Kukuļa izspiešana Ventspilī var apturēt neskaitāmus ES finansētus projektus visā Latvijā
Imants Liepiņš12.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts mūzikas vidusskolas un koncertzāles “Latvija” būvniecības gaitā izspiestais kukulis Ventspilī var potenciāli novest pie situācijas, kurā apdraudēts Eiropas finansējums visiem būvniecības darbiem, kuru pieņemšanā ekspluatācijā ir iesaistīts VUGD: tā izriet no “nulles tolerances” politikas attiecībā uz kukuļdošanas gadījumiem Eiropas naudas izlietojumā.
Maija beigās Valsts policijas Iekšējās drošības birojs par kukuļņemšanu arestēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Liepājā izvietotās Kurzemes reģiona brigādes komandiera abus vietniekus Romānu Andrijausku un Mursalu Kerimovu. Tāpat apcietināts tika arī apakš-apakšuzņēmēju (Rīgas firmas SIA VPM Latvia) vadītājs Vilnis Puļķis un vēl viena persona, ziņoja mediji.
Izspiestā kukuļa summa bijusi 7000 eiro. Jaunajā objektā sekoja vēl viena ugunsdrošības pārbaude, konstatēja trūkumus, kas tagad jau ir novērsti, un jaunā ēka pēc atkārtotas novērtēšanas pagājušo piektdien tika pieņemta ekspluatācijā — tur 25. un 26. jūlijā norisināsies koncertzāles “Latvija” atklāšanas koncerti, bet 1. septembrī ēkas otrā galā iekārtotajā valsts mūzikas vidusskolā mācības uzsāks vismaz 500 jaunie mūziķi.
Tomēr pavisam cits liktenis var sagaidīt daudzus citus par Eiropas naudu topošus objektus visā Latvijā — tos, kuros pārbaužu veikšanā un pieņemšanā ekspluatācijā ir iesaistīts VUGD. Proti, ES fondus administrējošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pieturas pie t.s. “nulles tolerances” politikas, kas attiecas uz krāpnieciskiem darījumiem vai kukuļu finansēšanu no Eiropas naudas.
Tieši šis bija iemesls, kura dēļ pagājušā gada nogalē beidzot izgāzās “kapu tramvaja” plāns: toreiz CFLA paziņoja — kriminālprocesu dēļ par tramvaju iepirkumiem tiek apturēts ES finansējums.
“Visiem ir jāzina šī pamata patiesība — ja fondu projektā tiek atklāta krāpšana vai saistība ar koruptīvām darbībām, fondu finansējums tam tiek atņemts. Pret krāpšanu un korupciju ir “nulles tolerance”. Un jāapzinās arī sekas: ja projektam atņem ES fondu finansējumu, tā izdevumi paliek uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem,” toreiz brīdināja Mārtiņš Brencis, CFLA direktores vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos.
CFLA savā mājaslapā toreiz paziņoja, ka ir informējusi projektu īstenotājus, ka tā ne tikai aptur maksājumu veikšanu šajos projektos, bet arī neveiks projektos notikušo maksājumu deklarēšanu Eiropas Komisijai: “Lēmumi par maksājumu apturēšanu nodrošina, ka valstij netiek zaudēts šajos projektos paredzētais ES fondu finansējums, un nepieciešamības gadījumā to ir iespējas pārvirzīt citu projektu īstenošanai.”
Tā kā mūzikas vidusskolas un koncertzāles “Latvija” kukuļa pieprasīšanas un saņemšanas gadījumā arestētās (un līdz ar to kukuļa izspiešanā apvainotās) valsts amatpersonas ir VUGD virsnieki, tad “nulles tolerances” politika nozīmētu, ka krimināllieta pret viņiem potenciāli met ēnu uz visiem tiem gadījumiem, kad VUGD ir jāsniedz atzinums par būvju atbilstību ugunsdrošības normām — tātad tie ir praktiski visi ēku celtniecības un remontdarbi, potenciāli izņemot vienīgi ceļubūvi, dzelzceļa modernizāciju utt.
Saistībā ar šo biedējošo iespējamību nosūtīti jautājumi CFLA — atbildes pēc saņemšanas publicēsim.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
