Kultūras ministrija rūpējoties par kultūrvidi visā valstī, bet savu ēku un tās apkārtni nolaidusi
PIETIEK06.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kultūras ministrija (KM), kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem jārūpējas gan par vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, gan kultūrvides pievilcīgumu un kultūras pieminekļu izskatu visā valstī, pati savu ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 11a faktiski nekopj – skatam paveras nošņurkuši vārti, apdrupušas ārsienas, pliki pleķi, kas kādreiz bijuši puķudobes, uz kāpnēm jau sākuši augt mazi kociņi. Pati ministrija nealgo ne sētnieku, ne kādu citu, kura pienākumos ietilptu uzturēt vidi ēkas apkārtnē, kaut gan saimniecības nodaļas pienākumos ietilpst arī veikt visas nepieciešamās darbības saistībā ar nekustamajiem īpašumiem.
Ejot garām namam Valdemāra ielā 11a, pilsētas viesim neienāks prātā, ka tur mīt visaugstākā kultūras vadība valstī – Kultūras ministrija. Par tik nekoptām puķudobēm un apdrupušām sienām Līgo dienā noteikti līgotāji pamatīgi aplīgotu un manīgākajās pašvaldībās mājas īpašniekam uzliktu par pienākumu pagalmu un mājas apkārtni sakopt. Taču izrādās, ka kultūras Mekā īsti nav neviena, kam to izdarīt.
Kā noskaidroja Pietiek, KM ir Saimniecības nodaļa, kurā ir vadītāja, referente un vēl divi autovadītāji. Nodaļas vadītāja plāno, organizē, vada un kontrolē struktūrvienības darbu, nodrošina ministrijas uzdevumu funkciju veikšanu, vada konkursa nolikumu izstrādi atbilstoši savai kompetencei, organizē publiskos iepirkumus, piedalās iepirkuma komisiju darbā, atbild par nekustamajiem īpašumiem un veic visas ar telpām ar ministrijas funkciju nodrošināšanu saistītās darbības.
Savukārt referente nodrošina, organizē saimniecisko un reprezentācijas līdzekļu iegādi saskaņā ar iesniegumiem un tāmēm, kārto ar nekustamajiem īpašumiem – ar ministrijas ēku - uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītos jautājumus, tai skaitā par inženiertīkliem un komunikācijām. Tāpat referente sagatavo atbildes uz iesniegumiem par kompetencē esošiem jautājumiem, organizē elektroenerģijas uzskaiti ministrija ēkā un tālākās formalitātes ar elektroenerģijas piegādātājiem, nodrošina ministrijas inventāra uzskaiti, informē vadītāju par trūkumiem, organizē materiālo uzskaiti, sagatavo ikmēneša reprezentācijas pasākumu izdevumu pārskatu.
Ne sētnieku, ne apkopēju ministrija nealgo. Par to ir noslēgts ārpakalpojuma līgums ar SIA BPS, kas ar viszemāko cenu – 1 032 eiro mēnesī – uzvarēja iepirkumā par sētnieka un apkopēju pakalpojumu nodrošināšanu visās ministrijas ēkās – kopā trijās.
Iepirkumā skaidri definēts, kādus pagalma un pieguļošās teritorijas uzkopšanas pakalpojumus ministrija vēlas saņemt. Iepirkuma uzvarētājam esot jānodrošina pagalma slaucīšana, atkritumu savākšana, zālāja pļaušana un ravēšana, zālāju, krūmu un ietves laistīšana, lapu un atkritumu savākšana, krūmu apgriešana vienu reizi sezonā vai pēc Kultūras ministrijas norādījumiem.
Kā Pietiek sacīja ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša, puķes reizēm aplaistot ēkas dežurantes, bet sētniekam paredzētā summa iepirkumā esot pat mazāka nekā minimālā alga, taču sētnieks reizēm nopļaujot arī zāli ministrijas pagalmā.
Par pašas ēkas apdrupušo izskatu Kultūras ministrija nemaz neesot atbildīga, jo nams pieder Valsts nekustamajiem īpašumiem. Turklāt, tā kā māja ir kultūras piemineklis, jebkuri remontdarbi esot jāsaskaņo arī ar kultūras pieminekļu uzraugiem. Tiesa, par tādiem pēdējos gados nav pat domāts.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kā "latviskās dzīvesdziņas" - kas liek pirmām kārtām uzkopt savu istabiņu, laidariņu un pagalmiņu - ignorēšanu Kultūras ministrijas ēkas sakarā skaidro kultūras ministre Dace Melbārde, kurai patīk laiku pa laikam publiskos pasākumos parādīties latviešu tautastērpā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
