Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska valdības šodien apstiprinātajā jaunajā kārtībā, kas ar aizbildinājumu „terora draudu samazināšanai” aizliedz fotografēt pie „kritiskās infrastruktūras objektiem”, kuru vidū ir iekļauta pat valdības ēka. Pietiek šodien publicē bijušā Drošības policijas darbinieka Riharda Kozlovska vadītās Iekšlietu ministrijas un Drošības policijas kopā sagatavoto anotāciju šim noteikumu projekta, kas uzskatāmi parāda – kādas valsts iekārtas virzienā pamazām virzās Latvija.

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”
„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska valdības šodien apstiprinātajā jaunajā kārtībā, kas ar aizbildinājumu „terora draudu samazināšanai” aizliedz fotografēt pie „kritiskās infrastruktūras objektiem”, kuru vidū ir iekļauta pat valdības ēka. Pietiek šodien publicē bijušā Drošības policijas darbinieka Riharda Kozlovska vadītās Iekšlietu ministrijas un Drošības policijas kopā sagatavoto anotāciju šim noteikumu projekta, kas uzskatāmi parāda – kādas valsts iekārtas virzienā pamazām virzās Latvija.
Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22.2 pantam, kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.
Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras (turpmāk – kritiskā infrastruktūra), objektos ir nepieciešams augsts drošības režīms, jo to iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana var apdraudēt nacionālo drošību un valsts pārvaldību. Kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2010. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 496 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi).
Izvērtējot pastāvošos riskus un citu valstu pieredzi, ir konstatēti trūkumi esošajā regulējumā, kas neļauj pilnvērtīgi un efektīvi plānot un īstenot kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus, tādējādi atstājot negatīvu ietekmi uz valsts funkciju īstenošanu.
Lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu kritiskās infrastruktūras objektu normālu funkcionēšanu, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts ,,Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 496 ,,Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”” (turpmāk – Projekts), ar kuru paredzēts pilnveidot tiesisko regulējumu, kas nosaka kritiskās infrastruktūras tiesiskā valdītāja vai īpašnieka un valsts drošības iestāžu tiesības un pienākumus, būtiski uzlabojot drošības režīmu kritiskās infrastruktūras objektos.
Noteikumu 25. punkts paredz, ka par infrastruktūras drošību atbildīgo personu norīko kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ievērojot Noteikumu 26. punktā izvirzītos nosacījumus. Pašreizējā redakcijā 26. punkts paredz virkni ierobežojumu, taču noteikumos kā obligāts priekšnosacījums nav noteikta iepriekšēja pieredze fiziskās drošības prasību nodrošināšanas jomā. Tādējādi izveidojusies situācija, ka personas tiek norīkotas atbildēt par kritiskās infrastruktūras drošību neskatoties uz to, ka personām nav priekšzināšanu par fiziskās drošības pasākumu plānošanu vai īstenošanu.
Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 26.10. apakšpunktu, nosakot, ka par infrastruktūras drošību atbildīgo personu var norīkot personu, kurai ir vismaz divu gada darba pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā, vienlaikus nosakot, ka šo nosacījumu nepiemēro tādai personai, kura atbilstoši valsts drošības iestāžu kompetencei ir pārbaudīta un apstiprināta par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgo personu.
Attiecīgi persona pieredzi fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā var būt ieguvusi, atrodoties dienestā valsts drošības iestādē, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī esot darba tiesiskajās attiecībās pie licencēta apsardzes komersanta vai iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējā drošības dienestā, kā arī citās jomās, kur var gūt šādu darba pieredzi. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par kandidāta atbilstību minētajām prasībām var pārliecināties no personas, kura pretendēs būt par infrastruktūras drošību atbildīgā persona un kurai būs jāiesniedz atbilstošs apliecinājums par šādas pieredzes esamību.
Atbilstoši pastāvošajai praksei persona, kuras kandidatūru drošības apsvērumu dēļ kompetentā valsts drošības iestāde neapstiprina par infrastruktūras drošību atbildīgo personu, var tikt norīkota citā amatā, kā rezultātā personai tāpat ir piekļuve kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Šādu situāciju arī veicina fakts, ka normatīvajos aktos nav definēts vai aprakstīts, kas ir „kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīga informācija, tehnoloģiskās iekārtas un pakalpojumi”, kaut arī ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz piekļuves tiesībām noteiktos apstākļos.
Identificējot attiecīgās iekārtas, pakalpojumus vai aizsargājamo informāciju un nosakot atbilstošas drošības zonas un personas, kurām aizliegts piekļūt minētajai informācijai vai iekārtām vai sniegt attiecīgus pakalpojumus, iespējams maksimāli samazināt personu skaitu, kurām nav nepieciešams piekļūt kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgām iekārtām vai informācijai, tādējādi ievērojami paaugstinot drošības pasākumu efektivitāti. Vienlaikus secināms, ka kritiskās infrastruktūras objekti ir atšķirīgi un normatīvā aktā nebūtu lietderīgi ietvert skaidrojumu vai kritērijus tam, kas katrā objektā uzskatāms par tā funkcionēšanai nozīmīgu iekārtu un informāciju, turklāt šāda rakstura informācijai nosakāms vismaz ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Informācijai par kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgām iekārtām jābūt apkopotai katrā objektā, tādējādi nodrošinot augstu kritiskās infrastruktūras aizsardzības līmeni.  
Projekts paredz, ka kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu vai pakalpojumu sarakstu noteiks par infrastruktūras drošību atbildīgā persona. Minētais saraksts iesniedzams attiecīgajai valsts drošības iestādei, ievērojot to pašu kārtību, kādā tiek iesniegti kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošie dokumenti. Projekta 11. punkts paredz papildināt Noteikumus ar 40. punktu, kas noteiks, ka Noteikumu 29.1. apakšpunktā minēto sarakstu attiecīgajai valsts drošības iestādei iesniedz ne vēlāk kā līdz 2018. gada 1. janvārim. 
Tāpat Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 28.1 punktu, nosakot, ka, ja Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgās personas kandidāts neatbilst Noteikumu 26. punkta prasībām, Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests iesaka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ierobežot minētajai personai piekļuvi kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.
Saistībā ar drošības zonu noteikšanu un drošības līmeni kritiskās infrastruktūras objektā ir izveidojusies situācija, kad kompetentā valsts drošības iestāde ir tiesīga pārbaudīt kritiskās infrastruktūras darbiniekus, kuriem ir pieeja kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, un, atklājot negatīva rakstura informāciju, sniegt atbilstošus ieteikumus kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Vienlaikus kompetentajai valsts drošības iestādei nav tiesības veikt šādu pārbaudi un sniegt ieteikumus par komersanta, kas sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, īpašnieku, valdes locekļiem un darbiniekiem, kaut arī minētajām personām tāpat var būt piekļuve kritiskās infrastruktūras nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, vai arī minētās personas sniedz kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus. Tādējādi objektā var nebūt nodrošināts atbilstošs drošības līmenis un var tikt mazināta kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumu efektivitāte.
Projekts paredz papildināt to Noteikumu 27. punktā ietverto subjektu loku, kurus valsts drošības iestādēm ir tiesības pārbaudīt saistībā ar piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, ar komersanta, kas sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, īpašnieku, valdes locekļiem un darbiniekiem. Veicot attiecīgo personu pārbaudi un izvērtējot informāciju attiecībā uz personas sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu un faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju, tiek panākta lielāka kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumu efektivitāte.
Šobrīd normatīvie akti neparedz pienākumu kritiskās infrastruktūras objektos organizēt apmācības, kā rezultātā kritiskās infrastruktūras objektos nodarbinātais personāls nav kompetents drošības jautājumos, kas savukārt palielina objekta ievainojamības risku. Norādām, ka jau pašlaik valsts drošības iestādes veic kritiskās infrastruktūras objektu vadošo darbinieku apmācības par fiziskās drošības jautājumiem, kā arī atsevišķos gadījumos piedalās kritiskās infrastruktūras objektu darbinieku apmācībās. 
Izvērtējot pašreiz esošo situāciju, norādām, ka apmācības vairāk kā 50% kritiskās infrastruktūras objektu notiek reizi gadā.
Jāuzsver, ka apsardzes komercsabiedrībās bieži notiek apsardzes darbinieku nomaiņa, tāpēc apmācību organizēšana reizi gadā ir optimāla, lai visi apsardzes darbinieki tiktu apmācīti par fiziskās drošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumiem.
Lai paaugstinātu fiziskās drošības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku profesionalitāti un citu kritiskajā infrastruktūrā nodarbināto personu kompetences, Projekts paredz papildināt par infrastruktūras drošību atbildīgās personas uzdevumus, uzliekot par pienākumu ne retāk kā reizi gadā, kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā, organizēt teorētiskas un praktiskas apmācības par fizisko drošību. 
Par infrastruktūras drošību atbildīgā persona reizi gadā ne vēlāk kā mēnesi pirms šo mācību (teorētiskās un praktiskās apmācības ar skaitliski lielāko darbinieku, kas veic kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumus, dalību) norises dienas, informē Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei. Projekta 29.3. apakšpunktā noteiktais attiecināms uz apsardzes darbinieku specializētu apmācību (rīcības apdraudējuma situācijās), lai spētu identificēt, novērst vai pārtraukt tīši cilvēku radītu apdraudējumu, kura mērķis ir bojāt vai iznīcināt kritiskās infrastruktūras objektu, kas savukārt var apdraudēt valsts pārvaldīšanu vai būtisku sabiedrības funkciju īstenošanu. 
Projekts paredz precizēt noteikumu 32. punktu, nosakot, ka Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kompetencei kontrolē kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos noteikto prasību izpildi un sniedz ieteikumus pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī sniedz ieteikumus par Noteikumu 29. 3. apakšpunktā minēto apmācību tēmu.
Kaut arī jau šobrīd kritiskās infrastruktūras objektu koordinējošās valsts drošības iestādes, izvērtējot pastāvošos riskus un apdraudējumus nacionālajai drošībai un valsts funkciju īstenošanai, rekomendē aizliegt veikt filmēšanu, fotografēšanu vai cita veida dokumentēšanu atsevišķos kritiskās infrastruktūras objektos, lai tādējādi palielinātu fiziskās drošības pasākumu efektivitāti un novērstu nesankcionētas informācijas ieguves riskus, normatīvie akti neparedz mehānismu informēšanai par attiecīga ierobežojuma esamību un tā mērķi. 
Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, apsardzes režīmu un citu ar objekta fizisko drošību saistītu informāciju. Attiecīgās informācijas ieguve būtiski samazina kritiskās infrastruktūras objekta fiziskās drošības pasākumu īstenošanas efektivitāti, kas nosaka nepieciešamību saskaņot   kritiskās infrastruktūras objektu filmēšanu, fotografēšanu ar  kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 37.1 punktu, nosakot, ka bez saskaņošanas ar attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT FILMĒT AIZLIEGTS”. 
Projekts paredz papildināts Noteikumus ar 2. pielikumu ,,Informatīvās norādes paraugs”.
To, vai pie objekta izvietojama informatīva norāde, kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai par infrastruktūras drošību atbildīgā persona, konsultējoties ar attiecīgo valsts drošības iestādi, izvērtē vadoties pēc objekta specifikas un kritiskās infrastruktūras objektu kopuma kā klasificētas informācijas saglabāšanas interesēm.
Kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos nepietiekamā apjomā tiek iekļauta informācija par rīcību apdraudējuma situācijās.
Projekts paredz papildināt Noteikumu pielikumu ar 10. punktu, nosakot, ka obligāti paredzama rīcība apdraudējuma situācijās – piemēram, sprādzienbīstama priekšmeta atrašana, informācijas saņemšanas par spridzināšanas draudiem, aizdomīga pasta sūtījuma saņemšana, nelikumīga ieroča pielietošana, nesankcionēta iekļūšanas vai tās mēģinājums, nesankcionēta kritiskās infrastruktūras objekta filmēšana, fotografēšana vai cita veida dokumentēšana .

Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 22.2 pantam, kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.

Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras (turpmāk – kritiskā infrastruktūra), objektos ir nepieciešams augsts drošības režīms, jo to iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana var apdraudēt nacionālo drošību un valsts pārvaldību. Kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2010. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 496 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi).

Izvērtējot pastāvošos riskus un citu valstu pieredzi, ir konstatēti trūkumi esošajā regulējumā, kas neļauj pilnvērtīgi un efektīvi plānot un īstenot kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus, tādējādi atstājot negatīvu ietekmi uz valsts funkciju īstenošanu.

Lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu kritiskās infrastruktūras objektu normālu funkcionēšanu, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts ,,Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumos Nr. 496 ,,Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība”” (turpmāk – Projekts), ar kuru paredzēts pilnveidot tiesisko regulējumu, kas nosaka kritiskās infrastruktūras tiesiskā valdītāja vai īpašnieka un valsts drošības iestāžu tiesības un pienākumus, būtiski uzlabojot drošības režīmu kritiskās infrastruktūras objektos.

Noteikumu 25. punkts paredz, ka par infrastruktūras drošību atbildīgo personu norīko kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ievērojot Noteikumu 26. punktā izvirzītos nosacījumus. Pašreizējā redakcijā 26. punkts paredz virkni ierobežojumu, taču noteikumos kā obligāts priekšnosacījums nav noteikta iepriekšēja pieredze fiziskās drošības prasību nodrošināšanas jomā. Tādējādi izveidojusies situācija, ka personas tiek norīkotas atbildēt par kritiskās infrastruktūras drošību neskatoties uz to, ka personām nav priekšzināšanu par fiziskās drošības pasākumu plānošanu vai īstenošanu.

Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 26.10. apakšpunktu, nosakot, ka par infrastruktūras drošību atbildīgo personu var norīkot personu, kurai ir vismaz divu gada darba pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā, vienlaikus nosakot, ka šo nosacījumu nepiemēro tādai personai, kura atbilstoši valsts drošības iestāžu kompetencei ir pārbaudīta un apstiprināta par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgo personu.

Attiecīgi persona pieredzi fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā var būt ieguvusi, atrodoties dienestā valsts drošības iestādē, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī esot darba tiesiskajās attiecībās pie licencēta apsardzes komersanta vai iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējā drošības dienestā, kā arī citās jomās, kur var gūt šādu darba pieredzi. Kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par kandidāta atbilstību minētajām prasībām var pārliecināties no personas, kura pretendēs būt par infrastruktūras drošību atbildīgā persona un kurai būs jāiesniedz atbilstošs apliecinājums par šādas pieredzes esamību.

Atbilstoši pastāvošajai praksei persona, kuras kandidatūru drošības apsvērumu dēļ kompetentā valsts drošības iestāde neapstiprina par infrastruktūras drošību atbildīgo personu, var tikt norīkota citā amatā, kā rezultātā personai tāpat ir piekļuve kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Šādu situāciju arī veicina fakts, ka normatīvajos aktos nav definēts vai aprakstīts, kas ir „kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīga informācija, tehnoloģiskās iekārtas un pakalpojumi”, kaut arī ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz piekļuves tiesībām noteiktos apstākļos.

Identificējot attiecīgās iekārtas, pakalpojumus vai aizsargājamo informāciju un nosakot atbilstošas drošības zonas un personas, kurām aizliegts piekļūt minētajai informācijai vai iekārtām vai sniegt attiecīgus pakalpojumus, iespējams maksimāli samazināt personu skaitu, kurām nav nepieciešams piekļūt kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgām iekārtām vai informācijai, tādējādi ievērojami paaugstinot drošības pasākumu efektivitāti. Vienlaikus secināms, ka kritiskās infrastruktūras objekti ir atšķirīgi un normatīvā aktā nebūtu lietderīgi ietvert skaidrojumu vai kritērijus tam, kas katrā objektā uzskatāms par tā funkcionēšanai nozīmīgu iekārtu un informāciju, turklāt šāda rakstura informācijai nosakāms vismaz ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Informācijai par kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgām iekārtām jābūt apkopotai katrā objektā, tādējādi nodrošinot augstu kritiskās infrastruktūras aizsardzības līmeni.  

Projekts paredz, ka kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgas informācijas, tehnoloģisko iekārtu vai pakalpojumu sarakstu noteiks par infrastruktūras drošību atbildīgā persona. Minētais saraksts iesniedzams attiecīgajai valsts drošības iestādei, ievērojot to pašu kārtību, kādā tiek iesniegti kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošie dokumenti. Projekta 11. punkts paredz papildināt Noteikumus ar 40. punktu, kas noteiks, ka Noteikumu 29.1. apakšpunktā minēto sarakstu attiecīgajai valsts drošības iestādei iesniedz ne vēlāk kā līdz 2018. gada 1. janvārim. 

Tāpat Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 28.1 punktu, nosakot, ka, ja Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja vai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka par kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgās personas kandidāts neatbilst Noteikumu 26. punkta prasībām, Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests iesaka kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ierobežot minētajai personai piekļuvi kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām.

Saistībā ar drošības zonu noteikšanu un drošības līmeni kritiskās infrastruktūras objektā ir izveidojusies situācija, kad kompetentā valsts drošības iestāde ir tiesīga pārbaudīt kritiskās infrastruktūras darbiniekus, kuriem ir pieeja kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, un, atklājot negatīva rakstura informāciju, sniegt atbilstošus ieteikumus kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam. Vienlaikus kompetentajai valsts drošības iestādei nav tiesības veikt šādu pārbaudi un sniegt ieteikumus par komersanta, kas sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, īpašnieku, valdes locekļiem un darbiniekiem, kaut arī minētajām personām tāpat var būt piekļuve kritiskās infrastruktūras nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, vai arī minētās personas sniedz kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgus pakalpojumus. Tādējādi objektā var nebūt nodrošināts atbilstošs drošības līmenis un var tikt mazināta kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumu efektivitāte.

Projekts paredz papildināt to Noteikumu 27. punktā ietverto subjektu loku, kurus valsts drošības iestādēm ir tiesības pārbaudīt saistībā ar piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām, ar komersanta, kas sniedz pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā, īpašnieku, valdes locekļiem un darbiniekiem. Veicot attiecīgo personu pārbaudi un izvērtējot informāciju attiecībā uz personas sodāmību par tīšu noziedzīgu nodarījumu un faktiem, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju saglabāt ierobežotas pieejamības vai klasificētu informāciju, tiek panākta lielāka kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumu efektivitāte.

Šobrīd normatīvie akti neparedz pienākumu kritiskās infrastruktūras objektos organizēt apmācības, kā rezultātā kritiskās infrastruktūras objektos nodarbinātais personāls nav kompetents drošības jautājumos, kas savukārt palielina objekta ievainojamības risku. Norādām, ka jau pašlaik valsts drošības iestādes veic kritiskās infrastruktūras objektu vadošo darbinieku apmācības par fiziskās drošības jautājumiem, kā arī atsevišķos gadījumos piedalās kritiskās infrastruktūras objektu darbinieku apmācībās. 

Izvērtējot pašreiz esošo situāciju, norādām, ka apmācības vairāk kā 50% kritiskās infrastruktūras objektu notiek reizi gadā.

Jāuzsver, ka apsardzes komercsabiedrībās bieži notiek apsardzes darbinieku nomaiņa, tāpēc apmācību organizēšana reizi gadā ir optimāla, lai visi apsardzes darbinieki tiktu apmācīti par fiziskās drošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumiem.

Lai paaugstinātu fiziskās drošības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku profesionalitāti un citu kritiskajā infrastruktūrā nodarbināto personu kompetences, Projekts paredz papildināt par infrastruktūras drošību atbildīgās personas uzdevumus, uzliekot par pienākumu ne retāk kā reizi gadā, kritiskās infrastruktūras īpašnieka vai tiesiskā valdītāja noteiktajā kārtībā un apjomā, organizēt teorētiskas un praktiskas apmācības par fizisko drošību. 

Par infrastruktūras drošību atbildīgā persona reizi gadā ne vēlāk kā mēnesi pirms šo mācību (teorētiskās un praktiskās apmācības ar skaitliski lielāko darbinieku, kas veic kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumus, dalību) norises dienas, informē Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroju vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestu atbilstoši minēto valsts drošības iestāžu kompetencei. Projekta 29.3. apakšpunktā noteiktais attiecināms uz apsardzes darbinieku specializētu apmācību (rīcības apdraudējuma situācijās), lai spētu identificēt, novērst vai pārtraukt tīši cilvēku radītu apdraudējumu, kura mērķis ir bojāt vai iznīcināt kritiskās infrastruktūras objektu, kas savukārt var apdraudēt valsts pārvaldīšanu vai būtisku sabiedrības funkciju īstenošanu. 

Projekts paredz precizēt noteikumu 32. punktu, nosakot, ka Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kompetencei kontrolē kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos noteikto prasību izpildi un sniedz ieteikumus pārbaudēs konstatēto trūkumu novēršanai, kā arī sniedz ieteikumus par Noteikumu 29. 3. apakšpunktā minēto apmācību tēmu.

Kaut arī jau šobrīd kritiskās infrastruktūras objektu koordinējošās valsts drošības iestādes, izvērtējot pastāvošos riskus un apdraudējumus nacionālajai drošībai un valsts funkciju īstenošanai, rekomendē aizliegt veikt filmēšanu, fotografēšanu vai cita veida dokumentēšanu atsevišķos kritiskās infrastruktūras objektos, lai tādējādi palielinātu fiziskās drošības pasākumu efektivitāti un novērstu nesankcionētas informācijas ieguves riskus, normatīvie akti neparedz mehānismu informēšanai par attiecīga ierobežojuma esamību un tā mērķi. 

Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecina, ka personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu, apsardzes režīmu un citu ar objekta fizisko drošību saistītu informāciju. Attiecīgās informācijas ieguve būtiski samazina kritiskās infrastruktūras objekta fiziskās drošības pasākumu īstenošanas efektivitāti, kas nosaka nepieciešamību saskaņot   kritiskās infrastruktūras objektu filmēšanu, fotografēšanu ar  kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

Projekts paredz papildināt Noteikumus ar 37.1 punktu, nosakot, ka bez saskaņošanas ar attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT FILMĒT AIZLIEGTS”. 

Projekts paredz papildināts Noteikumus ar 2. pielikumu ,,Informatīvās norādes paraugs”.

To, vai pie objekta izvietojama informatīva norāde, kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, vai par infrastruktūras drošību atbildīgā persona, konsultējoties ar attiecīgo valsts drošības iestādi, izvērtē vadoties pēc objekta specifikas un kritiskās infrastruktūras objektu kopuma kā klasificētas informācijas saglabāšanas interesēm.

Kritiskās infrastruktūras drošības pasākumus reglamentējošajos dokumentos nepietiekamā apjomā tiek iekļauta informācija par rīcību apdraudējuma situācijās.

Projekts paredz papildināt Noteikumu pielikumu ar 10. punktu, nosakot, ka obligāti paredzama rīcība apdraudējuma situācijās – piemēram, sprādzienbīstama priekšmeta atrašana, informācijas saņemšanas par spridzināšanas draudiem, aizdomīga pasta sūtījuma saņemšana, nelikumīga ieroča pielietošana, nesankcionēta iekļūšanas vai tās mēģinājums, nesankcionēta kritiskās infrastruktūras objekta filmēšana, fotografēšana vai cita veida dokumentēšana 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...