Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau tūlīt klāt būs 1. septembris, kad Veselības ministrijai (VM) bija jābūt gatavam un jāiesniedz jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums, taču jau šobrīd var teikt, ka termiņi tiek pārlikti un nu jau tas varētu būt oktobris. Nav brīnums, ka tas tā notiek, jo veselības ministre Anda Čakša visu savu amata laiku nav izcēlusies ar augstām darba spējām, savlaicīgi risinātiem jautājumiem, lēmumiem vai vispār to, ko varētu saukt par labu ministres darbu. Līdzīgi kā savās iepriekšējās darbavietās – slimnīcu valdēs vairāk dara citi, nevis pati, un tad nav, ko sevi pārpūlēt, tikai alga valsts medicīnas aprūpes iestādēs „komplektā” sasniedza 150 000 eiro gadā salīdzinoši ar šobrīd necilajiem pāris tūkstošiem mēnesī

Jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums aptver finanšu plūsmu veselības jomā, taču nav pieejami aprēķini vai prognozes par reālajiem ieguvumiem un riskiem dažādos aspektos. Patiesībā ir dīvaini, ka VM mājas lapā ir rakstīts - galvenais ministrijas uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts politiku sabiedrības veselības nodrošināšanai veselā vidē, veicinot profilaksi, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, kā arī radot nosacījumus, lai iedzīvotāji saņemtu izmaksu efektīvus, pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.

Šobrīd A.Čakša rada nosacījumus, lai 300 000 Latvijas iedzīvotājiem padarītu nepieejamus veselības pakalpojumus, kur par veselības pakalpojumu uzlabojumiem vai kvalitāti sistēmā līdz šim nav iesniegti nekādi vērā ņemami priekšlikumi un normatīvie akti.

VM tieši tāpat kā viss valsts aparāts tiek uzturēta no nodokļu naudas, un visiem tiek maksāts gan ienākumu nodoklis, gan sociālais nodoklis un vēl piepirkta privāta veselības apdrošināšana, un viss valsts aparāts iekļaujas jaunajā A.Čakšas modelī kā personas, kas saņems visu valsts garantēto veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Tiesa, jāsaka, ka pēc pieejamās informācijas arī šis grozs nebūs tik plašs kā šobrīd un daļa pakalpojumu var atrasties ārpus tā, līdz ar to par tiem būs jāmaksā pilna cena vai jāpērk privāta apdrošinātāju veselības polise. Maksāt par medicīnu gan lielākā daļa iedzīvotāju jau ir pieraduši, jo vairāk nekā 40 % no visas medicīnas apritē esošās naudas ir iedzīvotāju līdzmaksājumi vai pakalpojumi par pilnu cenu visām vecuma grupām...

Lasot VM sagatavotos dokumentus, rodas jautājums, kas mūsu valstī tiek saprasts ar vārdiem „neatliekamā palīdzība”, jo ne tikai dažādās veselības iestādes, bet pat vienā pacientiem ar vienādiem simptomiem uzņemšanas nodaļā tiek sniegta dažāda palīdzība, kas bieži atkarīga nevis no stāvokļa nopietnības, bet gan kvotu izpildes dotajā mēnesī – līdzīgos saslimšanu gadījumos viens saņem rēķinu no uzņemšanas nodaļas par  izdarītām analīzēm, sniegto konsultāciju un nozīmētām rekomendācijām turpināt veikt izmeklējumus ambulatori, jo ir sūdzības, turpretī citam ir iespēja doties uz nodaļu, kur gan arī vēlāk saņem rēķinu par gultas dienām un manipulācijām, kas bieži pašā slimnīcā ir jāgaida rindā, jo izmeklējumi un speciālists ir pieejami tikai dažas stundas darba dienās.

Kaut arī valdības rīcības plāns paredzēja izstrādāt vismaz vadlīnijas, ja ne standartus, tadējādi garantējot visiem pacientiem vienādu aprūpi un ārstēšanas pieeju, tas nav izdarīts, nemaz nerunājot par kvalitātes sistēmu, kas šo procesu uzraudzītu. Tagad katram ārstam ir sertifikāts, un katrs ārstē, kā grib. Turklāt ir jāmaksā pilna cena par neatliekamo palīdzību uzņemšanas nodaļā, kaut palīdzību sniedz māceklis - rezidents, kas principā neatbild par neko.

Nesenais Valsts kontroles revīzijas ziņojums parādīja, ka arī primārajā aprūpē ģimenes ārsti strādā ļoti atšķirīgi – daži veic manipulācijas, daži nē, citi sūta pie speciālistiem krietni vairāk nekā vidēji ES, citi atkal sūta, bet pacienti neapmeklē. Ja jau šobrīd VM nespēj noteikt konkrētu primārās medicīnas apjomu, kur nav skaidrs, kā kompetencē ir izņemt pēcoperācijas šuves – ģimenes ārsta vai ķirurga, tad jaunais likums šādas nianses nerisina vispār. Tikai VM neredz, ka aiz katra gadījuma ir konkrēts cilvēks, kurš griežas pie mediķiem, jo ir problēmas ar veselību un paša spēkiem tikt galā nevar, kas var novest pie neatgriezeniskam sekām.

Ir dīvainas premjera Māra Kučinska bažas nevis par savas valsts iedzīvotājiem, kā uzlabot veselības aprūpi, pieņemot jaunu regulējumu, bet - vai jaunais likums neietekmēs valsts budžeta apstiprināšanu un vai nez kādu iemeslu dēļ bijušais ZZS pārstāvis Raimonds Vējonis varētu tieši dēļ šī likuma atdot budžetu Saeimā, kas nozīmētu neuzticību valdībai.

Neviens nesatraucas par sliktajiem veselības rādītājiem valstī, nespēju nodrošināt pilnīgu un pieejamu bezmaksas aprūpi bērniem, vājo valsts slimnīcu darba organizāciju, kurām tiek novirzīta gandrīz puse veselības budžeta, bet vienīgais, kas izskan - ir jānodrošina mediķu algas. Par to, ka valstī netiek maksāti nodokļi, atbildīgi ir darba devēji, kas tagad ar savu Latvijas Darba devēju konfederāciju ir iezīmējušies kā galvenais virzītājspēks visiem procesiem valstī, tikai gan – sev vēlamā virzienā. Ja ir vāja valdība, tad vara netiek zaudēta, to paņem sev kāds stiprāks un izmanto savās interesēs, - tas nav nekas jauns. Šādu izveicību ir izrādījušas vairākas uzņēmēju biedrības, kas nu jau vēlas ietekmēt gandrīz visas jomas valstī, tai skaitā veselības aprūpes uzraudzību.

Iedzīvotāju intereses tautas kalpi liekas aizmirsuši, cilvēki jūtas nedroši par savu iespēju izdzīvot, jo nu jau mēs maksājam par pilnīgi visu – par sliktu augļu un dārzeņu ražu, jo cenas ir par pusi augstākas nekā pērn, par visaugstākajām sviesta cenām Eiropā, drīz maksāsim par plūdiem Latgalē, jo sējumi nav apdrošināti, par dubultām OCTA cenām, par pilnīgi visu, ja gribam dzīvot savā valstī un runāt savā valodā. Šī cena ar katru gadu pieaug, diemžēl pretī netiek saņemts nekas...

Foto no valmieraszinas.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...