Kukuļa izspiešana Ventspilī var apturēt neskaitāmus ES finansētus projektus visā Latvijā
Imants Liepiņš12.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts mūzikas vidusskolas un koncertzāles “Latvija” būvniecības gaitā izspiestais kukulis Ventspilī var potenciāli novest pie situācijas, kurā apdraudēts Eiropas finansējums visiem būvniecības darbiem, kuru pieņemšanā ekspluatācijā ir iesaistīts VUGD: tā izriet no “nulles tolerances” politikas attiecībā uz kukuļdošanas gadījumiem Eiropas naudas izlietojumā.
Maija beigās Valsts policijas Iekšējās drošības birojs par kukuļņemšanu arestēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Liepājā izvietotās Kurzemes reģiona brigādes komandiera abus vietniekus Romānu Andrijausku un Mursalu Kerimovu. Tāpat apcietināts tika arī apakš-apakšuzņēmēju (Rīgas firmas SIA VPM Latvia) vadītājs Vilnis Puļķis un vēl viena persona, ziņoja mediji.
Izspiestā kukuļa summa bijusi 7000 eiro. Jaunajā objektā sekoja vēl viena ugunsdrošības pārbaude, konstatēja trūkumus, kas tagad jau ir novērsti, un jaunā ēka pēc atkārtotas novērtēšanas pagājušo piektdien tika pieņemta ekspluatācijā — tur 25. un 26. jūlijā norisināsies koncertzāles “Latvija” atklāšanas koncerti, bet 1. septembrī ēkas otrā galā iekārtotajā valsts mūzikas vidusskolā mācības uzsāks vismaz 500 jaunie mūziķi.
Tomēr pavisam cits liktenis var sagaidīt daudzus citus par Eiropas naudu topošus objektus visā Latvijā — tos, kuros pārbaužu veikšanā un pieņemšanā ekspluatācijā ir iesaistīts VUGD. Proti, ES fondus administrējošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pieturas pie t.s. “nulles tolerances” politikas, kas attiecas uz krāpnieciskiem darījumiem vai kukuļu finansēšanu no Eiropas naudas.
Tieši šis bija iemesls, kura dēļ pagājušā gada nogalē beidzot izgāzās “kapu tramvaja” plāns: toreiz CFLA paziņoja — kriminālprocesu dēļ par tramvaju iepirkumiem tiek apturēts ES finansējums.
“Visiem ir jāzina šī pamata patiesība — ja fondu projektā tiek atklāta krāpšana vai saistība ar koruptīvām darbībām, fondu finansējums tam tiek atņemts. Pret krāpšanu un korupciju ir “nulles tolerance”. Un jāapzinās arī sekas: ja projektam atņem ES fondu finansējumu, tā izdevumi paliek uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem,” toreiz brīdināja Mārtiņš Brencis, CFLA direktores vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos.
CFLA savā mājaslapā toreiz paziņoja, ka ir informējusi projektu īstenotājus, ka tā ne tikai aptur maksājumu veikšanu šajos projektos, bet arī neveiks projektos notikušo maksājumu deklarēšanu Eiropas Komisijai: “Lēmumi par maksājumu apturēšanu nodrošina, ka valstij netiek zaudēts šajos projektos paredzētais ES fondu finansējums, un nepieciešamības gadījumā to ir iespējas pārvirzīt citu projektu īstenošanai.”
Tā kā mūzikas vidusskolas un koncertzāles “Latvija” kukuļa pieprasīšanas un saņemšanas gadījumā arestētās (un līdz ar to kukuļa izspiešanā apvainotās) valsts amatpersonas ir VUGD virsnieki, tad “nulles tolerances” politika nozīmētu, ka krimināllieta pret viņiem potenciāli met ēnu uz visiem tiem gadījumiem, kad VUGD ir jāsniedz atzinums par būvju atbilstību ugunsdrošības normām — tātad tie ir praktiski visi ēku celtniecības un remontdarbi, potenciāli izņemot vienīgi ceļubūvi, dzelzceļa modernizāciju utt.
Saistībā ar šo biedējošo iespējamību nosūtīti jautājumi CFLA — atbildes pēc saņemšanas publicēsim.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
