Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau tūlīt klāt būs 1. septembris, kad Veselības ministrijai (VM) bija jābūt gatavam un jāiesniedz jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, taču jau šobrīd var teikt, ka termiņi tiek pārlikti un nu jau tas varētu būt oktobris. Nav brīnums, ka tas tā notiek, jo veselības ministre Anda Čakša visu savu amata laiku nav izcēlusies ar augstām darba spējām, savlaicīgi risinātiem jautājumiem, lēmumiem vai vispār to, ko varētu saukt par labu ministres darbu. Līdzīgi kā savās iepriekšējās darbavietās – slimnīcu valdēs vairāk dara citi, nevis pati, un tad nav, ko sevi pārpūlēt, tikai alga valsts medicīnas aprūpes iestādēs „komplektā” sasniedza 150 000 eiro gadā salīdzinoši ar šobrīd necilajiem pāris tūkstošiem mēnesī

Jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums aptver finanšu plūsmu veselības jomā, taču nav pieejami aprēķini vai prognozes par reālajiem ieguvumiem un riskiem dažādos aspektos. Patiesībā ir dīvaini, ka VM mājas lapā ir rakstīts - galvenais ministrijas uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts politiku sabiedrības veselības nodrošināšanai veselā vidē, veicinot profilaksi, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, kā arī radot nosacījumus, lai iedzīvotāji saņemtu izmaksu efektīvus, pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.

Šobrīd A.Čakša rada nosacījumus, lai 300 000 Latvijas iedzīvotājiem padarītu nepieejamus veselības pakalpojumus, kur par veselības pakalpojumu uzlabojumiem vai kvalitāti sistēmā līdz šim nav iesniegti nekādi vērā ņemami priekšlikumi un normatīvie akti.

VM tieši tāpat kā viss valsts aparāts tiek uzturēta no nodokļu naudas, un visiem tiek maksāts gan ienākumu nodoklis, gan sociālais nodoklis un vēl piepirkta privāta veselības apdrošināšana, un viss valsts aparāts iekļaujas jaunajā A.Čakšas modelī kā personas, kas saņems visu valsts garantēto veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Tiesa, jāsaka, ka pēc pieejamās informācijas arī šis grozs nebūs tik plašs kā šobrīd un daļa pakalpojumu var atrasties ārpus tā, līdz ar to par tiem būs jāmaksā pilna cena vai jāpērk privāta apdrošinātāju veselības polise. Maksāt par medicīnu gan lielākā daļa iedzīvotāju jau ir pieraduši, jo vairāk nekā 40 % no visas medicīnas apritē esošās naudas ir iedzīvotāju līdzmaksājumi vai pakalpojumi par pilnu cenu visām vecuma grupām...

Lasot VM sagatavotos dokumentus, rodas jautājums, kas mūsu valstī tiek saprasts ar vārdiem „neatliekamā palīdzība”, jo ne tikai dažādās veselības iestādes, bet pat vienā pacientiem ar vienādiem simptomiem uzņemšanas nodaļā tiek sniegta dažāda palīdzība, kas bieži atkarīga nevis no stāvokļa nopietnības, bet gan kvotu izpildes dotajā mēnesī – līdzīgos saslimšanu gadījumos viens saņem rēķinu no uzņemšanas nodaļas par  izdarītām analīzēm, sniegto konsultāciju un nozīmētām rekomendācijām turpināt veikt izmeklējumus ambulatori, jo ir sūdzības, turpretī citam ir iespēja doties uz nodaļu, kur gan arī vēlāk saņem rēķinu par gultas dienām un manipulācijām, kas bieži pašā slimnīcā ir jāgaida rindā, jo izmeklējumi un speciālists ir pieejami tikai dažas stundas darba dienās.

Kaut arī valdības rīcības plāns paredzēja izstrādāt vismaz vadlīnijas, ja ne standartus, tadējādi garantējot visiem pacientiem vienādu aprūpi un ārstēšanas pieeju, tas nav izdarīts, nemaz nerunājot par kvalitātes sistēmu, kas šo procesu uzraudzītu. Tagad katram ārstam ir sertifikāts, un katrs ārstē, kā grib. Turklāt ir jāmaksā pilna cena par neatliekamo palīdzību uzņemšanas nodaļā, kaut palīdzību sniedz māceklis - rezidents, kas principā neatbild par neko.

Nesenais Valsts kontroles revīzijas ziņojums parādīja, ka arī primārajā aprūpē ģimenes ārsti strādā ļoti atšķirīgi – daži veic manipulācijas, daži nē, citi sūta pie speciālistiem krietni vairāk nekā vidēji ES, citi atkal sūta, bet pacienti neapmeklē. Ja jau šobrīd VM nespēj noteikt konkrētu primārās medicīnas apjomu, kur nav skaidrs, kā kompetencē ir izņemt pēcoperācijas šuves – ģimenes ārsta vai ķirurga, tad jaunais likums šādas nianses nerisina vispār. Tikai VM neredz, ka aiz katra gadījuma ir konkrēts cilvēks, kurš griežas pie mediķiem, jo ir problēmas ar veselību un paša spēkiem tikt galā nevar, kas var novest pie neatgriezeniskam sekām.

Ir dīvainas premjera Māra Kučinska bažas nevis par savas valsts iedzīvotājiem, kā uzlabot veselības aprūpi, pieņemot jaunu regulējumu, bet - vai jaunais likums neietekmēs valsts budžeta apstiprināšanu un vai nez kādu iemeslu dēļ bijušais ZZS pārstāvis Raimonds Vējonis varētu tieši dēļ šī likuma atdot budžetu Saeimā, kas nozīmētu neuzticību valdībai.

Neviens nesatraucas par sliktajiem veselības rādītājiem valstī, nespēju nodrošināt pilnīgu un pieejamu bezmaksas aprūpi bērniem, vājo valsts slimnīcu darba organizāciju, kurām tiek novirzīta gandrīz puse veselības budžeta, bet vienīgais, kas izskan - ir jānodrošina mediķu algas. Par to, ka valstī netiek maksāti nodokļi, atbildīgi ir darba devēji, kas tagad ar savu Latvijas Darba devēju konfederāciju ir iezīmējušies kā galvenais virzītājspēks visiem procesiem valstī, tikai gan – sev vēlamā virzienā. Ja ir vāja valdība, tad vara netiek zaudēta, to paņem sev kāds stiprāks un izmanto savās interesēs, - tas nav nekas jauns. Šādu izveicību ir izrādījušas vairākas uzņēmēju biedrības, kas nu jau vēlas ietekmēt gandrīz visas jomas valstī, tai skaitā veselības aprūpes uzraudzību.

Iedzīvotāju intereses tautas kalpi liekas aizmirsuši, cilvēki jūtas nedroši par savu iespēju izdzīvot, jo nu jau mēs maksājam par pilnīgi visu – par sliktu augļu un dārzeņu ražu, jo cenas ir par pusi augstākas nekā pērn, par visaugstākajām sviesta cenām Eiropā, drīz maksāsim par plūdiem Latgalē, jo sējumi nav apdrošināti, par dubultām OCTA cenām, par pilnīgi visu, ja gribam dzīvot savā valstī un runāt savā valodā. Šī cena ar katru gadu pieaug, diemžēl pretī netiek saņemts nekas...

Foto no valmieraszinas.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...