopsavilkums ar rezultātu dalījumu atbilstoši grupām, ietverot arī grafisko salīdzinājumu ar PASŪTĪTĀJA iesniegtajiem šīs mērķauditorijas/grupas iepriekš veikto aptauju rezultātiem.

4. Fokusa grupu vai padziļināto interviju (kvalitatīvās) aptaujas veicamas, ievērojot šādus nosacījumus:

4.1.IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA noteiktajam aptaujas mērķim izvēlas un saskaņo ar PASŪTĪTĀJU aptaujas metodi (fokusa grpu diskusija, padziļinātas intervijas vai abu metožu kombinācija) un intervējamās grupas, izstrādā aptaujas scenāriju;

4.2. IZPILDĪTĀJS nodrošina intervējamo respondentu izvēli un dalību intervijās;

4.3. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

4.4. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā. 

5.2. respondentu loks ir Latvijas mājsaimniecības (fiziskās personas), kurām ir vismaz viens kredīts mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam;

5.3. IZPILDĪTĀJS aptauju veic tieši, aptaujājot mājsaimniecības galveno ienākumu guvēju - mājsaimniecības locekli, kurš saņem vislielākos ienākumus mājsaimniecībā, uz kura vārda ir reģistrēts lielākais kredīts mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam (tālāk tekstā - galvenais kredītņēmējs);

5.4. ja mājsaimniecībai ir vairāki kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam, kā arī citi kredīti, kuri ir reģistrēti uz cita mājsaimniecības locekļa vārda, nevis mājsaimniecības galvenā ienākumu guvēja, informāciju par šiem kredītiem precizē arī ar tiem mājsaimniecības locekļiem, uz kuru vārda tie ir reģistrēti;

5.5. IZPILDĪTĀJS nodrošina ne mazāk kā 800 (astoņi simti) respondentu izlasi;

5.6. IZPILDĪTĀJS respondentu izlasi veido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu vienādas iespējas nokļūt izlasē un lai tā precīzi atspoguļotu kredītņēmēju dalījumu pēc PASŪTĪTĀJA noteiktajām pazīmēm: dzīvesvietas reģiona (šā pielikuma

1. tabula); kredīta mājokļa iegādei atlikuma sadalījumam (šā pielikuma 2. tabula) pēdējā pārskata periodā; aizņēmēju sadalījuma pēc mājokļa ekspluatācijā nodošanas gada (šā pielikuma 3. tabula). PASŪTĪTĀJAM ir tiesības precizēt respondentu īpatsvaru ģenerālkopā, iepriekš informējot par to IZPILDĪTĀJU;

5.7. aptaujas anketu latviešu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS (apsekojuma anketas paraugs pievienots iepirkuma dokumentācijai atsevišķā MS Excel failā, kas pieejams PASŪTĪTĀJA interneta vietnē https://www.bank.lv/par-mums/publiskie- iepirkumi/atklatie-konkursi). IZPILDĪTĀJS apņemas nepieciešamības gadījumā precizēt PASŪTĪTĀJA izstrādāto apsekojuma anketu, precizējumus saskaņojot ar PASŪTĪTĀJU. Anketas tulkojumu krievu valodā veic PASŪTĪTĀJS;

5.8. IZPILDĪTĀJA nodrošinātajam intervētājam jāpārvalda latviešu un krievu valoda.

5.9. IZPILDĪTĀJS apsekojumu veic Rīgas statistiskajā reģionā, Pierīgas statistiskajā reģionā, Vidzemes statistiskajā reģionā, Kurzemes statistiskajā reģionā, Zemgales statistiskajā reģionā un Latgales statistiskajā reģionā atbilstoši šā pielikuma 1. tabulā noteiktajam sadalījumam un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 28. aprīļa rīkojumam Nr. 271 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām";

5.10. IZPILDĪTĀJS aptauju veic, vadoties pēc mājsaimniecības mājokļa kredīta apjoma (atlikuma) apsekojuma veikšanas brīdī, orientējoši pēc šā pielikuma 2. tabulā ietvertā sadalījuma;

5.11. IZPILDĪTĀJS apsekojumu veic, vadoties pēc šā pielikuma 3. tabulā ietvertā mājokļa ekspluatācija nodošanas gada sadalījuma;

5.13. PASŪTĪTĀJS pirms apsekojuma veic intervētāju instruktāžu, izskaidrojot anketas jautājumus;

5.14. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

5.15. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

5.16. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur individuālie novērojumi mikrodatu formā elektroniski (pieļaujamie datu failu formāti: MS Excel datu faili, SPSS datu faili, CSV datu faili) un pārskats par aptaujas veikšanas gaitu un iegūto novērojumu reprezentativitātes un kvalitātes novērtējumu.

6. Uzņēmumu algu dinamikas aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

6.1. respondentu loks ir uzņēmumi (juridiskās personas), kas veic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vismaz no 2010. gada un kuros strādā vismaz 10 darbinieku. Respondenti ir uzņēmuma vadība un personāla pārvaldes vadītāji;

6.2. IZPILDĪTĀJS nodrošina vismaz 400 (četru simtu) respondentu izlasi un respondentu izlasi veido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu iespējas nokļūt izlasē un lai tā maksimāli precīzi ar pieļaujamo nobīdi ir ± 1 procentu punkts no kritērijos noteiktā lieluma atspoguļotu uzņēmumu dalījumu pēc PASŪTĪTĀJA noteiktajiem kritērijiem;

6.3. PASŪTĪTĀJS nosaka divus kritērijus, pēc kuriem jāveido izlase - darbinieku skaits uzņēmumā (šī pielikuma 4. tabula) un uzņēmuma galvenā darbības nozare (šī pielikuma 5. tabula);

6.4. aptaujas metode - individuālas intervijas internēta vietnē CAWI, kuru nodrošina IZPILDĪTĀJS. Intervētājam jāsazinās tieši ar uzņēmuma vadību un pēc piekrišanas piedalīties intervijā jānosūta elektroniska vēstule ar saiti uz aptauju interneta vietnē;

6.5. IZPILDĪTĀJA nodrošinātai interneta vietnei jānodrošina datu drošība un konfidencialitāte, t.sk. savienojuma starp interneta vietni un anketas aizpildītāja datoru šifrēšana un uzņēmumu sniegto datu nepieejamība citām personām, t.sk. IZPILDĪTĀJA darbiniekiem, izņemot tos, kuri norīkoti šīs aptaujas veikšanai;

6.6.IZPILDĪTĀJA nodrošinātajam intervētājam jāpārvalda latviešu un krievu valoda;

6.7. aptaujas anketu latviešu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS. IZPILDĪTĀJS apņemas nepieciešamības gadījumā precizēt PASŪTĪTĀJA izstrādāto apsekojuma anketu, precizējumus saskaņojot ar PASŪTĪTĀJU. Anketas tulkojumu krievu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS;

6.8. IZPILDĪTĀJS nodrošina aptaujas anketas latviešu un krievu valodas elektroniskās versijas (speciālā aptauju programmas vidē veidotas datorizētas anketas IZPILDĪTĀJA interneta vietnē) izveidi un darbību;

6.9. IZPILDĪTĀJS apņemas katram uzņēmumam izveidot individuālu pieslēgšanās paroli jeb pieslēgšanās adresi, ar kuru uzņēmuma darbinieki (iespējams, dažādi) varēs aizpildīt atbilstošās anketas daļas;

6.10. IZPILDĪTĀJAM jānodrošina respondentam iespēja izvēlēties anketas pildīšanas valodu un saglabāt daļēji aizpildītas anketas atbildes, lai varētu turpināt anketas pildīšanu pēc pārtraukumiem;

6.11. PASŪTĪTĀJS sagatavo informatīvu vēstuli, kurā apstiprina, ka aptauja tiek veikta pēc PASŪTĪTĀJA pasūtījuma;

6.12. PASŪTĪTĀJS pirms aptaujas veic intervētāju instruktāžu, izskaidrojot ar anketas saturu saistītos jautājumus;

6.13. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

6.14. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

6.15. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur individuālie novērojumi mikrodatu formā elektroniski (pieļaujamie datu failu formāti: MS Excel datu faili, SPSS datu faili, CSV datu faili) un pārskats par aptaujas veikšanas gaitu un iegūto novērojumu reprezentativitātes un kvalitātes novērtējumu.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...