Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru prezidenta Māra Kučinska padomnieka Aigara Freimaņa uzņēmums Latvijas fakti ir ticis pie iespaidīga Latvijas Bankas pasūtījuma, - par socioloģiskajām aptaujām Latvijas Banka tam četru gadu laikā var samaksāt līdz pat 210 tūkstošiem eiro. Viss uzņēmuma 2015. gada apgrozījums ir bijis nepilni 326 tūkstoši eiro.

210 780 eiro – šī ir maksimālā summa, ko par Latvijas Bankas vajadzībām veiktām socioloģiskajām aptaujām līdz 2020. gada beigām var saņemt Latvijas fakti, kuros premjera padomnieks Freimanis saskaņā ar Lursoft datiem ir valdes loceklis un 58% kapitāldaļu īpašnieks.

Pietiek šodien publicē no Latvijas Bankas saņemto skaidrojumu saistībā ar šo Kučinska padomnieka uzņēmumam veiksmīgo iepirkumu:

„Atklātu konkursu LB/2016/85 "Par socioloģiskajām aptaujām" Latvijas Banka rīkoja, lai 2017.-2020. gadā varētu vienam sadarbības partnerim pasūtīt socioloģiskas aptaujas, kas nepieciešamas Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes vajadzībām, kā arī tiek izmantotas darbības novērtēšanai un plānošanai: kvantitatīvas un kvalitatīvas iedzīvotāju aptaujas, ekonomistu, finansistu un citu mērķauditoriju aptaujas, mājsaimniecību kredītņēmēju aptaujas un uzņēmēju algu dinamikas aptaujas.

Iepirkuma komisija saņēma četru pretendentu piedāvājumus, viens pretendents savu dalību atsauca. Saskaņā ar nolikumu Iepirkuma komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar pretendentu, kura piedāvājums atbilst nolikumā noteiktajām prasībām - tādu bija trīs - un kura piedāvātā kopējā cena ir viszemākā. SIA Latvijas fakti piedāvātā cena pakalpojumiem četru gadu periodā - 210 780,00 EUR - bija ievērojami zemāka par citu pretendentu piedāvātajām cenām.

Par katras konkrētās aptaujas veikšanu lēmumu pieņem Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvalde. Iepirkuma summa ir maksimāli iespējamā potenciālā vajadzība, par katru aptauju tiks maksāts atsevišķi, līdz ar to var perioda beigās kopējais pasūtījums var arī nesasniegt maksimālo apjomu. Turklāt vērā ņemams, ka iepirkuma pretendentu vidū šī piedāvājuma starpība ar nākamo lētāko piedāvājumu bija vairāk nekā 100 000 eiro.

Plānotie iespējamie aptauju veidi ir:

- Kvantitatīvas iedzīvotāju aptaujas par finanšu un ekonomikas jautājumiem, lai mērītu sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, iegūtu mērījumus ekonomikas un finanšu analīzei, iegūtu informāciju par apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību;

- Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu sabiedrības grupu kvantitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas), lai iegūtu auditorijas viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, komunikācijas kanālu efektivitāti, mērītu apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību;

- Specializēta noteiktas sabiedrības grupas aptauja par tādiem mājsaimniecību ar kredītu mājokļa  iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai vai remontam, finanšu stāvokli raksturojošiem rādītājiem kā ienākumiem, ienākumu gūšanas avotiem, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem u.c., lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību – kredītņēmēju mājokļa iegādei finansiālo ievainojamību, lai novērtētu tās ietekmi uz finanšu stabilitāti valstī;

- Specializēta uzņēmumu aptauja par darbaspēka izmaksu korekciju stratēģijām. Jautājumi veltīti uzņēmuma raksturojumam, kā arī ekonomiskās vides, nodarbinātības, algu un cenu pārmaiņām, lai iegūtu detalizētu informāciju par algu, nodarbinātības un cenu pārmaiņām uzņēmumos dažādos ekonomiskos un finanšu apstākļos.”

Tāpat Pietiek publicē arī daļu no iespaidīgā iepirkuma nolikuma – kādas īsti bija Latvijas Bankas minētās vajadzības:

„Latvijas Bankas (tālāk tekstā arī - PASŪTĪTĀJS) darbības novērtēšanai, komunikācijas darba plānošanai un novērtēšanai, kā arī ekonomiskās analīzes vajadzībām veikt šādas socioloģiskās aptaujas:

1. Specializēta socioloģiskā aptauja Kvantitatīva iedzīvotāju aptauja par plašu finanšu un ekonomikas jautājumu loku. Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, iegūtu mērījumus ekonomikas un finanšu analīzei.

2. Omnibus ikmēneša aptauja Jautājumu iekļaušana IZPILDĪTĀJA ik mēnesi veiktās kvantitatīvajās Omnibus aptaujās. Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, sabiedrības viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos.

3. Mērķauditoriju / grupu aptauja Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu mērķauditoriju / grupu kvantitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas). Mērīt apmierinātību ar Latvijas Bankas darbību, auditorijas viedokli aktuālos ekonomikas un finanšu jautājumos, komunikācijas kanālu efektivitāti.

4. Fokusa grupu vai padziļināto interviju aptauja Latvijas Bankas uzdevumu īstenošanā svarīgu mērķauditoriju / grupu kvalitatīvas aptaujas (piemēram, ekonomikas eksperti, ekonomikas skolotāji, cilvēki, kas iegādājas kolekcijas monētas). Noteikt situāciju noteiktā Latvijas Bankas darbības vai interešu loka jautājumā, identificēt problēmjautājumus, iespējamos risinājumus.

5. Mājsaimniecību - kredītņēmēju aptauja Specializēta noteiktas sabiedrības grupas aptauja par tādiem mājsaimniecību ar kredītu mājokļa iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai vai remontam, finanšu stāvokli raksturojošiem rādītājiem kā ienākumiem, ienākumu gūšanas avotiem, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem u.c. Iegūt informāciju par māj saimniecību - kredītņēmēju mājokļa iegādei finansiālo ievainojamību, lai novērtētu tās ietekmi uz finanšu stabilitāti valstī.

6. Uzņēmumu algu dinamikas aptauja Specializēta uzņēmumu aptauja par darbaspēka izmaksu korekciju stratēģijām. Jautājumi veltīti uzņēmuma raksturojumam, kā arī ekonomiskās vides, nodarbinātības, algu un cenu pārmaiņām. Iegūt detalizētu informāciju par algu, nodarbinātības un cenu pārmaiņām uzņēmumos dažādos ekonomiskos un finanšu apstākļos.

1. Specializētā socioloģiskā aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

1.1. IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA norādītajām jautājumu nostādnēm izstrādā aptaujas anketu. Anketa ietver ne vairāk kā 80 jautājumu, t.sk. ne vairāk kā 10 atvērtos jautājumus un ne vairāk kā 10 slēgto jautājumu blokus ar vienādiem atbilžu variantiem (vidēji līdz 20 apakšjautājumu), neieskaitot demogrāfijas sadaļu;

1.2. specializētās socioloģiskās aptaujas plānotais uzsākšanas (lauka darbs) laiks ir attiecīgā gada februāris-marts;

1.3. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

1.4. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus 45 (četrdesmit piecu) kalendāro dienu laikā pēc PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītās aptaujas veikšanas uzsākšanas dienas;

1.5. aptaujas rezultātus iesniedz pārskata veidā ar rezultātu dalījumu atbilstoši tehniskās specifikācijas 1.8. punktā minētajām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

1.6. aptaujas metode - individuālas intervijas respondentu dzīvesvietās, ar interneta starpniecību vai pa tālruni. Ne mazāk kā 2/3 no jautājumiem jāveic klātienes intervijās respondentu dzīvesvietās CAPI vai PAPI. Pārējos jautājumus iespējams veikt ar interneta starpniecību CAWI vai pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU;

1.7. respondentu loks ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem;

1.8. aptaujā jānodrošina vismaz 1 000 (viena tūkstoša) respondentu izlase, un šī izlase jāveido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu vienādas iespējas nokļūt izlasē un lai tā precīzi atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju dalījumu atbilstoši piecām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm: vecumam, dzimumam, tautībai, dzīvesvietas tipam un reģionam atbilstoši pēdējiem pieejamiem Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kā arī lai šī izlase atspoguļotu Latvijas iedzīvotāju dalījumu atbilstoši izglītības līmenim, ienākumu līmenim un nodarbinātības statusam;

1.9. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur iegūto datu rakstiska analīze un rezultātu tabulas - kopsavilkums un atsevišķu jautājumu analīze, ietverot arī atsevišķu jautājumu rezultātu grafisko salīdzinājumu ar PASŪTĪTĀJA iesniegtajiem iepriekš veikto aptauju rezultātiem.

2. Omnibus ikmēneša aptaujas veicamas atbilstoši tehniskās specifikācijas 1.3.-1.9. punkta prasībām, izņemot 1.6. punktu par aptaujas metodi - Omnibus ikmēneša aptaujās izmantojamas individuālas intervijas respondentu dzīvesvietās CAPI vai PAPI, intervijas ar interneta starpniecību CAWI vai pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU.

3. Mērķauditoriju / grupu aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1. IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA norādītajām jautājumu nostādnēm izstrādā aptaujas anketu. Anketa satur ne vairāk kā 20 jautājumu, t.sk. ne vairāk kā 5 atvērtos jautājumus un 10 slēgto jautājumu blokus ar vienādiem atbilžu variantiem (vidēji līdz 20 apakšjautājumu);

3.2. aptaujas metode - individuālas tiešās intervijas respondentiem pieņemamā vietā un laikā CAPI vai PAPI vai intervijas pa tālruni CATI. Ne mazāk kā 2/3 no jautājumiem jāveic klātienes intervijās CAPI vai PAPI. Pārējos jautājumus iespējams veikt intervijās pa tālruni CATI. Par metodes izvēli katram konkrētajam jautājumam IZPILDĪTĀJS iepriekš vienojas ar PASŪTĪTĀJU;

3.3. minimālais respondentu skaits - 300; respondentu loks ir grupu kvotu izlase; respondentu grupu ietvaros pēc PASŪTĪTĀJA norādījumiem un ar to saskaņojot var tikt noteiktas sīkākas atsevišķu respondentu apakšgrupu kvotas;

3.4. respondentu izvēli veic IZPILDĪTĀJS ar PASŪTĪTĀJA atbalstu, ja tāds iespējams;

3.5. IZPILDĪTĀJS veic aptaujas datu ievadi, apstrādi un analīzi;

3.6. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

3.7. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus 60 (sešdesmit) kalendāro dienu laikā pēc PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītās aptaujas veikšanas uzsākšanas dienas papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

3.8. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur iegūto datu rakstiska analīze, rezultātu tabulas un grafiski attēli - kopsavilkums ar rezultātu dalījumu atbilstoši grupām, ietverot arī grafisko salīdzinājumu ar PASŪTĪTĀJA iesniegtajiem šīs mērķauditorijas/grupas iepriekš veikto aptauju rezultātiem.

4. Fokusa grupu vai padziļināto interviju (kvalitatīvās) aptaujas veicamas, ievērojot šādus nosacījumus:

4.1.IZPILDĪTĀJS atbilstoši PASŪTĪTĀJA noteiktajam aptaujas mērķim izvēlas un saskaņo ar PASŪTĪTĀJU aptaujas metodi (fokusa grpu diskusija, padziļinātas intervijas vai abu metožu kombinācija) un intervējamās grupas, izstrādā aptaujas scenāriju;

4.2. IZPILDĪTĀJS nodrošina intervējamo respondentu izvēli un dalību intervijās;

4.3. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

4.4. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā. 

5.2. respondentu loks ir Latvijas mājsaimniecības (fiziskās personas), kurām ir vismaz viens kredīts mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam;

5.3. IZPILDĪTĀJS aptauju veic tieši, aptaujājot mājsaimniecības galveno ienākumu guvēju - mājsaimniecības locekli, kurš saņem vislielākos ienākumus mājsaimniecībā, uz kura vārda ir reģistrēts lielākais kredīts mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam (tālāk tekstā - galvenais kredītņēmējs);

5.4. ja mājsaimniecībai ir vairāki kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un/vai remontam, kā arī citi kredīti, kuri ir reģistrēti uz cita mājsaimniecības locekļa vārda, nevis mājsaimniecības galvenā ienākumu guvēja, informāciju par šiem kredītiem precizē arī ar tiem mājsaimniecības locekļiem, uz kuru vārda tie ir reģistrēti;

5.5. IZPILDĪTĀJS nodrošina ne mazāk kā 800 (astoņi simti) respondentu izlasi;

5.6. IZPILDĪTĀJS respondentu izlasi veido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu vienādas iespējas nokļūt izlasē un lai tā precīzi atspoguļotu kredītņēmēju dalījumu pēc PASŪTĪTĀJA noteiktajām pazīmēm: dzīvesvietas reģiona (šā pielikuma

1. tabula); kredīta mājokļa iegādei atlikuma sadalījumam (šā pielikuma 2. tabula) pēdējā pārskata periodā; aizņēmēju sadalījuma pēc mājokļa ekspluatācijā nodošanas gada (šā pielikuma 3. tabula). PASŪTĪTĀJAM ir tiesības precizēt respondentu īpatsvaru ģenerālkopā, iepriekš informējot par to IZPILDĪTĀJU;

5.7. aptaujas anketu latviešu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS (apsekojuma anketas paraugs pievienots iepirkuma dokumentācijai atsevišķā MS Excel failā, kas pieejams PASŪTĪTĀJA interneta vietnē https://www.bank.lv/par-mums/publiskie- iepirkumi/atklatie-konkursi). IZPILDĪTĀJS apņemas nepieciešamības gadījumā precizēt PASŪTĪTĀJA izstrādāto apsekojuma anketu, precizējumus saskaņojot ar PASŪTĪTĀJU. Anketas tulkojumu krievu valodā veic PASŪTĪTĀJS;

5.8. IZPILDĪTĀJA nodrošinātajam intervētājam jāpārvalda latviešu un krievu valoda.

5.9. IZPILDĪTĀJS apsekojumu veic Rīgas statistiskajā reģionā, Pierīgas statistiskajā reģionā, Vidzemes statistiskajā reģionā, Kurzemes statistiskajā reģionā, Zemgales statistiskajā reģionā un Latgales statistiskajā reģionā atbilstoši šā pielikuma 1. tabulā noteiktajam sadalījumam un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2004. gada 28. aprīļa rīkojumam Nr. 271 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām";

5.10. IZPILDĪTĀJS aptauju veic, vadoties pēc mājsaimniecības mājokļa kredīta apjoma (atlikuma) apsekojuma veikšanas brīdī, orientējoši pēc šā pielikuma 2. tabulā ietvertā sadalījuma;

5.11. IZPILDĪTĀJS apsekojumu veic, vadoties pēc šā pielikuma 3. tabulā ietvertā mājokļa ekspluatācija nodošanas gada sadalījuma;

5.13. PASŪTĪTĀJS pirms apsekojuma veic intervētāju instruktāžu, izskaidrojot anketas jautājumus;

5.14. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

5.15. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

5.16. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur individuālie novērojumi mikrodatu formā elektroniski (pieļaujamie datu failu formāti: MS Excel datu faili, SPSS datu faili, CSV datu faili) un pārskats par aptaujas veikšanas gaitu un iegūto novērojumu reprezentativitātes un kvalitātes novērtējumu.

6. Uzņēmumu algu dinamikas aptauja veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

6.1. respondentu loks ir uzņēmumi (juridiskās personas), kas veic saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vismaz no 2010. gada un kuros strādā vismaz 10 darbinieku. Respondenti ir uzņēmuma vadība un personāla pārvaldes vadītāji;

6.2. IZPILDĪTĀJS nodrošina vismaz 400 (četru simtu) respondentu izlasi un respondentu izlasi veido tā, lai katrai izlases vienībai no respondentu loka būtu iespējas nokļūt izlasē un lai tā maksimāli precīzi ar pieļaujamo nobīdi ir ± 1 procentu punkts no kritērijos noteiktā lieluma atspoguļotu uzņēmumu dalījumu pēc PASŪTĪTĀJA noteiktajiem kritērijiem;

6.3. PASŪTĪTĀJS nosaka divus kritērijus, pēc kuriem jāveido izlase - darbinieku skaits uzņēmumā (šī pielikuma 4. tabula) un uzņēmuma galvenā darbības nozare (šī pielikuma 5. tabula);

6.4. aptaujas metode - individuālas intervijas internēta vietnē CAWI, kuru nodrošina IZPILDĪTĀJS. Intervētājam jāsazinās tieši ar uzņēmuma vadību un pēc piekrišanas piedalīties intervijā jānosūta elektroniska vēstule ar saiti uz aptauju interneta vietnē;

6.5. IZPILDĪTĀJA nodrošinātai interneta vietnei jānodrošina datu drošība un konfidencialitāte, t.sk. savienojuma starp interneta vietni un anketas aizpildītāja datoru šifrēšana un uzņēmumu sniegto datu nepieejamība citām personām, t.sk. IZPILDĪTĀJA darbiniekiem, izņemot tos, kuri norīkoti šīs aptaujas veikšanai;

6.6.IZPILDĪTĀJA nodrošinātajam intervētājam jāpārvalda latviešu un krievu valoda;

6.7. aptaujas anketu latviešu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS. IZPILDĪTĀJS apņemas nepieciešamības gadījumā precizēt PASŪTĪTĀJA izstrādāto apsekojuma anketu, precizējumus saskaņojot ar PASŪTĪTĀJU. Anketas tulkojumu krievu valodā sagatavo PASŪTĪTĀJS;

6.8. IZPILDĪTĀJS nodrošina aptaujas anketas latviešu un krievu valodas elektroniskās versijas (speciālā aptauju programmas vidē veidotas datorizētas anketas IZPILDĪTĀJA interneta vietnē) izveidi un darbību;

6.9. IZPILDĪTĀJS apņemas katram uzņēmumam izveidot individuālu pieslēgšanās paroli jeb pieslēgšanās adresi, ar kuru uzņēmuma darbinieki (iespējams, dažādi) varēs aizpildīt atbilstošās anketas daļas;

6.10. IZPILDĪTĀJAM jānodrošina respondentam iespēja izvēlēties anketas pildīšanas valodu un saglabāt daļēji aizpildītas anketas atbildes, lai varētu turpināt anketas pildīšanu pēc pārtraukumiem;

6.11. PASŪTĪTĀJS sagatavo informatīvu vēstuli, kurā apstiprina, ka aptauja tiek veikta pēc PASŪTĪTĀJA pasūtījuma;

6.12. PASŪTĪTĀJS pirms aptaujas veic intervētāju instruktāžu, izskaidrojot ar anketas saturu saistītos jautājumus;

6.13. PASŪTĪTĀJS pasūta aptauju ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pirms aptaujas sākšanas, nosūtot IZPILDĪTĀJAM rakstisku pieprasījumu veikt aptauju, tai skaitā rezultātu iesniegšanas termiņu, uz IZPILDĪTĀJA e-pasta adresi;

6.14. IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM pasūtītās aptaujas rezultātus līdz PASŪTĪTĀJA pieprasījumā norādītajam termiņam papīra dokumenta un elektroniskā veidā;

6.15. iesniedzamajiem aptaujas rezultātiem jāsatur individuālie novērojumi mikrodatu formā elektroniski (pieļaujamie datu failu formāti: MS Excel datu faili, SPSS datu faili, CSV datu faili) un pārskats par aptaujas veikšanas gaitu un iegūto novērojumu reprezentativitātes un kvalitātes novērtējumu.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...