Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Krievijas propagandas portāla Sputnik Latvijas „filiāles” neveiksmīgās slēgšanas Ministru prezidents Māris Kučinskis pieprasījis Drošības policijai "izvērtēt" vēl viena – šoreiz jau vietējās izcelsmes interneta portāla Infotop darbību. Premjers neatklāj, vai viņš ir bijis regulārs minētā portāla lasītājs, ja reiz saskatījis tajā kādus pārkāpumus, un kādi tieši iespējami likumpārkāpumi saskatīti.

Spriežot pēc oficiālās reģistrācijas datiem, portālam Infotop nav nekādas redzamas saistības ar kādām ārvalstu personām, - gan domēna lietotāja, gan kontaktpersona ir kāda Ilze Mukāne. Tas divās valodās – latviešu un krievu – publicē diezgan plašu informācijas klāstu, kā arī viedokļus, kas var arī nešķist patīkami virknei varas pārstāvju.

Kad 30. martā kļuva skaidrs, ka Latvijas Ārlietu ministrijas mēģinājums bez skaidra likumiskā pamata slēgt Krievijas propagandas portāla Sputnik Latvijas „filiāli” ir cietis neveiksmi, Kučinskis telekanālā LNT paziņoja, ka Sputnik neesot vienīgais „šāda veida kanāls ar orientāciju uz Latvijas iedzīvotājiem” un ka, piemēram, arī portālā Infotop esot lasāmi „ne mazāk tendenciozi raksti”.

Kā izrādās, šiem Kučinska izteikumiem ir sekojuši arī darbi – Ministru prezidents ir pieprasījis (premjera preses sekretārs to dēvē par „ierosinājumu”) portāla darbību „izvērtēt” Drošības policijai.

Kučinskis pirmdien gan nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumiem – ar kādu tieši argumentāciju viņš ir vērsies Drošības policijā, kādu tieši normatīvo aktu pārkāpumu viņš lūdzis izvērtēt un vai viņš ir regulārs šī portāla lasītājs, ja reiz saskatījis tajā kādus pārkāpumus.

Kā zināms, pašlaik Latvijas Krimināllikumā tiek plānots steidzamības kārtībā veikt virkni grozījumu, ko sagatavojuši specdienestu vadības pārstāvji un ar kuriem, aizbildinoties ar hibrīdkara apstākļiem, plānots pat par aicinājumu mainīt valsts iekārtu sodīt ar piecu gadu cietumsodu.

Pietiek, kura serveri atrodas Islandē, jau iepriekš ir saskāries ar Latvijas drošības iestāžu pārstāvju nepatiku, - jau vismaz trīs reizes Latvijas drošībnieki ir neveiksmīgi vērsušies pie Islandes varas iestādēm ar „tiesiskās palīdzības lūgumiem”.

Šodien Pietiek pārpublicē Infotop publicēto viedokļrakstu, kas tapis, parādoties ziņām par Kučinska nepatiku pret šo interneta resursu un tā „tendenciozajiem rakstiem”:

„Lādējam burtus magazīnās! jeb Ko jūs īsti gribat, Kučinska kungs?

Mēs uzskatām, ka demokrātiskā valstī cilvēkiem ir tiesības pašiem izlemt, ko lasīt un ko nē, kam ticēt un kam – gluži otrādi. Fakts, ka pastāv viedokļu dažādība, ir nenoliedzams, un šī dažādība tikai padara spēcīgu gan demokrātiju, gan valsti. Ja vara jūtas vārga – tā ir varas, nevis valsts vai sabiedrības problēma. Valdošajiem politiķiem ir jāprotas paiet malā un laist pie vārda tos, kas nejūtas tik vāji, lai ķertos pie totalitārām metodēm.

Jauns gadsimts a priori nosaka, ka mainīsies spēles noteikumi. Viss pat var palikt savās vietās, taču savos pamatos un izpausmēs spēle jau rit pēc citiem noteikumiem.

Informācija vienmēr ir bijusi viens no kara laika vērtīgākajiem ieročiem. Arī miera laikos tās izmantošana sabiedriskās domas ietekmēšanā vairāk vai mazāk ir notikusi vienmēr. Dažādos laikmetos atšķiras vienīgi apjoms un veids, kā propagandas ierocis ir ticis pielādēts.

Mūsdienās par notikumiem jebkurā pasaules malā mēs varam uzzināt vienā acumirklī. Taču caur informācijas kanāliem mēs tiekam “baroti” ar dažādā ziņām – vienas ir noderīgas un izmantojamas, citas, gluži pretēji,– nevajadzīgas un aizmirstamas. Svarīgākais visā šajā informācijas straumē ir datu ticamība un mūsu pašu loģiskais filtrs (spriestspēja).

Ierasts, ka politika pasauli dala divās daļās – labajā un sliktajā. Tāpēc pašsaprotami, ka arī fakti un ziņas līdz ar to dalās tāpat (atkarībā no tā, kurš kuram par ko ziņo). Taču fakti paši par sevi vienmēr ir neitrāli – “labajos” un “sliktajos” tos ieskaita interpretētāji, tostarp politiķi.

Lai neizplūstu pārlieku plaši, piedāvāju nedaudz aplūkot situāciju Latvijā. Jā, valsts ģeogrāfiskais stāvoklis mūs ir novietojis informācijas kara (jeb, mūslaiku eifēmismu izmantojot, hibrīdkara) krustugunīs. Tāpat nav noslēpums, ka vēsture Latvijā ir atstājusi savas pēdas, un Latvijas cilvēki kopumā nav skaidri un bez ierunām nostājušies kāda “trešā spēka” pusē. Lai labotu šo “kļūdu”, politizētās informācijas spiediens Latvijā ir anormāli spēcīgs.

Un te rodas pirmais lielais jautājums – kurš runā taisnību un kurš melo? Ar ļoti augstu ticamības pakāpi varam pieņemt, ka to dara visas puses, precīzāk – visas kaut ko noklusē, visas kaut ko piepušķo – un visas to dara savā labā. Protams, klaji melot nav tālredzīgi, bet taisnību taču var “saduļķot”, lai tā vairs nebūtu kristāldzidra. Galva ir sajaukta, un ej un saproti, kur ir valsts, bet kur – valdošās koalīcijas intereses. 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas neviens nav papūlējies kaut cik autoritatīvi definēt, kas īsti ir valsts, kas ir nācija, kas – nacionālās vērtības. Tāpēc pašreizējais Ministru prezidents var mierīgu prātu kopā ar Ludviķi XIV apgalvot: L'État, c'est moi jeb, izsakoties latviski, valsts esmu es! Un noklusējumā: tāpēc, protams, man ir taisnība, un, ja jūs domājat citādi, jūs esat pretvalstiski āži. 

Piemēram, mēs zinām par Krievijas veikto Ukrainai piederošās Krimas aneksiju un to, cik dažādi šos notikumus attēloja katras puses mediji. Vienā pusē Krievijas darbība tika parādītā kā klaja agresija pret suverēnu valsti, otrā – kā “tautiešu aizsardzība”. Taču tieši tāpat mēs varam atcerēties, piemēram, otro Līča karu, kad ASV visu pasauli pārliecināja par kodolieročiem Irākas arsenālā un mīļa (vispasaules) miera labad devās “glābt civilizāciju”, vienu pusi – ASV un sabiedrotos – tēlojot kā cēlus miera karotājus, otru, irākiešu pusi – kā padumjus diktatora aizstāvjus. Nekādus kodolieročus neatrada, bet kuru tas vairs interesē?

Šie abi piemēri rāda, ka Latvijā informācija no abām savstarpēji naidīgām nometnēm tiek iepludināta pietiekami brīvi – un tāpēc sabiedrības viedoklis dalās. Tas ir slikti? Hm… Tas ir plurālisms, bez kura demokrātija nav iedomājama.

Cilvēki izmanto dažādus informācijas kanālus, viņiem ir dažāda pieredze, dažāda izglītība, galu galā – dažādas simpātijas, aizspriedumi, maldi un nepatika. Indivīds tic tam, ko viņš redz un dzird, un par pretējo pārliecināt ir grūti. Diemžēl patlaban, pamatojoties un iegūto un apstrādāto informāciju, sabiedrība sadalījusies divās frontēs, kas spītīgi pat “nedzird” pretējo viedokli. Varai, kurai šāds stāvoklis izdevīgs, pietiek pieslieties vienai no grupām, un viedokļu daudzveidība tiks nomākta gan tehniskiem, gan juridiskiem līdzekļiem. Vienkāršāk izsakoties, varai vienmēr un visur patīk aizbāzt muti tiem, kas apšauba tās nemaldīgumu.

Bet šāda akla uzticēšanās vienam “pareizam” – jo politizētam – viedoklim ir kaitīga! Svētīgi atcerēties, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Mums nav nekādu šaubu, ka Krievija Krimu anektēja ne tikai prettiesiski, bet arī pagalam nesmuki. Taču mēs atceramies, ka tieši to pašu – pat pēc formas – Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (North Atlantic Treaty Organisation, NATO) valstis izdarīja, no Serbijas atdalot Kosovu – un ar to pasaule netiek galā nu jau devīto gadu. Viens amorāls precedents bruģē ceļu citam amorālam precedentam – tā nu šī pasaule ir iekārtota.

Un šī atziņa noved pie otrā punkta – sava individuālā, iekšējā filtra. Jau sen esmu sapratis, ka šajā pasaulē nekas nav 100% balts un 100% melns. Noliegt to būtu neprāts un pat, atvainojos, stulbums. Padomājot, izvērtējot, paanalizējot, pašrocīgi iegūstot un iepazīstot dažādus viedokļus, datus un faktus, jebkurš indivīds nonāks pie saviem secinājumiem. Svarīgi ir akli neļauties tam, ko mums mēģina iebarot jebkurš informācijas kanāls. Žurnālista visupirmā misija ir, kalpojot sabiedrībai (nevis varai), sniegt vielu pārdomām, rosināt domāt un salīdzināt, dažādot mūsu ikdienas un politisko izvēli.

Protams, tas nav tik viegli, kā soļot kopējā iejūgā pa visu zinošās valdības noteiktu trajektoriju, kur visur ir novietotas skaidras plāksnītes ar “Labs”, “Slikts”, “Drīkst”, “Nedrīkst”. Tev pašam vairs nekas nav jādara, viss jau ir nolemts – tev tikai jāpievienojas! Atvainojiet, bet tas jau ir totalitārisms, lai kā mums negribētos to atzīt. Un totalitārismā žurnālists nedrīkst pat kļūdīties, jo propaganda nekļūdās!

Šis viss, protams, saistās arī ar neseno Ministru prezidenta publiski paustu vēlēšanos pieskaitīt infoTOP valstij nedraudzīgam medijam, tā netieši dodot komandu tiem, kam dotas pilnvaras “aizbāzt muti”. InfoTOP veidotāji nekad nav apšaubījuši Latvijas valstiskumu, latviešu tautas suverēna tiesības, latviešu valodas absolūtu prioritāti, nacionālo interešu svarīgumu. Bet! Diemžēl mums nav pārliecības, vai politiķi nav sākuši visus vērtēt ar “koalīcijas olekti”, pēc principa: mēs esam valsts, bet jūs – mūsu klusējošie vasaļi.

Mums nav skaidrs, kādu valstij (nevis valdošajai koalīcijai) kaitējošu informāciju Māris Kučinskis un/vai attiecīgie dienesti ir saskatījuši InfoTOP sniegtajos faktos un to interpretācijā. Varbūt kāds varētu pačukstēt – par ko Latvijā nedrīkst runāt? Un KĀ par to nedrīkst runāt? Mēs nesolām, ka pakļausimies, taču skaidri spēles noteikumi nāktu par labu visiem.

Valstī ir ieviests kara stāvoklis? Mēs, bez šaubām, cīnīsimies par Latviju! Valstī ir ieviesta cenzūra? Atvainojiet, kungi, bet tas nav adekvāts paņēmiens!

Mūsdienu informācijas kara upuri nerehabilitējas sanatorijās, tie netiek nesti uz sešiem pleciem un tad ierakti zemē. Cietējs ir palicis dzīvs, it kā normāli funkcionējošs indivīds, taču smadzenes var iet bojā vai pamatīgi sarukt. Skumji, ja valdošā koalīcija tieši to vēlas panākt.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

21

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

21

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

FotoValsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.
Lasīt visu...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...